Čiapasa — Meksikas dienvidu štats: ģeogrāfija, klimats un kultūra

Čiapasa — Meksikas dienvidu dārgakmens: tropisks klimats, mākonainie meži, maiju drupas, bagāta kultūra un unikāla bioloģiskā daudzveidība.

Čiapasa ir Meksikas vistālāk uz dienvidiem esošais štats. Tas atrodas valsts dienvidaustrumos. Čiapasa robežojas ar Tabasko štatu ziemeļos, Verakrusas štatu ziemeļrietumos un Oahakas štatu rietumos. Uz austrumiem Čiapasa robežojas ar Gvatemalu, bet uz dienvidiem - ar Kluso okeānu. Štata reljefs ir daudzveidīgs — no zāļainajām piekrastes zemienēm un plašām upju ielejām līdz kalnu grēdām un augstienēm pie robežas ar Gvatemalu.

Ģeogrāfija

Čiapasas platība ir 28 528 kvadrātjūdzes (73 890 km2). Teritoriju šķeļ vairākas kalnu grēdas, kas dažkārt tiek sauktas par Sierra Madre de Chiapas. Šeit atrodas arī augsti vulkāni un nogāzes, piemēram, Volcán Tacaná pie Gvatemalas robežas. Nozīmīgas upes ir Grijalva un Usumacinta, kuru ielejas veido bagātīgas zemas piekrastes zonas un hidrologiskos ceļus, kas ir svarīgi gan ekosistēmām, gan cilvēku saimniekošanai.

Klimats un vide

Kopumā Čiapasā valda mitri, tropiski laikapstākļi, taču klimatiskās joslas strauji mainās atkarībā no augstuma. Ziemeļos, apgabalā, kas robežojas ar Tabasko, netālu no Teapa, nokrišņu daudzums var pārsniegt 3000 mm gadā. Agrāk dabiskā veģetācija šajā reģionā bija zemie un augstie daudzgadīgie lietus meži, taču lielas to platības ir izcirstas, lai dotu vietu lauksaimniecībai un lopkopībai.

Nokrišņu daudzums samazinās, virzoties uz Kluso okeānu, taču piekrastē joprojām pietiek mitruma banānu, kakao, cukurniedru un citu tropu kultūru audzēšanai. Augstākās kalnu grēdas ir vēsākas un bieži miglainas, kas ļauj attīstīties mākoņu mežiem; labi saglabājusies biosfēras rezervācija Reserva de la Biosfera el Triunfo ir mājvieta retām sugām, tostarp kvetzālam un ragainajam guānam. Reģionā ir ievērojama bioloģiskā daudzveidība — tropiskie meži, mākonī meži, mangrovju joslas pie piekrastēm un bagātas saldūdens ekosistēmas.

Iedzīvotāji un kultūra

Pēc 2005. gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits Čiapasā bija 4 293 459 cilvēki. Lielākā daļa Čiapasas iedzīvotāju ir mazie lauku zemnieki, daudzi dzīvo nabadzībā un atkarīgi no mazmēroga lauksaimniecības. Aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju ir pilnībā vai pārsvarā maiju izcelsmes, un lauku apvidos daudzi nerunā spāniski, lietojot vietējās maiju valodas — piemēram, tzotzil, tzeltal, chol un citas.

Kultūras dzīvē saglabājas bagātas tradīcijas: krāsainas tekstilijas, rokdarbi, vietējās reliģiskās un laika rituālu prakses, kulinārā mantojuma īpatnības. Pilsēta San Cristóbal de las Casas (bieži uzskatīta par kultūras centru) ir pazīstama ar koloniālo arhitektūru, tirgiem un amatnieku darbnīcām, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu ceļotājus.

Vēsture un politika

Čiapasas vēsture ietver spēcīgu maiju mantojumu, koloniālo laikmetu un mūsdienu sociālās cīņas par zemi un tiesībām. 1994. gadā sākās vardarbība starp Meksikas valdību un Zapatistu nacionālās atbrīvošanas armiju (EZLN jeb Zapatisti). Mūsdienās EZLN (Ejército Zapatista de Liberación Nacional, nosaukta par godu Emiliano Zapata)) ir atteikusies no plaša mēroga spēka lietošanas un vairāk fokusējas uz politisku un sociālu mobilizāciju, cenšoties būt nabadzīgo un indiāņu kopienu balsij. Čiapasā darbojas vairākas zapatistu autonomās kopienas un projekti, kas uzsver pašpārvaldi, kolektīvu zemi un vietējo kultūras saglabāšanu.

Ekonomika un sociālie izaicinājumi

Reģiona ekonomika balstās uz lauksaimniecību (kafija, banāni, kukurūza, cukurniedres), nelielu rūpniecību un pieaugošu tūrisma sektoru. Tomēr Čiapasam raksturīgas lielas sociālās atšķirības, izteikta lauku nabadzība un ierobežotas piekļuves veselības aprūpei un izglītībai. Valstī reģistrēts viens no Meksikas augstākajiem nepietiekama uztura līmeņiem — tiek lēsts, ka tas skar vairāk nekā 40 % iedzīvotāju.

Citi sociālie jautājumi ir saistīti ar pieaugošo Centrālamerikas bandu aktivitāti, pazīstamu kā Maras, un ar nelegālo imigrāciju no Centrālamerikas kopumā. Šī migrācija lielākoties ir vērsta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, taču tā vēl vairāk padziļina vietējo nabadzību. Dažkārt migranti tiek ļaunprātīgi izmantoti un tiek pārkāptas viņu cilvēktiesības.

Tūrisms un arheoloģija

Čiapasa ir nozīmīga arī arheoloģisku un dabas objektiem, kas piesaista tūristus gan no Meksikas, gan no ārzemēm. Starp well zināmajām maiju drupām ir Palenkē, Jašihilāna, Bonampaka, Činkultika un Tonina. (Piezīme: dažu arheoloģisko vietu nosaukumi var būt rakstīti dažādos avotos ar atšķirīgām transliterācijām.)

Bezmaksas dabas maršruti, mākoņu mežu rezervāti, koku kroņu takas un vietējie kultūras tirgi padara Čiapasu par pievilcīgu galamērķi ekotūristiem un tiem, kas interesējas par indiāņu kultūrām un senajām civilizācijām. Tomēr tūrisma attīstība joprojām sastopas ar infrastruktūras un vides aizsardzības izaicinājumiem.

Nākotnes perspektīvas

Lai mazinātu nabadzību un uzlabotu dzīves kvalitāti, Čiapasai nepieciešamas investīcijas izglītībā, veselības aprūpē, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un reģionālajā infrastruktūrā. Saglabājot dabas un kultūras vērtības, iespējams paplašināt ilgtspējīgu tūrisma nozari un radīt darba vietas vietējām kopienām. Vietējo iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā un zemes tiesību nostiprināšana ir nozīmīgas sociālās kohēzijas veicināšanai.

Galvaspilsēta ir Tukstla Gutjeress. Citas nozīmīgas pilsētas un ciemati Čiapasā ir San Cristóbal de las Casas, Komitāns un Tapačula. Reģionā saglabājas bagāts maiju mantojums, kas izpaužas gan arheoloģiskajās vietās, gan mūsdienu vietējo kultūru ikdienā. Šī daudzveidība padara Čiapasu par nozīmīgu vietu Meksikas kultūras un vides mozaīkā.

Jautājumi un atbildes

J: Kurš ir Meksikas dienvidu štats?

J: Kādi štati robežojas ar Čjapasu?

J: Cik liela ir Čjapasas teritorija?

J: Kādi laikapstākļi parasti ir Čjapasā?

J: Kas kādreiz atradās ziemeļu apgabalos netālu no Tepas?

J: Kādas sociālās problēmas ir aktuālas Čjapasā?

Meklēt pēc burta