Amerikas Savienoto Valstu dolārs jeb ASV dolārs ir Amerikas Savienoto Valstu oficiālā valūta jeb nauda, ko izmanto arī vairākās citās valstīs ārpus ASV. Tā ir arī standarta valūta starptautiskajos tirgos, kuros pārdod tādas preces kā zelts un nafta (benzīns). ASV dolāra simbols rakstībā ir dolāra zīme ($). Dolāru var saukt arī par USD (ASV dolāru).

Amerikas viena dolāra banknotē ir Džordža Vašingtona attēls. Pašlaik ir 1, 2, 5, 10, 20, 50 un 100 dolāru papīra banknotes.

Kopš 1928. gada visi ASV dolāri ir vienāda izmēra, atšķirībā no dažām valstīm, kur dažādu vērtību banknotēm jeb papīra naudas gabaliem ir atšķirīgi izmēri.

ASV ir arī dolāru monētas. Dažas no tām ir sudraba un dažas zelta krāsas. Automātos bieži vien kā atlikumu izsniedz dolāru monētas, jo automātiem ir vieglāk izsniegt monētas nekā papīra naudu. Daži modernāki tirdzniecības automāti kā atlikumu izsniedz papīra naudu. Papīra dolāri ir daudz izplatītāki nekā dolāru monētas.

ASV dolārs ir sadalīts centos, un 100 centu ir 1 ASV dolārs. Vienu centu var rakstīt kā $0,01 vai 1¢. Cents jeb "penijs" (nejaukt ar angļu peniju sterliņu mārciņu) ir vismazākās vērtības monēta, ko izmanto ASV. Pastāv vairākas dažādu materiālu un izmēru monētas ar dažādu vērtību centiem. Ir penss (1 cents jeb 0,01 dolārs), niķelis (5 centi jeb 0,05 dolārs), cents (10 centu jeb 0,10 dolāra), ceturtdaļdolārs (25 centu jeb 0,25 dolāra) un daudz retāks pusdolārs (50 centu jeb 0,50 dolāra). Visu monētu un papīra banknošu priekšpusē ir slavenu amerikāņu sejas.

Papīra "dolāra banknoti" patiesībā sauc par "Federālo rezervju banknoti". Federālo rezervju banknotes ir likumīga maksāšanas līdzekļa banknotes. Saskaņā ar 1913. gada Federālo rezervju likumu (Federal Reserve Act) tās apgrozībā laiž divpadsmit Federālo rezervju bankas. Federālo rezervju sistēmai piederoša komercbanka var saņemt Federālo rezervju banknotes no Federālo rezervju bankas savā apgabalā, kad vien vēlas, samaksājot par tām pilnu summu dolārs pret dolāru no sava konta Federālo rezervju bankā.

Federālo rezervju bankas saņem banknotes no ASV Gravēšanas un iespiešanas biroja (BEP). Tā maksā BEP par banknošu izgatavošanas izmaksām, un pēc tam tās kļūst par Federālo rezervju banku saistībām un ASV valdības saistībām.

Kongress ir noteicis, ka Federālo rezervju bankas turējumā jābūt nodrošinājumam, kura vērtība ir vienāda ar Federālo rezervju bankas saņemto banknošu vērtību. Šis nodrošinājums galvenokārt ir zelta sertifikāti un ASV vērtspapīri. Tas nodrošina banknošu emisijas nodrošinājumu. Bija doma, ka gadījumā, ja Kongress likvidēs Federālo rezervju sistēmu, ASV pārņems parādzīmes (saistības). Tas atbilstu 411. panta prasībām, bet valdība pārņemtu arī aktīvus, kuru vērtība būtu vienāda. Federālo rezervju parādzīmes ir pirmā ķīlas tiesība uz visiem Federālo rezervju banku aktīviem un īpaši pret tiem turēto nodrošinājumu.

Federālo rezervju parādzīmes nav apmaināmas pret zeltu, sudrabu vai kādu citu preci, un tās nav nekādi nodrošinātas. Tā tas ir bijis kopš 1933. gada. Banknotēm nav vērtības pašām par sevi, bet gan par to, ko par tām varēs nopirkt. Citā ziņā, tā kā tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, Federālo rezervju banknotes ir "nodrošinātas" ar visām tautsaimniecībā esošajām precēm un pakalpojumiem.

1965. gada Likums par monētu kalšanu, konkrēti, 31 U.S.C. 5103. iedaļa ar nosaukumu "Likumīgs maksāšanas līdzeklis", kurā teikts: "Savienoto Valstu monētas un valūta (tostarp Federālo rezervju banku un nacionālo banku apgrozībā esošās banknotes un Federālo rezervju banku un nacionālo banku banknotes) ir likumīgs maksājuma līdzeklis attiecībā uz visiem parādiem, valsts maksājumiem, nodokļiem un nodevām.".

Šis likums nozīmē, ka visa ASV nauda, kā norādīts iepriekš, ir derīgs un likumīgs piedāvājums samaksai par parādiem, ja tā tiek piedāvāta kreditoram. Tomēr nav federāla likuma, kas noteiktu, ka privātam uzņēmumam, personai vai organizācijai ir jāpieņem valūta vai monētas kā samaksa par precēm un/vai pakalpojumiem. Privātie uzņēmumi var brīvi izstrādāt savu politiku attiecībā uz skaidras naudas pieņemšanu vai nepieņemšanu, ja vien valsts likumā nav noteikts citādi. Piemēram, autobusu līnija var aizliegt braukšanas maksu maksāt ar centiem vai dolāru banknotēm. Turklāt kinoteātri, veikali un degvielas uzpildes stacijas var atteikties pieņemt liela nomināla naudu (parasti banknotes virs 20 dolāru).

Papildu informācija un būtiskas iezīmes

ISO kods un simboli. Starptautiskais kods ASV dolāram ir USD, un vispārpieņemtais simbols ir $. Dažreiz mēdz izmantot arī saīsinājumus kā "US$" lai atšķirtu no citu valstu dolāriem.

Banknošu materiāls un drošības elementi. ASV banknotes tiek drukātas uz īpaša kokvilnas un lina maisījuma papīra (tas nav parastais papīrs), un tām ir vairākas drošības iezīmes, piemēram:

  • ūdenszīmes;
  • drošības diegs (security thread) ar redzamu nominālu;
  • mikrodrukas un smalka grafika;
  • krāsas mainīga (color-shifting) tinti;
  • uzreljefs (raised printing) — to var sataustīt;
  • jaunākajām $100 banknotēm — 3D drošības lente (3D security ribbon) un unikālas optiskās īpašības.

Apstrāde un izgatavošana. Papīra banknotes drukā ASV Gravēšanas un iespiešanas birojs (BEP) — galvenās ražotnes ir Vašingtonā un Fortvortā. Monētas izgatavo ASV Monētu nama (United States Mint) darbnīcas — galvenie kaltuves centri ir Filadelfijā, Denverā, Sanfrancisko un citi īpaši centri kolekcionāriem vai speciālām izlaidēm.

Monētas un to variācijas

Parastās apgrozības monētas un to nominālvērtības:

  • 1 centa (pennys) — kopš 1982. gada lielākoties vara pārklāts cinka kodols (copper-plated zinc);
  • 5 centi (nickel) — sakausējums (parasti 75 % vara, 25 % niķeļa);
  • 10 centi (dime);
  • 25 centi (quarter) — populārs suvenīrs, daudz sēriju (piemēram, State Quarters);
  • 50 centi (half dollar) — retāk sastopams ikdienā; dažas versijas (piem., Kennedy half dollar) tiek izdotas arī kolekcionāriem;
  • 1 dolāra monētas — pastāv dažādas sērijas, tai skaitā Susan B. Anthony, Sacagawea un moderno zelta krāsas dolāru monētas; tomēr šīs monētas ikdienā nav tik izplatītas kā banknotes.

Ir arī speciālas kolekcionāru un sudraba/zeltīta izlaiduma monētas, kas nav ikdienas apgrozībā.

Īsa vēsturiska ieskats

ASV dolāra loma un forma mainījās gadsimtu gaitā. No 19. gadsimta līdz 20. gadsimtam dažādas bankas un valdība izdeva dažādus naudas veidus. Nozīmīgi pavērsieni:

  • Bretton Woods sistēma (pēc Otrā pasaules kara) nostiprināja ASV dolāru kā globālu rezervvalūtu, piesaistot to zeltam;
  • 1933. gadā izbeidzās tieša apmaiņa pret zeltu privātpersonām (iekšēja devalvācija), bet līdz 1971. gadam starptautiskā konvertējamība bija saglabāta;
  • 1971. gadā ASV prezidents Ričards Niksons paziņoja par dolāra pilnīgu pāreju uz nesaistītu (fiat) valūtu, pārrāvumu ar zelta konvertējamību — tas nostiprināja dolāru kā brīvi peldošu fiat valūtu, kuru vairs tieši nedzīvo zeltā.

Starptautiskā loma

ASV dolārs ir pasaulē plaši izmantota rezervvalūta un bieži tiek lietots starptautiskajās darījumos, īpaši preču (piem., naftas) tirdzniecībā. Centrālbankas daudzās valstīs tur rezerves dolāros. Šī loma ietekmē globalo finanšu stabilitāti un ASV spēju emitēt valūtu — ieguvumu, ko sauc par seigniorage (emisijas peļņa), jo ASV var finansēt daļu savas ārējās pieprasījuma ar valūtas emisiju.

Juridiskais statuss un prakse

Saskaņā ar iepriekš minēto 31 U.S.C. 5103, ASV monētas un valūta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis par parādiem, nodokļiem un citām saistībām. Tomēr privātuzņēmumi var noteikt savas skaidras naudas pieņemšanas politikas un atteikties pieņemt konkrētus naudas veidus vai lielas nominālvērtības, ja nav pretlikumīgi.

Jāpiebilst arī, ka pret viltoto naudu cīnās ASV Sekretariāta likumsargi (Secret Service) un citi iestādes. Sabiedrībai un uzņēmumiem ieteicams iepazīties ar banknošu drošības pazīmēm, lai atpazītu viltojumu.

Praktiskas piezīmes

  • 2 dolāru banknote pastāv un ir juridiski derīga, taču ikdienā tā ir retāk sastopama;
  • ATM parasti izsniedz papīra banknotes; automāti un pārskaitījumu ierīces var izsniegt arī monētas atkarībā no ierīces veida;
  • Valūtas maiņa un kurss pret citām valūtām mainās tirgū — ja ceļojat vai veicat ārvalstu darījumus, sekojiet valūtas kursiem un komisijām;
  • Ja nepieciešams lielu naudas summu uzglabāt vai pārvadāt, jāņem vērā vietējie noteikumi par deklarēšanu un drošību.

Ja vēlaties, varu pievienot informāciju par pašreizējiem banknošu dizainiem un datumiem, kad tika ieviesti konkrētie drošības elementi, vai sagatavot īsu ceļvedi par to, kā atpazīt viltotu ASV dolāru banknoti.