Bolīvija — valsts pārskats: vēsture, iedzīvotāji, valodas, politika

Bolīvija — pārskats: vēsture, iedzīvotāji, galvenās valodas (spāņu, kečuā), politiskā situācija un būtiski fakti par valsti Dienvidamerikā.

Bolīvija (oficiālais nosaukums — Bolīvijas Republika) ir valsts Dienvidamerikā. Tā robežojas ar Brazīlijas, Paragvajas, Argentīnas, Peru un Čīles. Bolīvija ir sauszemes valsts — pēckara gaitā tā zaudēja piekļuvi Klusajai okeāna piekrastei (War of the Pacific, 1879–1884). Valsts nosaukta pēc Simona Bolīvara.

Ģeogrāfija un iedzīvotāji

Bolīvijas platība ir apmēram 1 098 581 km², un reljefs ir ļoti daudzveidīgs — no Andu kalnu grēdas un Altiplāno (augstienes) līdz tropiskajai Amazones baseinam dienvidaustrumos. Galvenās pilsētas: Sucre (konstitucionālā galvaspilsēta un Augstākās tiesas atrašanās vieta) un La Paz (valdības un likumdevēja institūciju mītne, bieži saukta par administratīvo galvaspilsētu).

Bolīvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā bija 10,67 miljoni; vēlākās aplēses liecina par pieaugumu — apmēram 11–12 miljoni 2020.–2023. gados. Iedzīvotāju sastāvu veido liela daļa vietējo tautību (piem., aimaru, kečuā, guaranī), kā arī cilvēki ar mestizo un eiropiešu izcelsmi. Urbanizācija pieaug, bet daudzas kopienas saglabā tradicionālu dzīves veidu lauku apvidos.

Valodas un kultūra

Oficiālā valsts definīcija pēc 2009. gada konstitūcijas — Plurīnacionālā Bolīvijas Valsts — atzīst spāņu valodu un virkni vietējo valodu par oficiālām. Galvenās lietotās valodas ir spāņu un kečuā, taču konstitūcija nosaka oficiālu statusu arī daudzām citām vietējām valodām (kopumā vairāki desmiti). Vietējās kultūras ir bagātas ar svētkiem, tautas mūziku (piem., andu pūšaminstrumenti, charango), rokdarbiem un rituāliem, kas bieži apvieno indiāņu tradīcijas ar katoļu elementiem (sincretisms). Pazīstami festivāli: Oruro karnevāls un daudzi reģionāli svētki.

Vēsture īsumā

Reģions bijis apdzīvots jau pirmskoloniālajos laikos — nozīmīgs centrs bija Tiwanaku kultūra. 16. gadsimtā teritoriju iekaroja Spānijas impērija; tā kļuva par svarīgu sudraba ieguves un kolonizācijas centru. Neatkarību Bolīvija pasludināja 1825. gadā, nosaucot valsti Simona Bolīvara vārdā. 19. gadsimtā valstij bija konflikti ar kaimiņiem, tostarp zaudējums piekļuvei jūrai karā ar Čīli. 20. un 21. gadsimtā Bolīvijā bijuši politiski nestabili periodi, iekšlietu sacelšanās, reformu centieni un liela nozīme nozares nacionalizācijai un sociālajām kustībām, īpaši vietējo iedzīvotāju vadībā.

Politika un pārvalde

Bolīvija ir prezidentālā republika ar trīs varas atzariem — izpildvaru, likumdošanu un tiesu varu. Valsts administratīvi sadalīta deviņos departamentos. 2009. gada konstitūcija reformēja valsts nosaukumu uz Plurīnacionālo Valsti un paplašināja vietējo tautu politisko atpazīstamību un tiesības.

Politiskajā vēsturē nozīmīgs bija ilgstošais līderis Evo Moraless, kurš kļuva par prezidentu 2006. gadā un bija nozīmīga figūra līdz viņa atkāpšanai 2019. gadā. Žanīna Anesa kļuva par Bolīvijas prezidenti 2019. gada novembrī kā pagaidu vadītāja. 2020. gada vēlēšanās par prezidentu tika ievēlēts Luis Arce (no MAS partijas), kurš stājās amatā novembrī 2020. gadā, un kopš tā laika politiskā situācija ir mēģinājusi atgūt stabilitāti, ar izaicinājumiem saistībā ar sociālo vienlīdzību, tiesiskumu un ekonomikas atveseļošanu.

Ekonomika

Bolīvijas ekonomika balstās uz lauksaimniecību, minerālu raktuviem un energoresursiem. Valsts ir bagāta ar dabas resursiem — zemes bagātības ietver dabasgāzi, sudrabu, citu metālu ieguvi un arvien nozīmīgāku litija rezerves, kas pievērš uzmanību globāli. Lauksaimniecībā audzē soju, kvinoju, kukurūzu un citus produktus. Ekonomiku ietekmē zems ienākumu līmenis, nevienlīdzība un infrastruktūras izaicinājumi, taču pastāv potenciāls ieguldījumiem enerģētikā un kalnrūpniecībā.

Sociālie izaicinājumi un iespējas

Bolīvija saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem: nabadzības un izglītības līmeņa paaugstināšana, veselības aprūpes pieejamība, tautu tiesību nodrošināšana un ilgtspējīga resursu izmantošana. Tajā pašā laikā bagātīga kultūras mantojuma, jauniešu potenciāla un dabas resursu dēļ ir iespējas attīstībai, ja tiek veikta stabila politika un starptautiska sadarbība.

Šis pārskats sniedz pamatinformāciju, taču Bolīvijas dinamika — politiskā, ekonomiskā un sociālā — mainās, tāpēc aktuālākiem datiem un notikumiem ieteicams sekot jaunākajām ziņām un statistikai.

Ģeogrāfija

Bolīvijas platība ir 424 135 mi² (1 098 581 km²). Tas nozīmē, ka Bolīvija ir 28. lielākā valsts pasaulē (aiz Etiopijas). Tā ir tikpat liela kā Mauritānija.

Bolīvijai ir sauszemes robeža, kas nozīmē, ka katra Bolīvijas robeža ir robeža ar citu valsti, tāpēc tai nav jūras. Kādreiz tai piederēja daļa Klusā okeāna piekrastes, bet 1879. gadā Klusā okeāna karā tā to zaudēja. Bolīvijas rietumos atrodas Andu kalnu grēda. Bolīvijas augstākais kalns ir Nevado de Sajama, un tas atrodas netālu no Oruro pilsētas. Lai gan šī valsts daļa ir ļoti augsta un tajā ir daudz kalnu, ir arī ļoti līdzenas Bolīvijas daļas un valsts daļas, kas atrodas ļoti tuvu jūras līmenim. Daļu Bolīvijas aizņem arī Amazones lietus meži un liels ezers, kas ir augstākais ezers pasaulē. Šo ezeru sauc par Titikakas ezeru.

Lielākās pilsētas ir La Paz, El Alto, Santa Cruz de la Sierra un Cochabamba. Citas Bolīvijas vietas skatīt Bolīvijas pilsētu sarakstā.

Bolīvijas karte no CIA World Factbook


Ujuni

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Bolīvija?

J: Ar kurām valstīm Bolīvijai ir sauszemes robežas?

J: Kas ir pašreizējais Bolīvijas prezidents?

J: Cik liels ir Bolīvijas iedzīvotāju skaits?

J: Kura vārdā ir nosaukta Bolīvija?

J: Kādas ir galvenās valodas, kurās runā Bolīvijā?

J: Vai Bolīvija ir piekrastes valsts?

Meklēt pēc burta