Vulkāns

Vulkānu veidi

No vulkāniem izplūstošā lava un piroklastiskais materiāls (pelnu, lavas daļiņu un tvaiku mākoņi) var veidot dažādas zemes formas. Ir divi galvenie vulkānu veidi.

Vairoga vulkāni

Šos vulkānus veido šķidra mafiskā lava ar zemu silīcija saturu.

Vairoga vulkāni veidojas no lavas slāņiem, kas veidojas nepārtrauktu izvirdumu rezultātā (bez sprādzieniem). Tā kā lava ir tik šķidra, tā izplatās, bieži vien plašā teritorijā. Vairoga vulkāni neaug lielā augstumā, un lavas slāņi izkliedējas tā, ka vulkāna malas ir maigi slīpas. Vairoga vulkānos var veidoties milzīgas bazalta platības, kas parasti ir lava, kad tā atdziest.

Vulkāna pamatne secīgu izvirdumu laikā kļūst arvien lielāka, tajā sacietējusi lava izplatās un uzkrājas. Daži no pasaules lielākajiem vulkāniem ir vairoga vulkāni.

Lai gan vairoga vulkānu sāni nav ļoti stāvi, tie var būt milzīgi. Mauna Kea Havaju salās ir lielākais kalns uz Zemes, ja mēra no tā pamatnes jūras dibenā.

Stratovulkāni

Stratovulkāns, saukts arī par salikto vulkānu, ir augsts konusveida vulkāns. To veido daudzi sacietējušas lavas, tefras, pemzas un vulkānisko pelnu slāņi.

Atšķirībā no vairoga vulkāniem stratovulkāniem ir stāvs profils un periodiski izvirdumi. No stratovulkāniem izplūstošā lava atdziest un sacietē, pirms tā izplatās tālāk. Tā ir lipīga, t. i., tai ir augsta viskozitāte. Magma, no kuras veidojas šī lava, bieži ir felsiska, ar augstu vai vidēju silīcija dioksīda saturu, un mazāk mafiska magma. Lielas felsiskās lavas plūsmas ir reti sastopamas, taču tās ir aizceļojušas pat 15 km (9,3 jūdzes) tālu.

Divi slaveni stratovulkāni ir Japānas Fudži kalns un Vezuva. Abiem ir liela pamatne un stāvas malas, kas, tuvojoties virsotnei, kļūst arvien stāvākas un stāvākas. Vezuva ir slavens ar to, ka 79. gadā mūsu ēras gadā tas iznīcināja Pompeju un Herkulānes pilsētas, nogalinot tūkstošiem cilvēku.

Caldera

Kaldera ir baseinam līdzīgs veidojums, kas veidojas, sabrūkot zemei pēc vulkāna izvirduma. Tas notiek pēc tam, kad milzīgs stratovulkāns noplūst. Pēc tam krātera pamatne nogrimst, atstājot kalderu tur, kur iepriekš atradās vulkāna virsotne. Krakatoa, kas vislabāk pazīstams ar savu katastrofālo izvirdumu 1883. gadā, tagad ir daudz mazāks.

Tavurvurs, aktīvs stratovulkāns netālu no Rabaulas Papua-Jaungvinejā.


Fudzi kalns, aktīvs stratovulkāns Japānā, kas pēdējo reizi izvirdis 1707-08. gadā.

Kā veidojas vulkāni

Ir divi galvenie procesi.

Vulkāni veidojas, saskaroties divām tektoniskajām plāksnēm. Kad šīs divas plātnes satiekas, viena no tām (parasti okeāna plātne) nonāk zem kontinentālās plātnes. Tas ir subdukcijas process. Pēc tam tā kūst un veido magmu (magmas kambarī), un spiediens pieaug, līdz magma izplūst cauri Zemes garozai.

Otrais veids ir tad, kad tektoniskā plāksne pārvietojas pāri karstajam punktam Zemes garozā. Karstais plankuma punkts virzās cauri garozai, līdz izlaužas cauri. Šādā veidā ir izveidojusies Yellowstone parka kaldera, tāpat arī Havaju salas.

Vulkāna daļas: 1. Lielā magmas kamera2 . Pamatieži3 . Cauruļvads (caurule) 4. Pamatne5 . Slieksnis6 . Atzarojuma caurule7 . Vulkāna izdalīto pelnu slāņi8 . Flanga 9. Vulkāna izdalītās lavas slāņi10 . Kakls11 . Parazītiskais konuss12 . Lavas plūsma13 . Ventilators14 . Krāteris15 . Pelnu mākonis

Klasifikācija

Tradicionālais veids, kā klasificēt vai identificēt vulkānus, ir pēc to izvirdumu modeļa. Tos vulkānus, kas jebkurā laikā var atkal izvirdumu, sauc par aktīviem. Tos, kas pašlaik ir mierīgi, sauc par neaktīviem (neaktīviem). Vulkānus, kas vēsturiski nav izvirduši, sauc par izmirušiem.

Aktīvais

Pašlaik izvird aktīvs vulkāns vai arī tas ir izvirdis pēdējo 10 000 gadu laikā. Aktīva vulkāna piemērs ir Sent Helensa kalns Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Neaktīvs(neaktīvs)

Klīstošais vulkāns "guļ", taču nākotnē tas varētu pamosties. Rainjē kalns Amerikas Savienotajās Valstīs tiek uzskatīts par neaktīvu.

franču valodā dormant nozīmē en sommeil

Izmiris (miris vulkāns)

Izdzisis vulkāns nav izvirdis pēdējo 10 000 gadu laikā. Edinburgas pils Skotijā atrodas uz izmiruša vulkāna virsotnes.

Edinburgas pils izdzisušā vulkāna vietā, ap 1581. gadu

Daži vulkāni

Lielākais vulkāns uz Zemes

Ir atklāts Zemes lielākais vulkāns. Tas atrodas 2 km zem jūras, zemūdens plakankalnē, kas pazīstama kā Šatska pacēlums. Tas atrodas aptuveni 1600 km uz austrumiem no Japānas. Iepriekšējais rekordists Mauna Loa Havaju salās joprojām ir lielākais vulkāns uz sauszemes.

310 000 km2 (119 000 kvadrātjūdžu) lielais vulkāns Tamu masīvs ir salīdzināms ar Marsa milzīgo Olympus Mons vulkānu, kas ir lielākais Saules sistēmā. Tas izveidojās apmēram pirms 145 miljoniem gadu, kad no vulkāna centra izplūda milzīgas lavas plūsmas, veidojot plašu, vairogam līdzīgu veidojumu. Tas liecina, ka vulkāna izvirdumu izraisīja plūdu bazalta izvirdums.

Tamu masīvs iestiepjas aptuveni 30 km Zemes garozā. Pētnieki apšauba, ka iegrimušā vulkāna virsotne tā pastāvēšanas laikā jebkad pacēlās virs jūras līmeņa, un apgalvo, ka maz ticams, ka tas atkal izvirdīs.

"Secinājums ir tāds, ka, mūsuprāt, Tamu masīvs tika uzbūvēts īsā (ģeoloģiski runājot) laika posmā - viena līdz vairāku miljonu gadu laikā, un kopš tā laika tas ir izzudis," ziņu aģentūrai AFP sacīja līdzautors Viljams Sāgers no Hjūstonas Universitātes.

"Krītas periodā (pirms 145-65 miljoniem gadu) bija daudz okeāna plakankalnu, bet kopš tā laika mēs tos neredzam. Zinātnieki vēlētos uzzināt, kāpēc... Lielākais okeāna plato ir Ontong Javas plato, kas atrodas netālu no ekvatora Klusajā okeānā, uz austrumiem no Zālamana salām. Tas ir daudz lielāks par Tamu - tas ir Francijas lielumā."

Saistītās lapas

• Vulkānu saraksts