Vācija (Deutschland) — Federatīvā Republika Centrāleiropā, fakti un vēsture

Vācija ieguva nozīmi kā Svētā Romas impērija, kas bija pirmais reihs (šis vārds nozīmē impērija). To izveidoja Kārlis Lielais, kurš kļuva par pirmo Svētās Romas impērijas imperatoru 800. gadā, un tā pastāvēja līdz 1806. gadam, kad sākās Napoleona kari.

Otrais reihs tika izveidots ar 1871. gadā Versaļā noslēgto līgumu. Lielākā valsts jaunajā Vācijas impērijā bija Prūsija. Valdniekus sauca par ķeizariem jeb "vācu imperatoriem", taču viņi sevi nesauca par "Vācijas imperatoriem". Impērijā bija daudzas mazākas valstis, bet ne Austrija. Vācija bija impērija 50 gadus.

1866. gadā Prūsija uzvarēja karā pret Austriju un tās sabiedrotajiem. Šajā laikā Prūsija nodibināja Ziemeļvācijas konfederāciju. Vācijas apvienošanās līgums tika noslēgts pēc Vācijas uzvaras Prūsijas un Francijas karā ar Franciju 1871. gadā. Pirmajā pasaules karā Vācija pievienojās Austroungārijai un atkal pieteica karu Francijai. Karš rietumos kļuva lēns un pārvērtās par tranšeju karu. Abās pusēs tika nogalināti daudzi vīri, neuzvarot un nezaudējot. Austrumu frontē karavīri cīnījās ar Krievijas impēriju un tur uzvarēja pēc tam, kad krievi padevās. Karš beidzās 1918. gadā, jo vācieši nespēja uzvarēt rietumos un padevās. Arī Vācijas imperatoram bija jāatsakās no savas varas. Francija atņēma Vācijai Elzasu, un Polija ieguva Dancigas koridoru. Pēc revolūcijas beidzās Otrā reiha pastāvēšana, un sākās demokrātiskā Veimāras Republika.

Pēc kara Vācijā bija daudz problēmu ar naudu Versaļas miera līguma dēļ, kas lika Vācijai segt Pirmā pasaules kara un pasaules Lielās depresijas izmaksas.

Trešais reihs bija nacistiskā Vācija, kas pastāvēja 12 gadus - no 1933. līdz 1945. gadam. Tas sākās pēc tam, kad par valdības vadītāju kļuva Ādolfs Hitlers. Reihstāgs (parlaments) 1933. gada 23. martā pieņēma Pilnvarojuma likumu, kas ļāva Hitlera valdībai vadīt valsti bez Reihstāga un prezidenta palīdzības. Tas viņam deva pilnīgu kontroli pār valsti un valdību. Hitlers faktiski kļuva par diktatoru.

Hitlers vēlējās apvienot visus vāciešus vienā valstī un to panāca, ieņemot vietas, kur dzīvoja vācieši, piemēram, Austriju un Čehoslovākiju; Hitlers vēlējās iegūt arī zemi Polijā, kas Vācijai piederēja pirms 1918. gada, taču Polija atteicās to atdot. Tad viņš iebruka Polijā. Tā 1939. gada 1. septembrī sākās Otrais pasaules karš. Kara sākumā Vācija uzvarēja un pat veiksmīgi iebruka Francijā. Tai izdevās ieņemt lielu daļu Eiropas. Tomēr 1941. gadā Vācija uzbruka Padomju Savienībai, un pēc Kurskas kaujas Vācijas Austrumu fronte sāka lēnu atkāpšanos līdz kara beigām. Pēc Berlīnes ieņemšanas 1945. gada 8. maijā Vācija padevās, bet nedēļu iepriekš Hitlers bija izdarījis pašnāvību. Kara dēļ Vācija zaudēja daudz vācu zemes uz austrumiem no Oderas-Nisas līnijas, un 45 gadus Vācija bija sadalīta Rietumvācijā un Austrumvācijā. Kara laikā nacistiskajā Vācijā notika arī citi notikumi, tostarp holokausts - ebreju un citu tautu masveida genocīds, par ko daži nacisti tika sodīti Nirnbergas prāvā.

1989. gadā Austrumvācijā sākās reformu process, kas noveda pie Berlīnes mūra atvēršanas un sociālistiskā režīma beigām Vācijā. Šos notikumus Vācijā dēvē par Wende jeb Frīdlisko revolūciju (miermīlīgo revolūciju). Pēc tam 1990. gadā Austrumvācija pievienojās Rietumvācijai. Jaunā Vācija ir daļa no Eiropas Savienības.

Vācija ir konstitucionāla federāla demokrātija. Tās politiskie noteikumi izriet no "konstitūcijas", ko sauc par Pamatlikumu (Grundgesetz) un ko Rietumvācija uzrakstīja 1949. gadā. Vācijā ir parlamentāra sistēma, un parlaments ievēl valdības vadītāju - federālo kancleru (Bundeskanzler). Pašreizējā kanclere Angela Merkele ir sieviete, kas agrāk dzīvoja Austrumvācijā.

Vācijas iedzīvotāji ik pēc četriem gadiem ievēl Bundestāgu (Federālo asambleju). 16 Vācijas federālo zemju (Bundesländer) valdības locekļi strādā Federālajā padomē (Bundesrat). Bundesrats var palīdzēt pieņemt dažus likumus.

Valsts vadītājs ir federālais prezidents (Bundespräsident). Šai personai nav reālu pilnvaru, bet tā var izdot rīkojumu par Bundestāga vēlēšanām. Pašreizējais prezidents ir Franks Valters Šteinmeiers (SPD).

Tiesu varai (Vācijas politikas daļa, kas nodarbojas ar tiesām) ir Bundesverfassungsgericht (Federālā Konstitucionālā tiesa). Tā var apturēt jebkuru likumdevēju vai citu vadītāju rīcību, ja uzskata, ka tā ir pretrunā Vācijas konstitūcijai.

Opozīcijas partijas ir Alliance '90/Zaļie un Die Linke.

Vācija ir viena no lielākajām Eiropas valstīm. Tā stiepjas no Ziemeļjūras un Baltijas jūras ziemeļos līdz augstajiem Alpu kalniem dienvidos. Augstākā virsotne ir Zugšpica (Zugspitze) pie Austrijas robežas, kas atrodas 2962 metru augstumā (9718 pēdas).

Vācijas ziemeļu daļa ir ļoti zema un līdzena (zemākais punkts: Neuendorf-Sachsenbande -3,54 m jeb -11,6 pēdas). Pa vidu ir zemas kalnu grēdas, ko klāj plaši meži. Starp tiem un Alpiem ir vēl viens līdzenums, ko ledus laikmetos izveidoja ledāji.

Vācijā ir arī daļa no Eiropas garākajām upēm, piemēram, Reina (kas veido daļu no Vācijas rietumu robežas, bet Oderas upe atrodas uz tās austrumu robežas), Donava un Elba.

Valstis

Vācijā ir sešpadsmit federālās zemes (Bundesländer):

Šajās pavalstīs ir 301 Kreise (rajons) un 114 neatkarīgas pilsētas, kas nepieder nevienam rajonam.

Vācijas ekonomika ir viena no pasaulē tehnoloģiski spēcīgākajām. Rietumvācijas un Austrumvācijas apvienošana un ekonomikas sakārtošana joprojām prasa daudz laika un izmaksā daudz naudas. Vācija ir lielākā ekonomika Eiropā. gada septembrī inflācijas līmenis Vācijā bija 2,5 %. Bezdarba līmenis Vācijā 2011. gada oktobrī bija 5,5 %.

Vācija ir viena no G8 valstīm. Galvenais rūpniecības reģions ir Rūras apgabals.

Vācijā dzīvo galvenokārt vācieši un daudzas etniskās minoritātes. Vācijā dzīvo vismaz septiņi miljoni cilvēku no citām valstīm. Dažiem ir politiskais patvērums, daži ir viesstrādnieki (Gastarbeiter), bet daži ir viņu ģimenes locekļi. Daudzi cilvēki no nabadzīgām vai bīstamām valstīm dodas uz Vāciju drošības nolūkos. Daudzi citi nesaņem atļauju dzīvot Vācijā.

Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļos dzīvo aptuveni 50 000 etnisko dāņu. Vācijā, Saksijā un Brandenburgā, dzīvo arī aptuveni 60 000 sorbu (slāvu tauta). Aptuveni 12 000 cilvēku Vācijā runā frīzu valodā; šī valoda ir vistuvākā dzīvā valoda angļu valodai. Ziemeļvācijā cilvēki ārpus pilsētām runā zemsaksiešu valodā.

Daudzi cilvēki ir ieradušies Vācijā no Turcijas (aptuveni 1,9 miljoni turku un kurdu). Citas nelielas iedzīvotāju grupas Vācijā ir horvāti (0,2 miljoni), itāļi (0,6 miljoni), grieķi (0,4 miljoni), krievi un poļi (0,3 miljoni). Ir arī daži etniskie vācieši, kas dzīvojuši bijušajā Padomju Savienībā (1,7 miljoni), Polijā (0,7 miljoni) un Rumānijā (0,3 miljoni). Šiem cilvēkiem ir Vācijas pases, tāpēc viņi netiek pieskaitīti pie ārvalstniekiem. Daudzi no šiem cilvēkiem mājās nerunā vāciski.

Lielākā reliģija ir kristietība; protestanti ir 38% iedzīvotāju (galvenokārt ziemeļos), bet katoļi ir 34% iedzīvotāju (galvenokārt dienvidos). Ir arī daudz musulmaņu, bet pārējie iedzīvotāji (26,3 %) vai nu nav reliģiozi, vai arī pieder pie mazākām reliģiskām grupām. Austrumu reģionos, bijušajā VDR teritorijā (vācu valodā saukta par DDR), reliģioza ir tikai piektā daļa iedzīvotāju.

Vācijā ir viens no augstākajiem izglītības, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības līmeņiem pasaulē. Jauniešu skaits, kas mācās augstskolās, tagad ir trīs reizes lielāks nekā pēc Otrā pasaules kara beigām, un Vācijas tirdzniecības un tehniskās skolas ir vienas no labākajām pasaulē. Vācijas vidējie ienākumi ir 25 000 ASV dolāru gadā, kas padara Vāciju par vidusšķiras sabiedrību. Plaša sociālās labklājības sistēma dod cilvēkiem naudu, ja viņi ir slimi, bezdarbnieki vai līdzīgi nelabvēlīgā situācijā nonākuši cilvēki. Miljoniem vāciešu katru gadu ceļo ārpus savas valsts.

2015. gadā dažos Āfrikas, arābu u.c. mediju kanālos bija nepareizi ziņojumi par to, kā ir braukt un dzīvot Vācijā. Tika doti nepatiesi solījumi par naudu, vieglu dzīvi un vieglu darbu. Vācija ir ļoti blīvi apdzīvota valsts, un jo īpaši pilsētās situācija ar mājokļiem ir sarežģīta un īres maksas ir augstas. Jau 2014. gadā Vācijā bija 39 000 bezpajumtnieku un 339 000 cilvēku bez dzīvokļa. Šeit ir saite uz Vācijas ziņu žurnāla videoreportāžu. Video ir par bēgļiem, kuri jau vairāk nekā gadu dzīvo sporta zālē Berlīnē bez privātuma. Videomateriālā cilvēki cita starpā apspriež, kāpēc ir problēmas atrast dzīves telpu konteineros. Konteineri ir līdzīgi tiem, kas atrodas Zaatari bēgļu nometnē.

Vācijas konstitūcijā teikts, ka visi cilvēki var ticēt jebkurai reliģijai, kurai viņi vēlas, un neviens nedrīkst diskriminēt kādu reliģiskās pārliecības dēļ.

Senos laikos Vācija lielā mērā bija pagāniska. Līdz pat 15. gadsimtam Romas katolicisms bija lielākā reliģija Vācijā, bet lielas reliģiskas pārmaiņas, ko sauca par reformāciju, to mainīja. Mārtiņš Luters 1517. gadā apgalvoja, ka katoļu baznīca izmanto reliģiju, lai pelnītu naudu. Luters aizsāka protestantismu, kas mūsdienās Vācijā ir tikpat izplatīts kā katoļu reliģija. Pirms Otrā pasaules kara aptuveni divas trešdaļas Vācijas iedzīvotāju bija protestanti un viena trešdaļa - Romas katoļi. Vācijas ziemeļos un ziemeļaustrumos protestantu bija daudz vairāk nekā katoļu. Mūsdienās aptuveni divas trešdaļas Vācijas iedzīvotāju (vairāk nekā 55 miljoni cilvēku) sevi dēvē par kristiešiem, bet lielākā daļa no viņiem to nepraktizē. Aptuveni puse no viņiem ir protestanti, bet aptuveni puse - Romas katoļi. Lielākā daļa vācu protestantu ir Vācijas evaņģēliskāsbaznīcas locekļi. Iepriekšējais pāvests Benedikts XVI ir dzimis Vācijā.

Pirms Otrā pasaules kara aptuveni viens procents valsts iedzīvotāju bija Vācijas ebreji. Šodien Vācijā ir visstraujāk augošā ebreju grupa pasaulē. Daudzi no viņiem dzīvo Berlīnē. Kopš Berlīnes mūra krišanas uz Vāciju ir pārcēlušies desmit tūkstoši ebreju; daudzi no viņiem ir ieradušies no valstīm, kas bija Padomju Savienības sastāvā. Skolas, kurās māca par briesmīgajām lietām, kas notika laikā, kad pie varas bija nacisti, kā arī māca pret nacistu idejām, ir palīdzējušas padarīt Vāciju ļoti iecietīgu pret citiem cilvēkiem un kultūrām, un tagad daudzi cilvēki pārceļas uz turieni no valstīm, kuras, iespējams, nav tik iecietīgas.

Vācijā dzīvo aptuveni trīs miljoni musulmaņu, kas ir 3,7 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Valstī ir arī liels ateistu un agnostiķu skaits, kā arī aptuveni O,6 miljoni hinduisma piekritēju un nelielas džainistu, budistu un zoroastriešu kopienas. 20. gadsimtā ir vērojama arī neopagānisma atdzimšana.

Vācijai ir sena dzejnieku, domātāju, mākslinieku u. c. vēsture. Vācijā ir 240 atbalstīti teātri, simtiem orķestru, tūkstošiem muzeju un vairāk nekā 25 000 bibliotēku. Katru gadu šos apskates objektus apmeklē miljoniem tūristu. Daži no izcilākajiem klasiskās mūzikas pārstāvjiem, tostarp Ludvigs van Bēthovens un, iespējams, Volfgangs Amadeuss Mocarts, bija vācieši. Daži no mūsdienās visvairāk cienītajiem zinātniekiem, piemēram, Alberts Einšteins, ir vācieši.

Vācijā ir izveidots augsts dzimumu līdztiesības un invaliditātes tiesību līmenis, kā arī tiek akceptēta homoseksualitāte. Kopš 2017. gada homoseksuāļu laulības Vācijā ir legālas.

Pārtika

Vācija ir pazīstama ar savu ēdienu. Ēdieni dažādos reģionos ir atšķirīgi. Piemēram, dienvidu reģionos, piemēram, Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, ēdieni ir kopīgi ar Šveici un Austriju. Visur Vācijā gaļu ēd desu veidā. Lai gan vīna lietošana pieaug, nacionālais alkoholiskais dzēriens ir alus. To vāciešu skaits, kuri dzer alu, ir viens no lielākajiem pasaulē. Arī Vācijas restorāni ir novērtēti kā otrie labākie, pirmajā vietā ierindojoties Francijai.

Sports

Futbols (futbols) ir populārākais sporta veids Vācijā. Nacionālā izlase 4 reizes ir uzvarējusi FIFA Pasaules kausa izcīņā un bieži piedalās finālturnīros. Augstākā futbola līga Vācijā ir Bundeslīga. Arī VācijasFutbola savienība (Deutscher Fußball-Bund) ir lielākā pasaulē. Daži no pasaules labākajiem futbolistiem ir nākuši no Vācijas. To vidū ir Miroslavs Klose, Olivers Kāns, Gerds Millers, Mihaels Ballaks, Bastians Šveinšteigers, Francs Bekenbauers u. c. Turklāt Vācijā ir notikuši daudzi turnīri. Pēdējais no tiem bija 2006. gada FIFA Pasaules kauss un 2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm. Audi kausa izcīņa katru gadu notiek Vācijā, Minhenē.

Vācija ir pazīstama arī ar savu autosportu. Šajā valstī ir izveidoti tādi uzņēmumi kā BMW, Mercedes-Benz, Audi u. c. Veiksmīgi vācu autosportisti ir Mihaels Šūmahers un Sebastjans Fetels.

No Vācijas ir nākuši arī veiksmīgi tenisisti, tostarp Štefija Grafa un Boriss Bekers. Pavisam nesen, 2013. gadā, Vimbldonā sieviešu vienspēļu finālā iekļuva Sabīne Lisicki.

Visbeidzot, Vācija ir viena no labākajām valstīm olimpiskajās spēlēs. Vācija ieņem trešo vietu vēsturē visvairāk olimpisko spēļu medaļu ieguvušo valstu sarakstā (sajaukts ar Rietumvācijas un Austrumvācijas medaļām). Šī valsts 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ieņēma pirmo vietu, bet 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs - otro vietu. 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Vācija ieguva piekto vietu.

• Vācija olimpiskajās spēlēs
• Vācijas nacionālā futbola izlase
• Vācijas upju saraksts