Jūras eži (Echinoidea): anatomija, dzīvesveids un barošanās
Atklāj jūras ežu anatomiju, pieckāršo simetriju, Aristoteļa laternu un barošanās paradumus — dziļi un saistoši par Echinoidea dzīvesveidu un ekoloģiju.
Jūras eži ir Echinoidea klases jūras eži, kas pieder pie Echinodermata dzimtas sugas. Tāpat kā pārējie adatādaiņi, kas burtiski nozīmē "dzelkšņveidīgie", tie ir pilnībā jūras dzīvnieki. Parasti tie ir lodveidīgi, un tos aizsargā kaļķainas plāksnītes un dzelkšņi.p65 Urhīns ir senais vārds, kas apzīmē ezi, un daudzās svešvalodās šos dzīvniekus dēvē par "jūras ežiem".
Tāpat kā citiem adatādaiņiem tiem ir pieckārša simetrija (tā dēvētais pentamerisms), un tie pārvietojas, izmantojot simtiem sīku, caurspīdīgu, lipīgu "cauruļu kāju". Simetrija nav acīmredzama dzīvam dzīvniekam, taču tā ir labi redzama izžāvētā paraugā.
Jūras eži galvenokārt barojas ar aļģēm un maziem dzīvniekiem. Tiem ir īpašs košļājamais aparāts, ko dēvē par Aristoteļa laternu - grieķu filozofa Aristoteļa vārdā, kurš bija aizrāvies ar jūras ežiem. Ar šo aparātu tie var nokasīt organismus, kas pieķērušies virsmai, pa kuru pārvietojas jūras ezis.
Anatomija
Jūras ežu ķermeni veido cieta, bļodveida kaļķakmens "testa" struktūra, kas izgatavota no savienotām plāksnītēm. No testa izaug dzelkšņi (spines) — galvenā aizsardzības un kustības sastāvdaļa. Zem spinu virsmas atrodas caurulīšu kājas (podia), kas pieder pie ūdensvaskulārās sistēmas un darbojas, kā vakuuma piesūcekņi, ļaujot ėžiem pieķerties un pārvietoties. Dažām sugām ir arī pedicellariae — sīkas šķautnainas ķermeņa daļas, kas palīdz attīrīt virsmu un aizsargāt pret parazītiem. Iekšēji jūras ežiem ir vienkārša gremošanas sistēma ar muti apakšpusē (kur atrodas Aristoteļa laterna), zarnas un anālo atveri augšpusē.
Simetrija un kustēšanās
Kā minēts, jūras ežiem raksturīga pieckārša simetrija, kas nozīmē, ka ķermenis sadalīts piecos sektoros ap centru. Tomēr daudzu veidu ikdienas uzvedībā šī simetrija var nebūt skaidri pamanāma. Kustība notiek, kombinējot spinu svārstības un podia sinhronizētu darbu — tā tie lēnām pārvietojas pa klintīm, akmeņiem vai smilšu virsmu.
Barošanās un uzturs
Vispārīgi jūras eži galvenokārt ir herbivori, kas grauž brūno un zaļo aļģu slāņus uz klintīm, taču ir sugas, kas ir omnivoras vai pat karnivoras (patērē mazas bezmugurkaulniekus). Aristoteļa laterna — spēcīgs košļājamais aparāts ar kaula līdzīgām dentālijām — ļauj nokasīt, saplēsīt un samalt barību. Dažos ekosistēmās, piemēram, piekrastes akmeņainajās zonās, jūras eži darbojas kā svarīgi aļģu kontroles aģenti; to pārmērīgs vai nepietiekams populāciju līmenis var radīt nozīmīgas izmaiņas biotopā.
Dzīvesveids un izplatība
Jūras eži sastopami visā pasaules okeānā — no piekrastes seklajiem ūdeņiem līdz dziļjūras zonām. Daudzas sugas dzīvo piekrastes akmeņainajās joslās, kur ir daudz aļģu, bet citas dzīvo smiltīs, purvos vai starp jūras zāles. Daži eži ir nakts dzīvnieki, kas dienā slēpjas aiz akmeņiem vai alās, bet naktī iznāk baroties. Ir arī sugas, kas kopa vai aizsargā sevi, pārklājot ķermeni ar ķermeņa atkritumiem vai gliemežvākiem kamuflāžai.
Reprodukcija un attīstība
Vairums jūras ežu vairojas seksuāli, iztukšojot olšūnas un spermu ūdenī (eksternāla apaugļošana). No apaugļotajām olšūnām attīstās planktoniski kāpuri (pluteus), kuri brīvi peld un pēc noteikta laika transformējas par jaunajiem pieaugušajiem, nosēžoties uz pamatnes. Dažas sugas ir brooderi, kas sargā olas vai mazos kāpurus. Jūras eži var atjaunot zaudētās daļas — spines un podias spēj daļēji vai pilnībā regenerēties.
Plēsēji un aizsardzības mehānismi
Jūras ežiem ir vairāki dabiskie plēsēji — jūras ūdeņi (piem., jūras iktis), krabji, putni un, īpaši, jūras otas. Lai aizsargātos, eži izmanto spines kā fizisku aizsardzību, pedicellariae var iegriezt un noturēt svešķermeņus, dažām sugām ir arī toksiskas vai dedzinošas vielas spinu pārklājumā. Daži eži izmanto arī krāsu kamuflāžu vai pieķeras pie aļģu gabaliņiem, lai saplūstu ar fonu.
Ekoloģiskā nozīme un cilvēku ietekme
Jūras eži ir svarīga marīnās vides sastāvdaļa — tie regulē aļģu daudzumu un veido pārtiku citiem dzīvniekiem. Tomēr to pārapdzīvotība (piem., pie plēsēju izzušanas) var novest pie "urchin barrens" — teritorijām, kur aļģu sega tiek iznīcināta un ekosistēma degradēta. Cilvēki jūras ežus izmanto gan kā pārtikas avotu (sirds, "uni"), gan akvāriju objektus; zveja un nozvejas metodes var ietekmēt populācijas. Turklāt piesārņojums, klimata pārmaiņas un jūras biotopu izmaiņas ietekmē daudzu sugu izdzīvošanu.
Izmēri un ilgmūžība
Jūras ežu izmēri variē no dažiem centimetriem līdz vairāk nekā 30 cm diametrā atkarībā no sugas. Dzīves ilgums svārstās — daži dzīvo tikai dažu gadu garumā, kamēr citas sugām var dzīvot vairākus desmitus gadu. Dzīves ilgums bieži ir saistīts ar sugas biotopu, barības pieejamību un plēsēju slodzi.
Kopsavilkums
- Anatomija: ciets testa apvalks, spines, podia, Aristoteļa laterna.
- Dzīvesveids: galvenokārt bentišķi grauzēji vai omnivori, plaši izplatīti.
- Ekoloģija: svarīgi aļģu kontrolētāji un pārtikas avots citiem sugas pārstāvjiem.
- Cilvēku ietekme: zveja, akvāriji, vides izmaiņas ietekmē populācijas.
Ja vēlaties, varu pievienot attēlus, aprakstīt konkrētas sugas (piem., jūras ežus, kas ir komerciāli nozīmīgi) vai sarakstu ar biežāk sastopamajām sugām Latvijas piekrastē un Ziemeļeiropā.
Mugurkauls
Dažām sugām muguriņas ir garas un asas, un tās aizsargā ežus no plēsējiem. Iespiežoties cilvēka ādā, dzelkšņi nodara sāpīgu brūci, taču parasti tie nav bīstami. Ežiem ir arī knaibliem līdzīgi pedicelāriji, kas izvietoti pa visu ķermeni starp dzelkšņiem. To uzdevums ir cīnīties ar visu, kas nokļūst uz testa (ārējā apvalka) (piemēram, kāpuriem).p101 Nav zināms, vai šie dzelkšņi ir indīgi (atšķirībā no pedicellārijām starp dzelkšņiem, kas ir indīgas).
Tipiskiem jūras ežiem mugurkauli ir 1 līdz 3 cm gari, 1 līdz 2 milimetrus biezi un ne pārāk asi. Diadema antillarum, kas pazīstama Karību jūras reģionā, ir plāni, potenciāli bīstami dzelkšņi, kuru garums var sasniegt 10 līdz 30 cm.
Ekoloģija
Jūras eži barojas galvenokārt ar aļģēm, bet var baroties arī ar jūras gurķiem un dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, gliemenēm, polihetēm, sūkļiem, trauslajām zvaigznēm un krinoīdiem. Jūras eži ir viens no jūras ūdelēm iecienītākajiem barības avotiem, kā arī vilku zuši. Nekontrolēti eži var izpostīt savu vidi, izveidojot ežu neauglību, kurā nav makroaļģu un ar tām saistītās faunas. Jūras ūdri atkal ir ienākuši Britu Kolumbijā, būtiski uzlabojot piekrastes ekosistēmas veselību, jo tie pārtiek no jūras ežiem.
Echinothrix calamaris - jūras ežs ar milzīgiem joslainiem dzelkšņiem. Sfēra augšpusē, vidū, ir tā anuss.
Fosilijas un evolūcija
Pirmās ehinoīdu fosilijas ir no apakšējā ordovika perioda. Agrīnākajām formām bija elastīgi testi ar plāksnītēm, kas varēja slīdēt viena pāri otrai. Ehinoīdi paleozojā bija salīdzinoši maznozīmīga biotas daļa. Tikai viena grupa izdzīvoja P/Tr izmiršanas laikā un kļuva par visu vēlāko ehinoīdu pamatu. No grupas, kas izdzīvoja līdz triasam, cidaroidiem, izveidojās visas pārējās mūsdienu grupas, kuras sauc par eihinoīdiem.
Juraslaikmetā notikušais ideālas simetrijas pārtraukums tiem deva noteiktu priekšējo un aizmugurējo daļu. Tas pavēra jaunas dzīvotnes, jo īpaši nārsta dzīvotnes. Smilšu dolāri un sirds eži bija ļoti veiksmīgi. Dzīvojošie ehinoīdi tagad ir nozīmīgi biotas locekļi, īpaši seklos un piekrastes ūdeņos.
Jūras eži kā pārtika
Daži cilvēki ēd jūras ežu reproduktīvos orgānus (ko dēvē par ikriem). Tas ir populāri Korejā. Japānā šo suši veidu sauc par uni.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir jūras ežu klase?
A: Jūras ežu klase ir Echinoidea.
J: Kāda ir jūras ežu aizsardzība?
A: Jūras ežus aizsargā kaļķainas plāksnītes un muguriņas.
J: Kāpēc daudzās svešvalodās jūras ežus sauc par ežiem?
A: Daudzās svešvalodās jūras ežus sauc par ežiem, jo ežs ir vecs vārds, kas apzīmē ezi.
J: Kāda ir jūras ežu simetrija?
A: Jūras ežu simetrija ir pieckārša simetrija (tā sauc par pentamerismu).
J: Kā jūras eži pārvietojas?
A: Jūras eži pārvietojas, izmantojot simtiem sīku, caurspīdīgu, lipīgu "cauruļu kāju".
J: Kā sauc jūras ežu īpašo košļājamo aparātu?
A: Jūras ežu īpašo košļājamo aparātu sauc par Aristoteļa laternu - grieķu filozofa Aristoteļa vārdā, kurš bija aizrāvies ar jūras ežiem.
J: Ar ko barojas jūras eži?
A: Jūras eži galvenokārt barojas ar aļģēm un maziem dzīvniekiem.
Meklēt