ASV dolārs

Amerikas Savienoto Valstu dolārs jeb ASV dolārs ir Amerikas Savienoto Val stu oficiālā valūta jeb nauda, ko izmanto arī vairākās citās valstīs ārpus ASV. Tā ir arī standarta valūta starptautiskajos tirgos, kuros pārdod tādas preces kā zelts un nafta (benzīns). ASV dolāra simbols rakstībā ir dolāra zīme ($). Dolāru var saukt arī par USD (ASV dolāru).

Amerikas viena dolāra banknotē ir Džordža Vašingtona attēls. Pašlaik ir 1, 2, 5, 10, 20, 50 un 100 dolāru papīra banknotes.

Kopš 1928. gada visi ASV dolāri ir vienāda izmēra, atšķirībā no dažām valstīm, kur dažādu vērtību banknotēm jeb papīra naudas gabaliem ir atšķirīgi izmēri.

ASV ir arī dolāru monētas. Dažas no tām ir sudraba un dažas zelta krāsas. Automātos bieži vien kā atlikumu izsniedz dolāru monētas, jo automātiem ir vieglāk izsniegt monētas nekā papīra naudu. Daži modernāki tirdzniecības automāti kā atlikumu izsniedz papīra naudu. Papīra dolāri ir daudz izplatītāki nekā dolāru monētas.

ASV dolārs ir sadalīts centos, un 100 centu ir 1 ASV dolārs. Vienu centu var rakstīt kā $0,01 vai 1¢. Cents jeb "penijs" (nejaukt ar angļu peniju sterliņu mārciņu) ir vismazākās vērtības monēta, ko izmanto ASV. Pastāv vairākas dažādu materiālu un izmēru monētas ar dažādu vērtību centiem. Ir penss (1 cents jeb 0,01 dolārs), niķelis (5 centi jeb 0,05 dolārs), cents (10 centu jeb 0,10 dolāra), ceturtdaļdolārs (25 centu jeb 0,25 dolāra) un daudz retāks pusdolārs (50 centu jeb 0,50 dolāra). Visu monētu un papīra banknošu priekšpusē ir slavenu amerikāņu sejas.

Papīra "dolāra banknoti" patiesībā sauc par "Federālo rezervju banknoti". Federālo rezervju banknotes ir likumīga maksāšanas līdzekļa banknotes. Saskaņā ar 1913. gada Federālo rezervju likumu (Federal Reserve Act) tās apgrozībā laiž divpadsmit Federālo rezervju bankas. Federālo rezervju sistēmai piederoša komercbanka var saņemt Federālo rezervju banknotes no Federālo rezervju bankas savā apgabalā, kad vien vēlas, samaksājot par tām pilnu summu dolārs pret dolāru no sava konta Federālo rezervju bankā.

Federālo rezervju bankas saņem banknotes no ASV Gravēšanas un iespiešanas biroja (BEP). Tā maksā BEP par banknošu izgatavošanas izmaksām, un pēc tam tās kļūst par Federālo rezervju banku saistībām un ASV valdības saistībām.

Kongress ir noteicis, ka Federālo rezervju bankas turējumā jābūt nodrošinājumam, kura vērtība ir vienāda ar Federālo rezervju bankas saņemto banknošu vērtību. Šis nodrošinājums galvenokārt ir zelta sertifikāti un ASV vērtspapīri. Tas nodrošina banknošu emisijas nodrošinājumu. Bija doma, ka gadījumā, ja Kongress likvidēs Federālo rezervju sistēmu, ASV pārņems parādzīmes (saistības). Tas atbilstu 411. panta prasībām, bet valdība pārņemtu arī aktīvus, kuru vērtība būtu vienāda. Federālo rezervju parādzīmes ir pirmā ķīlas tiesība uz visiem Federālo rezervju banku aktīviem un īpaši pret tiem turēto nodrošinājumu.

Federālo rezervju parādzīmes nav apmaināmas pret zeltu, sudrabu vai kādu citu preci, un tās nav nekādi nodrošinātas. Tā tas ir bijis kopš 1933. gada. Banknotēm nav vērtības pašām par sevi, bet gan par to, ko par tām varēs nopirkt. Citā ziņā, tā kā tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, Federālo rezervju banknotes ir "nodrošinātas" ar visām tautsaimniecībā esošajām precēm un pakalpojumiem.

1965. gada Likums par monētu kalšanu, konkrēti, 31 U.S.C. 5103. iedaļa ar nosaukumu "Likumīgs maksāšanas līdzeklis", kurā teikts: "Savienoto Valstu monētas un valūta (tostarp Federālo rezervju banku un nacionālo banku apgrozībā esošās banknotes un Federālo rezervju banku un nacionālo banku banknotes) ir likumīgs maksāšanas līdzeklis attiecībā uz visiem parādiem, valsts maksājumiem, nodokļiem un nodevām.".

Šis likums nozīmē, ka visa ASV nauda, kā norādīts iepriekš, ir derīgs un likumīgs piedāvājums samaksai par parādiem, ja tā tiek piedāvāta kreditoram. Tomēr nav federāla likuma, kas noteiktu, ka privātam uzņēmumam, personai vai organizācijai ir jāpieņem valūta vai monētas kā samaksa par precēm un/vai pakalpojumiem. Privātie uzņēmumi var brīvi izstrādāt savu politiku attiecībā uz skaidras naudas pieņemšanu vai nepieņemšanu, ja vien valsts likumā nav noteikts citādi. Piemēram, autobusu līnija var aizliegt braukšanas maksu maksāt ar centiem vai dolāru banknotēm. Turklāt kinoteātri, veikali un degvielas uzpildes stacijas var atteikties pieņemt liela nomināla naudu (parasti banknotes virs 20 dolāru).

ASV dolāra banknotes priekšpuse

Mainīgā skaidrās naudas pieprasījuma apmierināšana

Iedzīvotāji parasti saņem skaidru naudu bankās, izņemot skaidru naudu no bankomātiem (ATM) vai izmaksājot čeku. Skaidrās naudas daudzums iedzīvotāju rīcībā mainās atkarībā no sezonas, mēneša dienas un pat nedēļas dienas. Piemēram, gada nogales svētku sezonā cilvēki pieprasa lielu skaidras naudas daudzumu iepirkšanās un atvaļinājumu vajadzībām. Arī nedēļas nogalē cilvēki parasti izņem skaidru naudu bankomātos, tāpēc pirmdien skaidrās naudas apgrozībā ir vairāk nekā piektdien.

Lai apmierinātu klientu pieprasījumu, bankas saņem skaidru naudu no Federālo rezervju bankām. Lielākā daļa vidēja un liela izmēra banku uztur rezervju kontus kādā no 12 reģionālajām Federālo rezervju bankām, un tās maksā par skaidro naudu, ko tās saņem no Federālo rezervju bankas, debetējot šos kontus. Dažas mazākas bankas savas obligātās rezerves uztur lielākās "korespondentbankās". Mazākās bankas saņem skaidru naudu ar korespondentbanku starpniecību, kuras par šo pakalpojumu iekasē maksu. Lielākās bankas saņem valūtu no FED un nodod to mazajām bankām.

Kad sabiedrības pieprasījums pēc skaidras naudas samazinās, piemēram, pēc svētku sezonas, bankas konstatē, ka tām ir vairāk skaidras naudas, nekā tām nepieciešams, un tās nogulda tās pārpalikumu FED. Tā kā bankas maksā FED par skaidro naudu, debetējot savus rezervju kontus, rezervju līmenis valsts banku sistēmā samazinās, kad sabiedrības pieprasījums pēc skaidras naudas pieaug; līdzīgi tas atkal pieaug, kad sabiedrības pieprasījums pēc skaidras naudas samazinās un bankas nosūta skaidru naudu atpakaļ FED. FED, veicot atklātā tirgus operācijas, kompensē sabiedrības pieprasījuma pēc skaidrās naudas svārstības, kas varētu radīt svārstības kredītu tirgos.

Bankomātu popularizēšanās pēdējos gados ir palielinājusi iedzīvotāju pieprasījumu pēc valūtas un, savukārt, arī valūtas daudzumu, ko bankas pasūta no FED. Interesanti, ka bankomātu parādīšanās ir likusi dažām bankām pieprasīt nevis jaunas, bet gan lietotas, derīgas banknotes, jo lietotas banknotes bankomātos bieži vien darbojas labāk.

Skaidras naudas inventarizācijas veikšana

Katra no 12 Federālo rezervju bankām uztur skaidras naudas krājumus, lai apmierinātu tās apgabala noguldījumu iestāžu vajadzības. Paplašinātās glabāšanas krājumu vietas vairākos kontinentos veicina ASV valūtas izmantošanu starptautiskā mērogā, uzlabo informācijas vākšanu par valūtas plūsmām un palīdz vietējām bankām apmierināt sabiedrības pieprasījumu pēc ASV valūtas. Šo krājumu papildina tieši divas Valsts kases departamenta nodaļas, kas ražo skaidru naudu: Gravēšanas un poligrāfijas birojs, kas drukā naudu, un Amerikas Savienoto Valstu monētu kaltuve, kas izgatavo monētas. Lielāko krājumu daļu veido banku noguldījumi, kurām bija vairāk skaidrās naudas, nekā tām vajadzēja, lai apkalpotu klientus, un kuras noguldīja tās pārpalikumu FED, lai palīdzētu izpildīt rezervju prasības.

Kad Federālo rezervju banka saņem skaidras naudas noguldījumu no bankas, tā pārbauda atsevišķas banknotes, lai noteiktu, vai tās ir derīgas turpmākai apgrozībai. Aptuveni viena trešdaļa banknošu, ko saņem FED, nav derīgas, un FED tās iznīcina. Kā parādīts tabulā, banknotes derīguma termiņš atšķiras atkarībā no tās nominālvērtības. Piemēram, 1 ASV dolāra banknote, kas tiek visvairāk izmantota, apgrozībā ir vidēji 5,9 gadus; 100 ASV dolāru banknote kalpo aptuveni 15 gadus. Ņujorkas Federālo rezervju banka svētdienas vakarā Cole