Turcija valsts pārskats: ģeogrāfija, vēsture, ekonomika, tūrisms
Turcija (turku: Türkiye) ir valsts gan Eiropā, gan Āzijā. Turcijas platība ir aptuveni 780 000 kvadrātkilometru (300 000 kvadrātjūdžu). Valsts robežojas ar Grieķiju un Bulgāriju uz rietumiem, Gruziju, Armēniju un Irānu uz austrumiem, kā arī Irāku un Sīriju dienvidaustrumos. Turcijai ir piekļuve vairākām jūrām: Egejas, Vidusjūras, Melnās jūras un Marmoras jūrai; starp Eiropas un Āzijas daļām plūst Bosfora šaurums.
Ģeogrāfija un vide
Teritorija ietver divas lielas daļas — Eiropas Thrace (Trakija) un plašo Anatoliju (Anatolija) Āzijā. Reljefs ir ļoti mainīgs: rietumu un centrālās daļas pārsvarā ir plato un līdzenumi, bet ziemeļos un dienvidos ir kalni (Pontiskais kalnu grēda un Taurus). Augstākais punkts ir Ararats (Ağrı Dağı), kas sasniedz apmēram 5 137 metrus virs jūras līmeņa. No Turcijas iztek nozīmīgas upes — Kızılırmak, Sakarya, kā arī Eifrāts un Tigris, kuru ieplakas veido daļu Tuvo Austrumu ūdenssistēmām.
Vēsture
Tagadējās Turcijas teritorijā pastāvēja daudzas senas civilizācijas, piemēram, hetīti, vēlāk šo zemju iekaroja Romas impērija un pēc tās Bizantijas impērija. No 14. gadsimta reģionā ietekmi nostiprināja Osmaņu impērija, kuras galvaspilsēta ilgu laiku bija Konstantinopole (mūsdienu Stambula). Pēc Pirmā pasaules kara un neatkarības kara (Kurtuluş Savaşı) 1923. gadā tika izveidota mūsdienu Turcijas republika ar Mustafa Kemal Atatürku kā tās pirmo prezidentu; Atatürka reformas modernizēja valsti, ieviešot sekulāru valsts iekārtu un plašas sociālpolitiska rakstura pārveides.
Politika un administrācija
Turcija ir republika ar jauktu prezidentālu-parlamentāru sistēmu (konkrētās institucionālās prasības un pilnvaras ir mainījušās laikā). Valsts ir sadalīta 81 provincē. Turcijas galvaspilsēta ir Ankaras pilsēta centrālajā reģionā, ko sauc par Anatoliju, savukārt lielākais un kultūras-komercijas centrs ir Stambulas Eiropas pusē — agrākā Konstantinopole (Konstantinopoli) ar bagātu vēsturisko mantojumu.
Demogrāfija un kultūra
Turcijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 84 miljoni (pēdējo gadu rādītāji svārstās). Oficiālā valoda ir turku valoda, un lielākā daļa iedzīvotāju ir turki; nozīmīga minoritāte ir kuri (kurdi) un citas etniskās grupas. Reliģiski valsts iedzīvotāji pārsvarā ir musulmaņi (galvenokārt sunnīti), bet pastāv arī kristiešu un citu konfesiju kopienas. Turcijas kultūra ir daudzslāņaina — tajā saplūst austrumu un rietumu ietekmes, kas atspoguļojas literatūrā, mūzikā, arhitektūrā un virtuvē.
Klimats un lauksaimniecība
Mūsdienu Turcijas siltais un daudzveidīgais klimats ļauj audzēt daudzus pārtikas kultūru veidus. Piekrastes reģionos valda Vidusjūras un Egejas klimats ar karstām, sausām vasarām un mērenām, mitrākām ziemām; Melnās jūras piekrastē ir mitrāks, zaļāks klimats; iekšzemē dominē kontinentāls klimats ar stingrākām temperatūras svārstībām. Svarīga nozare ir lopkopība un mežsaimniecība. Turcija ir pasaules mēroga ražotāja un eksportētāja dažādām lauksaimniecības precēm — īpaši riekstiem (piem., lazdu rieksti), žāvētiem augļiem (kā aprikozes), tējas, vīnogām, tomātiem un kokvilnai. Valsts parasti spēj saražot pietiekami daudz pārtikas savai iedzīvotāju barošanai, lai gan daži pārtikas un enerģijas resursi tiek importēti.
Ekonomika un rūpniecība
Turcijas ekonomika ir daudzveidīga. Rūpniecības nozarēs tiek ražotas lidmašīnu detaļas un daļēji lokāli montētas lidmašīnas, elektronika, automašīnas un automobiļu detaļas, kā arī plaši attīstīta tekstilrūpniecība — apģērbi un tekstilizstrādājumi ir vieni no nozīmīgākajiem eksporta posteņiem. Papildus ir kuplojoša ēku būves, pārtikas pārstrādes, ķīmiskā un kuģu būves industrija. Enerģētikā Turcija importē daļu fosilo energoresursu, taču aktīvi attīsta hidro-, vēja un saules enerģiju.
Tūrisms un kultūras mantojums
Turcija ir populāra tūristu apceļošanas vieta. Tai ir simtiem kilometru garas skaistas pludmales Egejas un Vidusjūras piekrastē, kā arī daudzas nozīmīgas vēsturiskas vietas un dabas apskates objekti. Starp populārākajām apskates vietām ir:
- Stambula — vēsturiskas mošejas, tirgi un Pasaules mantojuma vietas.
- Kapadokija (Göreme) ar skulpturālām klintīm, pazemes pilsētām un karsta balonu lidojumiem.
- Efeza drupas — viens no vislabāk saglabātajiem romiešu pilsētu pieminekļiem.
- Pamukkale un Hierapolis — baltas terases un antīkās termālās pilsētas drupas.
- Göbekli Tepe un Hattusa — senas arheoloģiskas vietas, kas sniedz priekšstatu par ļoti senām civilizācijām.
- Antālija, Bodruma, Marmaris un citas piejūras atpūtas vietas.
Turcijā ir arī vairākas UNESCO Pasaules mantojuma vietas, piemēram, Göreme, Hierapolis-Pamukkale, Hattusha, Drupas un parks pie Nemrut Dağı, Trojas arheoloģiskā vieta un vēsturiskās Stambulas teritorijas. Tūrisms sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikai, un valstī pastāv plaša viesmīlības un tūrisma infrastruktūra.
Transporta saiknes un prakse
Turcijā ir labi attīstīta ceļu, dzelzceļu un gaisa satiksme. Liela starptautiska lidosta atrodas Stambulā (Istanbul Airport), savukārt svarīgi termini ir arī Ankara (Esenboğa) un Sabiha Gökçen lidosta. Bosfora tilti un dzelzceļa tunelis (Marmaray) savieno Eiropas un Āzijas daļas. Ir attīstīti ātrgaitas dzelzceļa savienojumi starp lielākajām pilsētām.
Praktiska informācija ceļotājiem
Valūta: Turcijas lira (oficiāli Turkish lira, kods TRY). Valsts kods un noteikumi par ieceļošanu var mainīties — ceļotājiem ieteicams pirms došanās pārbaudīt vīzu prasības un drošības informāciju. Veselības aprūpe ir pieejama lielākajās pilsētās; lauku reģionos infrastruktūra var būt ierobežotāka. Kā ierasts, cienījami ir ievērot vietējās kultūras normas, it īpaši reliģisku vietu apmeklējumu laikā.
Kopumā Turcija ir valsts ar bagātu vēsturi, dažādām ainavām un spēcīgu ekonomisku un kultūras klātbūtni Reģionā, piedāvājot gan senlietu mīļotājiem, gan pludmales atpūtniekiem, gan kulinārijas un dabas tūristiem daudzveidīgas pieredzes.
Vēsture
Senā Anatolija
Anatolijā (Turcijas Āzijas daļā, ko dēvē arī par Mazāziju) cilvēki dzīvo ilgāk nekā gandrīz jebkur citur pasaulē, izņemot Āfriku.
Pirmā lielākā impērija šajā teritorijā bija hetīti (no 18. gadsimta līdz 13. gadsimtam p.m.ē.). Hetīti, kas runāja vienā no indoeiropiešu valodām, Centrālajā Anatolijā attīstīja augstu kultūru. Viņu valstību 7. gadsimtā p. m. ē. iznīcināja kimerieši, un tās pēcteces bija Līdija, Karija un Līcija.
No 1950. gada p.m.ē. Turcijas dienvidaustrumu daļu apdzīvoja grieķi un asīrieši. Asīriešu galvaspilsēta tika nosaukta par Tušānu (900-600 g. p. m. ē.). Asīrieši valdīja Turcijas dienvidaustrumos, līdz asīriešu impēriju 612. gadā p. m. ē. iekaroja Babilonija. Pēc tam Anatolija kļuva par mājvietu dažādām karaļvalstīm, tostarp Ahemenīdu impērijai, hellēnisma karaļvalstīm, Romas impērijai, Bizantijas impērijai (Austrumromas impērijai), Seldžuku impērijai un Mongoļu impērijai.
Osmaņu impērija
14. gadsimtā, pēc Mongoļu impērijas sabrukuma, valdnieks Osmans izveidoja jaunu impēriju, ko nosauca savā vārdā - Osmaņu impēriju. Tā kļuva par vienu no visu laiku visilgāk pastāvējušajām impērijām. Impērija stiepās arī pāri Balkāniem (Dienvidslāvija un Bulgārija) Eiropā. Karalistē valdīja musulmaņu likumi, taču citām reliģijām bija noteiktas minoritāšu tiesības.
Pirmajā pasaules karā Osmaņu impērija bija viena no centrālajām lielvalstīm. Kara laikā tā sauktajā armēņu genocīdā Osmaņu impērijā tika noslepkavoti 500 000 armēņu. Turcija noliedz, ka šis notikums bija genocīds. Centrālās lielvalstis karu zaudēja, un Osmaņu impērija tika iznīcināta, bet pēc tam Ataturks vadīja armiju, lai atbrīvotos no ārzemju ienaidniekiem, piemēram, grieķiem.
Turcijas Republika
Mustafa Kemals Ataturks bija pirmais Turcijas prezidents. Viņš veica daudzas pārmaiņas, kas padarīja Turciju modernāku. Taču dažiem cilvēkiem nepatika dažas pārmaiņas, kas Turcijas dzīvi padarīja sekulārāku. Piemēram, tika likvidētas reliģiskās vidusskolas. Ataturka pretinieki uzskatīja, ka viņš vājina islāmu valstī. Vēlākie politiskie strīdi noveda pie valsts apvērsumiem 1960., 1971. un 1980. gadā, kā arī vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem.
Jau daudzus gadus Kurdistānas Strādnieku partijas (pazīstama kā PKK; turku valodā: Partiya Karkerên Kurdistan) kurdu partizāni cīnās pret Turcijas valdību. PKK ir nacionālistu un separātistu kustība, ko vada Abdullah Öcalan. Tās mērķis ir panākt, lai Turcijas dienvidaustrumos dzīvojošajiem kurdiem tiktu piešķirta autonomija un pašiem sava valdība. Tā kā viņi izmanto bruņotu konfliktu, Turcijas valdība tos sauc par teroristiem. Arī Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis tos sauc par teroristiem.
2016. gada 15. jūlijā tika mēģināts veikt valsts apvērsumu.
Cilvēki
Turcijā dzīvo aptuveni 80 miljoni cilvēku. Lielākā daļa no viņiem ir etniskie turki. Aptuveni 15 % ir etniskie kurdi. Daudzi bēgļi no Sīrijas (vairāk nekā 2 miljoni) dzīvo Turcijā, jo viņi ir aizbēguši no Sīrijas pilsoņu kara. Daudzi romi dzīvo Stambulā un Edirnē (Turcijas Eiropas daļā).
Lielākā daļa turku ir musulmaņi, un vīriešu apgraizīšana ir liels festivāls. Lielākā Turcijas pilsēta ir Stambula, kurā ir visvairāk iedzīvotāju no visām Eiropas pilsētām.
Turku tautai ir daudz etnisko un slaveno ēdienu, piemēram, mantı (turku ravioli), döner, kebabi, turku gardumi, baklava, börek, köfte un citi ēdieni.
Turcijā lielu daļu iedzīvotāju veido pusaudži un jaunieši.
Saskaņā ar pētījumu Anatolija ir ģenētiski ciešāk saistīta ar Balkānu populācijām nekā ar Vidusāzijas populācijām. Anatolijas (Turcijas Āzijas daļas) turkiem ir tikai 13 % gēnu no Vidusāzijas populācijām. Iedzīvotāji galvenokārt ir grieķi, armēņi un kurdi.
Eļļas cīņas pie Kērkpināra
Eiropas Savienība
Turcija cenšas pievienoties Eiropas Savienībai (ES) kopš 1990. gadiem.
Ekonomika
Turcija ir ESAO un G-20 dalībvalsts un ir viena no 20 lielākajām valstīm. Turcijas valūta ir lira. Pirmās monētas tika izgatavotas Turcijā.
20. gadsimta 70. gados daudzi turki pārcēlās uz citām valstīm, piemēram, Vāciju, lai izvairītos no tolaik sliktās ekonomikas un iegūtu labāku darbu. Viņi bieži atgriežas Turcijā uz vasaras brīvdienām. Šodien daudzi no tiem, kas aizbrauca 1970. gados, vēlas atgriezties Turcijā.
Līdz 20. gadsimta 80. gadiem lielākā daļa uzņēmumu piederēja valdībai, bet pēc tam premjerministrs Turguts Ozals tos pārdeva. Pirms tam ārvalstniekiem parasti nebija atļauts iegādāties uzņēmumus, zemi vai īpašumus. Turcijas starptautiskā tirdzniecība galvenokārt notiek ar ES, ASV, Krievijas Federāciju un Japānu. Turcija un ES vienojās neuzlikt lielus nodokļus par to, ko tās pērk un pārdod viena otrai. Pēc tam Turcijas rūpnīcām bija vieglāk pārdot produkciju ES un ES uzņēmējiem bija vieglāk iegādāties Turcijas uzņēmumus.
Turcijas eksporta apjoms 2010. gadā bija 117 miljardi ASV dolāru.
Zemestrīces 1994., 1999. un 2001. gadā nedaudz palēnināja ekonomikas izaugsmi. Turcijai nav naftas un dabasgāzes, tāpēc tā tos pērk no citām valstīm, piemēram, Krievijas. Turcijas pilsētā Dijarbakirā 2010. gadā tika atrasta nafta, taču tās nebija pietiekami daudz, lai to iegūtu. Turcija meklē dabasgāzi Turcijas Ziemeļkiprā.
Provinces
Turcijas galvaspilsēta un otrā lielākā pilsēta ir Ankara. Lielākā un visapdzīvotākā pilsēta ir Stambula, kas ir vienīgā pilsēta pasaulē, kuras sauszeme atrodas divos dažādos kontinentos. Trešā lielākā pilsēta ir piekrastes pilsēta Izmira, kas ir valsts galvenā osta. Turcija ir sadalīta 81 provincē. Katrai provincei ir sava neliela valdība, bet tā var pieņemt lēmumus tikai par mazām lietām: svarīgus jautājumus lemj valdība Ankarā. Provinces ir sadalītas 7 reģionos. Katra province ir sadalīta apgabalos. Kopumā ir 923 rajoni.
Kultūra
Valoda
Lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju runā turku valodā. Turku valoda pieder turku valodu grupai, kurā ietilpst arī daudzas citas Āzijā runājamās valodas, piemēram, azerbaidžāņu un tatāru valoda. Turku valoda nāk no Vidusāzijas, bet tagad tā nedaudz atšķiras no Vidusāzijā lietotajām valodām. Vidusjūras piekrastē dzīvojošajiem turkiem ir dienvidniecisks, daudz biezāks un vīrišķīgāks akcents nekā rietumu Turcijas iedzīvotājiem. Ziemeļu iedzīvotājiem, kas dzīvo pie Melnās jūras, ir maigāks akcents.
Turcijā ir arī mazākumtautības, kas runā tādās valodās kā arābu, kurdu, armēņu, grieķu vai ladino un daudzās citās.
Daudzi jaunieši prot arī angļu valodu, kas tiek mācīta pamatskolā, vidusskolā un vidusskolā.
Dzīvesveids
Turcijas kultūra ir mūsdienīga islāma kultūra ar nelielu Eiropas ietekmi.
Dažādās Turcijas daļās ir līdzīgs, bet ne gluži vienāds dzīvesveids. Centrālā Turcija ir nedaudz tradicionālāka. Rietumu Turcija, īpaši piekrastes pilsētas, ir modernākas un sekulārākas. Austrumu un dienvidaustrumu Turciju pārsvarā veido kurdi. To dzīvesveids parasti ir mazāk moderns un vairāk islāmisks.
Turcijas bagātās pilsētas ir Stambula, Izmirs, Konja, Ankara, Mersina (pazīstama arī kā İçel) un Antālija.
Vairākums un minoritātes
Turcijas lielāko daļu iedzīvotāju veido turki. Lielākā minoritāte ir kurdi. Kurdi dzīvo galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos un austrumos. Otra lielākā minoritāte ir arābi.
Izglītība
Pašlaik Turcijas rakstpratības līmenis ir 95 %. Turcijas iedzīvotājiem ir jāmācās skolā 12 gadus.
İstanbul University bija pirmā universitāte Turcijā. Tā tika dibināta 1453. gadā. Ankaras Universitāte bija pirmā universitāte, kas tika dibināta pēc tam, kad Turcija kļuva par republiku. Tā tika dibināta 1946. gadā.
Saskaņā ar Valsts izglītības ministrijas datiem 2002. gadā Turcijā bija 6065 vidusskolas. [1][dead link] 2011. gadā Turcijā bija 166 universitātes.
Zemestrīces
1999. gada İzmit zemestrīce bija aptuveni 7,4 magnitūdu stipra zemestrīce, kas notika Turcijas ziemeļrietumos 1999. gada 17. augustā ap plkst. 3.02 pēc vietējā laika. Zemestrīcē gāja bojā 18 000 cilvēku. Zemestrīcēs Turcijā ir gājuši bojā daudzi cilvēki.
The New York Times lēš, ka 1992. gada 13. marta zemestrīcē Erzinčanā gāja bojā vairāk nekā 570 cilvēku. Zemestrīces stiprums pēc Rihtera skalas bija 6,8 balles.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir oficiālais Turcijas nosaukums?
A: Turcijas oficiālais nosaukums ir Türkiye Republika.
Q: Cik provinču ir Turcijā?
A: Turcijā ir 81 provincija.
Q: Kāda ir Turcijā izmantotā valūta?
A: Turcijā valūta ir Turcijas lira.
J: Kura pilsēta ir mūsdienu Turcijas galvaspilsēta un kultūras centrs?
A: Mūsdienu Turcijas galvaspilsēta ir Ankara, kas kalpo arī kā kultūras centrs, bet Stambula Eiropas pusē ir tās ekonomikas centrs.
J: Kuras senās civilizācijas apdzīvoja teritoriju, kas tagad ir pazīstama kā mūsdienu Turcija?
A: Senās civilizācijas, piemēram, hetīti, Romas impērija un Bizantijas impērija, ir apdzīvojušas teritoriju, kas tagad ir pazīstama kā mūsdienu Turcija.
J: Kas padara Turciju par populāru tūristu galamērķi?
A: Turcijas daudzveidīgais klimats, kas ļauj audzēt dažādas pārtikas kultūras, un simtiem kilometru garās skaistās pludmales Egejas jūras un Vidusjūras piekrastē padara to par populāru tūrisma galamērķi apmeklētājiem no visas pasaules.
