Ādolfs Hitlers

Ģimenes izcelsme

Hitlera ģimene bija dzimusi Valdviertelā, Lejasaustrijā. Tajā laikā šajā reģionā vairākkārt mainījās Hitlera uzvārds: Hüttler, Hiedler, Hittler un Hitler. Šis vārds 19. gadsimtā bija izplatīts vāciski runājošajā Eiropas daļā. Literatūrā minēts, ka šis vārds cēlies no čehu vārda Hidlar vai Hidlarcek.

Bērnība un agrīna pieaugušo vecums

Ādolfs Hitlers piedzima 1889. gada 20. aprīlī Braunau am Inn kā ceturtais bērns no sešiem. Tā ir neliela pilsētiņa netālu no Lincas Augšaustrijas provincē. Tā atrodas netālu no Vācijas robežas, toreizējās Austroungārijas teritorijā. Viņa vecāki bija Klāra Pölzl un Aloizs Hitlers. Tēva darba dēļ Hitlers no Braunau pārcēlās uz Pasavu, vēlāk uz Lambahu un visbeidzot uz Leondingu. Viņš apmeklēja vairākas Volksschule.

Hitlera māte Klāra Pölzl bija viņa tēva trešā sieva un arī viņa māsīca. Hitlera tēvs nomira 1903. gadā.

Hitlers Lincas vidusskolā divreiz nenokārtoja vidusskolas eksāmenus. 1905. gadā viņš pameta skolu. Viņš sāka interesēties par profesora Leopolda Pēča antisemītiskajām (pret ebrejiem vērstajām), panvācu mācībām. 1907. gada septembrī viņš devās uz Vīni un nokārtoja iestājpārbaudījumus. Otrajā eksāmenā, kas notika 1. un 2. oktobrī, viņš cieta neveiksmi. Oktobra beigās Hitlers atgriezās Lincā. 1907. gada decembrī nomira Hitlera māte, un šī iemesla dēļ viņš bija nomākts. Hitlera māte bija katoliete, bet Hitlers ienīda kristietību. ^[] Viņš ienīda arī ebrejus.

1909. gadā Hitlers atkal devās uz Vīni studēt mākslu. Viņš mēģināja kļūt par Mākslas akadēmijas studentu, taču neizturēja pirmo iestājpārbaudījumu. Hitlers teica, ka Vīnē viņš pirmo reizi kļuva par antisemītu. Šajā pilsētā bija liela ebreju kopiena.

1913. gadā Hitleram bija 24 gadi. Tajā laikā visiem Austrijas jauniešiem bija jāstājas armijā. Hitleram Austrijas armija nepatika, tāpēc viņš aizbrauca no Austrijas uz Vāciju. Viņš dzīvoja Vācijas pilsētā Minhenē.

Hitlers ap 1889-90

Pirmais pasaules karš

1914. gada 16. augustā Hitlers iestājās Bavārijas armijā. Viņš cīnījās par Vāciju Pirmajā pasaules karā. 16. Bavārijas rezerves pulkā viņš dienēja Beļģijā un Francijā. Gandrīz visu laiku viņš pavadīja Rietumu frontē. Viņš bija skrējējs, kas bija viens no bīstamākajiem darbiem frontē. Tas nozīmē, ka viņš skrēja no vienas pozīcijas uz otru, lai nestu ziņojumus. 1914. gada 1. novembrī Hitlers kļuva par Gefreiter (tas bija tas pats, kas ASV armijā bija pirmās šķiras ierindas ierindnieks vai Lielbritānijas armijā - kaprālis). Valdība 1914. gada 2. decembrī viņu apbalvoja ar otrās šķiras Dzelzs krustu.

1916. gada 5. oktobrī Hitleru ievainoja lodes lādiņš. No 9. oktobra līdz 1. decembrim viņš atradās Belicas kara hospitālī. 1917. gada martā viņš atgriezās frontē. Tur viņš cīnījās kaujā un tika apbalvots ar trešās šķiras Militärverdienstkreuz ar zobeniem.

1918. gada martā Hitlers piedalījās Pavasara ofensīvā. 1918. gada 4. augustā ebrejs Hugo Gūtmans apbalvoja Hitleru ar pirmās šķiras Dzelzs krustu. Pēc Vācijas kapitulācijas Hitlers bija šokēts, jo 1918. gada novembrī vācu armija joprojām turēja ienaidnieka teritoriju.

Hitlers kopā ar citiem vācu karavīriem Pirmajā pasaules karā

Ieiešana politikā

Pēc Pirmā pasaules kara Hitlers palika armijā un atgriezās Minhenē. Tur viņš apmeklēja Bavārijas premjerministra Kurta Eisnera bēru gājienu, kurš tika nogalināts. 1919. gadā no 5. līdz 12. jūnijam un no 26. jūnija līdz 5. jūlijam viņš piedalījās propagandas runātāju apmācības programmā.

Vēlāk tajā pašā gadā Hitlers iestājās nelielā politiskajā partijā, ko sauca par Vācijas Strādnieku partiju. Viņš kļuva par biedru Nr. 555. Drīz viņš ieguva partijas biedru atbalstu. Pēc diviem gadiem viņš kļuva par partijas vadītāju. Viņš pārdēvēja partiju par Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju. Tā kļuva pazīstama kā nacistu partija.

Hitlera biedra karte Nacionālsociālistiskajā vācu strādnieku partijā (NSDAP)

Veimāras republikas laikā

1923. gadā Hitlers kopā ar vairākiem simtiem nacistu partijas biedru mēģināja pārņemt Veimāras republikas (1918-34) valdību, īstenojot Alus zāles puču. Apvērsums neizdevās. Valdībā tika nogalināti 13 Hitlera vīri (šie 13 nogalinātie vīri vēlāk nacistu ideoloģijā tika pasludināti par svētajiem). Hitleru ieslodzīja Landsbergas cietumā. Viņi teica, ka viņš cietumā pavadīs piecus gadus, bet pēc deviņiem mēnešiem atļāva viņu pamest.

Mein Kampf

Kamēr Hitlers atradās cietumā, viņš ar sava tuvā drauga Rūdolfa Hesa palīdzību uzrakstīja grāmatu. Sākotnēji Hitlers vēlējās grāmatu nosaukt par "Četrus ar pusi gadus ilgu cīņu pret meliem, stulbumu un gļēvulību". Galu galā viņš grāmatu nosauca par "Mein Kampf" ("Mana cīņa").

Mein Kampf apkopo dažas no Hitlera dažādajām idejām un izskaidro, no kurienes tās radās:

• Viņa ideja par dzīvi kā cīņu: šo ideju viņš pārņēma no sociāldarvinisma, ko ietekmēja angļu evolucionārais biologs Čārlzs Darvins.
• Viņa ideja par to, ka "ariju rase" ir labāka par visiem pārējiem: šī ideja nāk no Artūra de Gobinjo grāmatas "Cilvēku rasu nevienlīdzība".
• Viņa plāni izveidot impēriju Austrumos: Šos plānus noteica tas, kā Vācija Pirmajā pasaules karā bija iekarojusi lauksaimniecības zemes.
• Ideja, ka jūdaisms un komunisms ir saistīti: Šo ideju viņš ieguva no nacistu rakstnieka Alfrēda Rozenberga.

Iespējams, Hitleru ietekmēja arī Mārtiņa Lutera darbs "Par ebrejiem un viņu meliem". Mein Kampf Hitlers saka, ka Mārtiņš Luters bija "liels karotājs, patiess valstsvīrs un liels reformators".

Diktatūras sākums

1933. gadā Hitlers tika ievēlēts Vācijas valdībā. Viņš izbeidza vārda brīvību un savus ienaidniekus ieslodzīja cietumā vai nogalināja. Viņš nepieļāva nevienu citu politisko partiju, izņemot nacistu partiju. Hitlers un viņa propagandas ministrs Jozefs Gēbelss Vācijā izplatīja galēju nacionālismu. Visiem plašsaziņas līdzekļiem bija jāslavina nacisti. Turklāt dzima vairāk cilvēku, jo Hitlers vēlējās, lai būtu vairāk "valdošās rases" (tos, kurus viņš sauca par "ārijiem") pārstāvju. Viņš padarīja Vāciju par totalitāru nacistu valsti.

Otrais pasaules karš un holokausts

Lai gan Polija bija atdalīta no bijušās Vācijas teritorijas, Hitlers ir atbildīgs par Otrā pasaules kara sākšanu, dodot pavēli Vācijas armijai iebrukt Polijā. Viņa armija ieņēma Poliju un lielāko daļu Eiropas, tostarp Franciju un lielu daļu Padomju Savienības.

Kara laikā Hitlers lika nacistiem nogalināt daudzus cilvēkus, tostarp sievietes un bērnus. Holokausta laikā nacisti nogalināja aptuveni sešus miljonus ebreju. Citi nacistu nogalinātie cilvēki bija romi (čigāni), homoseksuāļi, slāvi, piemēram, krievi un poļi, un viņa politiskie pretinieki.

Visbeidzot, dažas citas pasaules valstis sadarbojās, lai sakautu Vāciju. Hitlers zaudēja visas ieņemtās zemes. Kara laikā tika nogalināti miljoniem vāciešu. Otrā pasaules kara beigās Hitlers deva atļauju visiem cilvēkiem, kas atradās Führerbunkerā, to pamest. Daudzi cilvēki to izdarīja un pārcēlās uz Berhtesgadenes reģionu. Viņi izmantoja lidmašīnas un kravas automašīnu konvojus.

Bunkurā palika Hitlers, Gēbelu ģimene, Martins Bormans, Eva Brauna un daži citi darbinieki. 1945. gada 29. aprīlī Hitlers apprecējās ar Evu Braunu.

Svastika bija Vācijas karogs no 1935. līdz 1945. gadam, ko izmantoja Hitlers.

Nāve

Šai sadaļai ir nepieciešama plašāka informācija.

Četrdesmit stundas pēc tam, kad Hitlers un Eva Brauna Berlīnē apprecējās, abi nošāvās ar indi, bet pēc tam Hitlers nošāva sev galvu ar ieroci. Pirms tam Hitlers pavēlēja sadedzināt viņu ķermeņus. Tas pasargāja viņu no tā, ka Sarkanās armijas karavīri, kas viņam tuvojās, viņu sagūstīja dzīvu.

Amerikas laikraksta The Stars and Stripes vāks 1945. gada 2. maijā.

Saistītās lapas

• Nacisms
• Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei
• Fašisms
• Rasisms
• Otrais pasaules karš
• Mein Kampf