Grieķija (grieķu: Ελλάδα [eˈlaða] vai Ελλάς [eˈlas]), oficiāli Grieķijas Republika (grieķu: Ελληνική Δημοκρατία [eliniˈkʲi ðimokraˈtia]) (vēsturiski pazīstama kā Hellas) (grieķu: Ελλάς), ir valsts Eiropas dienvidaustrumos. Tās galvaspilsēta ir Atēnas.

Tā robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju ziemeļos un Turciju austrumos. Egejas jūra atrodas uz austrumiem un dienvidiem no kontinentālās Grieķijas, Jonijas jūra - uz rietumiem. Abas ir daļa no Vidusjūras austrumu daļas, un tajās ir daudz salu. 80 % valsts teritorijas ir kalnaina, un augstākā virsotne ir Olimpa kalns.

Senajā Grieķijā tika radīta demokrātija, filozofija, zinātne un matemātika, teātris un drāma, kā arī olimpiskās spēles.

Grieķija ir parlamentāra republika, kurā par premjerministru kļūst tās partijas vadītājs, kurai parlamentā ir vairāk vietu. Valstī ir prezidents, bet viņa pilnvaras ir ceremoniālas. Viņš ir valsts, nevis valdības vadītājs, līdzīgi kā konstitucionālajāsmonarhijās darbojas karaļi un karalienes, un viņu ievēlē parlaments, nevis tauta. Tās ekonomika ir visaugstākā Balkānu reģionā, lai gan tā saskaras ar finansiālām grūtībām Grieķijas valdības parādu krīzes dēļ.

Grieķijā oficiālā valoda ir grieķu valoda, kurā runā 99 % iedzīvotāju, un 90 % iedzīvotāju uzskata sevi par pareizticīgajiem kristiešiem. Daudzi grieķi saprot arī angļu, franču un vācu valodu, kas tiek mācīta skolās. Grieķija bija viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātājām, 1952. gadā pievienojās NATO, 1981. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2001. gadā ieviesa euro. Pateicoties lielajai tūrisma nozarei, spēcīgajam kuģniecības sektoram un ģeostratēģiskajai nozīmei, Grieķija tiek klasificēta kā vidēja lielvara.

Vēsture

Grieķijas vēsture ir ļoti sena un ietekmīga. Senajā laikmetā teritorijā veidojās Neolīta kultūras, vēlāk — minoiskā un mikēniešu civilizācija. Klasiķisks periods (5.–4. gadsimts p.m.ē.) Atēnām deva politiskās un intelektuālās tradīcijas — demokrātijas sākumus, filozofiju (Sokrāts, Platons, Aristotelis), literatūru un zinātni. Pēc Aleksandra Lielā valdīšanas sekoja helēnisma laikmets, tad Grieķija nonāca Romas impērijas un vēlāk Bizantijas sastāvā.

15. gadsimtā liela daļa grieķu zemju nonāca Osmaņu impērijas varā. 19. gadsimta sākumā sākās Atbrīvošanās karš (1821–1829), kas noveda pie mūsdienu Grieķijas valsts izveides. 20. gadsimtā Grieķija piedzīvoja vairākus politiskus pavērsienus — teritoriju paplašināšanos Balkānu karos, dalību Pirmajā un Otrajā pasaules karā, 20. gadsimta vidū smagu pilsoņu karu, kā arī militāru diktatūru 1967–1974. Pēc 1974. gada atjaunota demokrātija, un Grieķija pievienojās Eiropas Savienībai 1981. gadā.

21. gadsimtā valsts saskārās ar smagām ekonomiskām grūtībām un starptautiskām glābšanas programmām pēc 2009. gada finanšu krīzes, taču pēdējos gados notikusi pakāpeniska atveseļošanās.

Ģeogrāfija

Grieķija atrodas Balkānu dienvidaustrumos un sastāv no kontinentālās daļas un liela skaita salu (kopumā tūkstošiem salu un saliņu, no kurām apdzīvotas ir pāris simtu). Lielākās salas ir Kriti (Kreta), Eubeja, Rodos, Korfu un citas. Ziemeļu robežu daļēji veido kalni un upes; valsts reljefs galvenokārt ir kalnains — ap 80 % teritorijas ir kalnu vai kalnu plato.

Galvenie ģeogrāfiskie elementi:

  • Okeāni/jūras: Egejas jūra (austrumi un dienvidi), Jonijas jūra (rietumi), Vidusjūra (austrumu daļa).
  • Augstākā virsotne: Olimpa kalns (apm. 2918 m).
  • Lielākās salas un arhipelāgi: Krits, Ciklādi, Dodekānaise, Jonu salas un Egejas salas.
  • Klima: galvenokārt Vidusjūras — karstas sausas vasaras un mēreni mitras ziemas piekrastē; kalnos — aukstāks un sniegots.

Politika un pārvalde

Grieķija ir parlamentāra republika. Valsts likumdošanas varu īsteno vienpalātu parlaments (Hellenic Parliament), izpildvaru vada premjerministrs kopā ar valdību, bet prezidents pilda galvenokārt reprezentatīvas un ceremoniālas funkcijas un tiek ievēlēts parlamentā.

Administratīvi valsts dalīta reģionos (perifērijās) un pašvaldībās. Tiesu sistēma ir neatkarīga. Politiskajā dzīvē nozīmīgas ir vairākas partijas — tradicionāli uz politiskās skatuves dominējušas partijas kā New Democracy un Panhellenic Socialist Movement (PASOK), kā arī pēdējos gados radušās jaunas politiskās spējas.

Ekonomika

Grieķijas ekonomika balstās uz pakalpojumu sektoru, lauksaimniecību un rūpniecību. Tūrisms ir viens no svarīgākajiem ieņēmumu avotiem — miljoniem viesu ierodas ik gadu, lai apmeklētu vēsturiskas vietas un salas. Grieķijai ir arī viena no pasaules vadošajām tirdzniecības kuģniecībām (tirdzniecības flote), kas nozīmīgi ietekmē eksporta ienākumus.

Galvenās lauksaimniecības produkcijas: olīvas un olīveļļa, vīnogas un vīns, augļi, dārzeņi. Pēdējo gadu desmitu laikā ekonomika saskārās ar dziļu recesiju un vajadzību pēc starptautiskām glābšanas programmām; reformas un fiskālās konsolidācijas mēri pakāpeniski samazinājuši budžeta deficītu un uzlabojuši konkurētspēju.

Kultūra un sabiedrība

Grieķu valoda ir valsts oficiālā valoda, un grieķu kultūra ir pamats daudzām rietumu civilizācijas tradīcijām. Grieķu Pareizticīgā baznīca spēlē nozīmīgu lomu sabiedrības dzīvē — reliģiskie svētki, it īpaši Lieldienas, ir plaši svinēti visā valstī.

Vēl joprojām tiek akcentētas bagātīgas laikmetu tradīcijas: antīkā arhitektūra (Parthenons), dramaturģija (tragedija un komēdija), antīkās filozofijas mantojums un mūsdienu literatūras un mākslas tradīcijas. Grieķu virtuve (piemēram, olīveļļa, feta, souvlaki, moussaka) ir daļa no populārā Vidusjūras diētas un piesaista tūristus visā pasaulē.

Tūrisms un ceļošana

Grieķija piesaista apmeklētājus ar savām vēsturiskajām vietām, dabas ainavām un salām. Nozīmīgākie tūrisma objekti: Akropole un Parthenons Atēnās, Delphu ar seno orākulu, Olympia — seno Olimpisko spēļu vieta, Meteora ar klosteriem uz akmeņiem, kā arī salas — Santorini, Mykonos, Krits, Rodos un Korfu.

Infrastruktūra: galvenā starptautiskā vārteja ir Atēnu lidosta "Eleftherios Venizelos"; salas ir savienotas ar regulāriem prāmju maršrutiem un iekšējiem reisiem. Ceļojot ieteicams izmantot gan gaisa, gan jūras savienojumus atkarībā no sezonas un maršruta.

Starptautiskā loma un drošība

Grieķija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātāja, NATO locekle kopš 1952. gada un Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1981. gada. Tā aktīvi piedalās starptautiskās organizācijās un reģionālās iniciatīvās. Stratēģiskā atrašanās vieta pie Eiropas un Austrumu robežām padara Grieķiju par svarīgu partneri saistībā ar drošību, jūrniecību un enerģētikas projektiem.

Reģionāli pastāv saspīlējumi ar kaimiņvalstīm, tostarp strīdi par jūras robežām un gaisa telpu, kas prasa diplomātisku risinājumu un starptautisku sadarbību.

Pamatfakti

  • Platība: apmēram 131 957 km².
  • Iedzīvotāju skaits: apmēram 10,4 miljoni (novērtējums).
  • Valsts iekārta: parlamentāra republika.
  • Oficiālā valoda: grieķu valoda.
  • Oficiālā reliģija (dominējošā): Grieķu Pareizticīgā baznīca.

Grieķija apvieno bagātu vēsturisko mantojumu ar mūsdienu dzīves ritmu — no arheoloģiskajām vietām līdz dinamiskai tūrisma industrijai un svarīgai lomu starptautiskajā ekonomikā un politikā.