Čīle — Dienvidamerikas republika: ģeogrāfija, klimats un iedzīvotāji

Čīle — Dienvidamerikas republika: no Atakamas tuksneša līdz Andu virsotnēm — ģeogrāfija, klimata joslas, demogrāfija un kultūra, iedzīvotāju daudzveidība un dzīves apstākļi.

Autors: Leandro Alegsa

19-10-2025 16:31

Čīle (oficiālais nosaukums — Čīles Republika) ir valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā, kas stiepjas gar Plata okeāna krastu no Perū robežas ziemeļos līdz Patagonijas ledājiem dienvidos. Lielākā daļa iedzīvotāju runā spāniski, taču reģionos ar ievērojamu pamatiedzīvotāju klātbūtni var sastapt arī vietējās valodas.

Ģeogrāfija

Čīle ir ārkārtīgi garš un šaurs valsts — tās garums ziemeļi‑dienvidi ir ap 4 300 km, bet platums mēdz būt tikai daži simti kilometru. Valsti ierobežo Klusais okeāns rietumos, bet austrumos to šķērso Andu kalnu grēda, kas veido dabiskās robežas ar Argentīnu. Čīles sastāvā ietilpst arī salas Klusajā okeānā, piemēram, Rapa Nui (Lieldienu sala) un Juan Fernández salu grupa, kā arī valsts izsaka teritorālu prasību uz daļu no Antarktikas kontinenta.

Valsts teritoriālā struktūra sadalīta reģionos, provincēs un komūnās; pilsētvides un lauku teritoriju kontrasts ir liels, — centrālajā joslā atrodas valsts politiskais un ekonomiskais centrs.

Klimats un ainavas

Čīles reljefs un klimats ir ļoti dažādi. Valsts ziemeļos — Atakamas tuksnesī — ir sauss vai hiper-sauss klimats; dažās vietās nokrišņu daudzums ir gandrīz nulle, un tiek uzskatīts par vienu no sausākajām vietām uz Zemes (vietām vidējais gada nokrišņu daudzums ir ļoti mazs, dažkārt mazāks par 1 mm).

Čīles centrālajā daļā, kur atrodas tādas pilsētas kā Santjago un Valparaīso, valda Vidusjūras klimats ar siltām, sausām vasarām un vēsām, mitrām ziemām; piemēram, janvārī vidējā temperatūra var sasniegt ap 28 °C, bet jūlijā ap 11 °C. Šī centrālā josla — tā sauktā Liela ieleja (Central Valley) — ir valsts lauksaimniecības mugurkauls un ļoti piemērota kultūraugu audzēšanai.

Uz dienvidiem klimats kļūst aukstāks un mitrāks: Tālajos dienvidos ir meži, fjordi, glacjeri un plata Patagonijas stepes ar ievērojamām dabas ainavām (piem., Torres del Paine). Klusā okeāna piekrastes temperatūras un klimatiskos apstākļus stipri ietekmē Humbolta straume, kas atdziest piekrastes ūdeņus un veicina zivsaimniecību.

Iedzīvotāji un iekļaušanās

2009. gadā Čīlē dzīvoja aptuveni 16,9 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits ir audzis — jaunākas aplēses liecina par aptuveni 19–20 miljoniem iedzīvotāju. Aptuveni puse valsts iedzīvotāju koncentrējas centrālajā joslā; aptuveni 10 miljoni cilvēku dzīvo ap Valparaīso un Santjago, kas aizņem apmēram 20 % no visas zemes apdzīvotības.

Demogrāfiskā struktūra ir samērā homogēna, taču etniskā situācija ir sarežģīta: daudzi čīlieši ir gan eiropiešu, gan vietējo pamatiedzīvotāju (piemēram, mapuču) izcelsmes maisījums. Vēstures gaitā valstī ieradās ievērojams skaits imigrantu, kas ietekmējis kultūru un demogrāfiju.

Valoda, reliģija un kultūra

Valsts oficiālā valoda ir spāņu. Papildus ir dzīvas vietējās valodas, piemēram, mapudungun un aimara, īpaši reģionos, kur dzīvo pamatiedzīvotāju kopienas.

Reliģiski liela daļa iedzīvotāju ir Romas katoļi (apmēram 60–63 % pēc dažādām aplēsēm), taču daudzi no tiem baznīcu neapmeklē regulāri. Apmēram 10 % ir protestanti, savukārt valsts religiskajā spektrā ir arī ebreji un musulmaņi. Reliģiskā dzīve ir tikai viena no daudzajām identitātes izpausmēm; kultūru ietekmē gan spāņu mantojums, gan vietējās un imigrantu tradīcijas.

Izglītība un sabiedrība

Čīle ir salīdzinoši labi izglītota valsts reģionā — lasītprasme ir augsta. Oficiālās statistikas dati norādīja, ka tikai aptuveni 2,7 % iedzīvotāju neprot lasīt vai rakstīt, kas ir zems rādītājs salīdzinājumā ar daudzām dienvidamerikāņu valstīm. Skolu sistēma piedzīvojusi reformu periodus, un daļa uzskata, ka Čīlē ir viena no labākajām skolu sistēmām Dienvidamerikā, lai gan izglītības pieejamībā un kvalitātē pastāv reģionālas atšķirības.

Ekonomika un resursi

Čīles ekonomika būtiski balstās uz dabas resursiem. Valsts ir viens no pasaules vadošajiem vara (kopā ar varu) un īpaši vara rūdas (kobre) ražotājiem — rūpniecība un eksports saistīti ar vara ieguvi ir stratēģiski svarīgi. Papildus tam nozīmīga loma ir lauksaimniecībai (vīnogkopība, augļu eksports), zivsaimniecībai un koksnes pārstrādei. Tūrisms pievērš uzmanību dabas skaistumam — no Atakamas tuksneša līdz Patagonijas ledājiem.

Etniķa daudzveidība un imigrācija

Aptuveni daļa čīliešu ir cilvēki ar eiropiešu izcelsmes saknēm, galvenokārt spāņi, bet nozīmīgas ir arī vāciešu, angļu, itāļu un arābu kopienas. Tajā pašā laikā daļa iedzīvotāju ir pamatiedzīvotāju pēcteči un jaukti (eiropiešu un pamatiedzīvotāju) izcelsmes. Aptuveni 2 % iedzīvotāju sevi identificē kā indiāņi vai pamatiedzīvotāji, un pamatiedzīvotāju grupas turpina aktīvi saglabāt savas tradīcijas un valodas.

Imigranti veido nozīmīgu, bet salīdzinoši nelielu daļu iedzīvotāju — starp imigrantu grupām ir peruāņi, bolīvieši, kolumbieši, haitieši, ķīnieši un dažādu Eiropas valstu pilsoņi. Imigrācija ietekmē tirgu, darba spēku un kultūras daudzveidību.

Interesanti fakti

Lielākā daļa Čīles iedzīvotāju dzīvo urbānās teritorijās — galvaspilsēta Santjago ir nozīmīgs politikas, finanšu un kultūras centrs.
Čīles kulinārijā izceļas jūras veltes, empanadas, vīni un reģionālie ēdieni; rodas savdabīgas kombinācijas starp Eiropas un vietējām tradīcijām.
Čili pipari, lai gan nosaukuma līdzība ir interesanta, nav tieši cēlušies no šīs valsts, — piparu izcelsme ir plašāka un saistīta ar Amerikas pamatiedzīvotājiem un kultūrām visā Latīņamerikā un ASV.

Valūta: Čīles peso.

Šis apskats sniedz vispārēju priekšstatu par Čīli — valsti ar lielu ģeogrāfisko un klimatisko dažādību, spēcīgu lauksaimniecības un rūpniecības nozari, kā arī bagātu kultūras mantojumu. Lai uzzinātu vairāk, ieteicams apskatīt atsevišķas tēmas — reģionu īpatnības, čīliešu vēsturi, pamatiedzīvotāju kultūras un mūsdienu ekonomiskos datus.

Ģeogrāfija

Čīle robežojas ar Peru ziemeļos, Bolīviju ziemeļaustrumos, Argentīnu austrumos un Drakas jūras šaurumu tālu dienvidos. Tās platums no ziemeļiem uz dienvidiem ir vairāk nekā 4630 km (2880 jūdzes), bet platākajā vietā no austrumiem uz rietumiem - tikai 430 km (270 jūdzes).

Atakamas tuksneša ziemeļu daļā ir lielas minerālu bagātības, galvenokārt varš un nitrāti. Čīle ir lielākā vara ražotāja. Austrumu pierobežā atrodas Andu kalni.

Čīle kontrolē Lieldienu salu un Sala y Gómez salu, Polinēzijas austrumos esošās salas.

Parinakotas vulkāns Čīles ziemeļos

Dzīvnieki un augi

Dzīvnieki

Čīlē sastopami tikai daži no daudzajiem raksturīgajiem Dienvidamerikas dzīvniekiem. Starp lielākiem zīdītājiem ir puma jeb puma, lamai līdzīgais guanako un lapsei līdzīgais čilla. Mežu reģionos sastopami vairāku sugu divkājainie dzīvnieki un neliels briedis, ko dēvē par pudu.

Ir daudz sīko putnu sugu, bet nav lielākās Latīņamerikas parasto putnu sugas. Tikai dažas saldūdens zivis ir no Čīles, bet Ziemeļamerikas foreles ir veiksmīgi ievestas Andu ezeros. Čīles piekraste atrodas tuvu Humbolta straumei, tāpēc okeāna ūdeņos ir daudz zivju un citu jūras dzīvnieku. Tas, savukārt, nodrošina bagātīgu ūdensputnu, tostarp vairāku pingvīnu, daudzveidību. Šajā apgabalā ir daudz vaļu un sešas roņu sugas.

Sēnes

Čīlē ir reģistrētas nedaudz vairāk nekā 3000 sēņu sugas. Šis skaits nebūt nav pilnīgs. Iespējams, ka patiesais kopējais sēņu sugu skaits Čīlē ir daudz lielāks. Saskaņā ar vispārpieņemtajām aplēsēm līdz šim ir atklāti tikai aptuveni 7 % no visām pasaulē sastopamajām sēnēm.

Augi

Piekrastes ziemeļu un centrālajā daļā veģetācijas nav. Tas ir vistuvāk absolūtajam tuksnesim pasaulē. Andu nogāzēs bez izkliedētām tola tuksneša krūmām sastopamas arī zāles. Centrālajā ielejā aug vairākas kaktusu sugas, izturīgie espinos (akāciju sugas koki), Čīles priedes, dienvidu dižkoki un copihue - sarkana zvana formas puķe, kas ir Čīles nacionālais zieds.

Čīles dienvidos, uz dienvidiem no Biobio upes, daudz lietus ir veidojis biezus lauru, magnoliju, dažādu sugu skujkoku un dižkoku mežus, kas uz dienvidiem kļūst mazāki un zemāki.

Aukstā temperatūra un vēji galējos dienvidos neļauj veikt intensīvu apmežošanu. Zālāji ir sastopami Atlantijas Čīlē (Patagonijā).

Daudz kas no Čīles augu valsts augiem atšķiras no kaimiņos esošās Argentīnas augiem. Tas liecina, ka Čīles veidošanās laikā pastāvēja Andu barjera.

Ledājs pie Beagle kanāla Čīles dienvidos

Juan Fernández Firecrown

Reģioni

Čīle ir sadalīta 16 reģionos. Pēc tam reģioni ir sadalīti provincēs. Katra province ir sadalīta komūnās.

Karogs	Nosaukums (angļu/spāņu valodā)	Capital	Platība (km2)	Iedzīvotāju skaits (2017. gada tautas skaitīšana)
	Arica un Parinacota Arikas un Parinakotas reģions	Arica	16,873.3	226,068
	Tarapaca Tarapakas reģions	Ikika	42,225.8	330,558
	Antofagasta Antofagastas reģions	Antofagasta	126,049.1	607,534
	Atakama Atakamas reģions	Copiapó	75,176.2	286,168
	Kokimbo Kokimbo reģions	La Serena	40,579.9	757,586
	Valparaīso Valparaíso reģions	Valparaīso	16,396.1	1,815,902
	Santiago Santjago metropoles reģions	Santiago	15,403.2	7,112,808
	O'Higinss Región del Libertador General Bernardo O'Higgins	Rancagua	16,387.0	914,555
	Maule Maules reģions	Talca	30,296.1	1,044,950
	Ñuble Ñuble reģions	Chillán	13,178.5	480,609
	Biobío Reģions del Biobío	Concepción	23,890.2	1,556,805
	Araucanía La Araucanía reģions	Temuco	31,842.3	957,224
	Los Ríos Los Ríosas reģions	Valdivia	18,429.5	384,837
	Los Lagosa Los Lagosas reģions	Puertoriko Montā	48,583.6	828,708
	Aysén Reģions Aysén del General Carlos Ibáñez del Campo	Coihaique	108,494.4	103,158
	Magallanes Magallanes un Čilenas Antártica reģions	Punta Arenas	132,291.1	166,533

Literatūra

Čīlieši savu valsti dēvē par país de poetas - dzejnieku valsti. Gabriela Mistral bija pirmā latīņamerikāniete, kas saņēma Nobela prēmiju literatūrā (1945). Tomēr Čīles slavenākais dzejnieks ir Pablo Neruda. Viņš arī saņēma Nobela prēmiju literatūrā (1971).

Citu čīliešu dzejnieku sarakstā ir Lilija Garafulic, Vičente Huidobro, Pablo Simonetti un Paulo Koloane. Izabella Allende ir visvairāk pārdotā čīliešu rakstniece, kuras romānu pasaulē pārdots 51 miljons eksemplāru. Romānista Hosē Donoso romānu "Nakts putns" kritiķis Harolds Blūms uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta Rietumu literatūras darbiem. Vēl viens starptautiski atzīts čīliešu rakstnieks ir Roberto Bolaño. Viņa tulkojumi angļu valodā ir guvuši izcilu kritiķu atsaucību.

Pārtika un dzērieni

Čīles ēdieni liecina par zemes atšķirībām visā valstī. Šeit ir daudzveidīgs jūras velšu, liellopu gaļas, augļu un dārzeņu sortiments. Tradicionālās receptes ir asado, cazuela, empanadas, humitas, pastel de choclo, pastel de papas, curanto un sopaipillas.

Crudos ir piemērs dažādu Čīles etnisko grupu kulinārijas piedevu sajaukumam. Sīpolus atveda spāņu kolonisti, majonēzi un jogurtu, tāpat kā alu, ieviesa vācu imigranti.

Čīles Cazuela un dažādu veidu salāti.

Sports

Populārākais sporta veids Čīlē ir asociētais futbols. Čīle ir piedalījusies astoņās FIFA Pasaules kausa izcīņās, tostarp 1962. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā. Citi nacionālās futbola izlases rezultāti ir četri fināli Copa América, viena sudraba un divas bronzas medaļas Panamerikas spēlēs, bronzas medaļa 2000. gada vasarasolimpiskajās spēlēs un divas trešās vietas FIFA jauniešu līdz 17 un 20 gadiem turnīros. Čīles futbola augstākās līgas sistēma ir Čīles Primera División. IFFHS 2011. gadā to atzina par devīto spēcīgāko nacionālo futbola līgu pasaulē.

Teniss ir Čīles veiksmīgākais sporta veids. Čīles izlase divas reizes (2003. un 2004. gadā) uzvarēja Pasaules komandu kausa izcīņas māla turnīrā. Viņi 1976. gadā spēlēja Deivisa kausa finālā pret Itāliju. 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs valsts ieguva zeltu un bronzu vīriešu vienspēlēs un zeltu vīriešu dubultspēlēs. Marcelo Rioss 1998. gadā kļuva par pirmo Latīņamerikā spēlējošo tenisistu, kurš ATP vienspēļu rangā ieņēma pirmo vietu. Anita Lizana 1937. gadā uzvarēja ASV atklātajā čempionātā. Viņa bija pirmā sieviete no Latīņamerikas, kas uzvarēja Grand Slam turnīrā. Luiss Ajals divreiz bija Francijas atklātā čempionāta otrās vietas ieguvējs, un gan Rioss, gan Nikolass Massu Frīds, gan Fernando Gonzalezs Ciuffardi sasniedza Austrālijas atklātā čempionāta vīriešu vienspēļu finālu. Gonzálezs 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā izcīnīja sudraba medaļu vienspēlēs.

Vasaras olimpiskajās spēlēs Čīle ir izcīnījusi divas zelta medaļas (tenisā), septiņas sudraba medaļas (vieglatlētikā, jātnieku sportā, boksā, šaušanā un tenisā) un četras bronzas medaļas (tenisā, boksā un futbolā). 2012. gadā Čīle izcīnīja savu pirmo paralimpisko spēļu medaļu (zelts vieglatlētikā).

Rodeo ir valsts nacionālais sporta veids. Tas tiek praktizēts valsts lauku apvidos. Hokejam līdzīgs sporta veids. Slēpošana un snovbords tiek praktizēts slēpošanas centros Centrālajos Andos. Sērfošana ir populāra dažās piekrastes pilsētās. Čīlē profesionāli nodarbojas ar polo. Čīle 2008. gadā izcīnīja galveno balvu Pasaules Polo čempionātā.

Basketbols ir populārs sporta veids. Čīle 1950. gadā notikušajā pirmajā FIBA pasaules čempionātā vīriešiem izcīnīja bronzas medaļu. Otro bronzas medaļu viņi izcīnīja, kad Čīle rīkoja FIBA pasaules čempionātu 1959. gadā. Čīle 1953. gadā rīkoja pirmo FIBA pasaules čempionātu sievietēm, turnīru noslēdzot ar sudraba medaļu. Aizvien populārāki kļūst arī citi sporta veidi, piemēram, maratoni un ultramaratoni. San Pedro de Atakamā katru gadu notiek "Atakamas kross" - sešu posmu 250 km kājām skriešanas skrējiens, kurā katru gadu piedalās aptuveni 150 dalībnieku no 35 valstīm. Kopš 2009. gada gan Čīlē, gan Argentīnā notiek Dakāras rallijreida bezceļu automobiļu sacensības.

Čīle, pašreizējā pasaules čempione polo, kopā ar prezidenti Mišelu Bačeletu un 2008. gada pasaules čempionāta kausu.

Estadio Nacional de Chile

Imigrācija uz Čīli

19. un 20. gadsimtā Čīlē apmetās daži Eiropas imigranti, galvenokārt no Spānijas. Kopumā situācija ir šāda:

Gads	Kopējais iedzīvotāju skaits	Imigrantu skaits ^Avots:
Gads	Kopējais iedzīvotāju skaits	Kopā	%	Eiropieši	Latīņamerikāņi	Citi
1865	1.819.223	21.982	1,21%	53,7%	41,4%	4,9%
1875	2.075.971	25.199	1,21%	62,3%	33,0%	4,7%
1885	2.057.005	87.077	4,23%	30,1%	67,2%	2,7%
1907	3.249.279	134.524	4,5%	53,3%	42,7%	4,0%
1920	3.731.593	114.114	3,06%	60,0%	31,2%	8,9%
1930	4.287.445	105.463	2,46%	60,0%	24,6%	15,4%
1940	5.023.539	107.273	2,14%	67,2%	21,7%	11,1%
1952	5.932.995	103.878	1,75%	55,9%	23,4%	20,7%
1960	7.374.115	104.853	1,42%	60,9%	26,1%	13,0%
1970	8.884.768	90.441	1,02%	53,3%	34,4%	12,3%
1982	11.275.440	84.345	0,75%	31,8%	54,5%	13,7%
1992	13.348.401	114.597	0,86%	20,1%	65,1%	14,8%
2002	15.116.435	184.464	1,22%	17,2%	71,8%	11,0%

Valsts simboli

Nacionālais zieds ir copihue (Lapageria rosea, Čīles zvanu zieds), kas aug Čīles dienvidu mežos.

Ģerbonī ir attēloti divi nacionālie dzīvnieki: kondors (Vultur gryphus - ļoti liels putns, kas dzīvo kalnos) un huemuls (Hippocamelus bisulcus - apdraudēts baltais aļnis). Uz tās ir arī uzraksts Por la razón o la fuerza (Ar saprātu vai ar spēku).

Čīles karogam ir divas vienādas horizontālas baltas (augšā) un sarkanas krāsas lentes. Baltajai joslai ir vienādā augstumā zils kvadrāts. Kvadrāta centrā ir balta piecstaru zvaigzne. Zvaigzne ir ceļvedis uz progresu un godu. Zilā krāsa simbolizē debesis, baltā - sniegotos Andus, bet sarkanā - asinis, kas izlietas, lai iegūtu neatkarību.