Eons (ģeoloģija): Zemes ilgākie laika posmi un to dalījums
Eons (vai eons) ir termins Zemes zinātnē, ar ko apzīmē visilgākos laika periodus. Parasti ar šo terminu saprot Zemes pastāvēšanas posmu, kas mērašanā var sasniegt miljardus vai simtiem miljonu gadu. Eoni nodala ļoti lielus ģeoloģiskos laika blokos, kuros iezīmējas pamatīgas izmaiņas Zemes virsmā, atmosfērā, okeānos un dzīvajā pasaulē.
Ģeoloģiskais eons parasti sastāv no vairākiem dažāda ilguma periodiem un ērām. Lielākus laika posmus veido ēras, kuru iekšpusē ir vairāk periodu. Savukārt konkrēti ģeoloģiskie periodi var dalīties vēl sīkāk — laikmetos (laikmetos) un jo īpaši fanerozojā — epohās. Šāda hierarhiska dalīšana palīdz ģeologiem un paleontologiem saprast, kā attīstījās Zeme un dzīvība.
Ģeologi nosauc laikus, ērās, periodus un laikmetus, balstoties uz iežu sastāvu, fosīlijām un radiometriskajiem datiem, ko viņi iedala un salīdzina, aplūkojot iežus. Katram eonam un tā iekšējām vienībām dotie nosaukumi parasti raksturo kaut ko būtisku par to laiku vai par iežiem, kas veidojušies tajā laikā.
Piemēram, šobrīd mēs atrodamies fanerozoja eonā; nosaukums nāk no grieķu valodas un nozīmē dzīvību, ko mēs varam redzēt, proti, dzīvnieki un augi tajā bija pietiekami lieli un sarežģīti, lai tos varētu pamanīt bez mikroskopa vai citām lēcām. Fanerozoja eons sākās apmēram pirms 541 miljoniem gadu un ietver lielu daļu no Zemes mūsdienu ģeoloģiskās un bioloģiskās vēstures.
Galvenie eoni un īss pārskats
- Hadējs (Hadean) — apm. 4,54 līdz 4,0 miljardiem gadu. Periods, kad Zeme veidojās un dzesējās, notika intensīva impaktu bombardēšana, veidojās pirmā čaula un, iespējams, arī pirmie, vēl nenozīmīgie okeāni. No šī laika saglabājušies tikai reti un ļoti pārveidoti ieži.
- Arhejs (Archean) — apm. 4,0 līdz 2,5 miljardiem gadu. Šajā eonā radušās pirmās vienšūnas dzīvības formas (prokarioti), sāka attīstīties jūras nogulumi un izveidojās daži mūsdienu kontinentu pamati. Atmosfēra bija bagāta ar uztverošiem gāzēm (piem., metāns), un fotosintēze sāka ietekmēt vietējo ķīmiju.
- Proterozojs (Proterozoic) — apm. 2,5 miljardiem līdz 541 miljonam gadu. Raksturojas ar būtiskām ģeoloģiskām un bioloģiskām pārmaiņām: Lielais skābekļa pieaugums (Great Oxidation Event) apmēram pirms 2,4 miljardiem gadu, eikariotu (šūnu ar kodolu) parādīšanās, pirmās daudzšūnu dzīvības formas un ilgstoši leduslaiki (Snowball Earth) dažos posmos.
- Fanerozojs (Phanerozoic) — apm. 541 miljoni gadu līdz mūsdienām. Šis eons ir bagātīgi dokumentēts fosīlijās; tajā notika Kambriālā eksplozija (ātra sarežģītu daudzšūnu organismu izparādīšanās), jūras un sauszemes faunas un floras attīstība, vairākas masu izmiršanas un to sekojošas atjaunošanās. Fanerozoju parasti dalīja trīs galvenajās ērās: Paleozoja, Mesozoja un Kenozoja.
Kā eoni tiek noteikti un dalīti
Eonu un to iekšējo posmu noteikšanai izmanto divas galvenās pieejas:
- Relatīvā datēšana: stratigrāfijas principi, fosīliju salīdzināšana un iežu kārtošanās, kas rāda, kuri slāņi ir vecāki vai jaunāki viens pret otru.
- Absolūtā (radiometriskā) datēšana: izmanto radioaktīvo izotopu sabrukšanas likumus, lai noteiktu iežu vai fosīliju patieso vecumu miljonos vai miljardos gadu.
Starptautiskā stratigrafijas komisija (ICS) nosaka oficiālus laikposmu robežpunktus, izmantojot GSSP (Global Boundary Stratotype Section and Point) vietnes un citus starptautiski pieņemtus kritērijus. Tomēr daudzas agrāk lietotas norādes, piemēram, vārds "Prekambrijs" (Precambrian) — kas ietver Hadēju, Arheju un Proterozoju — joprojām lietots, lai apzīmētu visu laiku pirms fanerozoja.
Svarīgi ģeoloģiski un bioloģiski notikumi, kas saistīti ar eoniem
- Dzīvības sākumi — Arhejā: pirmās vienšūnas baktērijas un arhejas.
- Fotosintēze un skābekļa uzkrāšanās — Proterozojā, kas radīja būtiskas atmosfēras un okeāna ķīmiskas izmaiņas.
- Kambriālā eksplozija — fanerozoja sākumā (~541 Ma), kad strauji palielinājās dzīvības daudzveidība un kompleksitāte.
- Masu izmiršanas un atjaunošanās cikli — vairāki masu izmiršanas periodi (piem., Permas izmiršana, K-T izmiršana) formēja mūsdienu dzīvo pasauli un ģeoloģiskos slāņus.
Ko tas nozīmē mūsdienās
Izpratne par eoniem palīdz labāk saprast Zemes garo vēsturi, mainību un procesus, kas ietekmē dzīvi. Mūsdienās, pētot iežus, fosīlijas un klimata pierādījumus, zinātnieki var rekonstruēt svarīgākos pagātnes notikumus un novērtēt, kā pašreizējās izmaiņas (piem., antropogēnas izmaiņas atmosfērā) iekļaujas Zemes ilgtermiņa kontekstā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir eons?
A: Eons ir garākais laika periods Zemes zinātnē, kas ilgst no simtiem miljoniem līdz miljardiem gadu.
J: Kā tiek definēts ģeoloģiskais eons?
A: Ģeoloģiskais eons ir daļa no Zemes pastāvēšanas laika, kas sastāv no vairākām dažāda ilguma ērām.
J: No kā sastāv ģeoloģiskā ēra?
A: Ģeoloģiskais laikmets sastāv no diviem vai vairākiem īsākiem laikiem, ko sauc par ģeoloģiskajiem periodiem.
J: No kā sastāv ģeoloģiskais periods?
A: Ģeoloģiskais periods sastāv no vēl īsākiem laikiem, ko sauc par laikmetiem.
J: Kā ģeologi sauc eonus, laikmetus, periodus un laikmetus?
A: Ģeologi dod nosaukumus visiem eoniem, laikmetiem, periodiem un laikmetiem, ko viņi ir atraduši, aplūkojot iežus.
J: Ko raksturo katram eonam dotie nosaukumi?
A: Katram eonam dotie nosaukumi apraksta kaut ko par šo laiku vai par iežiem, kas veidojušies tajā laikā.
J: Kas ir fanerozoja eons un kad tas sākās?
A: Fanerozoja eons ir pašreizējais eons, kurā mēs dzīvojam un kurš sākās pirms aptuveni 545 miljoniem gadu. Tā nosaukums cēlies no grieķu valodas vārdiem, kas apzīmē dzīvību, kuru mēs varam redzēt, norādot uz to, ka dzīvnieki un augi ir pietiekami lieli, lai tos varētu saskatīt bez lēcas.
