Nepievienošanās kustība
Nepievienošanās kustība (NAM) ir starptautiskaorganizācija (valstu grupa), kas nevēlas oficiāli pievienoties kādam lielvalstu blokam (valstu grupai) vai būt pret to. 2018. gadā kustībā bija 125 locekļi un 25 novērotājvalstis.
Grupa tika dibināta 1961. gadā Belgradā. To izveidoja Dienvidslāvijas prezidents Josips Brozs Tito, Indijas pirmais premjerministrs Džawaharlals Nehru, Ēģiptes otrais prezidents Gamals Abdel Nassers, Ganas pirmais prezidents Kvame Nkruma un Indonēzijas pirmais prezidents Sukarno. Visi pieci līderi uzskatīja, ka jaunattīstības valstīm Aukstajā karā nevajadzētu palīdzēt ne Rietumu, ne Austrumu blokam. Viņi arī uzskatīja, ka jaunattīstības valstīm nevajadzētu būt ne kapitālistiskām, ne komunistiskām, bet jāmēģina atrast citu veidu, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem.
Havanas 1979. gada deklarācijā bija teikts, ka organizācijas mērķis ir palīdzēt valstīm saglabāt "nacionālo neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un drošību", "cīnoties pret imperiālismu, koloniālismu, neokoloniālismu, rasismu un visām ārvalstu agresijas, okupācijas, dominēšanas, iejaukšanās vai hegemonijas formām, kā arī pret lielvaru un bloku politiku". Tas nozīmē, ka viņi vēlējās pārvaldīt savas valstis bez galveno kapitālistisko lielvaru un lielo sociālistisko valstu norādījumiem.
Nepievienošanās kustības valstis veido gandrīz divas trešdaļas no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un 55% pasaules iedzīvotāju.
Ģenerālsekretāri
Starp samitiem Nepievienošanās kustību vada pēdējā samita sanāksmē ievēlētais ģenerālsekretārs. Tā kā ievērojama daļa kustības darba notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, no tās valsts vēstnieka ANO, kas ir tās priekšsēdētājs, tiek sagaidīts, ka viņš veltīs laiku un pūles jautājumiem, kas saistīti ar Bezvienošanās kustību. Koordinācijas birojs, kas arī atrodas ANO, ir galvenais instruments kustības darba grupu, komiteju un darba grupu darba vadīšanai.
| Nepievienošanās kustības ģenerālsekretāri | ||||
| Nosaukums | Valsts | Puse | No | Uz |
| Dienvidslāvijas komunistu līga | 1961 | 1964 | ||
|
| Arābu sociālistu savienība | 1964 | 1970 | |
| Kenets Kaunda | Apvienotā nacionālā neatkarībaspartija | 1970 | 1973 | |
| Houari Boumediène | Revolucionārā padome | 1973 | 1976 | |
| William Gopallawa |
| Neatkarīgi | 1976 | 1978 |
| Junius Richard Jayewardene | Apvienotā nacionālā partija | 1978 | 1979 | |
| 1979 | 1983 | |||
| Neelam Sanjiva Reddy | Janata partija | 1983 | ||
| Zail Singh | Kongresa partija | 1983 | 1986 | |
| Roberts Mugabe |
| ZANU-PF | 1986 | 1989 |
| Janez Drnovšek | Dienvidslāvijas komunistu līga | 1989 | 1990 | |
| Borisavs Jovičs | Serbijas Sociālistiskā partija | 1990 | 1991 | |
| Stjepan (Stipe) Mesić | Horvātijas Demokrātiskā savienība | 1991 | ||
| Branko Kostić | Melnkalnes Sociālistu demokrātiskā partija | 1991 | 1992 | |
| Dobrica Ćosić[] | Neatkarīgi | 1992 | ||
| Suharto | Partai Golongan Karya | 1992 | 1995 | |
| Ernesto Samper | Kolumbijas Liberālā partija | 1995 | 1998 | |
| Andrés Pastrana Arango | Kolumbijas Konservatīvā partija | 1998 | ||
| 1998 | 1999 | |||
| Thabo Mbeki | 1999 | 2003 | ||
| Mahatirs Mohamads | Apvienoto malajiešu nacionālā organizācija | 2003 | ||
| Abdullah Ahmad Badawi | 2003 | 2006 | ||
| 2006 | 2008 | |||
| Rauls Kastro | 2008 | 2009 | ||
|
| Nacionāldemokrātiskā partija | 2009 | 2011 | |
| Mohamed Hussein Tantawi | Neatkarīgi | 2011 | 2012 | |
| Mohameds Mursi | Brīvības un taisnīguma partija | 2012 | ||
| Islāma Irānas celtnieku alianse | 2012 | 2013 | ||
| Kaujinieku garīdznieku apvienība | 2013 | 2016 | ||
| Nikolass Maduro | Venecuēlas Apvienotā sociālistu partija | 2016 | 2019 | |
| Ilhams Alijevs | 2019 | (2022) | ||
Ģenerālsekretāri
Starp samitiem Nepievienošanās kustību vada pēdējā samita sanāksmē ievēlētais ģenerālsekretārs. Tā kā ievērojama daļa kustības darba notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, no tās valsts vēstnieka ANO, kas ir tās priekšsēdētājs, tiek sagaidīts, ka viņš veltīs laiku un pūles jautājumiem, kas saistīti ar Bezvienošanās kustību. Koordinācijas birojs, kas arī atrodas ANO, ir galvenais instruments kustības darba grupu, komiteju un darba grupu darba vadīšanai.
| Nepievienošanās kustības ģenerālsekretāri | ||||
| Nosaukums | Valsts | Puse | No | Uz |
| Dienvidslāvijas komunistu līga | 1961 | 1964 | ||
|
| Arābu sociālistu savienība | 1964 | 1970 | |
| Kenets Kaunda | Apvienotā nacionālā neatkarības partija | 1970 | 1973 | |
| Houari Boumediène | Revolucionārā padome | 1973 | 1976 | |
| William Gopallawa |
| Neatkarīgi | 1976 | 1978 |
| Junius Richard Jayewardene | Apvienotā nacionālā partija | 1978 | 1979 | |
| 1979 | 1983 | |||
| Neelam Sanjiva Reddy | Janata partija | 1983 | ||
| Zail Singh | Kongresa partija | 1983 | 1986 | |
| Roberts Mugabe |
| ZANU-PF | 1986 | 1989 |
| Janez Drnovšek | Dienvidslāvijas komunistu līga | 1989 | 1990 | |
| Borisavs Jovičs | Serbijas Sociālistiskā partija | 1990 | 1991 | |
| Stjepan (Stipe) Mesić | Horvātijas Demokrātiskā savienība | 1991 | ||
| Branko Kostić | Melnkalnes Sociālistu demokrātiskā partija | 1991 | 1992 | |
| Dobrica Ćosić[] | Neatkarīgi | 1992 | ||
| Suharto | Partai Golongan Karya | 1992 | 1995 | |
| Ernesto Samper | Kolumbijas Liberālā partija | 1995 | 1998 | |
| Andrés Pastrana Arango | Kolumbijas Konservatīvā partija | 1998 | ||
| 1998 | 1999 | |||
| Thabo Mbeki | 1999 | 2003 | ||
| Mahatirs Mohamads | Apvienoto malajiešu nacionālā organizācija | 2003 | ||
| Abdullah Ahmad Badawi | 2003 | 2006 | ||
| 2006 | 2008 | |||
| Rauls Kastro | 2008 | 2009 | ||
|
| Nacionāldemokrātiskā partija | 2009 | 2011 | |
| Mohamed Hussein Tantawi | Neatkarīgi | 2011 | 2012 | |
| Mohameds Mursi | Brīvības un taisnīguma partija | 2012 | ||
| Islāma Irānas celtnieku alianse | 2012 | 2013 | ||
| Kaujinieku garīdznieku apvienība | 2013 | 2016 | ||
| Nikolass Maduro | Venecuēlas Apvienotā sociālistu partija | 2016 | 2019 | |
| Ilhams Alijevs | 2019 | (2022) | ||
Dalībnieki
Pilntiesīgie locekļi
Afganistāna
Alžīrija
Angola
Antigva un Barbuda
Azerbaidžāna
Bahamu salas
Bahreina
Bangladeša
Barbadosa
Baltkrievija
Beliza
Benina
Butāns
Bolīvija
Bosnija un Hercegovina
Botsvāna
Brazīlija
Bruneja Darusalama
Burkinafaso
Burundi
Kaboverde
Kambodža
Kamerūna
Centrālāfrikas Republika
Chad
Čīle
Kolumbija
Komoru salas
Kongo
Kuba
Kostarika
Kongo Demokrātiskā Republika
Džibutija
Dominika
Dominikānas Republika
Ekvadora
Ēģipte
Ekvatoriālā Gvineja
Eritreja
Eswatini
Etiopija
Fidži
Gabona
Gambija
Gana
Grenada
Gvatemala
Gvineja
Gvineja-Bisava
Gajāna
Haiti
Hondurasa
Indija
Indonēzija
Irāna
Irāka
Kotdivuāras krasts
Jamaika
Jordānija
Kenija
Kuveita
Laosa
Libāna
Lesoto
Libērija
Lībija
Madagaskara
Malāvija
Malaizija
Maldīvu salas
Mali
Mauritānija
Maurīcija
Mongolija
Maroka
Mozambika
Mjanma
Namībija
Nepāla
Nikaragva
Nigēra
Nigērija
Ziemeļkoreja
Omāna
Pakistāna
Palestīna
Panama
Papua-Jaungvineja
Paragvaja
Peru
Filipīnas
Katara
Ruanda
Sentkitsa un Nevisa
Sentlūsija
Sentvinsenta un Grenadīnas
Santome un Prinsipi
Saūda Arābija
Senegāla
Seišelu salas
Sjerraleone
Singapūra
Somālija
Dienvidāfrika
Dienvidsudāna
Šrilanka
Sudāna
Surinama
Sīrija
Tanzānija
Taizeme
Austrumtimora
Togo
Trinidāda un Tobāgo
Tunisija
Turkmenistāna
Uganda
Apvienotie Arābu Emirāti
Uzbekistāna
Vanuatu
Venecuēla
Vjetnama
Jemena
Zambija
Zimbabve
Bijušie locekļi
Kipra Kipra ir viena no NAM dibinātājām, bet 2004. gadā Kipra kopā ar Maltu pārtrauca dalību NAM, līdz tā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Malta Malta Malta oficiāli pievienojās Nepievienošanās kustībai 1974. gadā, bet 2004. gadā Malta kopā ar Kipru pārtrauca dalību, līdz kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Polija Polija oficiāli pievienojās Nepievienošanās kustībai 1989. gadā, bet 2004. gadā Polija kopā ar Kipru un Maltu pārtrauca dalību, līdz tā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti..svg.png)
Dienvidslāvija Dienvidslāvija ir NAM dibinātāja. Dienvidslāvijas galvaspilsēta Belgrada ir NAM dzimšanas vieta. No 1961. līdz 1964. gadam un no 1989. līdz 1992. gadam Dienvidslāvija rīkoja NAM samitus. Tā izstājās no Nepievienošanās kustības 1992. gadā līdz ar tās likvidāciju. Bosnija un Hercegovina ir vienīgā bijušās Dienvidslāvijas daļa, kas pašlaik ir pievienojusies Nepievienošanās kustībai.
Ukraina (zaudējusi novērotāja statusu)
Novērotāji
Novērotāja statuss ir šādām valstīm un organizācijām:
Nepievienošanās kustības dalībvalstis (2018). Gaiši zilām valstīm ir novērotāja statuss.
Dalībnieki
Pilntiesīgie locekļi
- Afganistāna
- Alžīrija
- Angola
- Antigva un Barbuda
- Azerbaidžāna
- Bahamu salas
- Bahreina
- Bangladeša
- Barbadosa
- Baltkrievija
- Beliza
- Benina
- Butāns
- Bolīvija
- Bosnija un Hercegovina
- Botsvāna
- Bruneja Darusalama
- Burkinafaso
- Burundi
- Kaboverde
- Kambodža
- Kamerūna
- Centrālāfrikas Republika
- Chad
- Čīle
- Kolumbija
- Komoru salas
- Kongo
- Kuba
- Kostarika
- Kongo Demokrātiskā Republika
- Džibutija
- Dominika
- Dominikānas Republika
- Ekvadora
- Ēģipte
- Ekvatoriālā Gvineja
- Eritreja
- Eswatini
- Etiopija
- Fidži
- Gabona
- Gambija
- Gana
- Grenada
- Gvatemala
- Gvineja
- Gvineja-Bisava
- Gajāna
- Haiti
- Hondurasa
- Indija
- Indonēzija
- Irāna
- Irāka
- Kotdivuāras krasts
- Jamaika
- Jordānija
- Kenija
- Kuveita
- Laosa
- Libāna
- Lesoto
- Libērija
- Lībija
- Madagaskara
- Malāvija
- Malaizija
- Maldīvu salas
- Mali
- Mauritānija
- Maurīcija
- Mongolija
- Maroka
- Mozambika
- Mjanma
- Namībija
- Nepāla
- Nikaragva
- Nigēra
- Nigērija
- Ziemeļkoreja
- Omāna
- Pakistāna
- Palestīna
- Panama
- Papua-Jaungvineja
- Paragvaja
- Peru
- Filipīnas
- Katara
- Ruanda
- Sentkitsa un Nevisa
- Sentlūsija
- Sentvinsenta un Grenadīnas
- Santome un Prinsipi
- Saūda Arābija
- Senegāla
- Seišelu salas
- Sjerraleone
- Singapūra
- Somālija
- Dienvidāfrika
- Dienvidsudāna
- Šrilanka
- Sudāna
- Surinama
- Sīrija
- Tanzānija
- Taizeme
- Austrumtimora
- Togo
- Trinidāda un Tobāgo
- Tunisija
- Turkmenistāna
- Uganda
- Apvienotie Arābu Emirāti
- Uzbekistāna
- Vanuatu
- Venecuēla
- Vjetnama
- Jemena
- Zambija
- Zimbabve
Bijušie locekļi
- Kipra Kipra ir viena no NAM dibinātājām, bet 2004. gadā Kipra kopā ar Maltu pārtrauca dalību NAM, līdz tā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
- Malta Malta Malta oficiāli pievienojās Nepievienošanās kustībai 1974. gadā, bet 2004. gadā Malta kopā ar Kipru pārtrauca dalību, līdz kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
- Polija Polija oficiāli pievienojās Nepievienošanās kustībai 1989. gadā, bet 2004. gadā Polija kopā ar Kipru un Maltu pārtrauca dalību, līdz tā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
.svg(1).png)
Dienvidslāvija Dienvidslāvija ir NAM dibinātāja. Dienvidslāvijas galvaspilsēta Belgrada ir NAM dzimšanas vieta. No 1961. līdz 1964. gadam un no 1989. līdz 1992. gadam Dienvidslāvija rīkoja NAM samitus. Tā izstājās no Nepievienošanās kustības 1992. gadā līdz ar tās likvidāciju. Bosnija un Hercegovina ir vienīgā bijušās Dienvidslāvijas daļa, kas pašlaik ir pievienojusies Nepievienošanās kustībai.- Ukraina (zaudējusi novērotāja statusu)
Novērotāji
Novērotāja statuss ir šādām valstīm un organizācijām:
Nepievienošanās kustības dalībvalstis (2018). Gaiši zilām valstīm ir novērotāja statuss.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Nepievienošanās kustība?
A: Nepievienošanās kustība (NAM) ir starptautiska organizācija (valstu grupa), kas nevēlas oficiāli pievienoties kādam lielākajam spēku blokam (valstu grupai) vai būt pret to.
J: Kad kustība sākās?
A: Grupa tika dibināta 1961. gadā Belgradā.
J: Kas bija pieci līderi, kuri izveidoja kustību?
A: Kustību izveidoja Dienvidslāvijas prezidents Josips Brozs Tito, Indijas pirmais premjerministrs Džawaharlal Nehru, Ēģiptes otrais prezidents Gamal Abdel Nasser, Ganas pirmais prezidents Kwame Nkrumah un Indonēzijas pirmais prezidents Sukarno.
J: Ko šie pieci līderi uzskatīja par jaunattīstības valstīm?
A: Šie pieci līderi uzskatīja, ka jaunattīstības valstīm nevajadzētu palīdzēt ne Rietumu, ne Austrumu blokam Aukstā kara laikā. Viņi arī uzskatīja, ka jaunattīstības valstīm nevajadzētu būt ne kapitālistiskām, ne komunistiskām, bet jāmēģina atrast citu veidu, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem.
J: Kas ir minēts 1979. gada Havanas deklarācijā?
A: 1979. gada Havanas deklarācijā bija teikts, ka organizācijas mērķis ir palīdzēt valstīm saglabāt to "nacionālo neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un neiesaistīto valstu drošību" to "cīņā pret imperiālismu, koloniālismu, neokoloniālismu, rasismu un visa veida ārvalstu agresiju, okupācijas iejaukšanos vai hegemoniju, kā arī pret lielvaru un bloku politiku". Tas nozīmē, ka viņi vēlējās pārvaldīt savas valstis bez galveno kapitālistisko lielvaru un lielo sociālistisko valstu norādījumiem.
Jautājums: Cik daudz locekļu šodien ir NAM?
A: 2019. gadā Nepievienošanās kustībā bija 120 locekļi un 27 novērotāji.
Jautājums: Cik daudz iedzīvotāju šodien pārstāv NAM?
A:Nepievienošanās kustības valstis ir gandrīz divas trešdaļas no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un 55 % no pasaules iedzīvotāju skaita.
