Rinovīruss: definīcija, simptomi, tipi un ārstēšana
Rinovīruss ir visizplatītākais vīruss cilvēkiem un galvenais saaukstēšanās cēlonis. To sauc par rinovīrusu, jo tas inficē degunu. Simptomi ir ļoti labi zināmi, un tie skar visus augšējos elpošanas ceļus, t. i., no deguna līdz rīklei. Bērni gadā var saslimt ar sešām līdz divpadsmit saaukstēšanās slimībām.
Tās izdzīvošanai vispiemērotākā temperatūra ir no 33 ℃ līdz 35 ℃. Tas var izskaidrot, kāpēc tas ir sastopams degunā, jo deguna dobums ir atvērts ārējam gaisam.
Ir 99 rinovīrusu tipi, kas iedalīti pēc to virsmas olbaltumvielām. Rinovīrusa daļiņu diametrs ir tikai 30 nm. Tas ir daudz mazāk nekā citiem vīrusiem: daudzi no tiem ir desmit reizes lielāki.
Kā izpaužas infekcija — simptomi
Rinovīrusa infekcija parasti sākas ar vieglām, pakāpeniski pastiprinošām pazīmēm. Tipiski simptomi:
- Deguna nosprostojums un šķaudīšana;
- Ūdeņaina vai bieza deguna gļotu izdalīšanās (rīšana vai klepus var palielināt gļotu kustību uz rīkli);
- Sāpoša vai kairināta rīkle (var šķist kā "paspiešanas" sajūta);
- Klepus, kas bieži attīstās vēlāk un var ilgt pēc deguna simptomu mazināšanās;
- Vieglas drudzis (biežāk bērniem), nogurums, galvassāpes un muskuļu vājums.
Inkubaācijas periods parasti ir 1–3 dienas. Lielākajai daļai cilvēku simptomi izzūd 7–10 dienu laikā, bet klepus un kairinājums var saglabāties ilgāk.
Pārnešana un riska faktori
- Galvenie pārnešanas ceļi: tiešs kontakts ar inficētu personu, gaisa pilieni (klepojot, šķaudot) un piesārņotas virsmas (rokas, durvju rokturi u. c.).
- Riski inficēties: tuva saskare ar slimu cilvēku, bērnudārzi un skolas (bieži vietas bērniem), slikta roku higiēna, smēķēšana un hroniskas plaušu slimības.
- Vulnerabli grupas: zīdaiņi, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar hroniskām slimībām (astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība, imūnsupresija) var saņemt smagākas komplikācijas.
Rinovīrusu tipi un klasifikācija
Tradicionāli tika aprakstīti 99 rinovīrusu tipi, kas atšķiras pēc virsmas olbaltumvielu struktūras. Mūsdienās ir atklāti vēl vairāki tipi un variantu grupas; izejvielu klasifikācija parasti iedala rinovīrus grupās A, B un C. Dažādu tipu antigēnās atšķirības apgrūtina imunitātes ilgtermiņa veidošanos, tāpēc iespējamas atkārtotas saslimšanas.
Diagnostika
Lielākajā daļā gadījumu rinovīrusa infekcija tiek diagnosticēta klīniski pēc simptomiem (deguna nosprostošanās, šķaudīšana, šķidrums no deguna). Ja nepieciešama precīza noteikšana — piemēram, pētījumos vai smagos gadījumos — lieto PCR testus vai vīrusa identifikāciju no deguna vai rīkles paraugiem.
Ārstēšana un pašaprūpe
Nav specifiskas antivielu ārstēšanas pieejamas ikdienas rinovīrusa infekcijām; ārstēšana parasti ir simptomātiska:
- Atpūta un pietiekams šķidruma daudzums;
- Deguna skalošana ar sālsūdens šķīdumu (nasālas skalošanas) palīdz atbrīvot gļotas;
- Pretdrudža un sāpju mazināšanai — paracetamols vai ibuprofēns (saskaņā ar norādījumiem);
- Temporāla lokāla dekongestantu lietošana (pieaugušajiem) var samazināt nosprostojumu, bet tiem nav ieteicams pārmērīgi ilgstoši lietot (parasti ne vairāk kā 3–5 dienas) — pretējā gadījumā var rasties atgriezenisks efekts;
- Klepus gadījumā atsevišķi līdzekļi var mazināt simptomu intensitāti, taču bieži vien labāk noder laiks un šķidrums;
- Antibiotikas nav nepieciešamas, ja nav bakteriālas komplikācijas.
Kad jāvēršas pie ārsta
- Ja simptomi ir ļoti stipri vai ilgst ilgāk par 10–14 dienām;
- Ja parādās augsts drudzis, elpas trūkums, spēcīgas sāpes ausīs vai intensīvas galvassāpes;
- Ja bērns ir ļoti nomākts, atsakās dzert, vai ir zīšanai traucējumi;
- Ja ir hroniskas plaušu slimības vai imūnsupresija un parādās elpošanas grūtības vai stāvokļa pasliktināšanās.
Komplikācijas
Lielākajai daļai cilvēku rinovīruss izraisa vieglu saslimšanu. Tomēr retos gadījumos var attīstīties:
- Blakusdobumu iekaisums (sinusīts);
- Vidusauss iekaisums (otīts), īpaši bērniem;
- Bronhīts vai saasinājums cilvēkiem ar astmu vai hroniskām plaušu slimībām;
- Sarežģījumi imūnsupresētiem pacientiem.
Profilakse
- Regulāra roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni — vissvarīgākais pasākums;
- Izvairīšanās no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem, īpaši sliktas ventilācijas telpās;
- Higiēnas prasību ievērošana — klepojot vai šķaudot, lietot salveti vai elkoni, nevis plaukstu;
- Virsmu dezinfekcija publiskajās vietās un mājās, kur ir slims cilvēks;
- Vakcinācijas pret gripu var samazināt reizē saņemto riska slogu (lai gan nav specifiskas vakcīnas pret rinovīrusu), un ir attīstības pētījumi par potenciālām vakcīnām pret rinovīrusu.
Prognoze
Parasti prognoze ir laba — lielākā daļa saslimšanu beidzas bez sekām. Tomēr atkārtotas saslimšanas ir biežas, jo pret dažādiem rinovīrusu tipiem veidojas ierobežota imunitāte. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām nepieciešama īpaša piesardzība un, ja nepieciešams, medicīniskā uzraudzība.
Ja vēlaties iegūt padziļinātāku informāciju par konkrētiem simptomiem, ārstēšanas iespējām vai par to, kad jāvēršas pie ārsta, lūdzu, uzdodiet papildjautājumus.
