Kompjēnas pamierlīgums (1918) — Pirmā pasaules kara beigas
Kompjēnas pamierlīgums (1918): dramatiskas sarunas un 11. novembra paraksts, kas izbeidza Pirmā pasaules karu — Fošs, Erzbergers, Hindenburgs un Rietumu frontes pavērsiens.
1918. gada 11. novembrī dzelzceļa vagonā Kompjenas mežā tika parakstīts pamiera līgums starp sabiedrotajiem, kas Pirmā pasaules kara laikā cīnījās pret Vāciju, un Vāciju, kas iezīmēja Pirmā pasaules kara beigas Rietumu frontē. Vissvarīgākās personas, kas to parakstīja, bija Sabiedroto virspavēlnieks maršals Ferdinands Fošs un Vācijas pārstāvis Matiass Erzbergers. Parakstīšana notika slavenajā dzelzceļa vagonā, kas vēlāk plaši tiek dēvēts par "Le wagon de l'Armistice".
Laiks un apstākļi
Par pamieru vienojās 11. novembrī plkst. 5.00, un tas stājās spēkā plkst. 11.00 pēc Parīzes laika. Pozīcija, kur notika parakstīšana, bija izvēlēta, lai demonstrētu sabiedroto pārākumu un nodrošinātu drošu, neutrālu vietu sarunām. Izšķirošā loma bija arī politiskajai situācijai Vācijā: Vācu komandiera pienākumu izpildītājs Pauls fon Hindenburgs 7. novembrī ar telegrammu pieprasīja Ferdinandam Fošam organizēt tikšanos. Viņš bija pakļauts spiedienam par gaidāmo revolūciju Berlīnē, Minhenē un citviet Vācijā, kā arī iekšpolitiskajām pārmaiņām, kas noveda pie ķeizara Vilhelma II atteikšanās.
Galvenie pamiera nosacījumi
Pamierlīguma nosacījumi bija pietiekami stingri, lai apturētu kaujas un ierobežotu Vācijas iespējas ātri atsākt karu. Galvenie punkti ietvēra:
- tieša apstāšanās kaujām uz Rietumu frontes un izveidotā uguns apturēšana plkst. 11.00;
- Vācijas spēku izvešana no ieņemtajām teritorijām (Belgijas, Francijas un Luksemburgas daļām) un atkāpšanās aiz noteiktām līnijām;
- atkāpšanās aiz Rēnas; sabiedroto tiesības ieņemt un aizņemt pieturas punktus (bridgeheads) gar Rēnu;
- smago ieroču, lidmašīnu, helikopteru un tanku nodošana, kā arī vilcienu un citu transporta līdzekļu atbrīvošana;
- Vācijas karakuģu un jūras spēku ierobežošana, dažu kuģu internēšana un piekļuve ostām sabiedrotiem;
- kara gūstekņu atbrīvošana un to repatriācija (lai gan atbrīvošana notika pakāpeniski);
- nodrošinājums, ka Vācija nepārkāps pamieru — piemēram, ļaujot sabiedrotiem uzraudzīt izpildi.
Sekas un nozīme
Pamierlīgums faktiski pārtrauca aktīvas kaujas Rietumu frontē un deva laiku politiskām pārbūvēm Eiropā un starptautiskām miera sarunām. Tas bija pagaidu mehānisms — Oficiāla miera līguma noslēgšana sekoja vēlāk, 1919. gada Versaļas miera līguma ietvaros. Armistice 11. novembrī kļuva par simbolisku notikumu; 11. novembris vēlāk tika atzīmēts daudzās valstīs kā piemiņas diena (Armistice Day, Remembrance Day, Veterans Day u. c.).
Vācijas sabiedrībā pamierlīgums un tā nosacījumi tika uztverti dažādi: daļa sabiedrības to uzskatīja par nepieciešamu beigu soli, citi — par pazemojošu. Šīs izjūtas vēlāk plaši izmantoja politiskie ekstrēmistu spēki, kas izplatīja tā dēvēto "dursturzebraucēja" mītu par iekšēju nodevību (stab-in-the-back myth). Vācijas parakstītājs Matiass Erzbergers pēc tam kļuva par mērķi; viņš tika noslepkavots 1921. gadā ekstrēmistisku grupu uzbrukumā.
Nozīmīgākie ilgtermiņa aspekti
- Pamierlīgums radīja pamatu Pirmā pasaules kara iespējai beigties, taču neatrisināja daudzus politiskus un teritoriālus jautājumus — tie tika risināti Versaļas un citos miera līgumos.
- Sabiedroto ekonomiskā, militārā un morālā pārākuma pozīcija pēc pamiera veicināja jaunu starptautisko kārtību veidošanos, tostarp Līgas tautu izveidi.
- Pamierlīgums atstāja dziļas pēdas Vācijas iekšpolitikā un starptautiskajās attiecībās, kas ietekmēja Eiropas attīstību starpkaru periodā.
Kopumā Kompjenas pamierlīgums (1918) bija pagrieziena punkts, kas izbeidza plašu un postošu konfliktu Rietumu frontē, atklājot vietu gan jaunām cerībām uz miera, gan nākamajām sarežģītībām starptautiskajā politikā.
Šī fotogrāfija uzņemta pēc tam, kad tika panākta vienošanās par pamieru, kas izbeidza Pirmo pasaules karu. Tas ir paša Ferdinanda Foša dzelzceļa vagons, un tā uzņemšanas vieta ir Kompjenas mežs. Fošs ir otrais no labās puses.
Laikraksta "New York Times" pirmā lappuse 1918. gada 11. novembrī, Izlīguma dienā.
Galvenās personas
Sabiedroto pusē iesaistītais personāls bija tikai militārpersonas:
- Francijas maršals Ferdinands Fošs, sabiedroto virspavēlnieks
- Pirmais jūras lords admirālis Rosslins Vemiss, Lielbritānijas pārstāvis
- Ģenerālis Maksims Veigāns, Foša štāba priekšnieks
Vācijai:
- Matīss Erzbergers, civilais politiķis;
- Ārlietu ministrijas pārstāvis grāfs Alfrēds fon Oberndorfs;
- Ģenerālmajors Detlevs fon Vinterfelts, armijas pārstāvis;
- Kapteinis Ernsts Vanselovs, Jūras kara flote.
Ģenerālis Veigands un ģenerālis fon Grīnels (franču valodā) dokumentā nav minēti.
Miers starp sabiedrotajiem un Vāciju, kas sekoja šim pamieram, bija 1919. gadā noslēgtais Versaļas līgums.
Saistītās lapas
- Atceres diena
- Versaļas līgums (1919)
Koordinātas: 49°25′38″N 2°54′23″E / 49.427361°N 2.906420°E / 49.427361; 2.906420
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija pamiers?
A: Pamiers bija vienošanās starp sabiedrotajiem un Vāciju par karadarbības izbeigšanu Rietumu frontē Pirmā pasaules kara laikā.
J: Kad tas stājās spēkā?
A: Pamiers stājās spēkā 1918. gada 11. novembrī pulksten 11 pēc Parīzes laika.
J: Kuras bija svarīgākās personas, kas to parakstīja?
A: Vissvarīgākās personas, kas to parakstīja, bija Sabiedroto virspavēlnieks maršals Ferdinands Fošs un Vācijas pārstāvis Matiass Erzbergers.
J: Kur to parakstīja?
A.: To parakstīja dzelzceļa vagonā Kompjenas mežā.
J: Kādi bija daži no tās noteikumiem?
A: Tās nosacījumi ietvēra karadarbības izbeigšanu, Vācijas spēku atvilkšanu aiz Reinas, Sabiedroto okupāciju Reinzemē un tālāk uz austrumiem esošajos priekšposteņos, lidmašīnu, karakuģu un militārās tehnikas nodošanu, sabiedroto karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju atbrīvošanu, iespējamo Vācijas reparāciju izmaksu sabiedroto valstīm par Pirmā pasaules kara nodarītajiem zaudējumiem, vācu gūstekņu atbrīvošanu un jūras blokādes pret Vāciju atvieglošanu.
Jautājums: Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai panāktu pilnīgu izlīgumu?
A: Pēc tam, kad tika panākta vienošanās par pamieru, bija nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai panāktu pilnīgu izlīgumu.
J: Kad Versaļas līgums stājās spēkā?
A:Versaļas līgums stājās spēkā 1920. gada 10. janvārī.
Meklēt