Čīle

Čīle (oficiālais nosaukums - Čīles Republika) ir valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā. Lielākā daļa iedzīvotāju runā spāniski.

Čīle, kas pretendē uz daļu no Antarktikas kontinenta, ir garākā valsts uz Zemes. Atakamas tuksnesis valsts ziemeļos ir sausākā vieta uz zemes. Vidējais nokrišņu daudzums tur ir mazāks par 0,05 mm gadā. Čīles centrā, kur atrodas divas pilsētas Santjago un Valparaīso, valda Vidusjūras klimats ar vidējo temperatūru 28 °C (82 °F) janvārī un 11 °C (52 °F) jūlijā. Čīles vidienē valsts ir ļoti piemērota audzēšanai.

2009. gadā Čīlē dzīvoja aptuveni 16,9 miljoni cilvēku. Aptuveni 10 miljoni cilvēku dzīvo Čīles centrā ap Valparaīso un Santjago, apmēram 20 % no visas zemes platības.

Čīle ir labi izglītota valsts. Tikai 2,7 % iedzīvotāju neprot lasīt vai rakstīt. Daži uzskata, ka Čīlē ir viena no labākajām skolu sistēmām Dienvidamerikā.

Aptuveni 95 % čīliešu ir eiropiešu izcelsmes cilvēki, galvenokārt spāņi, bet arī vācieši, angļi, itāļi un arābi. Aptuveni 2 % iedzīvotāju ir indiāņi, bet lielākajai daļai iedzīvotāju ir vietējie senči. Imigranti ir 7 % iedzīvotāju, tostarp peruāņi, bolīvieši, kolumbieši, haitieši, ķīnieši un eiropieši. Lielākā daļa iedzīvotāju ir Romas katoļi (62,8 %), bet daudzi neapmeklē baznīcu. Aptuveni 10 % ir protestanti, ir arī daži ebreji un musulmaņi. Valsts oficiālā valoda ir spāņu. Čili pipari, ko pirmie sāka audzēt Amerikas pamatiedzīvotāji no citām Latīņamerikas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm, nav cēlušies no šīs valsts, lai gan tam ir līdzīgs nosaukums.

Čīles valūta ir Čīles peso.

Ģeogrāfija

Čīle robežojas ar Peru ziemeļos, Bolīviju ziemeļaustrumos, Argentīnu austrumos un Drakas jūras šaurumu tālu dienvidos. Tās platums no ziemeļiem uz dienvidiem ir vairāk nekā 4630 km (2880 jūdzes), bet platākajā vietā no austrumiem uz rietumiem - tikai 430 km (270 jūdzes).

Atakamas tuksneša ziemeļu daļā ir lielas minerālu bagātības, galvenokārt varš un nitrāti. Čīle ir lielākā vara ražotāja. Austrumu pierobežā atrodas Andu kalni.

Čīle kontrolē Lieldienu salu un Sala y Gómez salu, Polinēzijas austrumos esošās salas.

Parinakotas vulkāns Čīles ziemeļos

Dzīvnieki un augi

Dzīvnieki

Čīlē sastopami tikai daži no daudzajiem raksturīgajiem Dienvidamerikas dzīvniekiem. Starp lielākiem zīdītājiem ir puma jeb puma, lamai līdzīgais guanako un lapsei līdzīgais čilla. Mežu reģionos sastopami vairāku sugu divkājainie dzīvnieki un neliels briedis, ko dēvē par pudu.

Ir daudz sīko putnu sugu, bet nav lielākās Latīņamerikas parasto putnu sugas. Tikai dažas saldūdens zivis ir no Čīles, bet Ziemeļamerikas foreles ir veiksmīgi ievestas Andu ezeros. Čīles piekraste atrodas tuvu Humbolta straumei, tāpēc okeāna ūdeņos ir daudz zivju un citu jūras dzīvnieku. Tas, savukārt, nodrošina bagātīgu ūdensputnu, tostarp vairāku pingvīnu, daudzveidību. Šajā apgabalā ir daudz vaļu un sešas roņu sugas.

Sēnes

Čīlē ir reģistrētas nedaudz vairāk nekā 3000 sēņu sugas. Šis skaits nebūt nav pilnīgs. Iespējams, ka patiesais kopējais sēņu sugu skaits Čīlē ir daudz lielāks. Saskaņā ar vispārpieņemtajām aplēsēm līdz šim ir atklāti tikai aptuveni 7 % no visām pasaulē sastopamajām sēnēm.

Augi

Piekrastes ziemeļu un centrālajā daļā veģetācijas nav. Tas ir vistuvāk absolūtajam tuksnesim pasaulē. Andu nogāzēs bez izkliedētām tola tuksneša krūmām sastopamas arī zāles. Centrālajā ielejā aug vairākas kaktusu sugas, izturīgie espinos (akāciju sugas koki), Čīles priedes, dienvidu dižkoki un copihue - sarkana zvana formas puķe, kas ir Čīles nacionālais zieds.

Čīles dienvidos, uz dienvidiem no Biobio upes, daudz lietus ir veidojis biezus lauru, magnoliju, dažādu sugu skujkoku un dižkoku mežus, kas uz dienvidiem kļūst mazāki un zemāki.

Aukstā temperatūra un vēji galējos dienvidos neļauj veikt intensīvu apmežošanu. Zālāji ir sastopami Atlantijas Čīlē (Patagonijā).

Daudz kas no Čīles augu valsts augiem atšķiras no kaimiņos esošās Argentīnas augiem. Tas liecina, ka Čīles veidošanās laikā pastāvēja Andu barjera.

Ledājs pie Beagle kanāla Čīles dienvidos

Juan Fernández Firecrown

Reģioni

Čīle ir sadalīta 16 reģionos. Pēc tam reģioni ir sadalīti provincēs. Katra province ir sadalīta komūnās.

Karogs	Nosaukums (angļu/spāņu valodā)	Capital	Platība (km2)	Iedzīvotāju skaits (2017. gada tautas skaitīšana)
	Arica un Parinacota Arikas un Parinakotas reģions	Arica	16,873.3	226,068
	Tarapaca Tarapakas reģions	Ikika	42,225.8	330,558
	Antofagasta Antofagastas reģions	Antofagasta	126,049.1	607,534
	Atakama Atakamas reģions	Copiapó	75,176.2	286,168
	Kokimbo Kokimbo reģions	La Serena	40,579.9	757,586
	Valparaīso Valparaíso reģions	Valparaīso	16,396.1	1,815,902
	Santiago Santjago metropoles reģions	Santiago	15,403.2	7,112,808
	O'Higinss Región del Libertador General Bernardo O'Higgins	Rancagua	16,387.0	914,555
	Maule Maules reģions	Talca	30,296.1	1,044,950
	Ñuble Ñuble reģions	Chillán	13,178.5	480,609
	Biobío Reģions del Biobío	Concepción	23,890.2	1,556,805
	Araucanía La Araucanía reģions	Temuco	31,842.3	957,224
	Los Ríos Los Ríosas reģions	Valdivia	18,429.5	384,837
	Los Lagosa Los Lagosas reģions	Puertoriko Montā	48,583.6	828,708
	Aysén Reģions Aysén del General Carlos Ibáñez del Campo	Coihaique	108,494.4	103,158
	Magallanes Magallanes un Čilenas Antártica reģions	Punta Arenas	132,291.1	166,533

Literatūra

Čīlieši savu valsti dēvē par país de poetas - dzejnieku valsti. Gabriela Mistral bija pirmā latīņamerikāniete, kas saņēma Nobela prēmiju literatūrā (1945). Tomēr Čīles slavenākais dzejnieks ir Pablo Neruda. Viņš arī saņēma Nobela prēmiju literatūrā (1971).

Citu čīliešu dzejnieku sarakstā ir Lilija Garafulic, Vičente Huidobro, Pablo Simonetti un Paulo Koloane. Izabella Allende ir visvairāk pārdotā čīliešu rakstniece, kuras romānu pasaulē pārdots 51 miljons eksemplāru. Romānista Hosē Donoso romānu "Nakts putns" kritiķis Harolds Blūms uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta Rietumu literatūras darbiem. Vēl viens starptautiski atzīts čīliešu rakstnieks ir Roberto Bolaño. Viņa tulkojumi angļu valodā ir guvuši izcilu kritiķu atsaucību.

Pārtika un dzērieni

Čīles ēdieni liecina par zemes atšķirībām visā valstī. Šeit ir daudzveidīgs jūras velšu, liellopu gaļas, augļu un dārzeņu sortiments. Tradicionālās receptes ir asado, cazuela, empanadas, humitas, pastel de choclo, pastel de papas, curanto un sopaipillas.

Crudos ir piemērs dažādu Čīles etnisko grupu kulinārijas piedevu sajaukumam. Sīpolus atveda spāņu kolonisti, majonēzi un jogurtu, tāpat kā alu, ieviesa vācu imigranti.

Čīles Cazuela un dažādu veidu salāti.

Sports

Populārākais sporta veids Čīlē ir asociētais futbols. Čīle ir piedalījusies astoņās FIFA Pasaules kausa izcīņās, tostarp 1962. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā. Citi nacionālās futbola izlases rezultāti ir četri fināli Copa América, viena sudraba un divas bronzas medaļas Panamerikas spēlēs, bronzas medaļa 2000. gada vasarasolimpiskajās spēlēs un divas trešās vietas FIFA jauniešu līdz 17 un 20 gadiem turnīros. Čīles futbola augstākās līgas sistēma ir Čīles Primera División. IFFHS 2011. gadā to atzina par devīto spēcīgāko nacionālo futbola līgu pasaulē.

Teniss ir Čīles veiksmīgākais sporta veids. Čīles izlase divas reizes (2003. un 2004. gadā) uzvarēja Pasaules komandu kausa izcīņas māla turnīrā. Viņi 1976. gadā spēlēja Deivisa kausa finālā pret Itāliju. 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs valsts ieguva zeltu un bronzu vīriešu vienspēlēs un zeltu vīriešu dubultspēlēs. Marcelo Rioss 1998. gadā kļuva par pirmo Latīņamerikā spēlējošo tenisistu, kurš ATP vienspēļu rangā ieņēma pirmo vietu. Anita Lizana 1937. gadā uzvarēja ASV atklātajā čempionātā. Viņa bija pirmā sieviete no Latīņamerikas, kas uzvarēja Grand Slam turnīrā. Luiss Ajals divreiz bija Francijas atklātā čempionāta otrās vietas ieguvējs, un gan Rioss, gan Nikolass Massu Frīds, gan Fernando Gonzalezs Ciuffardi sasniedza Austrālijas atklātā čempionāta vīriešu vienspēļu finālu. Gonzálezs 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā izcīnīja sudraba medaļu vienspēlēs.

Vasaras olimpiskajās spēlēs Čīle ir izcīnījusi divas zelta medaļas (tenisā), septiņas sudraba medaļas (vieglatlētikā, jātnieku sportā, boksā, šaušanā un tenisā) un četras bronzas medaļas (tenisā, boksā un futbolā). 2012. gadā Čīle izcīnīja savu pirmo paralimpisko spēļu medaļu (zelts vieglatlētikā).

Rodeo ir valsts nacionālais sporta veids. Tas tiek praktizēts valsts lauku apvidos. Hokejam līdzīgs sporta veids. Slēpošana un snovbords tiek praktizēts slēpošanas centros Centrālajos Andos. Sērfošana ir populāra dažās piekrastes pilsētās. Čīlē profesionāli nodarbojas ar polo. Čīle 2008. gadā izcīnīja galveno balvu Pasaules Polo čempionātā.

Basketbols ir populārs sporta veids. Čīle 1950. gadā notikušajā pirmajā FIBA pasaules čempionātā vīriešiem izcīnīja bronzas medaļu. Otro bronzas medaļu viņi izcīnīja, kad Čīle rīkoja FIBA pasaules čempionātu 1959. gadā. Čīle 1953. gadā rīkoja pirmo FIBA pasaules čempionātu sievietēm, turnīru noslēdzot ar sudraba medaļu. Aizvien populārāki kļūst arī citi sporta veidi, piemēram, maratoni un ultramaratoni. San Pedro de Atakamā katru gadu notiek "Atakamas kross" - sešu posmu 250 km kājām skriešanas skrējiens, kurā katru gadu piedalās aptuveni 150 dalībnieku no 35 valstīm. Kopš 2009. gada gan Čīlē, gan Argentīnā notiek Dakāras rallijreida bezceļu automobiļu sacensības.

Čīle, pašreizējā pasaules čempione polo, kopā ar prezidenti Mišelu Bačeletu un 2008. gada pasaules čempionāta kausu.

Estadio Nacional de Chile

Imigrācija uz Čīli

19. un 20. gadsimtā Čīlē apmetās daži Eiropas imigranti, galvenokārt no Spānijas. Kopumā situācija ir šāda:

Gads	Kopējais iedzīvotāju skaits	Imigrantu skaits ^Avots:
Gads	Kopējais iedzīvotāju skaits	Kopā	%	Eiropieši	Latīņamerikāņi	Citi
1865	1.819.223	21.982	1,21%	53,7%	41,4%	4,9%
1875	2.075.971	25.199	1,21%	62,3%	33,0%	4,7%
1885	2.057.005	87.077	4,23%	30,1%	67,2%	2,7%
1907	3.249.279	134.524	4,5%	53,3%	42,7%	4,0%
1920	3.731.593	114.114	3,06%	60,0%	31,2%	8,9%
1930	4.287.445	105.463	2,46%	60,0%	24,6%	15,4%
1940	5.023.539	107.273	2,14%	67,2%	21,7%	11,1%
1952	5.932.995	103.878	1,75%	55,9%	23,4%	20,7%
1960	7.374.115	104.853	1,42%	60,9%	26,1%	13,0%
1970	8.884.768	90.441	1,02%	53,3%	34,4%	12,3%
1982	11.275.440	84.345	0,75%	31,8%	54,5%	13,7%
1992	13.348.401	114.597	0,86%	20,1%	65,1%	14,8%
2002	15.116.435	184.464	1,22%	17,2%	71,8%	11,0%

Valsts simboli

Nacionālais zieds ir copihue (Lapageria rosea, Čīles zvanu zieds), kas aug Čīles dienvidu mežos.

Ģerbonī ir attēloti divi nacionālie dzīvnieki: kondors (Vultur gryphus - ļoti liels putns, kas dzīvo kalnos) un huemuls (Hippocamelus bisulcus - apdraudēts baltais aļnis). Uz tās ir arī uzraksts Por la razón o la fuerza (Ar saprātu vai ar spēku).

Čīles karogam ir divas vienādas horizontālas baltas (augšā) un sarkanas krāsas lentes. Baltajai joslai ir vienādā augstumā zils kvadrāts. Kvadrāta centrā ir balta piecstaru zvaigzne. Zvaigzne ir ceļvedis uz progresu un godu. Zilā krāsa simbolizē debesis, baltā - sniegotos Andus, bet sarkanā - asinis, kas izlietas, lai iegūtu neatkarību.