Paleozoja laikmets — Kembrija sprādziens, dzīves eksplozija un Pangeja

Atklāj Paleozoja laikmetu: Kembrija sprādziens, dzīvības eksplozija, Pangeja, evolūcija un masveida izmiršanas — pilns paleontoloģijas pārskats.

Paleozoja (jeb paleozoja) laikmets ir agrākais no trim fanerozoja laikmetiem. Tās nosaukums nozīmē agrīnā dzīvība. Tā ilga no aptuveni 541 līdz 252 miljoniem gadu (mya) un beidzās ar lielāko izmiršanas notikumu - perma un triasa izmiršanu.

Paleozoja periods sākās ar dzīvības formu eksploziju. Kembrija sprādziens iezīmē laikmetu, kad senajās jūrās radās tūkstošiem jaunu dzīvības formu. Šajā laikmetā norisinājās daudzi svarīgi notikumi, tostarp attīstījās lielākā daļa bezmugurkaulnieku grupu, dzīvība iekaroja sauszemi, attīstījās zivis, rāpuļi, kukaiņi un augi, izveidojās superkontinents Pangea un bija vismaz divi atšķirīgi ledus laikmeti. Zeme griezās ātrāk nekā mūsdienās, tāpēc dienas bija īsākas, un tuvāks Mēness izraisīja spēcīgākus paisumus un bēgumus.

Seši paleozoja periodi:

1. Kembrijs (apt. 541–485 miljoni gadu)

• Galvenie notikumi: Kembriā sākās plaša un strauja dzīvības formu diversifikācija – tas ir pazīstams kā Kembrija sprādziens.
• Dzīvība: jūras faunā dominēja trilobīti, brahiopodi, pirmie moluski un citas bezmugurkaulnieku grupas; saglabājušies slaveni fosiliju atradumi (piem., Burgess Shale tipa nogulumos) dod plašu informāciju par tolaik pastāvošajām kompleksajām ķermeņa plānojum.
• Dabas apstākļi: lielas jūras platības, intensīvs evolūcijas temps un jaunu ekoloģisko nišu aizpildīšana.

2. Ordoviks (apt. 485–444 miljoni gadu)

• Galvenie notikumi: turpinājās jūras faunas attīstība un radās daudzjauni grupu veidi; beigās notika viens no lielajiem masveida izmiršanas notikumiem — Ordovika–Silūra izmiršana, saistīta ar klimata atdzišanu un jūras līmeņa krišanos.
• Dzīvība: ziedēja korāļi, brahiopodi, graptolīti un pirmās jūras zivju formas; jūras ekosistēmas kļuva sarežģītākas.

3. Silūrs (apt. 444–419 miljoni gadu)

• Galvenie notikumi: klimats kļuva stabilāks un siltāks pēc Ordovika krīzes; sākas intensīva jūras rekolonizācija un ģeoloģiskās platformas veidošanās.
• Dzīvība un kolonizācija: pirmie augi apmetās piekrastes zonās un sāka kolonizēt sauszemi, parādījās primārās sauszemes bezmugurkaulnieku formas (piem., vēžveidīgie un primitīvi kukaiņi).

4. Devons (apt. 419–359 miljoni gadu) — “Zivju laikmets”

• Galvenie notikumi: devonā notika intensīva zivju diversifikācija, attīstījās jūras drupas un koraļļu rifus; uz sauszemes parādījās plašas zālaugu un koku kopienas.
• Dzīvība: attīstījās kaulainās un haizivju grupas, radās pirmie četrkājainie (tetrapodi), kas sāka pāreju no ūdens uz zemi; devons ir arī svarīgs augiem un sēklas attīstībai.
• Krīzes: devona beigās notikuši vairāki izmiršanas viļņi, kuri smagi ietekmēja jūras faunu, īpaši rifveidīgos organismiem.

5. Karbons (apt. 359–299 miljoni gadu)

• Galvenie notikumi: plašas tropu purvu sistēmas un meži — nogulumi, kas vēlāk veidoja lielos ogļu slāņus. To dēļ Karbons bieži tiek saukts par “ogļu laikmetu”.
• Dzīvība: bagātīgas sauszemes ekosistēmas ar lieliem papardēm, kokiem un plaši izplatītiem kukaiņiem (daži bija ievērojami lieli, ko izskaidro augstāks atmosfēriskā skābekļa līmenis); attīstījās amnioti (primitīvie rāpuļi un to radinieki), kas bija svarīgi tālākai rāpuļu un putnveidīgo evolūcijai.
• Klimats un ledus: Karbonāra un permsa sākuma posmiem bija saistība ar globālām klimata svārstībām; daļās pasaules bija ledāji, īpaši Gondvānas reģionos.

6. Perms (apt. 299–252 miljoni gadu)

• Galvenie notikumi: kontinentu kustības un sadursmes noveda pie superkontinenta Pangea izveides; permā izveidojās sausāki un sezonālāki klimatiskie apstākļi daudzviet uz Zemes.
• Dzīvība: saziedēja plaša rāpuļu un sinapsīdu (priekšvēsturiski “rāpuļveidīgie” zīdītāju radinieki) daudzveidība; meži kļuva vairāk sastopami ar sēklaugiem un jezgpaužu augiem, mainījās ekosistēmas līdz ar sauszemes paplašināšanos.
• Beigas: permsa beigās notika visievērojamākais masveida izmiršanas notikums (Perms–Triasa izmiršana), kas iznīcināja ļoti lielu daļu jūras un sauszemes sugu un pārveidoja zemes biosfēru nākamajam laikmetam.

Paleozoja nozīme un mantojums

• Paleozoja ieraksts fosilijās sniedz detalizētu attīstības ainu par pāreju no vienkāršām jūras kopienām uz sarežģītām sauszemes ekosistēmām.
• Šajā laikmetā radās daudzas grupas, kas kļuva par pamatu vēlīnākajai dzīvībai — no kukaiņiem un koka līdz pirmajiem rāpuļiem un sēklaugiem.
• Ģeoloģiski Paleozoja laikā notika intensīvas tektoniskas pārkārtošanās, kas noveda pie kontinentu salikuma izmaiņām un Pangea izveides, kas savukārt ietekmēja klimatiskos apstākļus un globalo dzīvības izmaiņu ritmu.
• Paleozoja galvenie izmiršanas viļņi (Ordovika–Silūra, laterālais devona krīzes un galvenokārt Perms–Triasa izmiršana) atgādina, cik straujas un masīvas var būt bioloģiskās pārmaiņas uz Zemes.

Paleozoja ir laiks, kad veidojās pamati mūsdienu sauszemes un jūras ekosistēmām — saprast šo laikmetu palīdz saprast gan evolūcijas gaitas, gan Zemes ģeoloģiskās un klimatiskās izmaiņas. Fossiliju un nogulumu pētījumi no šī perioda turpina sniegt jaunus atklājumus par dzīvības agrīnajām adaptācijām un planētas attīstību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir paleozoja laikmets?

J: Ko nozīmē tās nosaukums?

J: Cik ilgi tas ilga?

J: Kad tas beidzās?

Kāds bija lielākais izmiršanas notikums šajā periodā?

Jautājums: Cik laikmetu ir fanerozojā?

Meklēt pēc burta