Katastrofisms
Katastrofisms ir uzskats, ka Zemi pagātnē ir skāruši pēkšņi, īslaicīgi un spēcīgi notikumi. Katastrofas, iespējams, pasaules mēroga, notikušas starp ilgiem klusuma periodiem. Viljams Vivels 1837. gadā to nosauca par "katastrofismu".
Tika uzskatīts, ka katastrofas ir galvenais iemesls pārmaiņām, kas vērojamas iežu un fosiliju ierakstos. Šķita, ka šis ieraksts liecina, ka Zeme reizēm ir piedzīvojusi milzu satricinājumus citādi mierīgajā planētā.
Šo viedokli atbalstīja 19. gadsimta sākuma izcilākais salīdzinošās anatomijas speciālists un paleontologs. Viņš bija Parīzes Nacionālā dabas vēstures muzeja (Muséum national d'histoire naturelle) direktors Žoržs Kvējē. Kivjē bija pierādījis, ka sugu izmiršana noteikti ir notikusi. Viņa katastrofisms izskaidroja iežu slāņos novērotās regulārās sugu izmaiņas. Viņam nebija īsta izskaidrojuma, kāpēc vēlākās sugas atšķīrās no agrākajām. Viņš noraidīja evolūcijas ideju, bet nepiedāvāja reliģisku risinājumu.
Opozīcija
Džeimsa Hutona "Zemes teorija" (2 sējumi, 1795), kam sekoja Čārlza Lajela "Ģeoloģijas principi" (3 sējumi, 1830-33), radīja pavisam citu ainu.
Tas bija uniformitārisms, ko arī bija radījis Vīvels. Hutona pamatideja bija "arī pagātnē notikušie procesi darbojās mūsdienās". Zemes iezīmes ir veidojušās to pašu ģeoloģisko procesu rezultātā, kurus varēja novērot tagadnē, pakāpeniski darbojoties milzīgā laika periodā.
Līels attīstīja šīs idejas un iepazīstināja ar milzīgu skaitu novērojumu, kurus varēja izskaidrot tikai ar pakāpenisku darbību. Viņa grāmata spēcīgi ietekmēja jauno Čārlzu Darvinu, kurš pirmo sējumu paņēma līdzi uz kuģa HMSBeagle un lika otro sējumu nosūtīt uz Riodežaneiro.
Zemes vecums ir viens no diskusiju faktoriem. 19. gadsimtā tika uzskatīts, ka Zeme, iespējams, ir 100 miljonus gadu veca. Tagad mēs zinām, ka tā ir aptuveni 4560 miljonus gadu veca. Tas noteikti ir pietiekami ilgs laiks, lai notiktu lēni procesi.
Tā rezultātā ilgu laiku no 1840. līdz 1980. gadam gandrīz visi ģeologi bija uniformitāristi, uzskatot, ka "tagadne ir pagātnes atslēga".
Sinteze
Visbeidzot kļuva skaidrs, ka Zemes vēsturē ir bijuši gan lēni procesi, gan straujas katastrofas.
Viens no galvenajiem iemesliem tam ir atziņa, ka asteroīdu triecieni un daži citi notikumi ir ietekmējuši Zemes vēsturi.
Dinozauru beigas
Valters un Luiss Alvarezs 1980. gadā izvirzīja pieņēmumu, ka pirms 65 miljoniem gadu krīta perioda beigās uz Zemes trāpīja 10 kilometrus liels asteroīds.
Trieciens iznīcināja aptuveni 70 % visu sugu, tostarp dinozaurus, atstājot liecības par K/T izmiršanu. 1990. gadā Čiksulubā, Jukatānas pussalā Meksikā, Jukatānas pussalā, tika apzināts 180 km (110 jūdžu) diametra krāteris, kas norāda uz šo triecienu.
Vienīgais, par ko tagad tiek diskutēts, ir tas, vai galvenais izmiršanas mehānisms bija asteroīda trieciens vai plaši izplatīts Dekāna slazdi izraisīts vulkānisms (kas notika aptuveni tajā pašā laikā). Abi ierosinātie mehānismi pēc būtības ir katastrofāli, lai gan tikai asteroīda trieciens bija pēkšņs.
Šūmakera-Levy 9 komētas sadursmes ar Jupiteru novērojums parādīja, ka katastrofāli notikumi patiešām notiek kā dabas parādības.
Mēness izcelsme
Milzu trieciena hipotēze paredz, ka Mēness ir radies no jaunās Zemes un Marsa lieluma protoplanētas sadursmes atlūzām. Šī ir populārākā zinātniskā hipotēze par Mēness veidošanos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir katastrofisms?
A: Katastrofisms ir teorija, ka Zemes vēsturi ir ietekmējuši pēkšņi, spēcīgi un īslaicīgi notikumi, izraisot pasaules mēroga katastrofas starp ilgiem bezdarbības periodiem.
J: Kas un kad radīja terminu "katastrofisms"?
A: Viljams Vīvels 1837. gadā radīja terminu "katastrofisms".
J: Kādu ieguldījumu katastrofisma teorijā deva Žoržs Kivjē?
A: Parīzes Nacionālā dabas vēstures muzeja (Muséum national d'histoire naturelle) direktors Žoržs Kivjē (Georges Cuvier) atbalstīja katastrofisma teoriju, parādot pierādījumus par sugu izmiršanu iežu slāņos.
K: Kāda ir saistība starp katastrofām un pārmaiņām, kas redzamas iežu un fosiliju liecībās?
A: Saskaņā ar katastrofu teoriju katastrofas bija galvenais cēlonis pārmaiņām, kas vērojamas iežu slāņos un fosilijās.
Vai Žoržs Kvējē piedāvāja skaidrojumu, kāpēc vēlākās sugas atšķīrās no agrākajām sugām?
A: Nē, Žoržs Kivjē nepiedāvāja skaidrojumu, kāpēc vēlākās sugas atšķīrās no agrākajām sugām.
J: Vai Žoržs Kvējē ticēja evolūcijai?
O: Nē, Žoržs Kvējē noraidīja evolūcijas ideju kā sugu izmaiņu skaidrojumu.
J: Vai Žoržs Kvējē piedāvāja reliģisku risinājumu kā alternatīvu evolūcijai?
A: Nē, Žoržs Kivjē nepiedāvāja reliģisku risinājumu kā alternatīvu evolūcijai.
