Skorpioni ir astoņkāji indīgi zirnekļveidīgie. Tiem ir garš ķermenis ar izstieptu asti un dzēlienu. Vidējais pieauguša skorpiona garums ir aptuveni 3 collas (apm. 7,6 cm). Garākais skorpions ir Āfrikas skorpions, kas var būt 9 collas (apm. 23 cm) garš. Pasaulē ir aptuveni 1750 skorpionu sugu.

Skorpionu evolūcijas vēsture aizsākās silūrā, pirms 430 miljoniem gadu. Tie ir pielāgojušies visdažādākajām vidēm un dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Ir 13 dzīvojošas dzimtas. Tikai aptuveni 25 sugām ir inde, kas var nogalināt cilvēku.

Bioloģija un uzbūve

Skorpioniem ir raksturīgs ķermenis, kas sadalīts galvkrūtīs (cephalothorax) un abdomēnā (opisthosoma) ar ierobežotu ariculāciju. Priekšējā daļa ir aprīkota ar pedipalpiem jeb ķērājspalgām, ko izmanto laupījuma noķeršanai un apstrādēšanai. Uz vēdera apakšpuses atrodas pektīni — jutīgas orgānu plāksnītes, kas palīdz orientēties un atpazīt virsmu. Skorpiona aste beidzas ar dzēlienu, kas piegādā indi upurim vai aizsardzības mērķiem.

Skorpioniem ir ārējā skeleta (eksoskeleta) čaula, un tie periodiski met ādu (vizulāri) — izšķirīga posmkārta (molt) augšanas iezīme. Lielākā daļa skorpionu spēj izturēt ilgus badā pavadītus periodus, jo to vielmaiņa ir zema.

Uzvedība, barība un dzīves cikls

  • Nocturnāli: lielākā daļa skorpionu ir nakts radības — dienā slēpjas alās, zem akmeņiem vai augsnē.
  • Barība: pārsvarā kukaiņu ēdāji (tādi kā skudras, prusaki, kāpuri), taču lielākie skorpioni var ķert zirnekļus un nelielus rāpuļus vai grauzējus.
  • Medību stratēģijas: daži ir gājēji un aktīvi mednieki, citi — gaida un uzbrūk, kad upuris pietuvojas.
  • Reprodukcija: daudzām sugām ir iekšēja apaugļošana; lielākā daļa skorpiju ir vivipāri — mātīte dzemdē dzīvus mazuļus un nēsā tos uz muguras līdz pirmajam lūzumam (molt).
  • Ilgmūžība: atkarībā no sugas skorpioni dzīvo no dažiem gadiem līdz pat 10–25 gadiem aizturā.

Sugu daudzveidība un klasifikācija

Pašlaik pazīstamas aptuveni 1750 sugas, kas iedalītas 13 dzīvajās dzimtās. No tām zināmākā un medicīniski nozīmīgākā ir Buthidae — dzimta, kurā ir daudz mazu, bet spēcīgi indīgu sugu. Citi piemēri ir lielāki, mazāk indīgi skorpioni, kas dzīvo alās vai raksta alas augsnē.

Inde: sastāvs, iedarbība un ārstēšana

Skorpionu inde ir kompleksu toksīnu maisījums — parasti tas satur neirotoksīnus, kas ietekmē nervu un muskuļu darbību, un citas vielas, kas var izraisīt sāpes un iekaisumu. Tomēr medicīniskā nozīmē letālas ir tikai neliels skaits sugu; tiek lēsts, ka aptuveni 20–25 sugas var radīt nāvējošas saindēšanās cilvēkam, īpaši bērniem, veciem vai veselības stāvokļa dēļ vājākiem cilvēkiem.

Stinguma simptomi parasti sākas ar smagu sāpi dzelienā, vietēju pietūkumu un nejutīgumu. Smagākos gadījumos var attīstīties elpošanas grūtības, paātrināta sirdsdarbība, svīšana, asinsspiediena svārstības un neirologiskas izmaiņas. Ārstēšana ietver simptomātisku aprūpi, pretsāpju līdzekļus un, ja nepieciešams, antivenīnu. Lielākajā daļā gadījumu ātrā medicīniskā palīdzība novērš smagus iznākumus.

Izplatība un biotopi

Skorpioni izplatīti visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Tos var atrast tuksnešos, stepēs, mežos, kalnos, purvos un pat koku lapotnē tropu reģionos. Dažas sugas ir sinantropiskas un pielāgojušās dzīvei tuvu cilvēku apmetnēm.

Viens no interesantiem faktiem: skorpioni fluorescē ultravioletā gaismā — to eksoskelets spoži spīd UV spuldzes apgaismojumā, kas ir noderīgi lauka pētījumos.

Attiecības ar cilvēkiem un aizsardzība

  • Cilvēkiem skorpioni ir gan bīstami, gan noderīgi: tie kontrolē kukaiņu populācijas, taču var izraisīt medicīniskas problēmas vietās, kur dzīvo indīgas sugas.
  • Profilakse: izvairīties no gulēšanas zem zvēra klājumiem, pārbaudīt apavus un drēbes, ja dzīvo reģionā ar skorpioniem; mājās slēgt plaisas un izmantot insekticīdus, ja nepieciešams.
  • Aizsardzība: daudzas sugas nav apdraudētas, tomēr lokālas populācijas var ciest no biotopu iznīcināšanas, pesticīdu lietošanas un nevērīgas novākšanas kolekcionāriem.

Kopsavilkums

Skorpioni — veca un veiksmīgi pielāgojusies zirnekļveidīgo grupa — ir svarīga daudzu ekosistēmu sastāvdaļa. Lai gan tikai niecīgs skaits sugu rada nopietnu draudu cilvēkam, ir svarīgi respektēt šo dzīvnieku bioloģiju, apgūt drošības pasākumus un meklēt medicīnisku palīdzību skarot dzelienu no aizdomīgas sugas.