Meksika (spāņu val: México), oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (spāņu: Estados Unidos Mexicanos, angļu: United Mexican States), ir valsts Ziemeļamerikā. Tā atrodas dienvidu virzienā no Teksasas un citiem Amerikas štatiem; uz dienvidiem to ierobežo Gvatemala un Beliza. Meksika stiepjas starp Kluso okeānu un Meksikas līci, tai ir garas piekrastes līnijas un dažādas ģeogrāfiskas zonas — no kalniem un augstienēm līdz tuksnešiem un tropu reģioniem.

Ģeogrāfija un klimats

Meksikas teritorija ir plaša un ģeogrāfiski daudzveidīga. Valsts ietver:

  • kalnu grēdas, piemēram, Sierra Madre Occidental un Sierra Madre Oriental, kas norobežo centrālo plato;
  • centrālo augstieni (Mexican Plateau), kas veido lielu daļu iekšzemes teritorijas;
  • Baja California pussalu uz rietumiem un Jukatanas pussalu dienvidaustrumos;
  • plašas piekrastes zonas pie Klusā okeāna un Meksikas līča.

Klimats svārstās no sausām, pusnomadu un tuksneša zonām ziemeļos līdz tropiskam klimatam dienvidos un piekrastēs. Bieži novērojama sausa sezona un lietus sezona rietumu puslodē (parasti vasarā), savukārt kalnos un augstienēs gaisa temperatūra var būt krietni vēsāka.

Iedzīvotāji, valoda un kultūra

Meksikā dzīvojošos vai no Meksikas nākušos cilvēkus sauc par meksikāņiem. Lielākā daļa runā spāniski, taču valstī ir arī plašs vietējo valodu klāsts. Meksikā atrodas daudz Amerikas pamatiedzīvotāju kopienu, kas saglabājušas savas valodas un tradīcijas — piemēram, nahuatlu, maiju un dažādas zapotekiešu valodas. Valsts kultūra ir bagāta un daudzslāņaina, apvienojot pirmskolumbiešu mantojumu un spāņu koloniālo ietekmi; nozīmīgas ir tautas tradīcijas, virtuve, mūzika un reliģiskie svētki, piemēram, Dia de los Muertos (Mirušo diena).

Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mehiko, kas ir arī valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs.

Politika un administrācija

Meksika ir federāla valsts ar prezidentālu sistēmu. Tā sastāv no 31 štata un Federālās zonas (Mexico City), kas kā galvaspilsēta funkcionē īpašā administratīvā statusā. Valdības institūcijas ietver izpildvaru (prezidents), likumdošanas varu (divpalātu kongress) un tiesu varu.

Ekonomika un infrastruktūra

Meksikas ekonomika ir viena no lielākajām Latīņamerikā. Tā balstās uz daudzveidīgām nozarēm:

  • ražošana un eksportējoša industrija (piem., automobiļu, elektronikas un pārtikas produkti);
  • naftas un gāzes nozare (valsts uzņēmums Pemex vēsturiski bijis nozīmīgs);
  • tūrisms, kas piesaista apmeklētājus uz pludmalēm, vēsturiskajām vietām un kultūras svētkiem;
  • lauksaimniecība un pārtikas produktu ražošana;
  • naudas pārskaitījumi no meksikāņiem ārzemēs, kas ir svarīgs ienākumu avots daudzām ģimenēm.

Vēsture īsi

Meksikas teritorijā pastāvēja bagātas pirmskolumbiešu civilizācijas: olmeki, maiji, azteki un citas. 16. gadsimtā teritoriju pakāpeniski iekaroja Spānija, izveidojot Viceroyalty of New Spain. Meksika pasludināja neatkarību no Spānijas 1821. gadā. Vēlākās desmitgadēs sekoja politiskas pārmaiņas, teritoriālas izmaiņas un 1910.–1920. gadu Meksikas revolūcija, kas būtiski ietekmēja valsts sociālo un politisko struktūru.

Daba un bioloģiskā daudzveidība

Meksika ir pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības centrs ar dažādiem ekosistēmu veidiem — mežiem, kaktusu tuksnešiem, mangrovēm un korāļiem piekrastēs. Valsts ir mājvieta daudziem endēmiskiem sugām un vērtīgām dabas teritorijām, kurām ir liela nozīme gan bioloģiskā mantojuma, gan ekotūrisma attīstībā.

Ātrie fakti

  • Platība: aptuveni 1,96 miljoni km² (viens no lielākajiem reģionā).
  • Iedzīvotāju skaits: aptuveni 120–130 miljoni (pēdējos gados pieaugošs).
  • Administratīvais sadalījums: 31 štats + Mexico City.
  • Laika joslas: vairāki laika joslu reģioni valsts teritorijā.

Meksika ir valsts ar bagātu vēsturi, daudzveidīgu dabu un spēcīgu kultūras mantojumu. Tā turpina būt nozīmīgs reģionāls spēlētājs politikā, ekonomikā un kultūras lauciņā, piesaistot uzmanību gan ar saviem dabas resursiem, gan radošo mantojumu.