Krētas kauja 1941 — Otrā pasaules kara pirmais liels gaisa desants

Krētas kauja 1941 — Otrā pasaules kara pirmais liels gaisa desants: dramatiskas cīņas, Enigmas kodu nozīme, civiliedzīvotāju pretestība un kara taktikas pagrieziena punkts.

Krētas kauja bija 2. pasaules kara kauja starp nacistiem un Britu Sadraudzības karavīriem ar Grieķijas atbalstu. Tā norisinājās no 1941. gada 20. maija līdz 1. jūnijam un notika Grieķijas Krētas salā. Kauja sākās 20. maija rītā, kad vācu desantnieki uzsāka operāciju "Mercury".

Notikumu gaita

Vācu uzbrukums kombinēja parašūtnieku (Fallschirmjäger) izsēdināšanu ar glideriem un transportlidmašīnām (galvenokārt Ju 52), ar mērķi ātri iegūt kontrolē nozīmīgākos lidlaukus — it īpaši Malemes lidlauku, kā arī Heraklionu un Rethimno. Pirmajā kauju dienā vācu desantnieki cieta smagus zaudējumus, jo tika veikta spēcīga pretgaisa kaujas darbība un notika sīvas sauszemes kaujas. Vietējie aizstāvji — britu, Austrālijas, Jaunzēlandes un Grieķijas spēki — kopā ar civiliedzīvotāju pretestību traucēja vācu gaisaizsēdināšanu.

Neraugoties uz sākotnējām neveiksmēm, vāciešiem izdevās iegūt kontroli pār Malemes lidlauku. Tas notika daļēji sakarā ar komunikācijas kļūdām un nepareiziem lēmumiem sabiedroto komandā (komandieris salā bija ģenerālis Sir Bernard Freyberg), kā arī tādēļ, ka vācieši spēja sasūtīt papildspēkus un krājumus ar transportlidmašīnām, tiklīdz lidlauks nonāca viņu rokās. Lidlauka zaudēšana bija pārveidojošs brīdis — tādēļ sākās pakāpeniska sabiedroto koalīcijas spēku izspiesta no salas.

Nozīmīgākie aspekti un sekas

Krētas kauja bija pirmā reize, kad Hitlers masveidā izmantoja desantniekus, un to bieži sauc par pirmajiem plaša mēroga gaisa desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, kā arī par piemēru, kurā civiliedzīvotāju pretestība bija svarīgs fiksors. Kaujas gaitā vācu desantnieki cieta smagus zaudējumus — tūkstošiem kritušo, ievainoto un pazudušo —, un šī dārdzība bija viens no iemesliem, kāpēc vēlāk Hitlers izvairījās no līdzīgu lielu desantu atkārtošanas uz tāda mēroga.

Sabiedrotie centās izmantot informāciju, kas iegūta no vācu šifrētu sakaru atšifrēšanas (Enigma/Ultra), un daļēji tas deva brīdinājumus par draudošo uzbrukumu. Tomēr signālu atšifrēšana un cita izlūkošana Krētas gadījumā nebija pietiekami ātra vai pilnīga, lai pilnībā novērstu vācu iebrukumu vai precīzi novietotu aizsardzību.

Civiliedzīvotāju un okupācijas ietekme

Kauja izraisīja arī plašu civilo pretestību pret vāciešiem, un vācu karaspēks atbildēja ar smagām represijām — izpildījumiem, dedzināšanām un deportācijām. Šīs represijas padziļināja naidu un padarīja Krētu par simbolu bruņotai un civilai pretošanās kopā.

Ilgtermiņa militārā ietekme

Krētas kampaņa ietekmēja gan vācu, gan sabiedroto lēmumus par gaisa desanta operācijām. Lai gan desantnieki parādīja lielu kaujas vērtību, masīvie zaudējumi pierādīja, ka lieli parašūtnieku iebrukumi pret labi izvietotu pretgaisa aizsardzību ir ārkārtīgi riskanti. Pēc Krētas kaujas masveida desantoperācijas Eiropā vairs netika plānotas tādā pašā mērogā — desanttrupas biežāk tika izmantotas kā elitārie spēki citos uzdevumos.

Kopumā Krētas kauja palika nozīmīga Otrā pasaules kara epizode: tā bija dramatiska cīņa par kontroli pār stratēģiski svarīgu Vidusjūras reģiona salu, kas atstāja dziļas sekas gan karavīriem, gan civiliedzīvotājiem un ietekmēja turpmāko kara taktiku un lēmumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Krētas kauja?

Q: Kad notika šī kauja?

J: Kur notika kauja?

J: Kā sākās kauja?

J: Kāpēc vācu desantnieki pirmajā kaujas dienā cieta lielus zaudējumus?

J: Kas ļāva vāciešiem nogādāt krājumus un papildspēkus uz Krētu un iznīcināt sabiedroto spēkus, kas aizstāvēja salu?

J: Kāpēc Hitlers nolēma vairs neveikt lielus desantnieku uzbrukumus?

Meklēt pēc burta