John Maynard Keynes

Biogrāfija

Personīgā un laulības dzīve

Džons Meinards Keinss dzimis Melvils Road 7, Kembridžā, Anglijā. Viņa tēvs bija Džons Nevils Keinss, ekonomikas pasniedzējs Kembridžas universitātē. Viņa māte bija Florence Ada Brauna, veiksmīga rakstniece un sociālā reformatore. Viņa jaunākais brālis Džefrijs Keinss (1887-1982) bija ķirurgs un bibliofils (grāmatu mīļotājs). Viņa jaunākā māsa Margareta (1890-1974) bija precējusies ar Nobela prēmijas laureātu fiziologu Arčibaldu Hilu.

1902. gadā Keinss pirmo reizi iestājās Kembridžas Karaliskajā koledžā. Sākumā viņš studēja matemātiku. Vēlāk viņš studēja ekonomiku pie A. C. Pigou un Alfrēda Maršala. Cilvēki uzskata, ka profesors Maršals pamudināja Keinsu pāriet no matemātikas un klasikas uz ekonomiku. Keinss 1905. gadā ieguva bakalaura grādu, bet 1908. gadā - maģistra grādu.

Kad Keinss bija jauns, viņam bija romantiskas un seksuālas attiecības ar vīriešiem. Viena no viņa lielajām mīlestībām bija mākslinieks Dankans Grants, ar kuru viņš iepazinās 1908. gadā. Keinss bija saistīts arī ar rakstnieku Lītonu Stračiju. Ap Pirmā pasaules kara laiku Keinss, šķiet, novērsās no homoseksuālām attiecībām. 1918. gadā viņš iepazinās ar pazīstamo krievu balerīnu Lidiju Lopokovu. Keinss un Lopokova apprecējās 1925. gadā.

Keinss bija veiksmīgs investors, un viņš uzkrāja lielu bagātību. Pēc 1929. gada biržas sabrukuma viņš gandrīz zaudēja visu savu naudu. Vēlāk viņš savu bagātību atguva.

Viņam patika kolekcionēt grāmatas, piemēram, viņš savāca un aizsargāja daudzus Īzaka Ņūtona darbus.

Bertrands Rasels teica, ka Keinss ir visinteliģentākais cilvēks, kādu viņš jebkad ir pazinis. Lords Rasels teica: "Katru reizi, kad es strīdējos ar Keinsu, es jutu, ka es ņemu savu dzīvību savās rokās, un reti kad es iznācu no strīda, nejūtoties kā muļķim."

Karjera

Keinss pieņēma Alfrēda Maršala personīgi finansēto ekonomikas lekciju vietu Kembridžā. Drīz vien viņš tika iecelts par Indijas Karaliskās komisijas locekli Indijas valūtas un finanšu jautājumos, kur viņš varēja praktiski pielietot ekonomikas teoriju.

Pirmā pasaules kara laikā viņš strādāja par Valsts kases kanclera un Valsts kases padomnieku finanšu un ekonomikas jautājumos.

Keinss piedalījās arī Versaļas līguma konferencē par Pirmā pasaules kara izbeigšanu. 1919. gadā viņš uzrakstīja grāmatu "Miera ekonomiskās sekas", bet 1922. gadā - "Līguma pārskatīšanu". Savās grāmatās viņš apgalvoja, ka reparācijas, ko Vācija bija spiesta maksāt, sagraus Vācijas ekonomiku un novedīs pie turpmākiem karadarbības procesiem Eiropā. Šīs prognozes izrādījās patiesas, kad Vācijas ekonomika cieta no 1923. gada hiperinflācijas. Reparācijas tika pabeigtas tikai 2010. gadā.

Keinsa magnum opus (latīņu valodā "Lielais darbs", kas nozīmē viņa slavenāko grāmatu) bija Vispārējā nodarbinātības, procentu un naudas teorija. Vispārējā teorija tika publicēta 1936. gadā. Šajā grāmatā paustās idejas ļoti atšķīrās no klasiskās ekonomikas.

Vēsturnieki ir vienisprātis, ka Keinss ietekmēja ASV prezidenta Rūzvelta "Jauno kursu", taču nav vienisprātis par to, cik lielā mērā. Jaunajā kursā no 1938. gada tika izmantoti lielāki tēriņi, nekā valdība nopelnīja nodokļos (t. s. deficīta tēriņi). Taču šai idejai bija piekritis prezidents Herberts Hūvers. Pagājušā gadsimta 30. gados tikai nedaudzi vecākie ekonomisti ASV piekrita Keinsa viedoklim. Tomēr ar laiku viņa idejas tika pieņemtas plašāk.

1942. gadā Keinss tika ievēlēts Lordu palātā. Viņš kļuva par Tiltonas baronu Keinsu no Saseksas grāfistes. Kad viņš bija Lordu palātas loceklis, viņš bija liberāļu biedrs.

Otrā pasaules kara laikā Keinss uzrakstīja grāmatu "Kā samaksāt par karu". Viņš apgalvoja, ka kara izdevumi jāapmaksā ar lielākiem nodokļiem. Viņam nepatika deficīta izdevumi, jo viņš vēlējās izvairīties no inflācijas.

Nāve

Keinss nomira no sirdslēkmes savā brīvdienu mājā Tiltonā, Īstās Saseksas štatā. Viņa sirds problēmas saasināja saspringtā darba pie pēckara starptautisko finanšu problēmu risināšanas. Viņš nomira drīz pēc tam, kad bija noorganizējis garantiju Angloamerikas aizdevumam Lielbritānijai. Keinsa tēvs Džons Nevils Keinss (John Neville Keynes, 1852-1949) pārdzīvoja dēlu par trim gadiem. Keinsa brālis sers Džefrijs Keinss (1887-1982) bija ievērojams ķirurgs, zinātnieks un bibliofils. Viņa brāļadēls Ričards Keinss (dzimis 1919. gadā), fiziologs, un Kventins Keinss (1921-2003), piedzīvojumu meklētājs un bibliofils. Keinsu nebija bērnu.

Ietekme uz Keinsa darbiem

Šie cilvēki ietekmēja Keinsu:

• Knuts Viksela (Knut Wicksell)
• Artūrs C. Pigou
• Alfrēds Maršals
• Ādams Smits
• David Ricardo
• Deniss Robertsons
• Kārlis Markss
• Tomass Maltuss
• Michal Kalecki

Saistītās lapas

• Keinsa ekonomika jeb keinsiānisms
• Mihals Kaleckis
• Simons Kuzņecs
• Pols Samuelsons
• Džons Hikss
• Džons Kenets Galbraits
• G.L.S. Shackle
• Silvio Gesell