Čjapasa
Čjapasa ir Meksikas vistālāk uz dienvidiem esošais štats. Tas atrodas valsts dienvidaustrumos. Čjapasa robežojas ar Tabasko štatu ziemeļos, Verakrusas štatu ziemeļrietumos un Oahakas štatu rietumos. Uz austrumiem Čjapasa robežojas ar Gvatemalu, bet uz dienvidiem - ar Kluso okeānu.
Čjapasas teritorija ir 28 528 kvadrātjūdzes (73 890 km2). Pēc 2005. gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits bija 4 293 459 cilvēki.
Kopumā Čjapasā ir mitri, tropiski laikapstākļi. Ziemeļos, apgabalā, kas robežojas ar Tabasko, netālu no Teapa, nokrišņu daudzums var pārsniegt 3000 mm gadā. Agrāk dabiskā veģetācija šajā reģionā bija zemie, augstie daudzgadīgie lietus meži, taču šī veģetācija ir gandrīz pilnībā iznīcināta, lai dotu vietu lauksaimniecībai un lopkopībai. Nokrišņu daudzums samazinās, virzoties uz Kluso okeānu, taču tas joprojām ir pietiekami bagātīgs, lai Tapačula tuvumā varētu audzēt banānus un daudzas citas tropu kultūras. Vairākās paralēlajās "sierras" jeb kalnu grēdās, kas stiepjas gar Čjapasas centru, klimats var būt diezgan mērens un miglains. Tas ļauj attīstīties mākoņu mežiem, piemēram, rezervātā Reserva de la Biosfera el Triunfo, kas ir mājvieta saujiņai kvetzāļu un ragaino guānu.
Štata galvaspilsēta ir Tukstla Gutjeress. Citas pilsētas un ciemati Čjapasā ir San Krištobala de las Kasasa, Komitāns un Tapačula. Čjapasā atrodas arī seno maiju drupas Palenkē, Jašihilānā, Bonampakā, Činkultikā un Toninā.
Lielākā daļa Čjapasas iedzīvotāju ir nabadzīgi mazie lauku zemnieki. Aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju ir pilnībā vai pārsvarā maiju izcelsmes, un lauku apvidos daudzi nerunā spāniski. Valstī ir visaugstākais nepietiekama uztura līmenis Meksikā. Tiek lēsts, ka šis rādītājs skar vairāk nekā 40 % iedzīvotāju.
Citi sociālie jautājumi ir saistīti ar pieaugošo Centrālamerikas bandu, pazīstamu kā Maras, klātbūtni un nelegālo imigrāciju no Centrālamerikas kopumā. Šī migrācija lielākoties ir vērsta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, taču tā vēl vairāk padziļina vietējo nabadzību. Daudzkārt šie migranti tiek ļaunprātīgi izmantoti un tiek pārkāptas cilvēktiesības.
1994. gadā sākās vardarbība starp Meksikas valdību un Zapatistu nacionālās atbrīvošanas armiju (EZLN jeb Zapatisti). Mūsdienās EZLN (Ejército Zapatista de Liberación Nacional, nosaukta par godu Emiliano Zapata) ir atteikusies no spēka lietošanas un cenšas tikt atzīta par nabadzīgo tautas balsi. Šobrīd Čjapasā ir 32 "nemiernieku autonomās zapatistu pašvaldības" (neatkarīgas zapatistu kopienas, spāņu valodā MAREZ), ko kontrolē EZLN: piemēram, Ocosingo un Las Margaritas.
Jautājumi un atbildes
J: Kurš ir Meksikas dienvidu štats?
A: Meksikas vistālāk uz dienvidiem esošais štats ir Čjapasa.
J: Kādi štati robežojas ar Čjapasu?
A: Chiapas robežojas ar Tabasko štatu ziemeļos, Verakrusas štatu ziemeļrietumos un Oahakas štatu rietumos. Austrumos tā robežojas ar Gvatemalu, bet dienvidos - ar Kluso okeānu.
J: Cik liela ir Čjapasas teritorija?
A: Čjapasas platība ir 28 528 kvadrātjūdžu (73 890 km2).
J: Kādi laikapstākļi parasti ir Čjapasā?
A: Kopumā Čjapasā ir mitrs, tropisks klimats.
J: Kas kādreiz atradās ziemeļu apgabalos netālu no Tepas?
A: Ziemeļu apgabalos Teapas tuvumā kādreiz auga zemie augsti daudzgadīgie lietus meži, kas tagad ir iznīcināti lauksaimniecības un rančo vajadzībām.
J: Nosauciet dažas pilsētas, kas atrodas Čjapasā.
A: Dažas pilsētas, kas atrodas Čjapasā, ir Tukstla Gutjeress (Tuxtla Gutiérrez), San Krištobals de las Kasass (San Cristóbal de las Casas), Komitāns (Comitán) un Tapačula (Tapachula).
J: Kādas sociālās problēmas ir aktuālas Čjapasā?
A: Sociālās problēmas Čjapasā ietver augstu nepietiekama uztura līmeni, kas, pēc aplēsēm, skar vairāk nekā 40 % iedzīvotāju, kā arī pieaugošu Centrālamerikas bandu, pazīstamu kā Marras, klātbūtni un nelegālo imigrāciju no Centrālamerikas, kas padziļina vietējo nabadzību, jo tiek pārkāptas migrantu cilvēktiesības.
