Meksika — valsts Ziemeļamerikā: pārskats, ģeogrāfija un fakti
Iepazīstiet Meksiku — ģeogrāfija, vēsture, kultūra un fakti par klimatu, valodām, galvaspilsētu Mehiko un populārākajiem reģioniem. Ceļvedis ātri un skaidri.
Meksika (spāņu val: México), oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (spāņu: Estados Unidos Mexicanos, angļu: United Mexican States), ir valsts Ziemeļamerikā. Tā atrodas dienvidu virzienā no Teksasas un citiem Amerikas štatiem; uz dienvidiem to ierobežo Gvatemala un Beliza. Meksika stiepjas starp Kluso okeānu un Meksikas līci, tai ir garas piekrastes līnijas un dažādas ģeogrāfiskas zonas — no kalniem un augstienēm līdz tuksnešiem un tropu reģioniem.
Ģeogrāfija un klimats
Meksikas teritorija ir plaša un ģeogrāfiski daudzveidīga. Valsts ietver:
- kalnu grēdas, piemēram, Sierra Madre Occidental un Sierra Madre Oriental, kas norobežo centrālo plato;
- centrālo augstieni (Mexican Plateau), kas veido lielu daļu iekšzemes teritorijas;
- Baja California pussalu uz rietumiem un Jukatanas pussalu dienvidaustrumos;
- plašas piekrastes zonas pie Klusā okeāna un Meksikas līča.
Klimats svārstās no sausām, pusnomadu un tuksneša zonām ziemeļos līdz tropiskam klimatam dienvidos un piekrastēs. Bieži novērojama sausa sezona un lietus sezona rietumu puslodē (parasti vasarā), savukārt kalnos un augstienēs gaisa temperatūra var būt krietni vēsāka.
Iedzīvotāji, valoda un kultūra
Meksikā dzīvojošos vai no Meksikas nākušos cilvēkus sauc par meksikāņiem. Lielākā daļa runā spāniski, taču valstī ir arī plašs vietējo valodu klāsts. Meksikā atrodas daudz Amerikas pamatiedzīvotāju kopienu, kas saglabājušas savas valodas un tradīcijas — piemēram, nahuatlu, maiju un dažādas zapotekiešu valodas. Valsts kultūra ir bagāta un daudzslāņaina, apvienojot pirmskolumbiešu mantojumu un spāņu koloniālo ietekmi; nozīmīgas ir tautas tradīcijas, virtuve, mūzika un reliģiskie svētki, piemēram, Dia de los Muertos (Mirušo diena).
Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mehiko, kas ir arī valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs.
Politika un administrācija
Meksika ir federāla valsts ar prezidentālu sistēmu. Tā sastāv no 31 štata un Federālās zonas (Mexico City), kas kā galvaspilsēta funkcionē īpašā administratīvā statusā. Valdības institūcijas ietver izpildvaru (prezidents), likumdošanas varu (divpalātu kongress) un tiesu varu.
Ekonomika un infrastruktūra
Meksikas ekonomika ir viena no lielākajām Latīņamerikā. Tā balstās uz daudzveidīgām nozarēm:
- ražošana un eksportējoša industrija (piem., automobiļu, elektronikas un pārtikas produkti);
- naftas un gāzes nozare (valsts uzņēmums Pemex vēsturiski bijis nozīmīgs);
- tūrisms, kas piesaista apmeklētājus uz pludmalēm, vēsturiskajām vietām un kultūras svētkiem;
- lauksaimniecība un pārtikas produktu ražošana;
- naudas pārskaitījumi no meksikāņiem ārzemēs, kas ir svarīgs ienākumu avots daudzām ģimenēm.
Vēsture īsi
Meksikas teritorijā pastāvēja bagātas pirmskolumbiešu civilizācijas: olmeki, maiji, azteki un citas. 16. gadsimtā teritoriju pakāpeniski iekaroja Spānija, izveidojot Viceroyalty of New Spain. Meksika pasludināja neatkarību no Spānijas 1821. gadā. Vēlākās desmitgadēs sekoja politiskas pārmaiņas, teritoriālas izmaiņas un 1910.–1920. gadu Meksikas revolūcija, kas būtiski ietekmēja valsts sociālo un politisko struktūru.
Daba un bioloģiskā daudzveidība
Meksika ir pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības centrs ar dažādiem ekosistēmu veidiem — mežiem, kaktusu tuksnešiem, mangrovēm un korāļiem piekrastēs. Valsts ir mājvieta daudziem endēmiskiem sugām un vērtīgām dabas teritorijām, kurām ir liela nozīme gan bioloģiskā mantojuma, gan ekotūrisma attīstībā.
Ātrie fakti
- Platība: aptuveni 1,96 miljoni km² (viens no lielākajiem reģionā).
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 120–130 miljoni (pēdējos gados pieaugošs).
- Administratīvais sadalījums: 31 štats + Mexico City.
- Laika joslas: vairāki laika joslu reģioni valsts teritorijā.
Meksika ir valsts ar bagātu vēsturi, daudzveidīgu dabu un spēcīgu kultūras mantojumu. Tā turpina būt nozīmīgs reģionāls spēlētājs politikā, ekonomikā un kultūras lauciņā, piesaistot uzmanību gan ar saviem dabas resursiem, gan radošo mantojumu.
Vēsture
Pirms eiropiešu ierašanās Meksikā pastāvēja daudzas Amerikas pamatiedzīvotāju kultūras. Senākā bija olmeku kultūra dienvidos. Olmeki ir slaveni ar savām lielajām akmens galvām. Jukatānas pussalā dzīvoja maiji. Maiji dzīvoja pilsētu valstīs, kurās valdīja karaļi. Maiji bija visspēcīgākie laikā no 200. līdz 900. gadam pēc mūsu ēras. Vēl viena spēcīga impērija piederēja Teotihuakānai. Teotihuakāna bija ļoti liela pilsēta, viena no lielākajām tajā laikā. Pēc Teotihuakānas panīkuma varenību ieguva tolteki. Tolteku darinātās lietas ir atrastas no ASV dienvidu daļas līdz pat Kostarikai. Slavens tolteku dievs ir Kvetzalkoatls. Tolteku kultūra arī panīka, un to nomainīja acteki. Azteki savu impēriju sauca par Meksiku. Slavens acteku karalis bija Moctezuma II.
1519. gadā Meksikā ieradās spāņu pētnieks Ernans Kortess. Azteki viņu uzskatīja par atgriezušos Kvetzalkoatlu, tāpēc nevēlējās pret viņu cīnīties. Kortess izveidoja sabiedroto ar acteku ienaidniekiem. 1521. gadā viņi iekaroja acteku galvaspilsētu Tenochtitlanu. Azteku impērija kļuva par Spānijas sastāvdaļu. To nosauca par Jauno Spāniju.
1810. gadā meksikāņu priesteris Migels Hidalgo sāka Meksikas neatkarības karu. 1821. gadā spāņi beidzot atkāpās, un Meksika kļuva neatkarīga. Pirmais neatkarīgās Meksikas līderis bija Agustins de Iturbide. Viņš izveidoja Pirmo Meksikas impēriju un kļuva par imperatoru. Taču meksikāņi ar viņu nebija apmierināti, un 1823. gadā valsts kļuva par republiku.
19. gadsimta sākumā Meksikā ļoti nozīmīgs cilvēks bija Antonio Lopess de Santa Anna. Viņš 11 reizes bija Meksikas prezidents. Kad viņš kļuva par diktatoru, Teksasa pasludināja neatkarību (1836. gadā). Alamo kauja bija daļa no šīs Teksasas revolūcijas. No 1846. līdz 1848. gadam notika karš starp Meksiku un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šajā karā Meksika zaudēja savas lielās ziemeļu teritorijas, kas kļuva par ASV dienvidrietumu daļu. Pēc šī kara Santa Annu aizsūtīja uz Venecuēlu.
No 1858. līdz 1861. gadam atkal notika karš starp liberāļiem un konservatīvajiem. Karā uzvarēja un par prezidentu kļuva liberālis Benito Huaress. Huaress palika prezidenta amatā līdz brīdim, kad Francija iebruka Meksikā un padarīja Maksimiliānu Hābsburgu par Meksikas otrās impērijas imperatoru. Taču Maksimiliāns bija ļoti nepopulārs. Pēc vēl viena kara 1867. gadā viņš tika sodīts ar nāvi, un Huaress atkal kļuva par prezidentu.
Konservatīvie uzskatīja, ka Huaresam ir pārāk daudz varas. 1876. gadā viņi viņu gāza un par prezidentu iecēla Porfīrio Diazu, ģenerāli, kurš bija uzvarējis kaujā pret frančiem. Porfīrio Dīass padarīja valsti bagātāku, bet nabadzīgie iedzīvotāji kļuva vēl nabadzīgāki. Franciso I. Madero 1910. gadā sāka Meksikas revolūciju.
Nākamos 10 gadus valstī valdīja haoss. Īsu laiku valdīja daudzi prezidenti, un visdažādākie cilvēki cīnījās cits pret citu. Slavenas šī perioda personas ir Emiliano Zapata, Pančo Vilja un Fransisko I. Madero. Kad 1920. gadā par prezidentu kļuva Alvaro Obregons, cīņas norima mierīgāk.
1929. gadā prezidents Plutarko Eliass Kalešs nodibināja Meksikas Nacionālo partiju (PNM). Vēlāk partija tika pārdēvēta par Institucionālo revolucionāro partiju (PRI). Partija valdīja ļoti ilgi. Lielākā daļa PRI prezidentu nebija populāri, tika teikts, ka viņi bija prezidenti tikai tāpēc, lai paši kļūtu bagātāki. Izņēmums bija prezidents Lāsaro Kārdenass. Viņš bija prezidents no 1934. līdz 1940. gadam.
Pēc vairākiem gadu desmitiem arvien vairāk cilvēku kļuva neapmierināti ar PRI. 1968. gadā drošības spēki apšaudīja protestētājus, kas izraisīja vairākus simtus nāves gadījumu un kļuva pazīstams kā Tlatelolko slaktiņš. Vēl viena sacelšanās notika 1994. gadā, kad Čjapasas provincē sacēlās zapatisti.
Galvenokārt ar vēlēšanu urnu krāpšanas palīdzību PRI izdevās noturēties pie varas līdz 2000. gadam, kad par prezidentu tika ievēlēts Vičente Fokss (Vicente Fox) no Nacionālās rīcības partijas (PAN). Kopumā PRI Meksiku pārvaldīja 71 gadu.
Politika
Meksika ir konstitucionāla federāla demokrātija, kurā valda prezidents. Prezidentu ievēl ik pēc 6 gadiem. Pašreizējais prezidents ir Andress Manuels Lopess Obradors. Parlamentā ir Senāts un Deputātu palāta.
Valstis
|
| 1. Aguascalientes2 | 12. Hidalgo13 | 23. San Luis Potosi24 |
Ģeogrāfija
Meksika atrodas Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Tā ir aptuveni trīsstūra formā. Meksikas garums no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem ir vairāk nekā 3000 km (1850 jūdzes). Meksika atrodas starp divām lielām jūrām: Kluso okeānu rietumos un Meksikas līci un Karību jūru austrumos. Meksikai ir divi lieli pussali. Baha Kalifornijas ziemeļrietumos un Jukatānas dienvidaustrumos. Meksikas centrālajā un rietumu daļā atrodas Sjerra Madre kalni. Sjerra Madre kalnos atrodas Piko de Orizaba, kas ir Meksikas augstākais kalns. Meksikas centrālajā daļā atrodas arī daži vulkāni, piemēram, Popokatpetls un Iztaccíhuatls. Piko de Orizaba arī ir vulkāns. Meksikas ziemeļos atrodas tuksneši. Dienvidos ir tropiskie lietus meži. Dažas Meksikas upes ir Rio Bravo (ASV pazīstama kā Rio Grande), Rio Balsas, Rio Pánuco un Rio Yaqui.
· Meksikas ainavas
· 
· 
· 
· 
· 
· 
Cilvēki
Meksika ir spāniski runājošā valsts ar vislielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē. Tā ir arī otra visvairāk apdzīvotā Latīņamerikas valsts (aiz Brazīlijas). 60 % meksikāņu ir indiāņu un eiropiešu senči; šos cilvēkus sauc par mesticiem. Gandrīz 30 % meksikāņu ir tīri indiāņi un 10 % - eiropieši. Lielākā daļa meksikāņu (90 %) runā spāniski. 10 % meksikāņu runā kādā no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām, piemēram, nahuatl - acteku, maiju vai zapotekiešu valodā. Lielākā daļa Meksikas iedzīvotāju ir Romas katoļi (89 %) un 6 % ir protestanti.
Saistītā lapa
Ziemeļamerika
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Meksikas oficiālais nosaukums?
A: Meksikas oficiālais nosaukums ir Estados Unidos Mexicanos.
J: Kuras valstis atrodas uz dienvidiem no Meksikas?
A: Gvatemala un Beliza atrodas uz dienvidiem no Meksikas.
J: Kuras divas ūdenstilpes robežojas ar Meksiku?
A: Meksiku apskalo Klusais okeāns un Meksikas līcis.
J: Kas ir meksikāņi?
A: Meksikāņi ir cilvēki, kas dzīvo Meksikā vai ir no Meksikas.
J: Kādā valodā runā lielākā daļa meksikāņu?
A: Lielākā daļa meksikāņu runā spāniski.
J: Vai Meksikā runā arī citās valodās?
Jā, daži meksikāņi runā arī Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, nahuatlu, maiju un zapotekiešu valodās.
J: Kādu reliģiju piekopj lielākā daļa mūsdienu meksikāņu? A: Lielākā daļa mūsdienu meksikāņu piekopj katolicismu.
Meklēt