Izmiršana (izzušana): definīcija, cēloņi un piemēri
Uzzini, kas ir izmiršana (izzušana), tās galvenie cēloņi, reāli piemēri (Dodo), apdraudētās sugas un kā pasargāt biotopus — skaidrojums ar faktiem un piemēriem.
Izzušana nozīmē, ka suga vairs nepastāv — nav dzīvu tās sugas indivīdu, kuri spētu vairoties un turpināt sugas pastāvēšanu. Tas ir dabas evolūcijas process, kas notiek gan lēni, gan strauji, un bieži ir saistīts ar vides pārmaiņām un bioloģiskajiem spiedieniem. Evolūcijas gaitā sugas rodas un izzūd; tomēr mūsdienās cilvēka darbība būtiski paātrina izzušanas tempu.
Kas tiek uzskatīts par izzušanu
Sugas pilnīga izzušana (globāla izzušana) nozīmē, ka nav atrasts neviens dzīvs tās sugas pārstāvis. Atšķirībā no tā, lokāla izzušana jeb izskaušana reģionā (extirpācija) nozīmē, ka suga vairs nedzīvo kādā konkrētā vietā, bet pastāv citur.
Cēloņi
Sugu izzušana var notikt dažādu iemeslu dēļ. Biežākie faktori ir:
- Biotopu zudums — ģeogrāfiska vai ekoloģiska dzīvesvietas iznīcināšana vai fragmentācija, kas ierobežo pietiekamas barības, mītņu vai migrācijas ceļu pieejamību. (Sk. arī biotopu.)
- Pārmērīga medīšana un nozveja — tieša cilvēku izraisīta indivīdu skaita samazināšanās, piemēram, pārmērīga medīšana.
- Invazīvās sugas — svešas sugas var konkurēt, plosīt vai slimot vietējās populācijas tā, ka tās pazūd.
- Slimības — jauna patogēna izplatīšanās var masveidā iznīcināt mazas vai izolētas populācijas.
- Vides piesārņojums — ķīmiskas vielas, plastmasa, smagie metāli un citi piesārņojumi var radīt letālu vai reproduktīvu kaitējumu.
- Klimata pārmaiņas — temperatūras, nokrišņu un sezonālo ciklu maiņa var iznīcināt sugu dzīvotnes vai mainīt barības pieejamību.
- Ģenētiskie faktori — mazas populācijas cieš no inbrīdinga un zemas ģenētiskās daudzveidības, kas samazina izdzīvošanas iespējas.
- Traģiski notikumi — vulkānu izvirdumi, meteorīti vai citi lieli katastrofāli notikumi, kas var izraisīt plašus izmiršanas notikumus.
Izzušanas veidi un laika mērogi
Izzušana var notikt lēnām — kā daļa no dabiskā fona izzušanas — vai ātri un masveidīgi, kā tas notika piecos lielajos vēsturiskajos masu izmiršanas brīžos. Ir arī speciālas procesēšanās, piemēram, sugas evolūcijas ceļā sadalīšanās un jaunu atzaru veidošanās, kas saucas sugas sašķelšanās jeb kladoģenēze.
Piemēri
Viens labi zināms piemērs ir Dodo — lidojošs putns, kas izzuda pēc cilvēku ieceļošanas Maurīcijā un pārmērīgas medīšanas, kā arī mājdzīvnieku un slimību ietekmē. Citi labi zināmi izmirušie piemēri ir mamuti, tasmānijas vilks (thylacine) un pasaules mēroga populāciju sabrukums, piemēram, passenger pigeon. Fossilais ieraksts rāda, ka daudzas sugas pazuda jau aizvēsturiskos laikmetos — piemēram, dinozauri pēc Kretas–Paleogēna robežas.
Apdraudētās sugas un saglabāšana
Apdraudētās sugas ir sugas, kuru populācijas ir mazas vai strauji sarūk un kuras var nonākt izzušanas draudā. Piemēram, Kew Gardens ziņojums norāda, ka aptuveni viena piektā daļa augu sugu varētu būt pakļautas izmiršanas riskam. Lai samazinātu izzušanu, tiek īstenotas dažādas aizsardzības stratēģijas:
- piesardzības zonas un dabas rezervāti;
- likumdošana pret medīšanu un tirdzniecību ar apdraudētām sugām;
- ekosistēmu atjaunošana un biotopu savienošana;
- uzraudzība, reģistrācija un sargāšana no invazīvām sugām;
- selektīva neitralizācija patogēnu uzbrukumiem un karantīnas pasākumi;
- dzīvo eksemplāru programmas — aizturēšana, audzēšana un iespējamā reintrudēšana dabā.
Lazara taksoni un fosilais ieraksts
Fosilās sugas dažkārt "atgriežas" zinātniskajā apritē, kad pēc ilga laika tiek atrasts kāds dzīvs indivīds vai populācija, ko iepriekš uzskatīja par izzušu. Šos gadījumus sauc par Lazara taksoniem. Tas ir atgādinājums, ka fosilais ieraksts nav pilnīgs un ka daudzas sugas var saglabāties izolētās dzīvesvietās gadiem vai pat miljoniem gadu.
Kopsavilkums
Izzušana ir dabas un evolūcijas sastāvdaļa, taču cilvēka darbība — biotopu iznīcināšana, pārmērīga izmantošana, ievedums un klimata pārmaiņas — padara to par vienu no galvenajām mūsdienu vides problēmām. Saglabāšanas pasākumi, pētniecība un starptautiska sadarbība ir būtiski, lai samazinātu izzušanas tempu un aizsargātu bioloģisko daudzveidību nākotnei.
_1973,_MiNr_1824.jpg)

Bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas pastmarkā attēlota pterozaura Pterodactylus kochi fosilija no Austrumberlīnes Dabas muzeja (Museum für Naturkunde), 1973. gads.


Dodo: nelidojošs putns no Maurīcijas, kas izmiris 17. gadsimtā.
Sugas ilgums
Vidējais sugas ilgums atšķiras atkarībā no pētāmajām grupām. Bentisko (dziļūdens) foraminiferu pētījums parādīja, ka vidējais ilgums ir 16 miljoni gadu, ja tās dzīvo virs 200 metriem, bet 25 miljoni gadu, ja tās dzīvo zem 200 metriem. No otras puses, zīdītāju sugu vidējais izdzīvošanas laiks pēdējo 20my ir bijis 2,33my.
Tiek lēsts, ka 99,9 % no visām jebkad dzīvojošajām sugām ir izzudušas. Vairāk nekā puse augu un dzīvnieku, kas izzuduši pēdējo 200 gadu laikā, ir Austrālijā. Tur eiropiešu ieceļošana ar (nejauši vai apzināti) introducētām sugām ir nodarījusi kaitējumu vietējai biotai. Īpaši eitēriju zīdītāju introdukcija ir izraisījusi daudzu marsupiālu sugu izmiršanu.
Augstāko grupu ilgums
Protams, augstākas kategorijas, piemēram, ģintis, dzimtas, kārtas, klases un fila, ir ilgākas, jo tās sastāv no vairāk sugām. Cik mums zināms, kopš kembrija laikmeta nav pilnībā izmiris neviens dzimtas pārstāvis, taču diezgan daudzas klases iznīka vienā vai otrā no "lielajiem pieciem" izmiršanas periodiem. Kā piemērus augstākām izmirušām dzīvnieku kategorijām var minēt placodermās zivis, trilobītus, amonītus, pelikosaurus, nepavadoņu dinozaurus, pterozaurus, ihtiozaurus un pleziozaurus.
Iemesli
Darvins uzskatīja, ka lielākā daļa organismu iznīka tāpēc, ka daži organismi kļuva efektīvāki un aizstāja mazāk attīstītos konkurentus. Nav šaubu, ka tas notiek, bet tagad valda uzskats, ka vides pārmaiņas ir svarīgākas. Organismi pielāgojas videi, kurā tie dzīvo. Vide, protams, mainās, un dažkārt diezgan dramatiski. Kad tā mainās, daži organismi spēj pielāgoties pārmaiņām. Citi nevar.
Zemes vide ilgstoši var būt diezgan stabila. Tad izmiršanas ātrums parasti ir diezgan zems. Tad notiek pārmaiņas, dažkārt diezgan straujas. Šajos laikos izmiršanas ātrums var būt daudz lielāks. Tāpēc izmiršanas ātrumu ir lietderīgi mērīt.
Saistītās lapas
- Izmiršanas gadījumu saraksts
- Lagerstätte
- Apdraudētās sugas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir iznīcināšana?
A: Izzušana ir tad, kad dzīvnieku, augu vai citu organismu sugas vairs nedzīvo.
J: Kāda ir viena no galvenajām evolūcijas iezīmēm?
A: Izmiršana ir viena no galvenajām evolūcijas iezīmēm.
J: Kas izraisīja Dodo putna izmiršanu?
A: Putns Dodo iznīka pārmērīgas medības dēļ.
J: Kā notiek sugu sadalīšanās?
A: Sugu sadalīšanās, ko sauc par kladoģenēzi, notiek, kad suga sadalās divās vai vairākās atsevišķās sugās.
J: Nosauc dažas ievērojamas izmirušas dzīvnieku sugas.
A: Ievērojamas izmirušu dzīvnieku sugas ir ne-aviešu dinozauri, zobenzobainie kaķi, dodo, mamuti, zemes slinkums, tilacīns, trilobīti un zeltainā krupjiņa.
J: Kāds procentuālais daudzums augu sugu saskaņā ar Kew Gardens datiem var būt pakļautas izmiršanas riskam?
A: Kew Gardens ziņojumā norādīts, ka piektajai daļai (20 %) augu sugu var draudēt izmiršana.
J: Kā cilvēki ir atbildīgi par apdraudētajiem dzīvniekiem?
A: Cilvēki ir atbildīgi par dzīvnieku dabisko dzīvotņu, piemēram, mežu, izciršanu, kas noved pie dzīvnieku izmiršanas.
Meklēt