Ādolfs Hitlers: biogrāfija, nacisms un Otrā pasaules kara ietekme

Ādolfs Hitlers: detalizēta biogrāfija par viņa varu, nacismu, holokaustu un Otrā pasaules kara sekām — analīze, fakti un vēsturiskā ietekme.

Autors: Leandro Alegsa

29-12-2025 00:21

Ādolfs Hitlers (1889. gada 20. aprīlis — 1945. gada 30. aprīlis) bija vācu politiķis un nacistiskās Vācijas vadītājs. Pēc politiskā kāpuma viņš kļuva par Vācijas kancleru 1933. gadā un 1934. gadā konsolidēja varu, kļūstot par nacistiskās Vācijas fīreru (vadītāju). Hitlers vadīja nacistu partiju NSDAP kopš 1921. gada un izmantoja masu propagandu, politisko vardarbību un likumdošanas izmaiņas, lai pārveidotu Vāciju par autoritāru valsti.

Agrīnā dzīve, Pirmais pasaules karš un politiskais pieaugums

Hitlers bija dzimis Linzā, Austrijā. Pēc neveiksmēm mākslas studijās Viņš 1914.—1918. gadā dienēja Vācijā Pirmajā pasaules karā, kur piedzīvoja traumas un radikalizējās. 1920. un 1920. gadu sākumā viņš pievienojās Vācijas Nacionālsociālistiskajai partijai (NSDAP), kļuva par tās līderi un 1923. gadā mēģināja ar bruņotu apvērsumu (Munhenes alusnama pučs), par ko tika arestēts. Cietumā viņš uzrakstīja savu ideoloģisko manifestu "Mein Kampf", kurā izklāstīja rasistiskus un imperiālistiskus mērķus.

No kanclera amata uz diktatūru

Pēc ekonomiskās krīzes un politiskās nestabilitātes 1930. gados NSDAP kļuva par spēcīgāko politisko spēku. 1933. gadā, pēc vēlēšanām un politiskām manipulācijām, Hitlers kļuva par kancleru. Nācis pie varas, nacisti ātri īstenoja Gleichschaltung — sabiedrības pielāgošanu partijai: 1933. gadā viņi bloķēja visas pārējās politiskās partijas, apklusināja presi, izveidoja speciālas represīvas iestādes un nodrošināja Hitleram absolūtu politisko varu. Tā tika izveidota autoritāra diktatūra, ko valdīja tā dēvētais Trešais reihs.

Ideoloģija un valsts politika

Hitlera ideoloģija bija balstīta uz radikālu nacionālisma, rasisma un antisemitisma kombināciju. Viņš sludināja Lebensraum (dzīves telpas) koncepciju — nepieciešamību paplašināt Vācijas teritoriju austrumos, ko tiesoja ar militāru agresiju pret kaimiņvalstīm. Arī Führerprinzip — līdera principa ideja, kas nozīmēja vienas personas absolutu autoritāti un hierarhisku pakļautību — diktēja valsts un armijas darbību.

Militārā agresija un Otrā pasaules kara sākums

1936.–1939. gados nacistiskā Vācija pakāpeniski pārkāpa starptautiskos līgumus: rearmēja valsti, okupēja Reinas reģionu, 1938. gadā īstenoja Austrijas anšlusu un piespieda atdot daļu Čehoslovākijas (Sudetu apgabalu). 1939. gada 1. septembrī Hitlers pavēlēja iebrukt Polijā, un tā aizsāka Otro pasaules karu. Kara gaitā Vācija izmantoja ātras pretuzbrukuma taktikām pazīstamo kā "Blitzkrieg", un Hitlers bija Vācijas bruņoto spēku virspavēlnieks, pieņemot svarīgākos stratēģiskos lēmumus.

Kara noziegumi, genocīds un holokausts

Nacistu režīms īstenoja sistemātisku vardarbību pret politiskajiem pretiniekiem, etniskajām un reliģiskajām grupām. Nacistu spēki kara laikā pastrādāja daudzus kara noziegumus. Tie ietvēra masu šaušanas operācijas, deportācijas, piespiedu darbus, medicīniskus eksperimentus un rūpniecisku slepkavību. Viņi nogalināja savus ienaidniekus vai ieslodzīja tos koncentrācijas nometnēs un nāves nometnēs.

Hitlers un viņa vīri vajāja un nogalināja ebrejus un citas etniskās, reliģiskās un politiskās minoritātes. Tā dēvētajā holokaustā nacisti nogalināja sešus miljonus ebreju, kā arī daudzu citu grupu pārstāvjus — romu, homoseksuāļu, slāvu iedzīvotāju, cilvēkus ar invaliditāti un politiskos pretiniekus. Nogalināšanas metodes ietvēra masu šaušanas grupas (Einsatzgruppen), deportācijas uz nāves nometnēm un gāzes kameras koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēs, piemēram, Auschwitz.

Cilvēku upuri un kara zaudējumi

Hitlera politikas un karadarbības rezultātā gāja bojā miljoniem cilvēku. Otrā pasaules kara laikā un nacistu noziegumu dēļ ietvertie upuri ir milzīgi: daudzi avoti norāda, ka kara rezultātā visā pasaulē gāja bojā desmitiem miljonu cilvēku; konkrētās aplēses atšķiras — tomēr tiek minēts, ka gāja bojā vismaz 50 miljoni cilvēku. Turklāt daļa aprēķinu norāda, ka Hitlers un nacistu režīms bija atbildīgi par aptuveni 19,3 miljonu civiliedzīvotāju un karagūstekņu nogalināšanu, kam papildus jāskaita vēl apmēram 28,7 miljoni karavīru un civiliedzīvotāju bojāejas militāro darbību rezultātā Eiropā. Šie skaitļi ir aprēķinu rezultāts un atspoguļo kara un genocīda plašumu.

Beigas Berlīnē un nāve

1945. gada pavasarī, kad Sarkanā armija tuvojās Berlīnei, nacistu režīms sabruka. Neskatoties uz situāciju, Hitlers atteicās padoties. Viņš nošāvās 1945. gadā, kad padomju armija nonāca līdz Berlīnei, jo nevēlējās, lai Padomju Savienība viņu sagūstītu dzīvu. Pēc viņa nāves viņa līķis tika sadedzināts saskaņā ar viņa pavēli.

Pēckara atbildība un mantojums

Pēc kara starptautiskā sabiedrība centās panākt atbildību par nacistu noziegumiem. Notika Niurnbergas tribunāli un citi tiesu procesi pret augsta līmeņa nacistu vadītājiem, kur tika konstatēta vērienīga atbildība par karadarbību un genocīdu. Vācijā un citur Eiropā tika uzsākta denacifikācija, tiesības izmaiņas un atmiņas politikas, lai novērstu totalitārisma atdzimšanu.

Atcerēšanās un mācības

Hitleram un nacismam ir milzīga negatīva mantojuma nozīme pasaules vēsturē. Viņa rīcība atstāja dziļas rētas politiskajās, demogrāfiskajās un morālajās struktūrās Eiropā un pasaulē. Mācības no šī perioda ir saistītas ar cilvēktiesību aizsardzību, izglītību par genocīdu un totalitārismu, kā arī starptautiskās sadarbības stiprināšanu, lai novērstu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

Šis apraksts sniedz pārskatu par galvenajiem faktiem par Ādolfu Hitleru, nacismu un viņa darbības sekām. Lai saprastu šo sarežģīto vēstures posmu pilnībā, ieteicams papildus studēt specializētus avotus un dokumentālos pētījumus par konkrētām tēmām — no politiskās ideoloģijas līdz upuru personīgo stāstu rekonstrukcijai.

Ģimenes izcelsme

Hitlera ģimene bija dzimusi Valdviertelā, Lejasaustrijā. Tajā laikā šajā reģionā vairākkārt mainījās Hitlera uzvārds: Hüttler, Hiedler, Hittler un Hitler. Šis vārds 19. gadsimtā bija izplatīts vāciski runājošajā Eiropas daļā. Literatūrā minēts, ka šis vārds cēlies no čehu vārda Hidlar vai Hidlarcek.

Bērnība un agrīna pieaugušo vecums

Ādolfs Hitlers piedzima 1889. gada 20. aprīlī Braunau am Inn kā ceturtais bērns no sešiem. Tā ir neliela pilsētiņa netālu no Lincas Augšaustrijas provincē. Tā atrodas netālu no Vācijas robežas, toreizējās Austroungārijas teritorijā. Viņa vecāki bija Klāra Pölzl un Aloizs Hitlers. Tēva darba dēļ Hitlers no Braunau pārcēlās uz Pasavu, vēlāk uz Lambahu un visbeidzot uz Leondingu. Viņš apmeklēja vairākas Volksschule.

Hitlera māte Klāra Pölzl bija viņa tēva trešā sieva un arī viņa māsīca. Hitlera tēvs nomira 1903. gadā.

Hitlers Lincas vidusskolā divreiz nenokārtoja vidusskolas eksāmenus. 1905. gadā viņš pameta skolu. Viņš sāka interesēties par profesora Leopolda Pēča antisemītiskajām (pret ebrejiem vērstajām), panvācu mācībām. 1907. gada septembrī viņš devās uz Vīni un nokārtoja iestājpārbaudījumus. Otrajā eksāmenā, kas notika 1. un 2. oktobrī, viņš cieta neveiksmi. Oktobra beigās Hitlers atgriezās Lincā. 1907. gada decembrī nomira Hitlera māte, un šī iemesla dēļ viņš bija nomākts. Hitlera māte bija katoliete, bet Hitlers ienīda kristietību. ^[] Viņš ienīda arī ebrejus.

1909. gadā Hitlers atkal devās uz Vīni studēt mākslu. Viņš mēģināja kļūt par Mākslas akadēmijas studentu, taču neizturēja pirmo iestājpārbaudījumu. Hitlers teica, ka Vīnē viņš pirmo reizi kļuva par antisemītu. Šajā pilsētā bija liela ebreju kopiena.

1913. gadā Hitleram bija 24 gadi. Tajā laikā visiem Austrijas jauniešiem bija jāstājas armijā. Hitleram Austrijas armija nepatika, tāpēc viņš aizbrauca no Austrijas uz Vāciju. Viņš dzīvoja Vācijas pilsētā Minhenē.

Hitlers ap 1889-90

Pirmais pasaules karš

1914. gada 16. augustā Hitlers iestājās Bavārijas armijā. Viņš cīnījās par Vāciju Pirmajā pasaules karā. 16. Bavārijas rezerves pulkā viņš dienēja Beļģijā un Francijā. Gandrīz visu laiku viņš pavadīja Rietumu frontē. Viņš bija skrējējs, kas bija viens no bīstamākajiem darbiem frontē. Tas nozīmē, ka viņš skrēja no vienas pozīcijas uz otru, lai nestu ziņojumus. 1914. gada 1. novembrī Hitlers kļuva par Gefreiter (tas bija tas pats, kas ASV armijā bija pirmās šķiras ierindas ierindnieks vai Lielbritānijas armijā - kaprālis). Valdība 1914. gada 2. decembrī viņu apbalvoja ar otrās šķiras Dzelzs krustu.

1916. gada 5. oktobrī Hitleru ievainoja lodes lādiņš. No 9. oktobra līdz 1. decembrim viņš atradās Belicas kara hospitālī. 1917. gada martā viņš atgriezās frontē. Tur viņš cīnījās kaujā un tika apbalvots ar trešās šķiras Militärverdienstkreuz ar zobeniem.

1918. gada martā Hitlers piedalījās Pavasara ofensīvā. 1918. gada 4. augustā ebrejs Hugo Gūtmans apbalvoja Hitleru ar pirmās šķiras Dzelzs krustu. Pēc Vācijas kapitulācijas Hitlers bija šokēts, jo 1918. gada novembrī vācu armija joprojām turēja ienaidnieka teritoriju.

Hitlers kopā ar citiem vācu karavīriem Pirmajā pasaules karā

Ieiešana politikā

Pēc Pirmā pasaules kara Hitlers palika armijā un atgriezās Minhenē. Tur viņš apmeklēja Bavārijas premjerministra Kurta Eisnera bēru gājienu, kurš tika nogalināts. 1919. gadā no 5. līdz 12. jūnijam un no 26. jūnija līdz 5. jūlijam viņš piedalījās propagandas runātāju apmācības programmā.

Vēlāk tajā pašā gadā Hitlers iestājās nelielā politiskajā partijā, ko sauca par Vācijas Strādnieku partiju. Viņš kļuva par biedru Nr. 555. Drīz viņš ieguva partijas biedru atbalstu. Pēc diviem gadiem viņš kļuva par partijas vadītāju. Viņš pārdēvēja partiju par Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju. Tā kļuva pazīstama kā nacistu partija.

Hitlera biedra karte Nacionālsociālistiskajā vācu strādnieku partijā (NSDAP)

Veimāras republikas laikā

1923. gadā Hitlers kopā ar vairākiem simtiem nacistu partijas biedru mēģināja pārņemt Veimāras republikas (1918-34) valdību, īstenojot Alus zāles puču. Apvērsums neizdevās. Valdībā tika nogalināti 13 Hitlera vīri (šie 13 nogalinātie vīri vēlāk nacistu ideoloģijā tika pasludināti par svētajiem). Hitleru ieslodzīja Landsbergas cietumā. Viņi teica, ka viņš cietumā pavadīs piecus gadus, bet pēc deviņiem mēnešiem atļāva viņu pamest.

Mein Kampf

Kamēr Hitlers atradās cietumā, viņš ar sava tuvā drauga Rūdolfa Hesa palīdzību uzrakstīja grāmatu. Sākotnēji Hitlers vēlējās grāmatu nosaukt par "Četrus ar pusi gadus ilgu cīņu pret meliem, stulbumu un gļēvulību". Galu galā viņš grāmatu nosauca par "Mein Kampf" ("Mana cīņa").

Mein Kampf apkopo dažas no Hitlera dažādajām idejām un izskaidro, no kurienes tās radās:

Viņa ideja par dzīvi kā cīņu: šo ideju viņš pārņēma no sociāldarvinisma, ko ietekmēja angļu evolucionārais biologs Čārlzs Darvins.
Viņa ideja par to, ka "ariju rase" ir labāka par visiem pārējiem: šī ideja nāk no Artūra de Gobinjo grāmatas "Cilvēku rasu nevienlīdzība".
Viņa plāni izveidot impēriju Austrumos: Šos plānus noteica tas, kā Vācija Pirmajā pasaules karā bija iekarojusi lauksaimniecības zemes.
Ideja, ka jūdaisms un komunisms ir saistīti: Šo ideju viņš ieguva no nacistu rakstnieka Alfrēda Rozenberga.

Iespējams, Hitleru ietekmēja arī Mārtiņa Lutera darbs "Par ebrejiem un viņu meliem". Mein Kampf Hitlers saka, ka Mārtiņš Luters bija "liels karotājs, patiess valstsvīrs un liels reformators".

Diktatūras sākums

1933. gadā Hitlers tika ievēlēts Vācijas valdībā. Viņš izbeidza vārda brīvību un savus ienaidniekus ieslodzīja cietumā vai nogalināja. Viņš nepieļāva nevienu citu politisko partiju, izņemot nacistu partiju. Hitlers un viņa propagandas ministrs Jozefs Gēbelss Vācijā izplatīja galēju nacionālismu. Visiem plašsaziņas līdzekļiem bija jāslavina nacisti. Turklāt dzima vairāk cilvēku, jo Hitlers vēlējās, lai būtu vairāk "valdošās rases" (tos, kurus viņš sauca par "ārijiem") pārstāvju. Viņš padarīja Vāciju par totalitāru nacistu valsti.

Otrais pasaules karš un holokausts

Lai gan Polija bija atdalīta no bijušās Vācijas teritorijas, Hitlers ir atbildīgs par Otrā pasaules kara sākšanu, dodot pavēli Vācijas armijai iebrukt Polijā. Viņa armija ieņēma Poliju un lielāko daļu Eiropas, tostarp Franciju un lielu daļu Padomju Savienības.

Kara laikā Hitlers lika nacistiem nogalināt daudzus cilvēkus, tostarp sievietes un bērnus. Holokausta laikā nacisti nogalināja aptuveni sešus miljonus ebreju. Citi nacistu nogalinātie cilvēki bija romi (čigāni), homoseksuāļi, slāvi, piemēram, krievi un poļi, un viņa politiskie pretinieki.

Visbeidzot, dažas citas pasaules valstis sadarbojās, lai sakautu Vāciju. Hitlers zaudēja visas ieņemtās zemes. Kara laikā tika nogalināti miljoniem vāciešu. Otrā pasaules kara beigās Hitlers deva atļauju visiem cilvēkiem, kas atradās Führerbunkerā, to pamest. Daudzi cilvēki to izdarīja un pārcēlās uz Berhtesgadenes reģionu. Viņi izmantoja lidmašīnas un kravas automašīnu konvojus.

Bunkurā palika Hitlers, Gēbelu ģimene, Martins Bormans, Eva Brauna un daži citi darbinieki. 1945. gada 29. aprīlī Hitlers apprecējās ar Evu Braunu.

Svastika bija Vācijas karogs no 1935. līdz 1945. gadam, ko izmantoja Hitlers.

Nāve

Šai sadaļai ir nepieciešama plašāka informācija.

Četrdesmit stundas pēc tam, kad Hitlers un Eva Brauna Berlīnē apprecējās, abi nošāvās ar indi, bet pēc tam Hitlers nošāva sev galvu ar ieroci. Pirms tam Hitlers pavēlēja sadedzināt viņu ķermeņus. Tas pasargāja viņu no tā, ka Sarkanās armijas karavīri, kas viņam tuvojās, viņu sagūstīja dzīvu.

Amerikas laikraksta The Stars and Stripes vāks 1945. gada 2. maijā.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ādolfs Hitlers?

A: Ādolfs Hitlers bija Austrijā dzimis vācu politiķis un nacistu partijas vadītājs no 1933. gada līdz savai nāvei 1945. gadā.

J: Kā Hitlers kļuva par Vācijas vadītāju?

A: Viņš vadīja nacistu partiju, kas pēc 1932. gada vēlēšanām kļuva par ietekmīgāko politisko partiju Vācijā, un 1933. gadā kļuva par Vācijas kancleru. Nacisti aizliedza visas pārējās politiskās partijas un pārvērta Vāciju par diktatūru, kas nozīmē, ka valdību pārvaldīja viena persona.

J: Kā Hitlers sevi sauca?

A: Pēc 1934. gada viņš sevi sauca par Fīreru (tas nozīmē "vadonis").

Kāds notikums aizsāka Otro pasaules karu?

A: Hitlers 1939. gadā pavēlēja ieņemt Poliju, kas aizsāka Otro pasaules karu Eiropā.

Jautājums: Cik daudz cilvēku gāja bojā nacistu spēku dēļ Otrā pasaules kara laikā?

A: Otrā pasaules kara laikā nacistu spēku dēļ gāja bojā vismaz 50 miljoni cilvēku; tas ietver 28,7 miljonus karavīru un cilvēku, kas gāja bojā kaujās, kā arī 19,3 miljonus civiliedzīvotāju un karagūstekņu.

J: Kādas grupas Otrā pasaules kara laikā vajāja nacistu spēki?

A: Otrā pasaules kara laikā nacistu spēki vajāja un nogalināja ebrejus un citas etniskās, reliģiskās un politiskās minoritātes. Tā dēvētajā holokaustā viņi nogalināja sešus miljonus ebreju, romu, homoseksuāļu, slāvu un daudzas citas cilvēku grupas.

Jautājums: Kā nomira Hitlers? A: 1945. gada 30. aprīlī, kad padomju armija nonāca Berlīnē, Hitlers nošāvās, jo nevēlējās, lai Padomju Savienība viņu sagūstītu dzīvu.

Meklēt