Hiperinflācija: definīcija, cēloņi un vēsturiskie piemēri

Uzzini, kas ir hiperinflācija, tās cēloņi un šokējoši vēsturiskie piemēri (Vācija, Zimbabve) — sekas, risinājumi un mācības mūsdienu ekonomikā.

Hiperinflācija ekonomikā ir inflācija, kas ir "nekontrolējama", kad cenas pieaug ļoti strauji, jo nauda zaudē savu vērtību.

Viens no hiperinflācijas piemēriem ir Vācija 20. gadsimta 20. gados. 1922. gadā lielākā banknote bija 50 000 reihsmarkas, 1923. gadā lielākā banknote bija 100 000 000 000 000 000 marku. Valūtas maiņas kurss 1923. gada decembrī bija 4 200 000 000 000 000 marku par 1 ASV dolāru. Šīs banknotes bija tik bezvērtīgas, ka cilvēki tās dedzināja ugunskuros, lai saglabātu siltumu. Banknotes dega ilgāk, nekā par tām varēja nopirkt malkas. Dažkārt inflācijas līmenis bija tik augsts, ka cenas dubultojās ik pēc divām dienām. Lai novērstu šo problēmu, tika ieviesta Rentenmarka. Maiņas kurss bija 4,2 rentenmarkas par 1 ASV dolāru.

Zimbabvē 2008. gada jūlijā inflācijas līmenis bija 231 150 888,87%.

Kas tieši ir hiperinflācija?

Hiperinflāciju ekonomisti parasti definē kā ļoti strauju cenu līmeņa kāpumu, kas izjauc parasto cenu veidošanas un ekonomikas plānošanas mehānismus. Praktiski bieži lietotā robeža ir mēneša inflācijas rate, kas pārsniedz 50% — šāda definīcija izplatīta klasiskajā hiperinflācijas literatūrā (piemēram, Cagan). Hiperinflācijai raksturīga arī ļoti ātra naudas vērtības krišanās, plaša cenu indeksu svārstība un sabiedrības pāreja uz barteru vai ārvalstu valūtu izmantošanu ikdienas darījumiem.

Cēloņi

• Valdības budžeta deficīts un naudas drukāšana: ja valdība finansē izdevumus, drukājot naudu, piedāvājums palielinās straujāk nekā preču un pakalpojumu piedāvājums, veicinot cenu kāpumu.
• Zaudēta uzticība valūtai: kad iedzīvotāji zaudē ticību, ka valūta saglabās vērtību, viņi ātri tērē skaidru naudu vai pārved uz ārvalstu valūtu, kas paātrina cenu pieaugumu.
• Piegādes šoki un ražošanas kritums: kari, dabas katastrofas vai politiska haosa dēļ samazināta preču un pakalpojumu pieejamība var veicināt strauju cenu pieaugumu.
• Sankcijas vai valūtas rezervju izsīkums: ja centralizētās valūtas rezerves izsīkst un valsts nevar aizsargāt savu valūtu, tas var novest pie hiperinflācijas.

Sekas

• Savings un aizdevumi zaudē vērtību — cilvēku uzkrājumi tiek iznīcināti.
• Samazinās reālais atalgojums un dzīves līmenis; šķēršļi ilgtermiņa līgumu slēgšanai.
• Valsts fiskālā un monetārā politika zaudē efektivitāti; centralbanka bieži zaudē kontroli pār naudas piedāvājumu.
• Palielinās sociālais nemiers, kriminalitāte un politiskā nestabilitāte.
• Bieži seko redenominācija (jaunas valūtas ieviešana) vai oficiāla/ neoficiāla dolarizācija (ārvalstu valūtas izmantošana ikdienā).

Kā tiek mērīta un definēta hiperinflācija

Oficiālie inflācijas rādītāji var kļūt neuzticami hiperinflācijas laikā (daudzumu svārstības, tirgus deformācijas, cenu kontroles). Ekonomisti bieži izmanto mēneša vai dienas inflācijas ātrumu, lai noteiktu, vai problēma ir hiperinflācija. Daudzos pētījumos par hiperinflāciju par kritēriju ņem mēneša inflāciju, kas pārsniedz 50%.

Vēsturiskie piemēri (papildus Vācijai un Zimbabvei)

• Ungārija (1945–1946): pēc Otrā pasaules kara Ungārijā piedzīvota viena no visu laiku smagākajām hiperinflācijām — cenas strauji kāpa un dubultojās ļoti īsā laikā. Valdība galu galā ieviesta forintu (1946) un veica monetāru reformu.
• Jugoslāvija (1992–1994): pārdzīvoja ekstrēmu cenu kāpumu 1990. gadu sākumā, kas izraisīja iedzīvotāju pāreju uz ārvalstu valūtām un plašu ekonomikas destabilizāciju.
• Venezuela (2016–2019): ilgstoša hiperinflācija, ko izraisīja naftas ieņēmumu kritums, politiskā krīze un monetārā ekspansija. Cenas pieauga tūkstošos procentu, iedzīvotāji meklēja aizstājējus ārvalstu valūtas un preces.

Kā hiperinflāciju mēģina apturēt

• Monetārā stingrība: centralbankas neatkarība, naudas piedāvājuma ierobežošana un procentu likmju pielāgošana.
• Fiskālā konsolidācija: Izdevumu samazināšana un nodokļu reformu īstenošana, lai samazinātu deficītu un novērstu naudas drukāšanas nepieciešamību.
• Valūtas reforma: reddenominācija vai pāreja uz stabilāku valūtu (valūtas kurss piesaistīts, ārvalstu valūtas pieņemšana).
• Starptautiska palīdzība: IMF vai citu starptautisku finanšu institūciju programma un aizdevumi ar strukturālām reformām.
• Kontroles un īslaicīgas pasākumu kombinācijas: cenu kontroles un subsīdijas var sniegt īslaicīgu atbalstu, bet bieži vien tās padziļina problēmas, ja netiek risinātas pamatcēloņi.

Hiperinflācija ir viens no postošākajiem ekonomiskajiem procesiem, jo tā ātri iznīcina uzticību valūtai un finansiālo stabilitāti. Lai to novērstu, parasti nepieciešama gan stingra monetārā politika, gan ilgtermiņa fiskālā un strukturālā reforma.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir hiperinflācija?

J: Kāds ir hiperinflācijas piemērs?

J: Kāda bija lielākā banknote Vācijā 1922. gadā?

J: Kāda bija lielākā banknote Vācijā 1923. gadā?

J: Kā cilvēki Vācijā hiperinflācijas laikā cīnījās ar bezvērtīgām banknotēm?

J: Kas bija rentmarka un kā tā palīdzēja pārvarēt hiperinflāciju Vācijā?

J: Kāds bija inflācijas līmenis Zimbabvē 2008. gada jūlijā?

Meklēt pēc burta