Žoržs Kivjē (Georges Cuvier) — franču dabaszinātnieks, paleontologs

Žoržs Kivjē (Georges Cuvier) — franču dabaszinātnieks un paleontologs, salīdzinošās anatomijas pamatlicējs, kas pierādīja izmiršanu un popularizēja katastrofisma ideju.

Barons Žoržs Léopold Chrétien Frédéric Dagobert Cuvier (1769. gada 23. augusts – 1832. gada 13. maijs), parasti saukts par Kivjē, bija ievērojams franču dabaszinātnieks un zoologs, kurš būtiski ietekmēja salīdzinošās anatomijas un paleontoloģijas attīstību.

Dzīve un amati

Kivjē dzimis Montbeljā (tagadējā Francijas daļā) 1769. gadā. Lielu daļu savas karjeras viņš pavadīja Parīzē, strādājot Muséum national d'Histoire naturelle un kļūstot par ievērojamu sabiedrisku un zinātnisku figūru. Viņš bija elitārās Francijas Akadēmijas un Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis, ieguva barona titulu un ieņēma vairākus akadēmiskus amatus, kuros vadīja pētījumus un muzeja kolekciju aprakstus.

Galvenie ieguldījumi

Kivjē ir plaši atzīts par vienu no tiem, kas sistēmiski izstrādāja salīdzinošās anatomijas metodes, ļaujot zinātniekiem rekonstruēt izmirušus dzīvniekus, salīdzinot fosilijas ar dzīviem eksemplāriem. Viņa pētījumi parakstīja vairākas nozīmīgas atziņas:

• Viņš demonstrēja, ka izmiršana ir reāls ģeoloģisks un bioloģisks fakts —, piemēram, identificējot fosiliju atšķirības starp mamutiem, mastodontiem un mūsdienu lielajiem ziloņiem.
• Izstrādāja orgānu korelācijas principu (correlation of parts), kas ļāva, piemēram, pēc atsevišķām kaula daļām noteikt dzīvnieka vispārējo ķermeņa būvi.
• Viņš sistematizēja dzīvnieku valsti un iedalīja to lielās grupās (embranchement), kas palīdzēja turpmākajai taksonomijai un anatomijas mācībām.

Teorijas un strīdi

Kivjē bija viena no 19. gadsimta sākuma vadošajām balsīm, kas atbalstīja katastrofisma idejas — uzskatu, ka Zemes vēsturē notiek periodiskas katastrofas, pēc kurām seko jaunu formu parādīšanās vai atkārtojas radīšana. Šī nostāja stāvēja pretrunā ar transformisma piekopējiem. Viņš stingri iebilda pret Lamarka un Žofroija evolūcijas teorijām, apgalvojot, ka nav pietiekamu pierādījumu, ka sugas mainītos pakāpeniski viena par otru. Tā vietā Kivjē uzskatīja, ka redzamie fosiliju slāņi liecina par pēkšņām un plašām izmaiņām un izmiršanas notikumiem, kam seko jaunu formu parādīšanās.

Metodes un ietekme

Kivjē metodika — rūpīga kaulu, muskulsistēmu un vispārējas organismu uzbūves salīdzināšana — kļuva par pamatu modernajai paleontoloģijai un funkcionālajai anatomijai. Viņa spēja rekonstruēt izmirušus dzīvniekus no fragmentāriskām fosilijām iedvesmoja daudzus turpmākos pētniekus. Daži no ietekmīgākajiem viņa sekotājiem bija Luijs Agassiss un Ričards Ouens, kuri turpināja attīstīt paleontoloģijas un salīdzinošās anatomas metodes savos darbos.

Galvenie darbi

• Recherches sur les ossements fossiles des quadrupèdes — pētījumi par fosilo četrkāju atliecēm, kuros Kivjē aprakstīja daudzus izmirušus dzīvniekus un diskusēja par to nozīmi. (Sērija darbi, kas būtiski iezīmēja paleontoloģiju.)
• Règne animal distribué d'après son organisation (1817) — slavenākais darbs, angļu valodā tulkots kā The Animal Kingdom, kur Kivjē sistematizēja dzīvnieku valsti pēc to anatomiskās uzbūves.

Atzīšana un mantojums

Kivjē reputācija 19. gadsimtā bija ļoti spēcīga — viņš bija viena no ietekmīgākajām zinātniskajām personībām Parīzē un plašākā Eiropā. Viņa vārds ir sarakstīts uz Eifeļatorņa (viens no 72 zinātnieku vārdiem), kas atspoguļo viņa ilgtspējīgo ieguldījumu dabaszinātnēs. Viņa idejas, īpaši par izmiršanu un anatomisko metodi, saglabāja nozīmi arī pēc tam, kad teorijas par sugu pārveidi (piem., Darvina evolūcija) ieguva plašāku atbalstu — jo Kivjē devās dziļus pētījumus un empiriskas metodes, kas vēlāk veicināja evolucionāro bioloģiju un stratigrāfiju.

Personīgā dzīve un nāve

Kivjē bija vecākais brālis Frederikam Kvērikam Kvērikam (Frédéric Cuvier, 1773–1838), kurš arī darbojās dabaszinātnēs. Žoržs Kivjē nomira Parīzē 1832. gada 13. maijā no holēras, kas tolaik skāra plašas iedzīvotāju masas. Viņa zinātniskais mantojums turpināja ietekmēt paleontoloģiju, anatomiju un dabas zinātņu institucionālo attīstību visā Eiropā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija barons Žoržs Leopolds Kretjēns Frederiks Dagobērs Kivjē (Georges Léopold Chrétien Frédéric Dagobert Cuvier)?

J: Kādas nozares viņš palīdzēja izveidot?

Kāds ir viņa slavenākais darbs?

J: Vai viņš bija kādas akadēmijas loceklis?

J: Vai viņš ticēja evolūcijai?

Meklēt pēc burta