Turcija (turku: Türkiye) ir valsts gan Eiropā, gan Āzijā. Turcijas platība ir aptuveni 780 000 kvadrātkilometru (300 000 kvadrātjūdžu). Valsts robežojas ar Grieķiju un Bulgāriju uz rietumiem, Gruziju, Armēniju un Irānu uz austrumiem, kā arī Irāku un Sīriju dienvidaustrumos. Turcijai ir piekļuve vairākām jūrām: Egejas, Vidusjūras, Melnās jūras un Marmoras jūrai; starp Eiropas un Āzijas daļām plūst Bosfora šaurums.

Ģeogrāfija un vide

Teritorija ietver divas lielas daļas — Eiropas Thrace (Trakija) un plašo Anatoliju (Anatolija) Āzijā. Reljefs ir ļoti mainīgs: rietumu un centrālās daļas pārsvarā ir plato un līdzenumi, bet ziemeļos un dienvidos ir kalni (Pontiskais kalnu grēda un Taurus). Augstākais punkts ir Ararats (Ağrı Dağı), kas sasniedz apmēram 5 137 metrus virs jūras līmeņa. No Turcijas iztek nozīmīgas upes — Kızılırmak, Sakarya, kā arī Eifrāts un Tigris, kuru ieplakas veido daļu Tuvo Austrumu ūdenssistēmām.

Vēsture

Tagadējās Turcijas teritorijā pastāvēja daudzas senas civilizācijas, piemēram, hetīti, vēlāk šo zemju iekaroja Romas impērija un pēc tās Bizantijas impērija. No 14. gadsimta reģionā ietekmi nostiprināja Osmaņu impērija, kuras galvaspilsēta ilgu laiku bija Konstantinopole (mūsdienu Stambula). Pēc Pirmā pasaules kara un neatkarības kara (Kurtuluş Savaşı) 1923. gadā tika izveidota mūsdienu Turcijas republika ar Mustafa Kemal Atatürku kā tās pirmo prezidentu; Atatürka reformas modernizēja valsti, ieviešot sekulāru valsts iekārtu un plašas sociālpolitiska rakstura pārveides.

Politika un administrācija

Turcija ir republika ar jauktu prezidentālu-parlamentāru sistēmu (konkrētās institucionālās prasības un pilnvaras ir mainījušās laikā). Valsts ir sadalīta 81 provincē. Turcijas galvaspilsēta ir Ankaras pilsēta centrālajā reģionā, ko sauc par Anatoliju, savukārt lielākais un kultūras-komercijas centrs ir Stambulas Eiropas pusē — agrākā Konstantinopole (Konstantinopoli) ar bagātu vēsturisko mantojumu.

Demogrāfija un kultūra

Turcijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 84 miljoni (pēdējo gadu rādītāji svārstās). Oficiālā valoda ir turku valoda, un lielākā daļa iedzīvotāju ir turki; nozīmīga minoritāte ir kuri (kurdi) un citas etniskās grupas. Reliģiski valsts iedzīvotāji pārsvarā ir musulmaņi (galvenokārt sunnīti), bet pastāv arī kristiešu un citu konfesiju kopienas. Turcijas kultūra ir daudzslāņaina — tajā saplūst austrumu un rietumu ietekmes, kas atspoguļojas literatūrā, mūzikā, arhitektūrā un virtuvē.

Klimats un lauksaimniecība

Mūsdienu Turcijas siltais un daudzveidīgais klimats ļauj audzēt daudzus pārtikas kultūru veidus. Piekrastes reģionos valda Vidusjūras un Egejas klimats ar karstām, sausām vasarām un mērenām, mitrākām ziemām; Melnās jūras piekrastē ir mitrāks, zaļāks klimats; iekšzemē dominē kontinentāls klimats ar stingrākām temperatūras svārstībām. Svarīga nozare ir lopkopība un mežsaimniecība. Turcija ir pasaules mēroga ražotāja un eksportētāja dažādām lauksaimniecības precēm — īpaši riekstiem (piem., lazdu rieksti), žāvētiem augļiem (kā aprikozes), tējas, vīnogām, tomātiem un kokvilnai. Valsts parasti spēj saražot pietiekami daudz pārtikas savai iedzīvotāju barošanai, lai gan daži pārtikas un enerģijas resursi tiek importēti.

Ekonomika un rūpniecība

Turcijas ekonomika ir daudzveidīga. Rūpniecības nozarēs tiek ražotas lidmašīnu detaļas un daļēji lokāli montētas lidmašīnas, elektronika, automašīnas un automobiļu detaļas, kā arī plaši attīstīta tekstilrūpniecība — apģērbi un tekstilizstrādājumi ir vieni no nozīmīgākajiem eksporta posteņiem. Papildus ir kuplojoša ēku būves, pārtikas pārstrādes, ķīmiskā un kuģu būves industrija. Enerģētikā Turcija importē daļu fosilo energoresursu, taču aktīvi attīsta hidro-, vēja un saules enerģiju.

Tūrisms un kultūras mantojums

Turcija ir populāra tūristu apceļošanas vieta. Tai ir simtiem kilometru garas skaistas pludmales Egejas un Vidusjūras piekrastē, kā arī daudzas nozīmīgas vēsturiskas vietas un dabas apskates objekti. Starp populārākajām apskates vietām ir:

  • Stambula — vēsturiskas mošejas, tirgi un Pasaules mantojuma vietas.
  • Kapadokija (Göreme) ar skulpturālām klintīm, pazemes pilsētām un karsta balonu lidojumiem.
  • Efeza drupas — viens no vislabāk saglabātajiem romiešu pilsētu pieminekļiem.
  • Pamukkale un Hierapolis — baltas terases un antīkās termālās pilsētas drupas.
  • Göbekli Tepe un Hattusa — senas arheoloģiskas vietas, kas sniedz priekšstatu par ļoti senām civilizācijām.
  • Antālija, Bodruma, Marmaris un citas piejūras atpūtas vietas.

Turcijā ir arī vairākas UNESCO Pasaules mantojuma vietas, piemēram, Göreme, Hierapolis-Pamukkale, Hattusha, Drupas un parks pie Nemrut Dağı, Trojas arheoloģiskā vieta un vēsturiskās Stambulas teritorijas. Tūrisms sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikai, un valstī pastāv plaša viesmīlības un tūrisma infrastruktūra.

Transporta saiknes un prakse

Turcijā ir labi attīstīta ceļu, dzelzceļu un gaisa satiksme. Liela starptautiska lidosta atrodas Stambulā (Istanbul Airport), savukārt svarīgi termini ir arī Ankara (Esenboğa) un Sabiha Gökçen lidosta. Bosfora tilti un dzelzceļa tunelis (Marmaray) savieno Eiropas un Āzijas daļas. Ir attīstīti ātrgaitas dzelzceļa savienojumi starp lielākajām pilsētām.

Praktiska informācija ceļotājiem

Valūta: Turcijas lira (oficiāli Turkish lira, kods TRY). Valsts kods un noteikumi par ieceļošanu var mainīties — ceļotājiem ieteicams pirms došanās pārbaudīt vīzu prasības un drošības informāciju. Veselības aprūpe ir pieejama lielākajās pilsētās; lauku reģionos infrastruktūra var būt ierobežotāka. Kā ierasts, cienījami ir ievērot vietējās kultūras normas, it īpaši reliģisku vietu apmeklējumu laikā.

Kopumā Turcija ir valsts ar bagātu vēsturi, dažādām ainavām un spēcīgu ekonomisku un kultūras klātbūtni Reģionā, piedāvājot gan senlietu mīļotājiem, gan pludmales atpūtniekiem, gan kulinārijas un dabas tūristiem daudzveidīgas pieredzes.