Kas ir Versaļas miera līgums (1919) — definīcija un ietekme

Vācijai nācās atdot Francijas teritorijas (Elzasas-Lotringas apgabalus), ko Vācija ieņēma Francijas-Prūsijas karā, kas Francijai joprojām sagādāja neērtības. Francija lika Vācijai izvest savu karaspēku no Reinzemes (gara zemes josla pie Vācijas robežas ar Franciju, kur plūst Reinas upe), kas Vācijai bija svarīga zemes daļa, jo tajā atradās daudz rūpnīcu un uzņēmumu. Ja Vācija atgrieztu savu karaspēku Reinzemē, franči drīkstētu iebrukt Vācijā.

Vācijai nācās atdot arī daļu Polijas - valsts, kas veidojās no Krievijas un Austrijas daļām un tajās dzīvojošajiem poļiem un lietuviešiem. Pirms dažiem simtiem gadu Polija bija liela karaliste, bet Austrija, Prūsija un Krievija to bija sadalījušas Polijas dalīšanas procesā.

Beļģijai bija atļauts izveidot Moresnetu, Eupenu un Malmedi, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc Beļģijā ir vācu valodā runājoša kopiena.

Versaļa arī sadalīja daudzas lielas impērijas, kas bija zaudētāju pusē. ASV prezidents Vudro Vilsons to uzskatīja par ļoti labu ideju, jo daudzi cilvēki Eiropā vēlējās būt brīvi no lielajām impērijām, taču tas radīja arī problēmas, piemēram, daudzas mazas valstis atradās blakus daudz lielākai Vācijai.

Tajā pašā gadā noslēgtajā Sen Žermēnas-en-Lē līgumā. Austroungārija tika sadalīta daudzās valstīs. Viena no tām bija Austrija, kas bija paredzēta kā austriešu, kuri runāja vāciski un galvenokārt pārvaldīja Austroungāriju, dzimtene. Tās galvaspilsēta bija Vīne. Viena no Versaļas problēmām bija tā, ka lielākā daļa austriešu, tāpat kā Ādolfs Hitlers, uzskatīja, ka Austrijai jākļūst par Vācijas sastāvdaļu, kas vēlāk noveda pie Vācijas iebrukuma Austrijā.

Tika izveidota arī Ungārija. Līdzīgi kā Polija, tā bija valsts, kas jau gadsimtiem ilgi bija spēcīga pati par sevi. Tās galvaspilsēta bija Budapešta. Vēl viena jauna valsts - Čehoslovākija - tika izveidota kā čehu un slovāku dzimtene. Čehijas daļu veidoja valsts, ko kādreiz sauca par Bohēmiju un Morāviju. Valsts galvaspilsēta bija Prāga. Pie tās robežām Sudetu zemē dzīvoja daudzi vācieši, un Hitlers vēlāk uzstāja, lai tā piederētu Vācijai, ko daudzi tās iedzīvotāji vēlējās.

Bosnija, Slovēnija, Horvātija (Austroungārijas daļa), Ziemeļmaķedonija (Bulgārijas daļa), Serbija un Melnkalne tika apvienotas vienā valstī, ko nosauca par Dienvidslāviju (dienvidslāvu valodā). Tā tika izveidota kā dienvidslāvu dzimtene, taču tajā bija daudz reliģisku, valodas un nacionālu atšķirību.

Jaunas valstis pie Baltijas jūras (Igaunija, Somija, Latvija un Lietuva) tika izveidotas arī ar citiem līgumiem pēc Pirmā pasaules kara. Kara laikā sākās Krievijas revolūcija, Krievijas cars Nikolajs II tika nogalināts un izveidojās komunistiska valsts. Krievijā plosījās pilsoņu karš starp antikomunistiskajiem baltajiem krieviem un komunistiskajiem sarkanajiem krieviem. Krievija bija zaudējusi kontroli pār savu rietumu teritoriju (Igauniju, Somiju, Latviju, Lietuvu un daļu Polijas). Vēlāk, Otrā pasaules kara laikā, Padomju Savienība ieņēma Igauniju, Latviju, Lietuvu un pusi Polijas.

Citā līgumā - Sevras līgumā - uzvarētās Osmaņu impērijas daļas tika piešķirtas dažādiem uzvarētājiem. Tomēr Grieķijas un Turcijas armijas drīz vien uzsāka jaunu karu.

Vācijas impērija kļuva par Veimāras Republiku. Liela problēma Vācijai bija jāatmaksā milzīga naudas summa par visiem Pirmā pasaules kara laikā sabiedroto valstīm, galvenokārt Francijai, nodarītajiem zaudējumiem, kas padarīja Vāciju par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropā gandrīz 20 gadu garumā un izraisīja politiskas cīņas Vācijā. Divas svarīgas partijas - Komunistiskā partija, kas vēlējās tādu pašu komunistisko revolūciju kā Krievijā, un nacisti, kuri uzskatīja, ka Vācijai jākļūst par spēcīgāko valsti Eiropā, - cīnījās daudzus gadus.

Tā kā Vācija bija parādā milzīgas naudas summas sabiedrotajiem, tā sāka saņemt aizdevumus no ASV (piemēram, saskaņā ar Dawes plānu). Kad 1932. gadā sākās Lielā depresija, ASV pieprasīja visu naudu atpakaļ. Vācija atteicās maksāt un drukāja arvien vairāk naudas, lai samaksātu parādus. Tas noveda pie hiperinflācijas, un reihsmarkas bija bezvērtīgas. Vācijas ekonomika tika sagrauta. Daudzi vācieši ienīda līgumu, un daži pat vēlējās sākt jaunu karu, lai no tā atbrīvotos.

Arī pēc Versaļas izveidotā Nāciju līga parasti nebija pietiekami spēcīga, lai apturētu karus. Japāna ieņēma Mandžūriju, un Līga to neapturēja. Itālija iebruka Etiopijā, un, lai gan Etiopijas imperators lūdza Līgu palīdzēt, tā to nedarīja. Vācija, Japāna un Itālija izstājās no Līgas un kļuva par ass lielvalstīm, un, iebrūkot daudzās miermīlīgās valstīs, izraisīja Otro pasaules karu. Amerikas Savienotās Valstis un kādu laiku arī Padomju Savienība pat nepievienojās Līgai, lai gan tā bija ASV prezidenta Vudro Vilsona ideja. Līga nekad netika uztverta nopietni, lai gan viens no iemesliem, kāpēc tā tika izveidota, bija nodrošināt līguma ievērošanu.

Līgums galu galā nespēja saglabāt mieru, un tas bija iemesls, kāpēc nacistiskā Vācija Ādolfa Hitlera vadībā ieguva daudzu vāciešu atbalstu, lai atbrīvotos no Versaļas "važām", kas noveda pie Otrā pasaules kara.