Planktons
Planktons ir dreifējoši organismi, kas dzīvo okeāna virszemes slāņos. Tie dzīvo okeāna augšējā slānī, ko sauc par epipelagisko zonu. Tie nav pietiekami spēcīgi, lai peldētu pret okeāna straumēm. Šis termins ir pretstatā nektonam, kas spēj kontrolēt savu kustību. Ir trīs grupas:
- Fitoplanktons: dzīvo okeāna virspusē un veic fotosintēzi (izmanto gaismu, lai iegūtu cukurus un citas molekulas).
- Eikarijotu aļģes: diatomes, kokolitoforas, daži dinoflagelāti.
- Baktērijas: cianobaktērijas.
- Zooplanktons: mazi vienšūņi vai metazoāni: Ctenophores; medūzas; rotifers; foraminiferas; sīkie vēžveidīgie un citi dzīvnieki. Dažu lielāku dzīvnieku, piemēram, zivju, vēžveidīgo un anneīdu, ikri un kāpuri. Izņemot olas, tās visas barojas ar citu planktonu.
- Dažas grupas ietilpst abās kategorijās. Dinoflagelāti var būt vai nu fotosintētiski producenti, vai heterotrofi patērētāji; daudzas sugas atkarībā no apstākļiem ir mixotrofas. Arī vīrusus ir grūti iekļaut šajā shēmā, tomēr tie sastopami lielā skaitā.
Planktons ir svarīgs okeāna barības ķēdē. Tas ir galvenais barības avots gandrīz visu zivju kāpuriem, kad tie no dzeltenuma maisiņa pāriet uz medījumu ķeršanu. Peldošās haizivis un zilie vaļi ar tiem barojas tieši; citas lielās zivis ar tiem barojas netieši, ēdot mazāka izmēra zivis, piemēram, siļķes.
Planktona izplatību vairāk nosaka barības vielas nekā temperatūra. Lielas okeāna platības ir zilas un neauglīgas. Iemesls tam ir tāds, ka šajos apgabalos trūkst vienas vai vairāku svarīgu barības vielu fotosintētiskajam planktonam, no kura ir atkarīgs viss pārējais planktons. Vispārīgi runājot, apgabali, kas atrodas tuvu sauszemei, barības vielas saņem no upēm un vēja. Galvenā barības viela, kuras trūkst Klusajā okeānā, ir dzelzs, kas ir būtiska tādās molekulās kā ferredoksīni, dzelzs-sēra proteīni, kas veic elektronu pārnesi dažādās vielmaiņas reakcijās.
Ziemeļu krilis, vaļu iemīļotākā barība
Noctiluca scintillans ir dinoflagelāts, kas apēd citu sīku planktonu.
Fitoplanktons ir sīkas vienšūnas eikarionti, kas veic fotosintēzi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir planktons?
A: Planktons ir dreifējoši organismi, kas dzīvo okeāna virszemes slāņos. Tie nav pietiekami spēcīgi, lai peldētu pret okeāna straumēm, un parasti apdzīvo okeāna virsējo slāni, ko sauc par epipelagisko zonu.
Kādas ir trīs galvenās planktona grupas?
A: Trīs galvenās planktona grupas ir fitoplanktons, eikario aļģes un baktērijas. Fitoplanktons dzīvo okeāna virspusē un veic fotosintēzi (izmanto gaismu, lai iegūtu cukurus un citas molekulas). Eikarinotās aļģes ir diatomas, kokolitoforas un daži dinoflagelāti. Baktērijām pieder cianobaktērijas.
J: Kas ir zooplanktons?
A: Zooplanktons sastāv no maziem vienšūņiem vai metazoīdiem, piemēram, ctinoforām, medūzām, rotifērijām, foraminiferām, sīkiem vēžveidīgajiem un citiem dzīvniekiem. Šajā kategorijā ietilpst arī dažu lielāku dzīvnieku, piemēram, zivju, vēžveidīgo un anneīdu, ikri un kāpuri. Papildus olām tās visas barojas ar citām planktona sugām.
Kā šajā shēmā iekļaujas vīrusi?
A: Ir grūti iekļaut vīrusus šajā shēmā, tomēr tie ir plaši sastopami okeānos visā pasaulē.
J: Kāpēc planktonam ir svarīgi būt daļai no okeāna barības ķēdes?
A: Plankoni ir svarīgi okeāna barības ķēdē, jo tie ir galvenais barības avots gandrīz visu zivju kāpuriem, kad tie no dzeltenuma maisiņiem pāriet uz laupījumu ķeršanu. Plankankoki un zilie vaļi ar tiem barojas tieši, bet citas lielās zivis ar tiem barojas netieši, ēdot mazākas zivis, piemēram, siļķes.
J: Kas nosaka, kur okeānā var atrast plankonus? A: Plankona izplatību vairāk nosaka barības vielas, nevis temperatūra - apgabalos, kas atrodas tuvu sauszemei, parasti ir vairāk barības vielu, ko nodrošina upes vai vējš, savukārt lieli apgabali, kuros barības vielu ir mazāk, var izskatīties zili, bet neauglīgi, jo trūkst vienas vai vairāku svarīgu barības vielu, kas nepieciešamas plankona fotosintēzei un no kurām atkarīgas visas pārējās (piemēram, dzelzs).
J: Kā šajā shēmā iekļaujas mixotrofās sugas? A: Miksotrofās sugas ir atkarīgas no apstākļiem - daži dinoflagelāti var būt gan fotosintētiski producenti, gan heterotrofi patērētāji atkarībā no tā, kādi resursi attiecīgajā brīdī ir pieejami.
