Paragvaja — valsts Dienvidamerikā: fakti, vēsture un valodas

Paragvaja — neliela Dienvidamerikas valsts: vēsture no kolonijas līdz neatkarībai, divvalodība (spāņu, gvaranī), Asunsiona, demogrāfija, kultūra un svarīgākie fakti.

Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (spāņu: República del Paraguay), ir iekšzemes valsts Dienvidamerikā. Tā nav pieejas jūrai — Paragvaja nesaskaras ar okeānu. Valsti no ziemeļiem un austrumiem robežojas ar Brazīliju, no rietumiem ar Bolīviju, bet no dienvidiem un dienvidaustrumiem — ar Argentīnu. Teritoriju šķērso Paraguay (Paraguaju) upes baseins, un valsts iedalās divos galvenajos reģionos: mitrajā austrumu daļā (Bosque Atlántico un zemienes) un sausajā, plašajā Čako rietumu daļā.

Ātrie fakti

• Galvaspilsēta: Asunsiona.
• Iedzīvotāju skaits: aptuveni 7–7,5 miljoni (pēdējās aplēses); daļa rādītāju mainās atkarībā no avotiem.
• Oficiālās valodas: spāņu un gvaranī.
• Valsts forma: prezidentāla republika ar vienkāršu izpildvaru, likumdevēju un tiesu varu.

Iedzīvotāji un valodas

Paragvajā lielākā daļa iedzīvotāju ir metizi — cilvēku pēcnācēji no eiropiešu un vietējo indiāņu laulībām. Pēc dažādām aplēsēm metizi sastāda aptuveni 70–80% iedzīvotāju, cilvēki eiropiešu izcelsmes — ap 10–20%, bet tīri indiāņu kopienas veido nelielu daļu (ap 1–3%). Ir arī neliels aziātu un citu minoritāšu īpatsvars.

Valodu ziņā Paragvaja ir neparasta: līdztekus spāņu valodai plaši lieto vietējo gvaranī valodu. Gvaranī ir svarīga ikdienas saziņā un identitātē — liela daļa iedzīvotāju ir faktiski divvalodīgi. Gvaranī savukārt ir atzīta kā valsts valoda un to māca skolās kopā ar spāņu.

Vēsture

Asunsjonu 1537. gadā nodibināja spānis Huans de Salazars, un reģions nokļuva Spānijas koloniju sastāvā. Paragvaja bija Spānijas kolonija vairākus gadsimtus. Par valsts neatkarību Paragvaja pasludināja 1811. gadā un nostiprinājās kā atsevišķa republika.

No 1865. līdz 1870. gadam Paragvaja piedzīvoja postošu Trīspusējās alianses karu pret Brazīliju, Argentīnu un Urugvaju, kas izpostīja lielu daļu valsts un noveda pie milzīgām demogrāfiskām un teritorijām zaudējumiem — īpaši kritiska bija vīriešu dzimtas zaudēšana. 20. gadsimta sākumā un vidū Paragvaja piedzīvoja arī citus konfliktus: Čako karā (galvenais konflikts ar Bolīviju) 1932–1935. gados Paragvaja ieguva kontroli pār lielu daļu Čako reģiona.

Politika un valsts iekārta

Paragvaja ir prezidentāla republika; valsts galva un valdības vadītājs ir prezidents, kuru ievēlē tautas vēlēšanās. Politiskais dzīvē vēsturiski ir bijuši gan demokrātiski periodi, gan ilgstošas autoritāras pārvaldības epizodes (20. gadsimta vidū un beigās). Pēdējos gados politiskā situācija ir stabilizējusies, taču sociālie un institucionālie izaicinājumi saglabājas.

Ekonomika

Paragvajas ekonomika balstās uz lauksaimniecību, lopkopību un enerģiju. Importants eksports ir soja, liellopu gaļa, maisījumi un kokmateriāli. Valstī atrodas arī viena no pasaules lielākajām hidroelektrostacijām — Itaipu (kopā ar Brazīliju), kas ģenerē ievērojamu daļu valsts elektroenerģijas un eksporta ieņēmumu. Tomēr ienākumu sadalījums ir nevienmērīgs, un lielai daļai iedzīvotāju joprojām ir ierobežotas iespējas.

Vairāk nekā 20% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa; nabadzības līmenis un sociālā nevienlīdzība ir nozīmīgi ekonomiskie izaicinājumi, kuriem nepieciešama ilgtermiņa politiska un investīciju pieeja.

Reliģija un kultūra

Reliģiski valsts-iedzīvotāju vairākums ir Romas katolīki, tomēr pēdējās desmitgadēs pieaug arī protestantu konfesiju (piemēram, pentakostāļu) ietekme. Turklāt folkloras tradīcijas, gvaranī valodas klātbūtne un paralēlas indiāņu kultūras ietekmes veido Paragvajas kultūras bagātību — tas ir redzams mūzikā, rokdarbu tradīcijās un ikdienas dzīvē.

Dabas apstākļi un klimats

Paragvajas austrumu daļa ir mitra un subtropiska, ar bagātīgu veģetāciju un auglīgām zemēm lauksaimniecībai; rietumu Čako daļa ir sausāka un stepju tipa, ar periodiski skopāku nokrišņu sadalījumu. Klimats ietekmē lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību un dzīvesveidu dažādos reģionos.

Savienojumi un infrastruktūra

Asunsiona ir valsts politiskais, ekonomiskais un transporta centrs. Valsts ir iekšzemes, tādēļ atkarība no sauszemes transporta un upju satiksmes ir liela — Plašs upju tīkls, tostarp Paragvajas un Parana upes, nodrošina saikni ar kaimiņvalstīm un ostām, kā arī ir nozīmīgi ģeopolitiskie un tirdzniecības resursi.

Kopumā Paragvaja ir neliela, taču kultūras un vēsturiski bagāta valsts ar raksturīgu divvalodību, spēcīgu lauksaimniecības nozari un izaicinājumiem sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Tā saglabā svarīgu lomu Dienvidamerikas reģionā gan ģeogrāfiski, gan enerģētiski (hidroenerģija) un kultūrvēsturiskā ziņā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Paragvajas oficiālais nosaukums?

Q: Ar kurām valstīm robežojas Paragvaja?

J: Kādas ir galvenās valodas, kurās runā Paragvajā?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Paragvajā?

J: Kāds ir Paragvajas iedzīvotāju etniskais sastāvs?

J: Kāds procentuālais iedzīvotāju īpatsvars Paragvajā dzīvo zem nabadzības sliekšņa?

Jautājums: Kad Huans de Salazars nodibināja Asunsjonu, kas tagad ir Paragvajas republikas galvaspilsēta?

Meklēt pēc burta