Foraminīferas
Foraminiferas jeb forami, kā tās dēvē, ir nozīmīga sīku vienšūnu rhizāru eikariontu grupa. Tās lielākoties dzīvo jūrā, lai gan dažas dzīvo saldūdenī un pat mitrās sauszemes teritorijās. Jūrā tās dzīvo gan planktonā (pelaģiskajā zonā), gan dziļākos ūdeņos (bentosā). Tām ir no kalcija karbonāta (CaCO ) 3veidoti testi (kā čaulas).
Organismam ir pseidopodijas kā amebai. Tas tos izmanto, lai sagūstītu un apēstu baktērijas un mazas diatomas. Daudziem no tiem ir arī aļģu endosimbionti. Dažas ir idioplastiskas, kas nozīmē, ka tās ēd aļģes, bet saglabā aļģu hloroplastus savam labumam.
Forāmus bieži izmanto, lai datētu slāņus paleontoloģijā. Sīki dati par forāmiem, kas iegūti dziļjūras urbumu projektos, ir pamats fosiliju indeksam ģeoloģisko periodu vai posmu noteikšanai. To sauc par biostratigrāfiju.
Marianas tranšejas dziļūdens forami atrodas zem karbonātu kompensācijas dziļuma, zem kura viss CaCO3 izšķīst. Tajos kalcija karbonāta vietā ir attīstījušies organiskie testi. Tas liek domāt, ka šie testi ir būtiska to dzīvesveida sastāvdaļa, iespējams, aizsargājot tās no citiem mikroēdājiem.
Foramu testu grupa no pliocēna.
Dzīvais forams
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir forams?
A: Forami ir nozīmīga sīku vienšūnu rhizāru eikarioītu grupa. Tos sauc arī par foraminiferām.
J: Kur dzīvo forami?
A: Forami lielākoties dzīvo jūras vidē, bet daži no tiem ir sastopami arī saldūdenī un pat mitrās sauszemes vietās. Jūrā tie apdzīvo gan planktonu (pelaģisko), gan dziļākos ūdeņus (bentosu).
J: No kā ir izgatavots to apvalks?
A: Foramu čaulas sastāv no kalcija karbonāta (CaCO3).
J: Kā tie ķer barību?
A: Forami izmanto pseidopodijas, līdzīgi kā amebas, lai sagūstītu un apēstu baktērijas un mazas diatomas.
J: Kas ir idioplasticitāte?
A: Idioplasticitāte ir uzvedība, kad forami apēd aļģes, bet patur aļģu hloroplastus sev par labu.
J: Kā forāmus izmanto paleontoloģijā?
A: Paleontoloģijā forāmus bieži izmanto slāņu datēšanai, jo tie ir detalizēti ieraksti, kas iegūti dziļūdens urbumu projektos un veido fosiliju indeksu, ko var izmantot ģeoloģisko periodu vai posmu noteikšanai - to sauc par biostratigrāfiju.
J: Kā dažas dziļūdens foramu sugas ir pielāgojušās, lai izdzīvotu zem karbonātu kompensācijas dziļuma?
A: Dažām dziļūdens foramu sugām kalcija karbonāta vietā ir izveidojušies organiskie testi, kas liecina, ka šie testi var pasargāt tās no citiem mikropredatoriem.
