Ribosoma

Ribosomas ir nozīmīga šūnas organelle. Tā veic RNS tulkošanu, veidojot olbaltumvielas no aminoskābēm, izmantojot ziņneša RNSveidni. Ribosomas ir visās dzīvās šūnās, gan prokariotos, gan eikariotos.

Robosoma ir olbaltumvielu un RNS maisījums, kas sāk veidoties šūnas kodolā. Nukleols atrodas kodola centrā. Kodolu aizsargā kodola apvalks, un caur kodola porām tas izplūst ārā.

Robosomas uzdevums ir radīt jaunus proteīnus. Tas tiek darīts, pārvietojoties pa RNS virkni un veidojot olbaltumvielu, pamatojoties uz izlasīto kodu. Šādu olbaltumvielu veidošanu sauc par tulkošanu. Ribosomas parasti atrodas raupjajā endoplazmas retikulā, bet tās var atrast arī citoplazmā.

Ribosomas nolasa vēstnešu RNS secību un no aminoskābēm, kas saistītas ar pārneses RNS, veido olbaltumvielas.Zoom
Ribosomas nolasa vēstnešu RNS secību un no aminoskābēm, kas saistītas ar pārneses RNS, veido olbaltumvielas.

MRNS (1) tulkošana no ribosomas (2) (attēlotas kā mazā un lielā apakšvienība) polipeptīdu ķēdē (3). Rībosoma sākas pie mRNS sākuma kodona (AUG) un beidzas pie beigu kodona (UAG) .Zoom
MRNS (1) tulkošana no ribosomas (2) (attēlotas kā mazā un lielā apakšvienība) polipeptīdu ķēdē (3). Rībosoma sākas pie mRNS sākuma kodona (AUG) un beidzas pie beigu kodona (UAG) .

Ribosomu struktūra

Ribosomas sastāv no divām daļām: mazā ribosomālā apakšvienība nolasa mRNS, bet lielā apakšvienība savieno aminoskābes, veidojot polipeptīdu ķēdi. Katru apakšvienību veido viena vai vairākas ribosomālās RNS (rRNS) molekulas un dažādas olbaltumvielas.

Eikariontiem ir 80S ribosomas, kas sastāv no mazās (40S) un lielās (60S) apakšvienības. To mazajā apakšvienībā ir 16S RNS apakšvienība (sastāv no 1540 nukleotīdiem), kas saistīta ar 21 olbaltumvielu. Lielajai apakšvienībai ir 5S RNS (120 nukleotīdi), 28S RNS (4700 nukleotīdi), 5,8S RNS (160 nukleotīdi) apakšvienība un 46 olbaltumvielas.

attēls : Lielā (sarkanā) un mazā (zilā) apakšvienība sader kopāZoom
attēls : Lielā (sarkanā) un mazā (zilā) apakšvienība sader kopā

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ribosomas?


A: Ribosomas ir mazi molekulārie roboti, kas veido olbaltumvielas, veicot RNS tulkošanu.

J: Kur atrodamas ribosomas?


A: Ribosomas ir atrodamas visās dzīvās šūnās, tostarp prokariotos un eikariotos.

J: Kā veidojas ribosomas?


A: Ribosomas sāk veidoties šūnas kodolā, kas atrodas kodolā. Tās ir olbaltumvielu un RNS maisījums.

J: Kur ribosomas pārvietojas pēc to izveides?


A: Ribosomas no nukleola pārvietojas uz citoplazmu, kur tās atrodas endoplazmas retikulā vai visā citoplazmā.

J: Kāds ir ribosomu uzdevums?


A: Ribosomu uzdevums ir veidot jaunus proteīnus, pārvietojoties gar ziņneša RNS virkni un veidojot proteīnu, pamatojoties uz nolasīto kodu. To sauc par tulkošanu.

J: Cik daudz ribosomu ir nepieciešams katrā šūnā?


A: Katrā šūnā ir vajadzīgi līdz 10 miljoniem ribosomu.

Jautājums: Kā šūnas iegūst vajadzīgo ribosomu skaitu?


A: Lai iegūtu vajadzīgo ribosomu skaitu, šūnās ir daudz rRNS gēnu kopiju. Piecās dažādās hromosomās mēs esam mantojuši aptuveni 400 rRNS gēnu.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3