Cīņa par Krētu
Krētas kauja bija 2. pasaules kara kauja starp nacistiem un Britu Sadraudzības karavīriem ar Grieķijas atbalstu. Tā norisinājās no 1941. gada 20. maija līdz 1. jūnijam. Kauja sākās 20. maija rītā, kad vācu desantnieki uzsāka operāciju "Mercury". Kauja notika Grieķijas Krētas salā.
Pirmajā kauju dienā vācu desantnieki cieta smagus zaudējumus, jo tika veikta spēcīga pretgaisa kaujas darbība un notika sīvas sauszemes kaujas, taču briti bija pārliecināti, ka spēs iznīcināt vācu iebrukumu. Sakarā ar nepareizu komunikāciju un nepareiziem lēmumiem vāciešiem izdevās ieņemt lidlauku, kas ļāva viņiem transportēt uz Krētu krājumus un papildspēkus, un iznīcināt salu sargājošos sabiedroto spēkus.
Šī kauja bija pirmā reize, kad Hitlers masveidā izmantoja desantniekus, un pirmais lielais gaisa desanta iebrukums militārajā vēsturē, kā arī pirmā reize, kad sabiedrotie ievērojami izmantoja vācu Enigmas kodu, un pirmā reize, kad vācu karaspēks saskārās ar masveida civiliedzīvotāju pretestību. Tas bija bieži sastopams vēlāk kara gaitā. Zaudējumi bija tik lieli, ka Hitlers nolēma vairs neveikt lielus desantnieku uzbrukumus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Krētas kauja?
A: Krētas kauja bija kauja 2. pasaules kara laikā starp nacistiem un Britu sadraudzības karavīriem ar grieķu atbalstu.
Q: Kad notika šī kauja?
A: Kauja notika no 1941. gada 20. maija līdz 1. jūnijam.
J: Kur notika kauja?
A: Kauja notika Grieķijas Krētas salā.
J: Kā sākās kauja?
A: Kauja sākās 20. maija rītā, kad vācu desantnieki uzsāka operāciju "Mercury".
J: Kāpēc vācu desantnieki pirmajā kaujas dienā cieta lielus zaudējumus?
A: Pirmajā kauju dienā vācu desantnieki cieta smagus zaudējumus, jo notika smags pretgaisa karš un sīvas sauszemes kaujas.
J: Kas ļāva vāciešiem nogādāt krājumus un papildspēkus uz Krētu un iznīcināt sabiedroto spēkus, kas aizstāvēja salu?
A: Sakarā ar nepareizu komunikāciju un sliktiem lēmumiem vāciešiem izdevās ieņemt lidlauku, kas ļāva viņiem transportēt krājumus un papildspēkus uz Krētu un iznīcināt sabiedroto spēkus, kas aizstāvēja salu.
J: Kāpēc Hitlers nolēma vairs neveikt lielus desantnieku uzbrukumus?
A: Zaudējumi bija tik lieli, ka Hitlers nolēma vairs neveikt lielus desantnieku uzbrukumus.
