Jūras gliemeži — neoficiāls, polifiletisks gliemežu apzīmējums

Atklāj jūras gliemežu polifiletisko pasauli — konverģentas adaptācijas, kleptoplastika un dažādu grupu evolūcija vienā intrigu pilnā pārskatā.

Jūras gliemezis ir neoficiāls nosaukums gliemežu grupai, kuru pārstāvji izskatās un dzīvo līdzīgi, taču nav monofiliski — t.i., tiem nav kopēja pēdējā kopīgā priekšteča, no kura radījusies visa grupa. Līdzīgā forma un dzīvesveids ir konverģentas evolūcijas piemērs: dažādu taksonu radniecīgie loki neatkarīgi attīstījuši līdzīgas adaptācijas, piemēram, čaulas izmēra samazināšanos, vērpes (torsijas) zudumu un divpusēju ķermeņa simetriju.

Galvenās grupas, kuras bieži dēvē par jūras gliemežiem

• Heterobranchia
  • Nudibrančas: klods, kura daudzi pārstāvji zaudējuši čaulu un uz ķermeņa attīstījuši cerata vai citas ārējās strukturās; bieži izmanto ķīmiskas vielas vai sekoeriģē (sequestration) bruņošanai pret plēsējiem. Divpusēja simetrija un spilgtas krāsas bieži saistītas ar brīdināšanu (aposematismu).
  • Sacoglossa — heterobranhu jūras gliemežu un gliemežu klads, kas nodarbojas ar kleptoplastiku (”plastīdu zagšanu”): šie gliemeži ēd aļģes un saglabā to hloroplastus, kas dažkārt spēj fotosintēt un nodrošina papildu enerģiju saimniekam.
  • Opistobranhas: sen lietots termins opisthobranchiem; mūsdienās tas ir vēsturiska/ neoficiāla apzīmējuma piemērs, jo grupa izrādās Polifelisks un taksonomiski neskaidra. Tajā tradicionāli iekļauti virkne formu:
  • Jūras eņģeļi (cliones) — opistobranhu gliemeži, kas pieder pie klāja Gymnosomata; pelāģiski plūstoši bez acīmredzamas cietas čaulas.
  • Jūras zaķi (sea hares) — vidēja līdz liela izmēra jūras gliemeži ar reducētu vai iekšēju čaulu; daudziem ir spēja izdalīt tinti kā aizsardzību pret plēsējiem.
  • Cephalaspidea — grupa ar parasti reducētu iekšējo čaulu, kuras pārstāvji dzīvo piekrastes substrātos un bieži raksturīgi ar amortizējošu galvas bruņojumu.
• Onchidiidae: gaisu elpojošu jūras gliemežu dzimta — šos gliemežus var sastapt mangrovju un seklūdens zonas apstākļos, un tie spēj elpot atmosfēras gaisu, kas ļauj izturēt mainīgus ūdens apstākļus.
• Pelāģiskie jūras gliemeži (bieži dēvēti par jūras tauriņiem vai pteropodiem): tiek iekļauti kāda veida pelaģiskās radības — pelaģisko jūras gliemežu grupa, kas pieder pie kārtas Thecosomata. Daļai no tiem ir plāna vai caurspīdīga čaula, un tie ir svarīgs plānaktiķu (zooplanktona) elements un jūras oglekļa cikla daļa.

Morfoloģija un evolūcijas tendences

Daudzi, ko dēvē par jūras gliemežiem, neatkarīgi attīstījušies līdzīgus morfoloģiskus elementus:

• vērpes (torsijas) zudums vai samazināšanās, kas noved pie cilvēciskākas divpusējas ķermeņa formas;
• divpusēja simetrija — pretstatā daudzu gliemežu spirāliskajai asimetrijai;
• čalas (čaulas) samazināšanās vai pilnīga zuduma, kas bieži dod vietu lielākai mobilitātei un maskēšanās spējai;
• daļēja vai pilnīga adaptācija uz pelāģisku vai bentisku dzīvesveidu atkarībā no sugas.

Ekoloģiskā nozīme un aizsardzības stratēģijas

“Jūras gliemeži” aizņem dažādas ekoloģiskas nišas: no aļģu herbivoriem (sacoglossas) līdz plēsoņiem, kas medī planktonu (pteropodi). Viņu aizsardzības stratēģijas ietver:

• ķīmisko aizsardzību — toksīnu vai kairinošu vielu uzkrāšana (daudzas nudibrančas sekoeriģē cnidariānu nematocistus);
• mehānisku vai maskēšanās aizsardzību — cerata, krāsainie raksti vai čaulas atrofija;
• kleptoplastiku — hloroplastu izmantošana no pārtikas aļģēm, kas dažām sugām nodrošina papildu barības avotu;
• uzvedības taktikas — tinti vai strūklaizmetiens (jūras zaķiem) un ātra slēpšanās substrātā.

Taksonomisks brīdinājums un pētījumu nozīme

Termins “jūras gliemezis” ir noderīgs aprakstošai komunikācijai, taču tas nav taksonomiski precīzs — grupa ir polifilētiska. Mūsdienu filogenētiskie pētījumi, izmantojot molekulāros datus, pārkārto daudzu tradicionālo grupu attiecības un bieži atklāj, ka līdzīgi izskata elementi radušies neatkarīgi. Tāpēc, runājot par “jūras gliemežiem”, jāņem vērā gan morfoloģiskās līdzības, gan to evolucionārā izcelsme.

Sarkanā līnija

Kopumā termins apzīmē daudzveidīgu organismu komplektu ar līdzīgām adaptācijām plēsēju novēršanai, barošanās stratēģijām un dzīvesveida pārveidojumiem. Lai saprastu attiecības starp šīm formām un to lomu ekosistēmās, nepieciešami gan morfoloģiski, gan molekulāri pētījumi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir jūras gliemezis?

J: Kādas klades ietilpst šajā grupā?

J: Ko meklē Sacoglossa?

J: Kādai dzimtai pieder jūras zaķi?

J: Kurai apakšdzimtai pieder Cephalaspidea?

J: Kādai kladei pieder jūras tauriņi?

J: Kā attīstījās to līdzīgais augšanas modelis?

Meklēt pēc burta