Gamals Abdels Nasers — Ēģiptes prezidents un panarābu līderis (1918–1970)
Gamals Abdels Nasers — Ēģiptes prezidents un panarābu līderis. Nacionālistiskā revolūcija, Suecas kanāla nacionalizācija un naserisma ietekme mūsdienu arābu politikā.
Gamals Abdels Nasers Huseins (Gamal Abdel Nasser Hussein, 1918. gada 15. janvāris – 1970. gada 28. septembris) bija otrs Ēģiptes prezidents no 1956. gada līdz savai nāvei un viena no centrālajām figūrām mūsdienu arābu politikā. Piedzimis Aleksandrijā, viņš apmeklēja militāro akadēmiju un kā daļa no Brīvās virsnieku grupas (Free Officers) aktīvi piedalījās 1952. gada apvērsumā, kas kopā ar pirmo prezidentu Muhamedu Naguibu gāza Sudānas un Ēģiptes monarhiju un atklāja plašu pārmaiņu posmu valsts politikā un ekonomikā.
Varas stāšanās un iekšpolitiskās reformas
Pēc revolūcijas Naguibs īslaicīgi bija valsts galva, bet 1954. gadā Naguibs atkāpās, un par faktisku līderi kļuva Nasers. Viņš konsolidēja varu, kļūstot par premjeru un vēlāk — 1956. gadā — par prezidentu. Nasera valdīšanas laikā tika īstenotas plašas sociālās un ekonomiskās reformas: nacionalizācija un valsts kontrole pār rūpniecību, plaša zemes reforma, nodokļu un algas pārskatīšana, izglītības un veselības aprūpes paplašināšana, kā arī iniciatīvas analfabētisma apkarošanai. Šīs reformas mērķēja samazināt feodālo iedzīvotāju atkarību, veicināt rūpniecību un modernizēt valsti, padarot to sociālistiskāku un modernāku.
Ekonomika, infrastruktūra un Suecas kanāls
Viens no simboliskākajiem soļiem bija 1956. gada lēmums nacionalizēt Suecas kanālu, kas izraisīja Suezā krīzi — militāru iejaukšanos no Francijas, Lielbritānijas un Izraēlas, taču arī pacēla Nasera prestižu starptautiski. Viņa valdība īstenoja arī lielus infrastruktūras projektus, no kuriem nozīmīgākais bija Augšāsvanas aizsprosta (Aswan High Dam) būvniecība — projekts, kas nodrošināja hidroenerģiju, meliorāciju un lauksaimniecības modernizāciju. Lai finansētu šos projektus, valdība aizņēmās līdzekļus, slēdza līgumus ar PSRS un citiem partneriem un paplašināja valsts rūpniecību.
Ārpolitika, panarābisms un starptautiskā ietekme
Nasers popularizēja panarābu nacionālismu un veicināja vienotu arābu fronti pret koloniālismu un ārējo iejaukšanos. Viņš bija vadošs līderis 1950.–60. gadu antikolonialisma kustībās un deva lielu ieguldījumu Nepievienošanās kustības (Non-Aligned Movement) veidošanā. 1958. gadā Ēģipte un Sīrija izveidoja Apvienoto Arābu Republiku (United Arab Republic), kas gan 1961. gadā izjukā, taču bija svarīgs izpausmes piemērs Nasera panarābiskajām ambīcijām.
Konflikti un kritika
Naseram bija spēcīga ietekme arī reģionālā mērogā: viņš atbalstīja palestīniešu kustības un dažādas antikolonialas grupas Āfrikā un Āzijā, kā arī iejaucās notikumos Jemenas pilsoņu karā. Viņa politika nonāca militārā konflikta centrā 1956. gada Suezā un vēlāk 1967. gada Sešu dienu karā, kad Izraēlas uzvara pār arābu koalīciju izraisīja smagu sakāvi un kritiku par militārajām un politiskajām kļūdām. Tā rezultātā Nasera autoritārais stils un valsts vadības centralizācija tika pakļauti nopietnai pārskatīšanai.
Varas metode un iekšpolitiskā represija
Lai gan Naseru daudzi slavēja kā cīnītāju pret imperiālismu un par sociālo taisnīgumu, viņa valdīšanas laikā tika ierobežotas politiskās brīvības. Viņš izveidoja vienu partiju — Arābu sociālistisko savienību — un stingri apspieda opozīciju, tostarp Musulmaņu brālību pēc 1954. gada atentāta mēģinājuma. Cilvēktiesību pārkāpumi, spīdzināšanas un politisko pretinieku aresti ir daļa no viņa mantojuma, ko kritizē daudzi vēsturnieki un tiesību aizstāvji.
Mantojums un simboliskā nozīme
Nasers tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām politiskajām figūrām arābu pasaulē 20. gadsimta vidū. Viņa ideoloģija — tā dēvētais naserisms — apvienoja laicīgu arābu nacionālismu, sociālistiskas ekonomikas elementus un asu antikolonialismu. Pat pēc smagām neveiksmēm, īpaši 1967. gada karā, daudzi arābu sabiedrības locekļi joprojām uzskata Nāseru par brīvības, cieņas un neatkarības simbolu. Viņa politiskie lēmumi, reformu rezultāti un starptautiskā klātbūtne būtiski ietekmēja gan Ēģiptes attīstību, gan visu reģiona politisko karti.
Gamals Abdels Nasers mira 1970. gada 28. septembrī sirdstrieka dēļ. Pēc viņa nāves viņa vietu ieņēma Anvars Sadats, kas mainīja daļu ārpolitikas un ekonomikas kursa. Tomēr Nasera laika politiskā un ideoloģiskā mantojuma pēdas joprojām ir redzamas mūsdienu Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Gamals Abdels Nāsers Huseins?
A: Gamals Abdels Nāsers Huseins bija otrais Ēģiptes prezidents no 1956. gada līdz savai nāvei 1970. gadā.
J: Ko viņš darīja, lai Ēģiptē ieviestu pārmaiņas?
A: Kopā ar pirmo prezidentu Mohamedu Naguibu viņš vadīja Ēģiptes 1952. gada revolūciju, kas gāza Ēģiptes un Sudānas monarhiju un Ēģiptē ieviesa jaunu pārmaiņu periodu, padarot to par sociālistiskāku un modernāku valsti.
Jautājums: Cik ilgi ilga bija viņa savienība ar Sīriju?
A: Viņa savienība ar Sīriju nebija ilga.
J: Kas ir Naserisms?
A: Naserisms ir Gamal Abdel Nasser Hussein propagandētā panarabisma versija, kas bija populāra arābu pasaulē 20. gadsimta 50. un 60. gados.
J: Kādas svarīgas nozares viņš nacionalizēja?
A: Viņa vadībā Ēģiptē tika nacionalizēts Suecas kanāls un daudzas citas nozares.
J: Kā arābi kopš tā laika ir uztvēruši viņa mantojumu?
A.: Pat pēc tam, kad Izraēlas uzvara pār arābu armijām Sešu dienu karā sabojāja sabiedrības viedokli par viņu, daudzi arābi joprojām uzskata Naseru par arābu cieņas un brīvības simbolu.
Meklēt