Mustafa Kemals Ataturks (1881–1938) — Turcijas pamatlicējs un prezidents

Mustafa Kemals Ataturks — Turcijas pamatlicējs un pirmais prezidents, kurš modernizēja un sekularizēja valsti, radikāli pārveidojot mūsdienu Turciju.

Kemals Ataturks (Kemal Atatürk, līdz 1934. gadam rakstīts arī kā Kamâl Atatürk, Mustafa Kemal Pasha, līdz 1934. gadam - Mustafa Kemal Atatürk; 1881. gads - 1938. gada 10. novembris) bija turku feldmaršals un valstsvīrs, kurš no 1923. gada līdz savai nāvei 1938. gadā kļuva par pirmo Turcijas prezidentu. Viņš ir pazīstams kā līderis, kurš atbrīvoja savu tautu no citu valstu kontroles un vēlāk uzsāka pārmaiņas, kas izveidoja Turcijas nacionālo valsti, kuras pamatā bija sociālais un ekonomiskais nacionālisms, modernāks un līdzīgāks Rietumu civilizācijai, galvenokārt Francijai (piemēram, Francijas sekulārisma modelis, ko dēvē par laicité).

Mustafa Kemals Ataturks piedzima 1881. gadā ar vārdu Mustafa. Viņš dzimis Salonikā, Maķedonijā (tagad Saloniki, Grieķijā). Salonika tolaik bija daļa no Osmaņu impērijas. Skolas gados viņš pieņēma vārdu Kemals, bet, kļūstot par prezidentu, - Ataturks (kas nozīmē Tēvs-Turks). Viņa tēva vārds bija Ali Rīza Efendi. Viņa mātes vārds bija Zübeyde Hanım. Viņam bija arī māsa, kuras vārds bija Makbule (Atadan). Viņš kļuva par armijas virsnieku un veiksmīgāko impērijas ģenerāļa virsnieku Pirmajā pasaules karā, karojot Gallipoli.

Kad pēc kara Osmaņuimpērija beidza pastāvēt, Ataturks organizēja nacionālistu kustību, kas izveidoja jaunu, sekulāru Turcijas Republiku. Tas nozīmēja, ka valsts valdību vairs nevadīja iedzimti vai reliģiski līderi. Turcijas apmeklētāji bieži vien ir pārsteigti par to, cik liela nozīme mūsdienu Turcijā tiek piešķirta Ataturkam.

Tikai nedaudzu valstu vēsturē ir šāda persona. Viņš bija veiksmīgs militārais komandieris, bet vēlāk izveidoja demokrātisku konstitūciju un ieviesa pārmaiņas, kas Turciju ievirzīja ceļā uz jaunas un attīstīties spējīgas valsts izveidi. Viņš iedvesmoja daudzus vēlākos līderus, piemēram, Habibu Burgibu, Gamalu Abdelu Nāseru, Sukarno un Mohammadu Ali Džinnu.

Viņa seši principi vēl šodien kalpo kā ceļvedis demokrātiskas valdības izveidei:

Agrā dzīve un militārā karjera

Mustafa Kemals dzimis 1881. gadā Salonikās. Viņa militārā izglītība sākās Turcijas kara skolās, un viņš izcēlās kā disciplinēts un talantīgs virsnieks. Pirmajā pasaules karā viņš ieguva plašu atzinību par saviem panākumiem Gallipoli cīņās (1915), kur viņa vadība palīdzēja apturēt iebrukumu no ANZAC un Britu spēkiem. Pēc karadarbības viņš kritiski vērtēja Osmaņu impērijas zaudējumus un sāka vākt atbalstu nacionālajai neatkarības kustībai.

Neatkarības karš un Turcijas Republikas dibināšana

Pēc Pirmā pasaules kara sabiedrotie okupēja daļu Osmaņu teritoriju. Mustafa Kemals vadīja Nacionālās Neatkarības kara (Turku Neatkarības karš) pret ārējo iejaukšanos un vietējiem kolaboracionistiem. 1920. gadā viņš pārstāvēja Nacionālo Lielā Asambleju, un 1923. gada 29. oktobrī tika proklamēta Turcijas Republika — Mustafa Kemals kļuva par tās pirmo prezidentu. Viņš pārcēla valsts galvaspilsētu uz Ankaru, konsolidēja armiju un institūcijas, lai nostiprinātu jauno valsti.

Pamatiskās reformas un to ietekme

• Politiskās un tiesiskās reformas: tika atcelta hālifa institūcija (1924), izbeigtas reliģiskās tiesas un ieviests sekulārs civillikums, bieži pārņemts no Eiropas (piemēram, Šveices likumu modeļi civiltiesībās).
• Izglītības un kultūras reformas: centralizēta valsts izglītība, slēgtas reliģiskās mācību iestādes (madrasas) un veicināta racionāla, sekulāra mācību programma.
• Valodas un rakstības reforma: 1928. gadā tika pieņemta latīņu alfabēta izmantošana turku valodas rakstībā, kas būtiski paātrināja lasītprasmi un modernizēja komunikāciju.
• Sociālās reformas: sievietēm piešķirtas plašākas tiesības — pašvaldību vēlēšanu tiesības 1930. gadā un pilnas vēlēšanu tiesības 1934. gadā; pieņemti ģērbšanās likumi (piemēram, cepures likums 1925) un citas normas, kas veicināja modernu sabiedrisko uzvedību.
• Ekonomikas politika: Atatürka periods iezīmējās ar valsts vadītu ekonomikas attīstību — rūpniecības veicināšana, infrastruktūras celtniecība un valsts uzņēmumu nozīmes palielināšana (statismus/valsts iejaukšanās ekonomikā).
• Surnames likums 1934: Turcijas parlamenta pieņemtais likums noteica uzvārdu obligātumu; Mustafa Kemal pieņēma uzvārdu Atatürk (Tēvs turkiem), ko oficiāli piešķīra un kas vēlāk kļuva par viņa leitmotīvu.

Kemalizma seši principi

• Republikānism (Cumhuriyetçilik): valsts kā republika, kur vara pieder tautai, nevis monarham vai reliģiskajam elitam.
• Populisms (Halkçılık): uzsvars uz tautas vienotību un sociālo līdztiesību, valsts institūciju pieejamību plašai sabiedrībai.
• Sekularisms (Laïcité): baznīcas un valsts institūciju atdalīšana, reliģijas publiskās varas ierobežošana likumos un izglītībā.
• Reformisms / Modernizācija (İnkılapçılık): pastāvīgas sociālpolitiskas un kultūras pārmaiņas, kas vērstas uz modernu, racionālu un zinātnisku sabiedrību.
• Nacionālisms (Milliyetçilik): vienota nacionālā identitāte un suverenitātes aizsardzība, kas bija svarīga jaunas nacionālvalsts izveidē.
• Statisms (Devletçilik): valsts aktīva loma ekonomikas attīstībā un sabiedriskā labuma nodrošināšanā, īpaši sākotnējā industrijalizācijas posmā.

Mantojums, atzinība un kritika

Mustafa Kemala Ataturka mantojums ir plašs un pretrunīgs. Viņa sekulārās un modernizācijas reformas dziļi pārveidoja Turcijas sabiedrību, valsti un identitāti — tās veicināja izglītības pieejamību, tiesiskuma reformu un ekonomisko attīstību. Daudzi viņu uzskata par nacionālās neatkarības tēvu un modernizācijas simbolu.

Tajā pašā laikā Atatürka valdīšanas stils bija autoritatīvs: daudzas pārmaiņas tika ieviestas no augšas, politiskā opozīcija tika ierobežota (vienas partijas periods) un citiem viedokļiem bieži nebija liela ietekme uz politiku. Šīs iezīmes rada arī kritiku par demokrātijas ierobežošanu Atatürka laikmetā.

Nāve un piemiņa

Mustafa Kemals Atatürk mira 1938. gada 10. novembrī Stambulā (Dolmabahče pils), pēc ilgstošas slimības. Viņa mirstīgās atliekas tika galu galā pārvietotas uz Ankaru, kur 1953. gadā Atatürka piemiņai tika pabeigts vērienīgs mauzolejs — Anıtkabir —, kas kļuva par valsts oficiālo piemiņas vietu un tūrisma objektu. Viņa idejas turpina ietekmēt Turciju un raisīt diskusijas par modernitāti, nacionālismu un sekularismu.

Šis ir pārskats par Mustafu Kemalu Ataturku — gan par viņa militāro un politisko karjeru, gan par plašo reformu kopumu, kas pārveidoja Turciju no impērijas par mūsdienīgu nacionālu valsti. Viņa mantojums joprojām tiek izvērtēts, svinēts un diskutēts gan Turcijā, gan ārpus tās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Kemals Ataturks?

J: Kāds bija Mustafa dzimšanas vārds un tēva vārds?

J: No kurienes viņš ieguva vārdu "Kemal"?

J: Kādas pārmaiņas ieviesa Ataturks?

J: Kā Turcijas apmeklētāji bieži reaģēja uz Ataturku?

J: Kas bija daži no Ataturka iedvesmotajiem līderiem?

J: Kādus sešus Ataturka principus izmanto mūsdienās?

Meklēt pēc burta