Izmiršana
Izzušana ir viena no galvenajām evolūcijas iezīmēm. Sugas ir izmirušas, ja vairs nav dzīvu šīs sugas dzīvnieku.
Visas sugas agrāk vai vēlāk izmirst. Sugu izzušana var notikt daudzu iemeslu dēļ. To var izraisīt biotopu zudums, pārmērīga medīšana vai liels izmiršanas notikums. Piemērs dzīvniekam, kas ir izmiris, ir Dodo - tas ir izmiris pārmērīgas medības dēļ. Cits pavisam atšķirīgs veids, kā suga beidz pastāvēt, ir sugas sašķelšanās, kas pazīstama kā kladoģenēze. Mūsdienās dzīvojošās sugas, visticamāk, nedzīvoja Kembrija periodā, bet to priekšteči dzīvoja.
Apdraudētās sugas ir sugas, kas var izmirt. Kew Gardens ziņojums liecina, ka viena piektā daļa augu sugu varētu būt pakļautas izmiršanas riskam. Fosilās sugas dažkārt atkal parādās miljoniem gadu pēc tam, kad tās tika uzskatītas par izzudušām. Šādus gadījumus sauc par Lazara taksoniem.
Bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas pastmarkā attēlota pterozaura Pterodactylus kochi fosilija no Austrumberlīnes Dabas muzeja (Museum für Naturkunde), 1973. gads.
Dodo: nelidojošs putns no Maurīcijas, kas izmiris 17. gadsimtā.
Sugas ilgums
Vidējais sugas ilgums atšķiras atkarībā no pētāmajām grupām. Bentisko (dziļūdens) foraminiferu pētījums parādīja, ka vidējais ilgums ir 16 miljoni gadu, ja tās dzīvo virs 200 metriem, bet 25 miljoni gadu, ja tās dzīvo zem 200 metriem. No otras puses, zīdītāju sugu vidējais izdzīvošanas laiks pēdējo 20my ir bijis 2,33my.
Tiek lēsts, ka 99,9 % no visām jebkad dzīvojošajām sugām ir izzudušas. Vairāk nekā puse augu un dzīvnieku, kas izzuduši pēdējo 200 gadu laikā, ir Austrālijā. Tur eiropiešu ieceļošana ar (nejauši vai apzināti) introducētām sugām ir nodarījusi kaitējumu vietējai biotai. Īpaši eitēriju zīdītāju introdukcija ir izraisījusi daudzu marsupiālu sugu izmiršanu.
Augstāko grupu ilgums
Protams, augstākas kategorijas, piemēram, ģintis, dzimtas, kārtas, klases un fila, ir ilgākas, jo tās sastāv no vairāk sugām. Cik mums zināms, kopš kembrija laikmeta nav pilnībā izmiris neviens dzimtas pārstāvis, taču diezgan daudzas klases iznīka vienā vai otrā no "lielajiem pieciem" izmiršanas periodiem. Kā piemērus augstākām izmirušām dzīvnieku kategorijām var minēt placodermās zivis, trilobītus, amonītus, pelikosaurus, nepavadoņu dinozaurus, pterozaurus, ihtiozaurus un pleziozaurus.
Iemesli
Darvins uzskatīja, ka lielākā daļa organismu iznīka tāpēc, ka daži organismi kļuva efektīvāki un aizstāja mazāk attīstītos konkurentus. Nav šaubu, ka tas notiek, bet tagad valda uzskats, ka vides pārmaiņas ir svarīgākas. Organismi pielāgojas videi, kurā tie dzīvo. Vide, protams, mainās, un dažkārt diezgan dramatiski. Kad tā mainās, daži organismi spēj pielāgoties pārmaiņām. Citi nevar.
Zemes vide ilgstoši var būt diezgan stabila. Tad izmiršanas ātrums parasti ir diezgan zems. Tad notiek pārmaiņas, dažkārt diezgan straujas. Šajos laikos izmiršanas ātrums var būt daudz lielāks. Tāpēc izmiršanas ātrumu ir lietderīgi mērīt.
Saistītās lapas
- Izmiršanas gadījumu saraksts
- Lagerstätte
- Apdraudētās sugas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir iznīcināšana?
A: Izzušana ir tad, kad dzīvnieku, augu vai citu organismu sugas vairs nedzīvo.
J: Kāda ir viena no galvenajām evolūcijas iezīmēm?
A: Izmiršana ir viena no galvenajām evolūcijas iezīmēm.
J: Kas izraisīja Dodo putna izmiršanu?
A: Putns Dodo iznīka pārmērīgas medības dēļ.
J: Kā notiek sugu sadalīšanās?
A: Sugu sadalīšanās, ko sauc par kladoģenēzi, notiek, kad suga sadalās divās vai vairākās atsevišķās sugās.
J: Nosauc dažas ievērojamas izmirušas dzīvnieku sugas.
A: Ievērojamas izmirušu dzīvnieku sugas ir ne-aviešu dinozauri, zobenzobainie kaķi, dodo, mamuti, zemes slinkums, tilacīns, trilobīti un zeltainā krupjiņa.
J: Kāds procentuālais daudzums augu sugu saskaņā ar Kew Gardens datiem var būt pakļautas izmiršanas riskam?
A: Kew Gardens ziņojumā norādīts, ka piektajai daļai (20 %) augu sugu var draudēt izmiršana.
J: Kā cilvēki ir atbildīgi par apdraudētajiem dzīvniekiem?
A: Cilvēki ir atbildīgi par dzīvnieku dabisko dzīvotņu, piemēram, mežu, izciršanu, kas noved pie dzīvnieku izmiršanas.
