Turcija
Turcija (turku: Türkiye) ir valsts gan Eiropā, gan Āzijā. Turcijas platība ir aptuveni 780 000 kvadrātkilometru (300 000 kvadrātjūdžu).
Turcija ir republika. Turcijā ir 81 provincija. Turcijas nauda ir Turcijas liras. Turcijas galvaspilsēta ir Ankaras pilsēta centrālajā reģionā, ko sauc par Anatoliju. Kultūras un ekonomikas centrs atrodas Stambulas Eiropas pusē. Agrāk Stambula tika saukta par Konstantinopoli. Republika tika dibināta 1923. gadā pēc Pirmā pasaules kara un neatkarības kara (Kurtuluş Savaşı). Pirms tam Turcija bija Osmaņu impērijas kodols.
Tagadējās Turcijas teritorijā atradās daudzas civilizācijas, piemēram, hetīti, Romas impērija un Bizantijas impērija. Daudzi svarīgi notikumi kristietības vēsturē risinājās vietās, kas tagad atrodas Turcijā. Tā kā tā atrodas gan Eiropā, gan Āzijā, daži cilvēki Turciju uzskata par "durvīm" starp tām.
Mūsdienu Turcijas siltais un daudzveidīgais klimats ļauj audzēt daudzus pārtikas kultūru veidus, un svarīga nozare ir lopkopība un mežsaimniecība. Turcija saražo pietiekami daudz pārtikas, lai sevi pabarotu. Turcijas rūpniecībā ražo lidmašīnas, elektroniku, automašīnas, apģērbus un tekstilizstrādājumus gan savām mājsaimniecībām, gan citām valstīm.
Turcija ir populāra tūristu apceļošanas vieta. Tai ir simtiem kilometru garas skaistas pludmales Egejas un Vidusjūras piekrastē, kā arī daudzas nozīmīgas vēsturiskas vietas.
Vēsture
Senā Anatolija
Anatolijā (Turcijas Āzijas daļā, ko dēvē arī par Mazāziju) cilvēki dzīvo ilgāk nekā gandrīz jebkur citur pasaulē, izņemot Āfriku.
Pirmā lielākā impērija šajā teritorijā bija hetīti (no 18. gadsimta līdz 13. gadsimtam p.m.ē.). Hetīti, kas runāja vienā no indoeiropiešu valodām, Centrālajā Anatolijā attīstīja augstu kultūru. Viņu valstību 7. gadsimtā p. m. ē. iznīcināja kimerieši, un tās pēcteces bija Līdija, Karija un Līcija.
No 1950. gada p.m.ē. Turcijas dienvidaustrumu daļu apdzīvoja grieķi un asīrieši. Asīriešu galvaspilsēta tika nosaukta par Tušānu (900-600 g. p. m. ē.). Asīrieši valdīja Turcijas dienvidaustrumos, līdz asīriešu impēriju 612. gadā p. m. ē. iekaroja Babilonija. Pēc tam Anatolija kļuva par mājvietu dažādām karaļvalstīm, tostarp Ahemenīdu impērijai, hellēnisma karaļvalstīm, Romas impērijai, Bizantijas impērijai (Austrumromas impērijai), Seldžuku impērijai un Mongoļu impērijai.
Osmaņu impērija
14. gadsimtā, pēc Mongoļu impērijas sabrukuma, valdnieks Osmans izveidoja jaunu impēriju, ko nosauca savā vārdā - Osmaņu impēriju. Tā kļuva par vienu no visu laiku visilgāk pastāvējušajām impērijām. Impērija stiepās arī pāri Balkāniem (Dienvidslāvija un Bulgārija) Eiropā. Karalistē valdīja musulmaņu likumi, taču citām reliģijām bija noteiktas minoritāšu tiesības.
Pirmajā pasaules karā Osmaņu impērija bija viena no centrālajām lielvalstīm. Kara laikā tā sauktajā armēņu genocīdā Osmaņu impērijā tika noslepkavoti 500 000 armēņu. Turcija noliedz, ka šis notikums bija genocīds. Centrālās lielvalstis karu zaudēja, un Osmaņu impērija tika iznīcināta, bet pēc tam Ataturks vadīja armiju, lai atbrīvotos no ārzemju ienaidniekiem, piemēram, grieķiem.
Turcijas Republika
Mustafa Kemals Ataturks bija pirmais Turcijas prezidents. Viņš veica daudzas pārmaiņas, kas padarīja Turciju modernāku. Taču dažiem cilvēkiem nepatika dažas pārmaiņas, kas Turcijas dzīvi padarīja sekulārāku. Piemēram, tika likvidētas reliģiskās vidusskolas. Ataturka pretinieki uzskatīja, ka viņš vājina islāmu valstī. Vēlākie politiskie strīdi noveda pie valsts apvērsumiem 1960., 1971. un 1980. gadā, kā arī vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem.
Jau daudzus gadus Kurdistānas Strādnieku partijas (pazīstama kā PKK; turku valodā: Partiya Karkerên Kurdistan) kurdu partizāni cīnās pret Turcijas valdību. PKK ir nacionālistu un separātistu kustība, ko vada Abdullah Öcalan. Tās mērķis ir panākt, lai Turcijas dienvidaustrumos dzīvojošajiem kurdiem tiktu piešķirta autonomija un pašiem sava valdība. Tā kā viņi izmanto bruņotu konfliktu, Turcijas valdība tos sauc par teroristiem. Arī Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis tos sauc par teroristiem.
2016. gada 15. jūlijā tika mēģināts veikt valsts apvērsumu.
Cilvēki
Turcijā dzīvo aptuveni 80 miljoni cilvēku. Lielākā daļa no viņiem ir etniskie turki. Aptuveni 15 % ir etniskie kurdi. Daudzi bēgļi no Sīrijas (vairāk nekā 2 miljoni) dzīvo Turcijā, jo viņi ir aizbēguši no Sīrijas pilsoņu kara. Daudzi romi dzīvo Stambulā un Edirnē (Turcijas Eiropas daļā).
Lielākā daļa turku ir musulmaņi, un vīriešu apgraizīšana ir liels festivāls. Lielākā Turcijas pilsēta ir Stambula, kurā ir visvairāk iedzīvotāju no visām Eiropas pilsētām.
Turku tautai ir daudz etnisko un slaveno ēdienu, piemēram, mantı (turku ravioli), döner, kebabi, turku gardumi, baklava, börek, köfte un citi ēdieni.
Turcijā lielu daļu iedzīvotāju veido pusaudži un jaunieši.
Saskaņā ar pētījumu Anatolija ir ģenētiski ciešāk saistīta ar Balkānu populācijām nekā ar Vidusāzijas populācijām. Anatolijas (Turcijas Āzijas daļas) turkiem ir tikai 13 % gēnu no Vidusāzijas populācijām. Iedzīvotāji galvenokārt ir grieķi, armēņi un kurdi.
Eļļas cīņas pie Kērkpināra
Eiropas Savienība
Turcija cenšas pievienoties Eiropas Savienībai (ES) kopš 1990. gadiem.
Ekonomika
Turcija ir ESAO un G-20 dalībvalsts un ir viena no 20 lielākajām valstīm. Turcijas valūta ir lira. Pirmās monētas tika izgatavotas Turcijā.
20. gadsimta 70. gados daudzi turki pārcēlās uz citām valstīm, piemēram, Vāciju, lai izvairītos no tolaik sliktās ekonomikas un iegūtu labāku darbu. Viņi bieži atgriežas Turcijā uz vasaras brīvdienām. Šodien daudzi no tiem, kas aizbrauca 1970. gados, vēlas atgriezties Turcijā.
Līdz 20. gadsimta 80. gadiem lielākā daļa uzņēmumu piederēja valdībai, bet pēc tam premjerministrs Turguts Ozals tos pārdeva. Pirms tam ārvalstniekiem parasti nebija atļauts iegādāties uzņēmumus, zemi vai īpašumus. Turcijas starptautiskā tirdzniecība galvenokārt notiek ar ES, ASV, Krievijas Federāciju un Japānu. Turcija un ES vienojās neuzlikt lielus nodokļus par to, ko tās pērk un pārdod viena otrai. Pēc tam Turcijas rūpnīcām bija vieglāk pārdot produkciju ES un ES uzņēmējiem bija vieglāk iegādāties Turcijas uzņēmumus.
Turcijas eksporta apjoms 2010. gadā bija 117 miljardi ASV dolāru.
Zemestrīces 1994., 1999. un 2001. gadā nedaudz palēnināja ekonomikas izaugsmi. Turcijai nav naftas un dabasgāzes, tāpēc tā tos pērk no citām valstīm, piemēram, Krievijas. Turcijas pilsētā Dijarbakirā 2010. gadā tika atrasta nafta, taču tās nebija pietiekami daudz, lai to iegūtu. Turcija meklē dabasgāzi Turcijas Ziemeļkiprā.
Provinces
Turcijas galvaspilsēta un otrā lielākā pilsēta ir Ankara. Lielākā un visapdzīvotākā pilsēta ir Stambula, kas ir vienīgā pilsēta pasaulē, kuras sauszeme atrodas divos dažādos kontinentos. Trešā lielākā pilsēta ir piekrastes pilsēta Izmira, kas ir valsts galvenā osta. Turcija ir sadalīta 81 provincē. Katrai provincei ir sava neliela valdība, bet tā var pieņemt lēmumus tikai par mazām lietām: svarīgus jautājumus lemj valdība Ankarā. Provinces ir sadalītas 7 reģionos. Katra province ir sadalīta apgabalos. Kopumā ir 923 rajoni.
Kultūra
Valoda
Lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju runā turku valodā. Turku valoda pieder turku valodu grupai, kurā ietilpst arī daudzas citas Āzijā runājamās valodas, piemēram, azerbaidžāņu un tatāru valoda. Turku valoda nāk no Vidusāzijas, bet tagad tā nedaudz atšķiras no Vidusāzijā lietotajām valodām. Vidusjūras piekrastē dzīvojošajiem turkiem ir dienvidniecisks, daudz biezāks un vīrišķīgāks akcents nekā rietumu Turcijas iedzīvotājiem. Ziemeļu iedzīvotājiem, kas dzīvo pie Melnās jūras, ir maigāks akcents.
Turcijā ir arī mazākumtautības, kas runā tādās valodās kā arābu, kurdu, armēņu, grieķu vai ladino un daudzās citās.
Daudzi jaunieši prot arī angļu valodu, kas tiek mācīta pamatskolā, vidusskolā un vidusskolā.
Dzīvesveids
Turcijas kultūra ir mūsdienīga islāma kultūra ar nelielu Eiropas ietekmi.
Dažādās Turcijas daļās ir līdzīgs, bet ne gluži vienāds dzīvesveids. Centrālā Turcija ir nedaudz tradicionālāka. Rietumu Turcija, īpaši piekrastes pilsētas, ir modernākas un sekulārākas. Austrumu un dienvidaustrumu Turciju pārsvarā veido kurdi. To dzīvesveids parasti ir mazāk moderns un vairāk islāmisks.
Turcijas bagātās pilsētas ir Stambula, Izmirs, Konja, Ankara, Mersina (pazīstama arī kā İçel) un Antālija.
Vairākums un minoritātes
Turcijas lielāko daļu iedzīvotāju veido turki. Lielākā minoritāte ir kurdi. Kurdi dzīvo galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos un austrumos. Otra lielākā minoritāte ir arābi.
Izglītība
Pašlaik Turcijas rakstpratības līmenis ir 95 %. Turcijas iedzīvotājiem ir jāmācās skolā 12 gadus.
İstanbul University bija pirmā universitāte Turcijā. Tā tika dibināta 1453. gadā. Ankaras Universitāte bija pirmā universitāte, kas tika dibināta pēc tam, kad Turcija kļuva par republiku. Tā tika dibināta 1946. gadā.
Saskaņā ar Valsts izglītības ministrijas datiem 2002. gadā Turcijā bija 6065 vidusskolas. [1][dead link] 2011. gadā Turcijā bija 166 universitātes.
Zemestrīces
1999. gada İzmit zemestrīce bija aptuveni 7,4 magnitūdu stipra zemestrīce, kas notika Turcijas ziemeļrietumos 1999. gada 17. augustā ap plkst. 3.02 pēc vietējā laika. Zemestrīcē gāja bojā 18 000 cilvēku. Zemestrīcēs Turcijā ir gājuši bojā daudzi cilvēki.
The New York Times lēš, ka 1992. gada 13. marta zemestrīcē Erzinčanā gāja bojā vairāk nekā 570 cilvēku. Zemestrīces stiprums pēc Rihtera skalas bija 6,8 balles.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir oficiālais Turcijas nosaukums?
A: Turcijas oficiālais nosaukums ir Türkiye Republika.
Q: Cik provinču ir Turcijā?
A: Turcijā ir 81 provincija.
Q: Kāda ir Turcijā izmantotā valūta?
A: Turcijā valūta ir Turcijas lira.
J: Kura pilsēta ir mūsdienu Turcijas galvaspilsēta un kultūras centrs?
A: Mūsdienu Turcijas galvaspilsēta ir Ankara, kas kalpo arī kā kultūras centrs, bet Stambula Eiropas pusē ir tās ekonomikas centrs.
J: Kuras senās civilizācijas apdzīvoja teritoriju, kas tagad ir pazīstama kā mūsdienu Turcija?
A: Senās civilizācijas, piemēram, hetīti, Romas impērija un Bizantijas impērija, ir apdzīvojušas teritoriju, kas tagad ir pazīstama kā mūsdienu Turcija.
J: Kas padara Turciju par populāru tūristu galamērķi?
A: Turcijas daudzveidīgais klimats, kas ļauj audzēt dažādas pārtikas kultūras, un simtiem kilometru garās skaistās pludmales Egejas jūras un Vidusjūras piekrastē padara to par populāru tūrisma galamērķi apmeklētājiem no visas pasaules.
