Ola

Olšūna rodas, apaugļojot olšūnu. Olšūna ir kā tvertne zigotai. Tā aizsargā zigotu un baro embriju.

Dzīvnieka embrijs attīstās, līdz spēj izdzīvot pats, un tad izšķiļas olšūna. Lielākā daļa mugurkaulnieku, posmkāju un gliemju olas izdēj ārpus mātes ķermeņa. Tās vienmēr atrodas kādā traukā, čaulā vai apvalkā.

Rāpuļi, putni un vienradži dēj klaido klaido olas: piemērs ir putnu olas. Tās ir īpaša veida olas ar labu barības un ūdens nodrošinājumu. Tām ir ārējais apvalks, kas caurlaiž gāzes, lai oglekļa dioksīds varētu izkļūt, bet skābeklis - iekļūt.

Zivis, abinieki, kukaiņi un zirnekļveidīgie dēj vienkāršākas olas lielākā daudzumā, bet ar daudz mazāku aizsardzību un barošanu.

Putnu olu lielums ir aptuveni atkarīgs no pieauguša putna lieluma. Strauss dēj 1,5 kg smagu olu (pa labi). Pārējās attēlotās olas ir vistas (apakšējā kreisajā pusē) un paipalas (augšējā kreisajā pusē).

Dzimšana reālajā dzīvē

Daži dzīvnieki, galvenokārt zīdītāji, patur zigotu savā ķermenī, kur embrijs aug, līdz ir gatavs piedzimšanai. Tās arī ir klaidoīdas olšūnas, bet visa attīstība notiek mātes ķermenī, tāpat kā cilvēkam.

Lielākā daļa zīdītāju un vairāki jūras rāpuļi dzemdē dzīvus. Ir arī daži bezmugurkaulnieki, piemēram, skorpioni, kuriem olas attīstās mātes iekšienē. Arī tie dzemdē dzīvus mazuļus.

Lielākā ola

Strausu olas ir vislielākās no visiem dzīvajiem dzīvniekiem. Olas, galvenokārt putnu olas, bieži tiek ēstas pārtikā. Olu čaumala ir ciets kaļķakmens (CaCO ₃) materiāls. Strausa olas čaumala var izturēt pieauguša cilvēka svaru.

No rāpuļa olas izšķiļas bruņurupuča mazulis.

Putnu olas ar izšķīlušos cālēnu.

Varde ar varžu olām.

Strausa ola.

Olas kartona kārbā.

Tauriņu olas uz kātiņa.

Kartes tauriņš (Araschnia levana), kas dēj olu virtenes.

Saistītās lapas

Olšūnas
Klejveidīga ola

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir olšūna?

A.: Olšūna ir trauks, kurā tiek ievietota zigota, kas rodas olšūnas apaugļošanas rezultātā.

J: Ko olšūna dara zigotas labā?

A: Olšūna aizsargā zigotu un baro embriju.

J: Kad ola izšķiļas?

A: Olu izdēj, kad dzīvnieka embrijs attīstās, līdz spēj izdzīvot patstāvīgi.

Vai visi dzīvnieki izdēj olas ārpus mātes ķermeņa?

Jā, lielākā daļa mugurkaulnieku, posmkāju un gliemju olas izdēj ārpus mātes ķermeņa.

J: Kādi ir dzīvnieku olu konteineru vai apvalku veidi?

A: Dzīvnieku olu apvalki vai apvalki ir čaulas vai apvalki.

J: Ar ko īpašas ir klaidoīdu olas un kādi dzīvnieki tās izdēj?

A: Klaidoīdas olas ir īpašs olu veids ar labu barības un ūdens krājumu, kurām ir ārējais apvalks, kas ļauj gāzēm iekļūt un izkļūt. Rāpuļi, putni un vienradži dēj cleido olas.

J: Ar ko vienkāršākas olas atšķiras no klaidoīdām olām?

A: Vienkāršākas olas, ko izdēj zivis, abinieki, kukaiņi un zirnekļveidīgie, ir mazāk aizsargātas, ar daudz mazāk barības.