Jūras eži
Jūras eži ir Echinoidea klases jūras eži, kas pieder pie Echinodermata dzimtas sugas. Tāpat kā pārējie adatādaiņi, kas burtiski nozīmē "dzelkšņveidīgie", tie ir pilnībā jūras dzīvnieki. Parasti tie ir lodveidīgi, un tos aizsargā kaļķainas plāksnītes un dzelkšņi.p65 Urhīns ir senais vārds, kas apzīmē ezi, un daudzās svešvalodās šos dzīvniekus dēvē par "jūras ežiem".
Tāpat kā citiem adatādaiņiem tiem ir pieckārša simetrija (tā dēvētais pentamerisms), un tie pārvietojas, izmantojot simtiem sīku, caurspīdīgu, lipīgu "cauruļu kāju". Simetrija nav acīmredzama dzīvam dzīvniekam, taču tā ir labi redzama izžāvētā paraugā.
Jūras eži galvenokārt barojas ar aļģēm un maziem dzīvniekiem. Tiem ir īpašs košļājamais aparāts, ko dēvē par Aristoteļa laternu - grieķu filozofa Aristoteļa vārdā, kurš bija aizrāvies ar jūras ežiem. Ar šo aparātu tie var nokasīt organismus, kas pieķērušies virsmai, pa kuru pārvietojas jūras ezis.
Mugurkauls
Dažām sugām muguriņas ir garas un asas, un tās aizsargā ežus no plēsējiem. Iespiežoties cilvēka ādā, dzelkšņi nodara sāpīgu brūci, taču parasti tie nav bīstami. Ežiem ir arī knaibliem līdzīgi pedicelāriji, kas izvietoti pa visu ķermeni starp dzelkšņiem. To uzdevums ir cīnīties ar visu, kas nokļūst uz testa (ārējā apvalka) (piemēram, kāpuriem).p101 Nav zināms, vai šie dzelkšņi ir indīgi (atšķirībā no pedicellārijām starp dzelkšņiem, kas ir indīgas).
Tipiskiem jūras ežiem mugurkauli ir 1 līdz 3 cm gari, 1 līdz 2 milimetrus biezi un ne pārāk asi. Diadema antillarum, kas pazīstama Karību jūras reģionā, ir plāni, potenciāli bīstami dzelkšņi, kuru garums var sasniegt 10 līdz 30 cm.
Ekoloģija
Jūras eži barojas galvenokārt ar aļģēm, bet var baroties arī ar jūras gurķiem un dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, gliemenēm, polihetēm, sūkļiem, trauslajām zvaigznēm un krinoīdiem. Jūras eži ir viens no jūras ūdelēm iecienītākajiem barības avotiem, kā arī vilku zuši. Nekontrolēti eži var izpostīt savu vidi, izveidojot ežu neauglību, kurā nav makroaļģu un ar tām saistītās faunas. Jūras ūdri atkal ir ienākuši Britu Kolumbijā, būtiski uzlabojot piekrastes ekosistēmas veselību, jo tie pārtiek no jūras ežiem.
Echinothrix calamaris - jūras ežs ar milzīgiem joslainiem dzelkšņiem. Sfēra augšpusē, vidū, ir tā anuss.
Fosilijas un evolūcija
Pirmās ehinoīdu fosilijas ir no apakšējā ordovika perioda. Agrīnākajām formām bija elastīgi testi ar plāksnītēm, kas varēja slīdēt viena pāri otrai. Ehinoīdi paleozojā bija salīdzinoši maznozīmīga biotas daļa. Tikai viena grupa izdzīvoja P/Tr izmiršanas laikā un kļuva par visu vēlāko ehinoīdu pamatu. No grupas, kas izdzīvoja līdz triasam, cidaroidiem, izveidojās visas pārējās mūsdienu grupas, kuras sauc par eihinoīdiem.
Juraslaikmetā notikušais ideālas simetrijas pārtraukums tiem deva noteiktu priekšējo un aizmugurējo daļu. Tas pavēra jaunas dzīvotnes, jo īpaši nārsta dzīvotnes. Smilšu dolāri un sirds eži bija ļoti veiksmīgi. Dzīvojošie ehinoīdi tagad ir nozīmīgi biotas locekļi, īpaši seklos un piekrastes ūdeņos.
Jūras eži kā pārtika
Daži cilvēki ēd jūras ežu reproduktīvos orgānus (ko dēvē par ikriem). Tas ir populāri Korejā. Japānā šo suši veidu sauc par uni.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir jūras ežu klase?
A: Jūras ežu klase ir Echinoidea.
J: Kāda ir jūras ežu aizsardzība?
A: Jūras ežus aizsargā kaļķainas plāksnītes un muguriņas.
J: Kāpēc daudzās svešvalodās jūras ežus sauc par ežiem?
A: Daudzās svešvalodās jūras ežus sauc par ežiem, jo ežs ir vecs vārds, kas apzīmē ezi.
J: Kāda ir jūras ežu simetrija?
A: Jūras ežu simetrija ir pieckārša simetrija (tā sauc par pentamerismu).
J: Kā jūras eži pārvietojas?
A: Jūras eži pārvietojas, izmantojot simtiem sīku, caurspīdīgu, lipīgu "cauruļu kāju".
J: Kā sauc jūras ežu īpašo košļājamo aparātu?
A: Jūras ežu īpašo košļājamo aparātu sauc par Aristoteļa laternu - grieķu filozofa Aristoteļa vārdā, kurš bija aizrāvies ar jūras ežiem.
J: Ar ko barojas jūras eži?
A: Jūras eži galvenokārt barojas ar aļģēm un maziem dzīvniekiem.
