Nepievienošanās kustība

Nepievienošanās kustība (NAM) ir starptautiskaorganizācija (valstu grupa), kas nevēlas oficiāli pievienoties kādam lielvalstu blokam (valstu grupai) vai būt pret to. 2018. gadā kustībā bija 125 locekļi un 25 novērotājvalstis.

Grupa tika dibināta 1961. gadā Belgradā. To izveidoja Dienvidslāvijas prezidents Josips Brozs Tito, Indijas pirmais premjerministrs Džawaharlals Nehru, Ēģiptes otrais prezidents Gamals Abdel Nassers, Ganas pirmais prezidents Kvame Nkruma un Indonēzijas pirmais prezidents Sukarno. Visi pieci līderi uzskatīja, ka jaunattīstības valstīm Aukstajā karā nevajadzētu palīdzēt ne Rietumu, ne Austrumu blokam. Viņi arī uzskatīja, ka jaunattīstības valstīm nevajadzētu būt ne kapitālistiskām, ne komunistiskām, bet jāmēģina atrast citu veidu, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem.

Havanas 1979. gada deklarācijā bija teikts, ka organizācijas mērķis ir palīdzēt valstīm saglabāt "nacionālo neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un drošību", "cīnoties pret imperiālismu, koloniālismu, neokoloniālismu, rasismu un visām ārvalstu agresijas, okupācijas, dominēšanas, iejaukšanās vai hegemonijas formām, kā arī pret lielvaru un bloku politiku". Tas nozīmē, ka viņi vēlējās pārvaldīt savas valstis bez galveno kapitālistisko lielvaru un lielo sociālistisko valstu norādījumiem.

Nepievienošanās kustības valstis veido gandrīz divas trešdaļas no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un 55% pasaules iedzīvotāju.

Ģenerālsekretāri

Starp samitiem Nepievienošanās kustību vada pēdējā samita sanāksmē ievēlētais ģenerālsekretārs. Tā kā ievērojama daļa kustības darba notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, no tās valsts vēstnieka ANO, kas ir tās priekšsēdētājs, tiek sagaidīts, ka viņš veltīs laiku un pūles jautājumiem, kas saistīti ar Bezvienošanās kustību. Koordinācijas birojs, kas arī atrodas ANO, ir galvenais instruments kustības darba grupu, komiteju un darba grupu darba vadīšanai.

Nepievienošanās kustības ģenerālsekretāri

Nosaukums

Valsts

Puse

No

Uz

Josips Brozs Tito

 Dienvidslāvija

Dienvidslāvijas komunistu līga

1961

1964

Gamals Abdel Nassers

 Apvienotā Arābu Republika

Arābu sociālistu savienība

1964

1970

Kenets Kaunda

 Zambija

Apvienotā nacionālā neatkarībaspartija

1970

1973

Houari Boumediène

 Alžīrija

Revolucionārā padome

1973

1976

William Gopallawa

 Šrilanka

Neatkarīgi

1976

1978

Junius Richard Jayewardene

Apvienotā nacionālā partija

1978

1979

Fidels Kastro

 Kuba

Kubas Komunistiskā partija

1979

1983

Neelam Sanjiva Reddy

 Indija

Janata partija

1983

Zail Singh

Kongresa partija

1983

1986

Roberts Mugabe

 Zimbabve

ZANU-PF

1986

1989

Janez Drnovšek

 Dienvidslāvija

Dienvidslāvijas komunistu līga

1989

1990

Borisavs Jovičs

Serbijas Sociālistiskā partija

1990

1991

Stjepan (Stipe) Mesić

Horvātijas Demokrātiskā savienība

1991

Branko Kostić

Melnkalnes Sociālistu demokrātiskā partija

1991

1992

Dobrica Ćosić[]

Neatkarīgi

1992

Suharto

 Indonēzija

Partai Golongan Karya

1992

1995

Ernesto Samper

 Kolumbija

Kolumbijas Liberālā partija

1995

1998

Andrés Pastrana Arango

Kolumbijas Konservatīvā partija

1998

Nelsons Mandela

 Dienvidāfrika

Āfrikas Nacionālais kongress

1998

1999

Thabo Mbeki

1999

2003

Mahatirs Mohamads

 Malaizija

Apvienoto malajiešu nacionālā organizācija

2003

Abdullah Ahmad Badawi

2003

2006

Fidels Kastro

 Kuba

Kubas Komunistiskā partija

2006

2008

Rauls Kastro

2008

2009

Hosni Mubaraks

 Ēģipte

Nacionāldemokrātiskā partija

2009

2011

Mohamed Hussein Tantawi

Neatkarīgi

2011

2012

Mohameds Mursi

Brīvības un taisnīguma partija

2012

Mahmuds Ahmadinedžads

 Irāna

Islāma Irānas celtnieku alianse

2012

2013

Hasans Ruhani

Kaujinieku garīdznieku apvienība

2013

2016

Nikolass Maduro

 Venecuēla

Venecuēlas Apvienotā sociālistu partija

2016

2019

Ilhams Alijevs

 Azerbaidžāna

Jaunā Azerbaidžānas partija

2019

(2022)

Ģenerālsekretāri

Starp samitiem Nepievienošanās kustību vada pēdējā samita sanāksmē ievēlētais ģenerālsekretārs. Tā kā ievērojama daļa kustības darba notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, no tās valsts vēstnieka ANO, kas ir tās priekšsēdētājs, tiek sagaidīts, ka viņš veltīs laiku un pūles jautājumiem, kas saistīti ar Bezvienošanās kustību. Koordinācijas birojs, kas arī atrodas ANO, ir galvenais instruments kustības darba grupu, komiteju un darba grupu darba vadīšanai.

Nepievienošanās kustības ģenerālsekretāri

Nosaukums

Valsts

Puse

No

Uz

Josips Brozs Tito

 Dienvidslāvija

Dienvidslāvijas komunistu līga

1961

1964

Gamals Abdel Nassers

 Apvienotā Arābu Republika

Arābu sociālistu savienība

1964

1970

Kenets Kaunda

 Zambija

Apvienotā nacionālā neatkarības partija

1970

1973

Houari Boumediène

 Alžīrija

Revolucionārā padome

1973

1976

William Gopallawa

 Šrilanka

Neatkarīgi

1976

1978

Junius Richard Jayewardene

Apvienotā nacionālā partija

1978

1979

Fidels Kastro

 Kuba

Kubas Komunistiskā partija

1979

1983

Neelam Sanjiva Reddy

 Indija

Janata partija

1983

Zail Singh

Kongresa partija

1983

1986

Roberts Mugabe

 Zimbabve

ZANU-PF

1986

1989

Janez Drnovšek

 Dienvidslāvija

Dienvidslāvijas komunistu līga

1989

1990

Borisavs Jovičs

Serbijas Sociālistiskā partija

1990

1991

Stjepan (Stipe) Mesić

Horvātijas Demokrātiskā savienība

1991

Branko Kostić

Melnkalnes Sociālistu demokrātiskā partija

1991

1992

Dobrica Ćosić[]

Neatkarīgi

1992

Suharto

 Indonēzija

Partai Golongan Karya

1992

1995

Ernesto Samper

 Kolumbija

Kolumbijas Liberālā partija

1995

1998

Andrés Pastrana Arango

Kolumbijas Konservatīvā partija

1998

Nelsons Mandela

 Dienvidāfrika

Āfrikas Nacionālais kongress

1998

1999

Thabo Mbeki

1999

2003

Mahatirs Mohamads

 Malaizija

Apvienoto malajiešu nacionālā organizācija

2003

Abdullah Ahmad Badawi

2003

2006

Fidels Kastro

 Kuba

Kubas Komunistiskā partija

2006

2008

Rauls Kastro

2008

2009

Hosni Mubaraks

 Ēģipte

Nacionāldemokrātiskā partija

2009

2011

Mohamed Hussein Tantawi

Neatkarīgi

2011

2012

Mohameds Mursi

Brīvības un taisnīguma partija

2012

Mahmuds Ahmadinedžads

 Irāna

Islāma Irānas celtnieku alianse

2012

2013

Hasans Ruhani

Kaujinieku garīdznieku apvienība

2013

2016

Nikolass Maduro

 Venecuēla

Venecuēlas Apvienotā sociālistu partija

2016

2019

Ilhams Alijevs

 Azerbaidžāna

Jaunā Azerbaidžānas partija

2019

(2022)

Dalībnieki

Pilntiesīgie locekļi

  1.  Afganistāna
  2.  Alžīrija
  3.  Angola
  4.  Antigva un Barbuda
  5.  Azerbaidžāna
  6.  Bahamu salas
  7.  Bahreina
  8.  Bangladeša
  9.  Barbadosa
  10.  Baltkrievija
  11.  Beliza
  12.  Benina
  13.  Butāns
  14.  Bolīvija
  15.  Bosnija un Hercegovina
  16.  Botsvāna
  17.  Brazīlija
  18.  Bruneja Darusalama
  19.  Burkinafaso
  20.  Burundi
  21.  Kaboverde
  22.  Kambodža
  23.  Kamerūna
  24.  Centrālāfrikas Republika
  25.  Chad
  26.  Čīle
  27.  Kolumbija
  28.  Komoru salas
  29.  Kongo
  30.  Kuba
  31.  Kostarika
  32.  Kongo Demokrātiskā Republika
  33.  Džibutija
  34.  Dominika
  35.  Dominikānas Republika
  36.  Ekvadora
  37.  Ēģipte
  38.  Ekvatoriālā Gvineja
  39.  Eritreja
  40.  Eswatini
  41.  Etiopija
  42.  Fidži
  43.  Gabona
  44.  Gambija
  45.  Gana
  46.  Grenada
  47.  Gvatemala
  48.  Gvineja
  49.  Gvineja-Bisava
  50.  Gajāna
  51.  Haiti
  52.  Hondurasa
  53.  Indija
  54.  Indonēzija
  55.  Irāna
  56.  Irāka
  57.  Kotdivuāras krasts
  58.  Jamaika
  59.  Jordānija
  60.  Kenija
  61.  Kuveita
  62.  Laosa
  63.  Libāna
  64.  Lesoto
  65.  Libērija
  66.  Lībija
  67.  Madagaskara
  68.  Malāvija
  69.  Malaizija
  70.  Maldīvu salas
  71.  Mali
  72.  Mauritānija
  73.  Maurīcija
  74.  Mongolija
  75.  Maroka
  76.  Mozambika
  77.  Mjanma
  78.  Namībija
  79.    Nepāla
  80.  Nikaragva
  81.  Nigēra
  82.  Nigērija
  83.  Ziemeļkoreja
  84.  Omāna
  85.  Pakistāna
  86.  Palestīna
  87.  Panama
  88.  Papua-Jaungvineja
  89.  Paragvaja
  90.  Peru
  91.  Filipīnas
  92.  Katara
  93.  Ruanda
  94.  Sentkitsa un Nevisa
  95.  Sentlūsija
  96.  Sentvinsenta un Grenadīnas
  97.  Santome un Prinsipi
  98.  Saūda Arābija
  99.  Senegāla
  100.  Seišelu salas
  101.  Sjerraleone
  102.  Singapūra
  103.  Somālija
  104.  Dienvidāfrika
  105.  Dienvidsudāna
  106.  Šrilanka
  107.  Sudāna
  108.  Surinama
  109.  Sīrija
  110.  Tanzānija
  111.  Taizeme
  112.  Austrumtimora
  113.  Togo
  114.  Trinidāda un Tobāgo
  115.  Tunisija
  116.  Turkmenistāna
  117.  Uganda
  118.  Apvienotie Arābu Emirāti
  119.  Uzbekistāna
  120.  Vanuatu
  121.  Venecuēla
  122.  Vjetnama
  123.  Jemena
  124.  Zambija
  125.  Zimbabve

Bijušie locekļi

  1.  Kipra Kipra ir viena no NAM dibinātājām, bet 2004. gadā Kipra kopā ar Maltu pārtrauca dalību NAM, līdz tā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
  2.  Malta Malta Malta oficiāli pievienojās Nepievienošanās kustībai 1974. gadā, bet 2004. gadā Malta kopā ar Kipru pārtrauca dalību, līdz kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
  3.  Polija Polija oficiāli pievienojās Nepievienošanās kustībai 1989. gadā, bet 2004. gadā Polija kopā ar Kipru un Maltu pārtrauca dalību, līdz tā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
  4.  Dienvidslāvija Dienvidslāvija ir NAM dibinātāja. Dienvidslāvijas galvaspilsēta Belgrada ir NAM dzimšanas vieta. No 1961. līdz 1964. gadam un no 1989. līdz 1992. gadam Dienvidslāvija rīkoja NAM samitus. Tā izstājās no Nepievienošanās kustības 1992. gadā līdz ar tās likvidāciju. Bosnija un Hercegovina ir vienīgā bijušās Dienvidslāvijas daļa, kas pašlaik ir pievienojusies Nepievienošanās kustībai.
  5.  Ukraina (zaudējusi novērotāja statusu)

Novērotāji

Novērotāja statuss ir šādām valstīm un organizācijām:

  1.  Albānija
  2.  Argentīna
  3.  Armēnija
  4.  Salvadora
  5.  Izraēla
  6.  Kazahstāna
  7.  Kiribati
  8.  Kirgizstāna
  9.  Maķedonija
  10.  Māršala salas
  11.  Meksika
  12.  Mikronēzija
  13.  Melnkalne
  14.  Nauru
  15.  Palau
  16.  Samoa
  17.  Serbija
  18.  Dienvidkoreja
  19.  Zālamana salas
  20.  Tadžikistāna
  21.  Tonga
  22.  Tuvalu
  23.  Urugvaja
  24.  Ukraina
  25.   Vatikāns

 

Nepievienošanās kustības dalībvalstis (2018). Gaiši zilām valstīm ir novērotāja statuss.Zoom
Nepievienošanās kustības dalībvalstis (2018). Gaiši zilām valstīm ir novērotāja statuss.

Dalībnieki

Pilntiesīgie locekļi

  1.  Afganistāna
  2.  Alžīrija
  3.  Angola
  4.  Antigva un Barbuda
  5.  Azerbaidžāna
  6.  Bahamu salas
  7.  Bahreina
  8.  Bangladeša
  9.  Barbadosa
  10.  Baltkrievija
  11.  Beliza
  12.  Benina
  13.  Butāns
  14.  Bolīvija
  15.  Bosnija un Hercegovina
  16.  Botsvāna
  17.  Bruneja Darusalama
  18.  Burkinafaso
  19.  Burundi
  20.  Kaboverde
  21.  Kambodža
  22.  Kamerūna
  23.  Centrālāfrikas Republika
  24.  Chad
  25.  Čīle
  26.  Kolumbija
  27.  Komoru salas
  28.  Kongo
  29.  Kuba
  30.  Kostarika
  31.  Kongo Demokrātiskā Republika
  32.  Džibutija
  33.  Dominika
  34.  Dominikānas Republika
  35.  Ekvadora
  36.  Ēģipte
  37.  Ekvatoriālā Gvineja
  38.  Eritreja
  39.  Eswatini
  40.  Etiopija
  41.  Fidži
  42.  Gabona
  43.  Gambija
  44.  Gana
  45.  Grenada
  46.  Gvatemala
  47.  Gvineja
  48.  Gvineja-Bisava
  49.  Gajāna
  50.  Haiti
  51.  Hondurasa
  52.  Indija
  53.  Indonēzija
  54.  Irāna
  55.  Irāka
  56.  Kotdivuāras krasts
  57.  Jamaika
  58.  Jordānija
  59.  Kenija
  60.  Kuveita
  61.  Laosa
  62.  Libāna
  63.  Lesoto
  64.  Libērija
  65.  Lībija
  66.  Madagaskara
  67.  Malāvija
  68.  Malaizija
  69.  Maldīvu salas
  70.  Mali
  71.  Mauritānija
  72.  Maurīcija
  73.  Mongolija
  74.  Maroka
  75.  Mozambika
  76.  Mjanma
  77.  Namībija
  78.    Nepāla
  79.  Nikaragva
  80.  Nigēra
  81.  Nigērija
  82.  Ziemeļkoreja
  83.  Omāna
  84.  Pakistāna
  85.  Palestīna
  86.  Panama
  87.  Papua-Jaungvineja
  88.  Paragvaja
  89.  Peru
  90.  Filipīnas
  91.  Katara
  92.  Ruanda
  93.  Sentkitsa un Nevisa
  94.  Sentlūsija
  95.  Sentvinsenta un Grenadīnas
  96.  Santome un Prinsipi
  97.  Saūda Arābija
  98.  Senegāla
  99.  Seišelu salas
  100.  Sjerraleone
  101.  Singapūra
  102.  Somālija
  103.  Dienvidāfrika
  104.  Dienvidsudāna
  105.  Šrilanka
  106.  Sudāna
  107.  Surinama
  108.  Sīrija
  109.  Tanzānija
  110.  Taizeme
  111.  Austrumtimora
  112.  Togo
  113.  Trinidāda un Tobāgo
  114.  Tunisija
  115.  Turkmenistāna
  116.  Uganda
  117.  Apvienotie Arābu Emirāti
  118.  Uzbekistāna
  119.  Vanuatu
  120.  Venecuēla
  121.  Vjetnama
  122.  Jemena
  123.  Zambija
  124.  Zimbabve

Bijušie locekļi

  1.  Kipra Kipra ir viena no NAM dibinātājām, bet 2004. gadā Kipra kopā ar Maltu pārtrauca dalību NAM, līdz tā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
  2.  Malta Malta Malta oficiāli pievienojās Nepievienošanās kustībai 1974. gadā, bet 2004. gadā Malta kopā ar Kipru pārtrauca dalību, līdz kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
  3.  Polija Polija oficiāli pievienojās Nepievienošanās kustībai 1989. gadā, bet 2004. gadā Polija kopā ar Kipru un Maltu pārtrauca dalību, līdz tā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
  4.  Dienvidslāvija Dienvidslāvija ir NAM dibinātāja. Dienvidslāvijas galvaspilsēta Belgrada ir NAM dzimšanas vieta. No 1961. līdz 1964. gadam un no 1989. līdz 1992. gadam Dienvidslāvija rīkoja NAM samitus. Tā izstājās no Nepievienošanās kustības 1992. gadā līdz ar tās likvidāciju. Bosnija un Hercegovina ir vienīgā bijušās Dienvidslāvijas daļa, kas pašlaik ir pievienojusies Nepievienošanās kustībai.
  5.  Ukraina (zaudējusi novērotāja statusu)

Novērotāji

Novērotāja statuss ir šādām valstīm un organizācijām:

  1.  Albānija
  2.  Argentīna
  3.  Armēnija
  4.  Brazīlija
  5.  Salvadora
  6.  Izraēla
  7.  Kazahstāna
  8.  Kiribati
  9.  Kirgizstāna
  10.  Maķedonija
  11.  Māršala salas
  12.  Meksika
  13.  Mikronēzija
  14.  Melnkalne
  15.  Nauru
  16.  Palau
  17.  Samoa
  18.  Serbija
  19.  Dienvidkoreja
  20.  Zālamana salas
  21.  Tadžikistāna
  22.  Tonga
  23.  Tuvalu
  24.  Urugvaja
  25.  Ukraina
  26.   Vatikāns

 

Nepievienošanās kustības dalībvalstis (2018). Gaiši zilām valstīm ir novērotāja statuss.Zoom
Nepievienošanās kustības dalībvalstis (2018). Gaiši zilām valstīm ir novērotāja statuss.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Nepievienošanās kustība?


A: Nepievienošanās kustība (NAM) ir starptautiska organizācija (valstu grupa), kas nevēlas oficiāli pievienoties kādam lielākajam spēku blokam (valstu grupai) vai būt pret to.

J: Kad kustība sākās?


A: Grupa tika dibināta 1961. gadā Belgradā.

J: Kas bija pieci līderi, kuri izveidoja kustību?


A: Kustību izveidoja Dienvidslāvijas prezidents Josips Brozs Tito, Indijas pirmais premjerministrs Džawaharlal Nehru, Ēģiptes otrais prezidents Gamal Abdel Nasser, Ganas pirmais prezidents Kwame Nkrumah un Indonēzijas pirmais prezidents Sukarno.

J: Ko šie pieci līderi uzskatīja par jaunattīstības valstīm?


A: Šie pieci līderi uzskatīja, ka jaunattīstības valstīm nevajadzētu palīdzēt ne Rietumu, ne Austrumu blokam Aukstā kara laikā. Viņi arī uzskatīja, ka jaunattīstības valstīm nevajadzētu būt ne kapitālistiskām, ne komunistiskām, bet jāmēģina atrast citu veidu, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem.

J: Kas ir minēts 1979. gada Havanas deklarācijā?


A: 1979. gada Havanas deklarācijā bija teikts, ka organizācijas mērķis ir palīdzēt valstīm saglabāt to "nacionālo neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un neiesaistīto valstu drošību" to "cīņā pret imperiālismu, koloniālismu, neokoloniālismu, rasismu un visa veida ārvalstu agresiju, okupācijas iejaukšanos vai hegemoniju, kā arī pret lielvaru un bloku politiku". Tas nozīmē, ka viņi vēlējās pārvaldīt savas valstis bez galveno kapitālistisko lielvaru un lielo sociālistisko valstu norādījumiem.

Jautājums: Cik daudz locekļu šodien ir NAM?


A: 2019. gadā Nepievienošanās kustībā bija 120 locekļi un 27 novērotāji.

Jautājums: Cik daudz iedzīvotāju šodien pārstāv NAM?


A:Nepievienošanās kustības valstis ir gandrīz divas trešdaļas no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un 55 % no pasaules iedzīvotāju skaita.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3