Meksika

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās Meksikā pastāvēja daudzas Amerikas pamatiedzīvotāju kultūras. Senākā bija olmeku kultūra dienvidos. Olmeki ir slaveni ar savām lielajām akmens galvām. Jukatānas pussalā dzīvoja maiji. Maiji dzīvoja pilsētu valstīs, kurās valdīja karaļi. Maiji bija visspēcīgākie laikā no 200. līdz 900. gadam pēc mūsu ēras. Vēl viena spēcīga impērija piederēja Teotihuakānai. Teotihuakāna bija ļoti liela pilsēta, viena no lielākajām tajā laikā. Pēc Teotihuakānas panīkuma varenību ieguva tolteki. Tolteku darinātās lietas ir atrastas no ASV dienvidu daļas līdz pat Kostarikai. Slavens tolteku dievs ir Kvetzalkoatls. Tolteku kultūra arī panīka, un to nomainīja acteki. Azteki savu impēriju sauca par Meksiku. Slavens acteku karalis bija Moctezuma II.

1519. gadā Meksikā ieradās spāņu pētnieks Ernans Kortess. Azteki viņu uzskatīja par atgriezušos Kvetzalkoatlu, tāpēc nevēlējās pret viņu cīnīties. Kortess izveidoja sabiedroto ar acteku ienaidniekiem. 1521. gadā viņi iekaroja acteku galvaspilsētu Tenochtitlanu. Azteku impērija kļuva par Spānijas sastāvdaļu. To nosauca par Jauno Spāniju.

1810. gadā meksikāņu priesteris Migels Hidalgo sāka Meksikas neatkarības karu. 1821. gadā spāņi beidzot atkāpās, un Meksika kļuva neatkarīga. Pirmais neatkarīgās Meksikas līderis bija Agustins de Iturbide. Viņš izveidoja Pirmo Meksikas impēriju un kļuva par imperatoru. Taču meksikāņi ar viņu nebija apmierināti, un 1823. gadā valsts kļuva par republiku.

19. gadsimta sākumā Meksikā ļoti nozīmīgs cilvēks bija Antonio Lopess de Santa Anna. Viņš 11 reizes bija Meksikas prezidents. Kad viņš kļuva par diktatoru, Teksasa pasludināja neatkarību (1836. gadā). Alamo kauja bija daļa no šīs Teksasas revolūcijas. No 1846. līdz 1848. gadam notika karš starp Meksiku un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šajā karā Meksika zaudēja savas lielās ziemeļu teritorijas, kas kļuva par ASV dienvidrietumu daļu. Pēc šī kara Santa Annu aizsūtīja uz Venecuēlu.

No 1858. līdz 1861. gadam atkal notika karš starp liberāļiem un konservatīvajiem. Karā uzvarēja un par prezidentu kļuva liberālis Benito Huaress. Huaress palika prezidenta amatā līdz brīdim, kad Francija iebruka Meksikā un padarīja Maksimiliānu Hābsburgu par Meksikas otrās impērijas imperatoru. Taču Maksimiliāns bija ļoti nepopulārs. Pēc vēl viena kara 1867. gadā viņš tika sodīts ar nāvi, un Huaress atkal kļuva par prezidentu.

Konservatīvie uzskatīja, ka Huaresam ir pārāk daudz varas. 1876. gadā viņi viņu gāza un par prezidentu iecēla Porfīrio Diazu, ģenerāli, kurš bija uzvarējis kaujā pret frančiem. Porfīrio Dīass padarīja valsti bagātāku, bet nabadzīgie iedzīvotāji kļuva vēl nabadzīgāki. Franciso I. Madero 1910. gadā sāka Meksikas revolūciju.

Nākamos 10 gadus valstī valdīja haoss. Īsu laiku valdīja daudzi prezidenti, un visdažādākie cilvēki cīnījās cits pret citu. Slavenas šī perioda personas ir Emiliano Zapata, Pančo Vilja un Fransisko I. Madero. Kad 1920. gadā par prezidentu kļuva Alvaro Obregons, cīņas norima mierīgāk.

1929. gadā prezidents Plutarko Eliass Kalešs nodibināja Meksikas Nacionālo partiju (PNM). Vēlāk partija tika pārdēvēta par Institucionālo revolucionāro partiju (PRI). Partija valdīja ļoti ilgi. Lielākā daļa PRI prezidentu nebija populāri, tika teikts, ka viņi bija prezidenti tikai tāpēc, lai paši kļūtu bagātāki. Izņēmums bija prezidents Lāsaro Kārdenass. Viņš bija prezidents no 1934. līdz 1940. gadam.

Pēc vairākiem gadu desmitiem arvien vairāk cilvēku kļuva neapmierināti ar PRI. 1968. gadā drošības spēki apšaudīja protestētājus, kas izraisīja vairākus simtus nāves gadījumu un kļuva pazīstams kā Tlatelolko slaktiņš. Vēl viena sacelšanās notika 1994. gadā, kad Čjapasas provincē sacēlās zapatisti.

Galvenokārt ar vēlēšanu urnu krāpšanas palīdzību PRI izdevās noturēties pie varas līdz 2000. gadam, kad par prezidentu tika ievēlēts Vičente Fokss (Vicente Fox) no Nacionālās rīcības partijas (PAN). Kopumā PRI Meksiku pārvaldīja 71 gadu.

Politika

Meksika ir konstitucionāla federāla demokrātija, kurā valda prezidents. Prezidentu ievēl ik pēc 6 gadiem. Pašreizējais prezidents ir Andress Manuels Lopess Obradors. Parlamentā ir Senāts un Deputātu palāta.

Valstis

Ģeogrāfija

Meksika atrodas Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Tā ir aptuveni trīsstūra formā. Meksikas garums no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem ir vairāk nekā 3000 km (1850 jūdzes). Meksika atrodas starp divām lielām jūrām: Kluso okeānu rietumos un Meksikas līci un Karību jūru austrumos. Meksikai ir divi lieli pussali. Baha Kalifornijas ziemeļrietumos un Jukatānas dienvidaustrumos. Meksikas centrālajā un rietumu daļā atrodas Sjerra Madre kalni. Sjerra Madre kalnos atrodas Piko de Orizaba, kas ir Meksikas augstākais kalns. Meksikas centrālajā daļā atrodas arī daži vulkāni, piemēram, Popokatpetls un Iztaccíhuatls. Piko de Orizaba arī ir vulkāns. Meksikas ziemeļos atrodas tuksneši. Dienvidos ir tropiskie lietus meži. Dažas Meksikas upes ir Rio Bravo (ASV pazīstama kā Rio Grande), Rio Balsas, Rio Pánuco un Rio Yaqui.

·         Meksikas ainavas

Cilvēki

Meksika ir spāniski runājošā valsts ar vislielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē. Tā ir arī otra visvairāk apdzīvotā Latīņamerikas valsts (aiz Brazīlijas). 60 % meksikāņu ir indiāņu un eiropiešu senči; šos cilvēkus sauc par mesticiem. Gandrīz 30 % meksikāņu ir tīri indiāņi un 10 % - eiropieši. Lielākā daļa meksikāņu (90 %) runā spāniski. 10 % meksikāņu runā kādā no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām, piemēram, nahuatl - acteku, maiju vai zapotekiešu valodā. Lielākā daļa Meksikas iedzīvotāju ir Romas katoļi (89 %) un 6 % ir protestanti.

Saistītā lapa

Ziemeļamerika