Kainozojs (Cenozojs): definīcija, periodi, klimats un ģeoloģija

Kainozojs (Cenozojs): definīcija, periodi, klimats un ģeoloģija — uzzini par 66 milj. gadu sākumu, kontinentu pārvietošanos, siltajiem laikmetiem un ledus laikmeta attīstību.

Kainozais (cenozijs) ir pašreizējais ģeoloģiskais laikmets, kas sākās pirms aptuveni 66 miljoniem gadu un turpinās vēl šodien. Tas sekoja pēc mezozoja beigām, kuras noslēdza liela masu izmiršana Kūre‑Paleogēna (K–Pg) robežā, pēc kuras brīvas vides nišas aizņēma zīdītāji, putni un citas grupas.

Nosaukums un iedalījums

Vārds Kainozojs ir atvasināts no grieķu valodas kainos = "jauns" un zoe = "dzīvība". To bieži raksta arī kā "cenozojs". Kainozojam oficiāli piešķir trīs galvenos periodus, kas savukārt ir sadalīti vairākos posmos:

• Paleogēns
  • Paleocēns
  • Eocēns
  • Oligocēns
• Neogēns
  • Miocēns
  • Pliocēns
• Kvartārais
  • Pleistocēns
  • Holocēns

Agrāk Kainozojs bieži tika dalīts divos periodos — terciārā un kvartārā. Terciārs aptvēra to, kas mūsdienās tiek dēvēts par paleogēnu un neogēnu. Tomēr termins "terciārs" mūsdienās vairs netiek lietots oficiāli (tas ir novecojis).

Ģeoloģija un tektonika

Kainozoja laikā kontinenti turpināja pārvietoties uz savām mūsdienu pozīcijām. Svarīgi tektoniski notikumi ietver Indijas un Āzijas sadursmi, kas izraisīja Himalaju un Tibetas plato pacelšanos, kā arī vāzes un kalnu grēdu izveidi Eiropā un Ziemeļamerikā (Alpi, Kordiljeras u. c.). Jūras līmeņa svārstības un sedimentācijas procesi veidoja plašas epeiroģenētiskas līdzenumus un naftas nogulsnes. Pliocēnā slēgšanās Istma Panama dzenāja izmaiņas okeānu straumēs un ietekmēja globālo klimatu.

Klimats

Kainozoja klimats kopumā rāda garu tendenci no siltākiem apstākļiem uz arvien vēsāku klimatisku režīmu, tomēr ar būtiskām svārstībām:

• Paleocēns–Eocēns: ļoti silts periods, kurā bija arī īslaicīgi siltuma maksimumi (piem., Eocēna termālais maksimums). Tropu floras zona sniedzās plaši uz ziemeļiem.
• Eocēna–Oligocēna pāreja: notika ievērojama atdzišana un Antarktikas ledus vāka veidošanās.
• Miocēns–Pliocēns: mērenas svārstības, plašāka zālāju (stepju un prēriju) izplatība, kas veicināja zālēdāju un žokļu adaptāciju.
• Pleistocēns: raksturīgs ar atkārtotām ledus laikmetu cikliskām glaciācijām un interglaciāliem periodiem — skatīt arī ledus laikmets.
• Holocēns: mūsdienu siltā, starpledus perioda fāze, kas sākās pirms ~11 700 gadiem.

Dzīvība un evolūcija

Pēc K–Pg masu izmiršanas Kainozoja posmā strauji izplauka zīdītāji; tie aizpildīja dažādas ekoloģiskās nišas, attīstījās roņu, vaļu, ziloņu, līdzenu zvēru un daudz citu grupu priekšteči. Putni diversificējās, un zivju, bezmugurkaulnieku un augu kopienas arī attīstījās tālāk. Svarīgi punkti:

• Paleocēns–Eocēns: ātra faunas atjaunošanās un adaptīva radiācija; parādās agrīnie primāti un jūras zīdītāji (protocetī un basilosauri).
• Oligocēns–Miocēns: veidojas mūsdienu zālienu sistēmas, kas veicina ganīšanās dzīvesveidu attīstību un ziloņu, žirafu, briežu u. c. grupu diversifikāciju.
• Pliocēns–Pleistocēns: hominīni attīstās un izplatās; evolūcijas gaitā parādās Homo ģints un dzīvnieku iespaidīgais megafaunas izmiršanas vilnis Pleistocēna beigās.
• Holocēns: cilvēks kļūst par galveno ekosistēmu veidotāju, attīstās lauksaimniecība, pilsētas un civilizācijas — šī perioda ietekme dabā ir tik liela, ka daži zinātnieki priekšlikumā lieto terminu "Antropocēns" (to pašlaik neoficiāli apspriež).

Īss periodu apraksts

• Paleocēns (66–56 Ma): atjaunošanās pēc masu izmiršanas, klimats kopumā silts, sākas zīdītāju radiācija.
• Eocēns (56–34 Ma): ļoti siltas jūras un tropu apstākļi, agrīnie vaļi un primāti, plaša tropu flora.
• Oligocēns (34–23 Ma): klimata atdzišana, Antarktikas ledus veidošanās, mūsdienu faunas grupu nostiprināšanās.
• Miocēns (23–5.3 Ma): zālāju izplatība, ap ērzeļu un zālēdāju diversifikācija, kalnu pacelšanās turpina mainīt klimatu.
• Pliocēns (5.3–2.6 Ma): turpinās atdzišana, slēdzās Istma Panama, Hominīnu evolūcija turpinās.
• Pleistocēns (2.6 Ma–~11.7 ka): atkārtotas glaciācijas (ledus laikmeti), attīstās cilvēka tehnoloģijas, megafaunas izmiršana.
• Holocēns (~11.7 ka–mūsdienas): mūsdienu klimats, lauksaimniecības un civilizāciju attīstība, plašas antropogēnas pārmaiņas.

Nozīme un mūsdienu skatījums

Kainozojs ir būtisks, jo tajā veidojās lielākā daļa mūsdienu ekosistēmu, ģeogrāfisko iezīmju un ģeoloģisko resursu (piem., fosilā kurināmā, ogļūdeņraži, rūdas nogulsnes). Kainozoja pētniecība palīdz saprast, kā klimata izmaiņas, tektonika un evolūcija ietekmē biosfēru, kas ir svarīgi gan zinātniskai izpratnei, gan resursu apsaimniekošanai.

Ja vēlaties detaļāku informāciju par katru posmu vai konkrētu notikumu (piem., Eocēna termālais maksimums, Antarktikas glacifikācija vai Istmas Panamas veidošanās), varu pievienot papildu sadaļas vai avotus.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir pašreizējais ģeoloģiskais laikmets?

J: Kad sākās kainozoja ēra?

J: Kāds laikmets bija pirms kainozoja?

Jautājums: Kas notika kainozoja ēras laikā attiecībā uz kontinentu pārvietošanos un klimata pārmaiņām?

J: Kāda ir vārda "kainozojs" nozīme?

Jautājums: Cik periodu ir kainozoja ērā?

J: Kas bija terciārais periods, un kāpēc to vairs neizmanto?

Meklēt pēc burta