Ģeoloģiskais laikmets — definīcija, ēras un nozīmīgākie piemēri

Ģeoloģijā laikmets parasti nozīmē ilgāku laika posmu (bieži desmitiem līdz vairākiem simtiem miljonu gadu), kura iežu slāņu virknei ģeologi piešķir kopīgu nosaukumu. Laikmeta robežas visbiežāk nosaka pēc dominējošām fosiliju grupām, ģeokīmiskām pārmaiņām vai stratigrāfiskām pazīmēm — piemēram, slāņiem ar raksturīgām fosilijām vai pēkšņu iežu sastāva maiņu. Piemērs ir mezozoja ēra, kad uz Zemes dominēja dinozauri un izveidojās daudzas mūsdienu dzīvnieku grupas.

Laikmets sastāv no periodiem, un vairāki laikmeti veido vienu eonu. Piemēram, Fanerozoja eons sākās apmēram pirms 541 miljona gadu (mya) un to veido trīs galvenās ēras: paleozoja ēra (no grieķu valodas "senākā dzīvība"), mezozoja ēra ("vidējā dzīvība") un kainozoja ēra ("jaunākā dzīvība").

Kā tiek noteikti ģeoloģiskie laikmeti

• Stratigrafiskie raksturlielumi: laikmetus nosaka, analizējot iežu slāņu secību un tajos atrodamās fosilijas (tzv. indeksfossilijas), kas parāda raksturīgu dzīvo organismu sastāvu noteiktā laika posmā.
• Absolūtā datēšana: radioizotopu metodes (piem., urāna-svinu, kalcija-argona) ļauj noteikt iežu vecumu miljonu gadu precizitātē.
• Starptautiskie standarti: ģeoloģisko laikmetu robežas tiek formalizētas ar GSSP (globālais robežas stratotips), kas tiek apstiprināts starptautiskā stratigrāfijas kopienā.

Galvenie Fanerozojas laikmeti un to nozīmīgākie notikumi

• Paleozoja ēra (~541–252 mya):
  • Kambrijas eksplozija (apm. 541 mya) — strauja dzīvības formu dažādošanās un daudzveidīgu dzīvnieku atnākšana.
  • Devona periodā attīstījās zivis un pirmie sauszemes augi; silu-ordovika laikā uzplauka koraļļu rifus.
  • Pērmas (Permas) beigās notika lielākā masveida izmiršana Zemes vēsturē (~252 mya), iznīcinot aptuveni 90% jūras sugu un daudz sauszemes grupu.
• Mezozoja ēra (~252–66 mya):
  • Triasā un jūrā attīstījās dinozauri; jūras un lidojošas rāpuļu grupas arī bija izplatītas.
  • Jūras līmeņi un klimats mainījās, izveidojot daudzveidīgas ekosistēmas; beigās, Kretācijas periodā, dominēja plaši ziedaugi un daudzas mūsdienu dzīvnieku līnijas sāka attīstīties.
  • Maģistrāla robeža — Kretācijas un Paleogēna izbeigšanās ap 66 mya, kad notika liela asteroīda trieciena saistīta izmiršana, kas iznīcināja dinozaurus (izņemot putnus) un daudzas citas sugas.
• Kainozoja ēra (kopš ~66 mya līdz mūsdienām):
  • Pēc Kretācijas–Paleogēna izmiršanas pieauga zīdītāju dažādība, daži grupas izplatījās un aizņēma brīvās ekoloģiskās nišas.
  • Attīstījās mūsdienu faunas un floras pamatstruktūras; klimatiskās svārstības (ledus laikmeti) īpaši ietekmēja pēc pēdējā leduslaikmeta (pleistocēna) beigu posma.
  • Holocēns — pēdējais geoloģiskais laikmets/epocha (kopš apm. 11 700 gadiem), kurā attīstījās cilvēku civilizācijas; mūsdienās tiek diskutēts par antropocēna jēdzienu kā jaunu laikmetu, ko ietekmējusi cilvēka darbība.

Piemēri un praktiska nozīme

• Ģeoloģiskie laikmeti palīdz zinātniekiem sakārtot Zemes vēsturi un salīdzināt iežu secības dažādās pasaules vietās.
• Robežu noteikšana ir būtiska resursu meklēšanā (nafta, ogles, minerāli) un inženierģeoloģiskajos darbos.
• Izpratne par pagātnes klimata un bioloģiskajām pārmaiņām palīdz prognozēt nākotnes vides izmaiņas un to ietekmi uz dzīvi uz Zemes.

Kopsavilkumā: ģeoloģiskais laikmets (ēra) ir liels laika posms, ko nosaka pēc stratigrāfiskām un paleontoloģiskām pazīmēm. Fanerozojas eons, ko veido paleozoja, mezozoja un kainozoja, demonstrē, kā dzīvība un Zemes virsma ir transformējušās daudzu simtu miljonu gadu laikā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ģeoloģijas laikmets?

J: Vai jūs varat sniegt piemēru par laikmetu?

J: Vai laikmetus veido periodi?

J: Cik laikmetu veido vienu eonu?

J: Kad sākās fanerozoja eons?

J: Kādi ir trīs laikmeti, kas veido fanerozoja eonu?

J: Ko nozīmē grieķu vārds, ar ko apzīmē paleozoja laikmetu?

Meklēt pēc burta