Kaktusu dzimta
Kaktuss ir karstam un sausam klimatam pielāgots augs. Augus, kas dzīvo šādu dzīvesveidu, sauc par kserofītiem. Lielākā daļa ir sukulenti, kas uzkrāj ūdeni.
Kaktusi ir Cactaceae dzimtas, Caryophyllales kārtas augu dzimtas pārstāvji. Pastāv aptuveni 127 ģintis ar vairāk nekā 1750 zināmām sugām. Gandrīz visas no tām ir sastopamas Amerikā, sākot no Patagonijas dienvidos un beidzot ar Kanādas rietumu daļu ziemeļos. Rhipsalis baccifera suga aug arī Āfrikā un Šrilankā.
Teofrasts bija pirmais, kurš lietoja vārdu kaktuss: Tas cēlies no sengrieķu κάκτος, kaktos. Teofrasts to lietoja, apzīmējot mugurkaulainu augu, kura identitāte nav precīzi zināma. Kaktusi ir daļa no svarīgas barības ķēdes sausā un karstā klimatā. Tagad kaktusi ir izplatījušies daudzās citās pasaules daļās, un daudzi cilvēki tos labprāt audzē podos vai dārzos.
Daudzi kaktusi dzīvo sausās vietās, piemēram, tuksnešos. Lielākajai daļai kaktusu ir asi ērkšķi (dzelkšņi) un bieza āda. Kaktusi ir dažādu formu un izmēru. Daži ir īsi un apaļi, citi augsti un tievi. Daudzu kaktusu ziedi ir lieli un skaisti. Daži zied naktī, un tos apputeksnē tauriņi un sikspārņi. Daži kaktusu augļi ir koši un labi ēdami: daudzi dzīvnieki ēd kaktusu augļus.
Mēness kaktusa zieds
Daudzām kaktusu sugām ir gari, asi dzelkšņi.
Tāpat kā daudziem citiem kaktusu augļiem, arī pūķa auglim ir daudz sīku sēklu. Catus sugas, kas tos ražo, sākotnēji auga Meksikā.
Stobru kaktusus bieži audzē dārzos.
Pielāgojumi
Pielāgošanās ir jebkas, kas palīdz dzīvai būtnei izdzīvot un radīt vairāk savai sugai līdzīgu. Kaktusiem ir daudz pielāgojumu dzīvei vietās, kas dažkārt ilgstoši ir sausas. Citreiz šajās vietās var būt daudz lietus.
Kaktusiem augsnes virskārtā var būt daudz mazu, plānu sakņu. Šīs saknes pēc lietus ātri uzņem ūdeni. Tam pašam kaktusam var būt viena gara, bieza sakne, ko sauc par konusveida sakni. Kaktusa sakne aug dziļi augsnē. Tā var sasniegt ūdeni, kad augsnes virspuse ir sausa.
Kaktusi uzkrāj ūdeni resnajos stublājos. Stublājus klāj stingra āda, un tā ir pārklāta ar vasku. Biezā vaskotā āda palēnina ūdens zudumu. Kaktusu lapām ir asi dzelkšņi (ērkšķi, uzlīmes). Daudzi dzīvnieki vēlas iegūt ūdeni kaktusa iekšpusē, bet asie dzelkšņi un biezā āda aizsargā kaktusu.
Kaktusu izmantošana
Kaktusus parasti audzē kā istabas augus. Tie ir skaisti un viegli audzējami. Dažus kaktusus audzē dārzos, īpaši sausās vietās. Kaktusus var izmantot kā dzīvu žogu. Nobeigušos kaktusu koksni dažkārt izmanto māju būvniecībai.
Cilvēki ēd dažu kaktusu veidu augļus, piemēram, pūķa augļus un opuncijas. Dactylopius coccus ir zvīņains kukaiņš, no kura iegūst košenila krāsu. Šis kukaiņš dzīvo uz Opuntia ģints kaktusiem, barojoties ar mitrumu un barības vielām, kas ir kaktusu sulās. Kukaiņš ražo karmīnskābi, kas attur citus kukaiņus no plēsējiem. Karmīnskābi var iegūt no kukaiņa ķermeņa un olām, lai iegūtu sarkano krāsu.
Kaktuss vēsturē
Ziemeļamerikas senajiem acteķiem kaktusi bija ļoti svarīgi. Kaktusi ir sastopami daudzās viņu skulptūrās un zīmējumos. Meksikas valsts ģerbonī attēlots ērglis, čūska un kaktuss.
Kristofors Kolumbs atveda pirmos kaktusus uz Eiropu. Zinātnieki un dārzkopji izrādīja lielu interesi par kaktusiem.
19. gadsimtā indiešu bumbieri tika aizvesti uz Austrāliju, lai tos izmantotu kā dabisko žogu un košenila industrijā. Kaktuss nekontrolēti izplatījās, bet to ierobežoja Dienvidamerikas kodes kāpuri.
Kopš 20. gadsimta sākuma interese par kaktusiem ir pieaugusi. Katru gadu zinātnieki atklāj jaunas kaktusu sugas. Slikts rezultāts ir tas, ka daudzi kaktusi ir izrakti savvaļā, un dažas to sugas ir kļuvušas apdraudētas.
Kaktusu stublāji
Kaktusiem nav lapu, jo tie dzīvo sausās vietās. Lapas caurvij ūdeni, un tas var radīt ūdens zudumus. Tāpēc kaktuss ietaupa ūdeni, jo tam nav lapu. Kaktusa zaļās daļas patiesībā ir tā stublāji. Tā kā stublāji ir zaļi, tie veic kaktusa fotosintēzi. Uz tiem aug arī dzeloņainas adatas, lai pasargātu kaktusu no dzīvniekiem, kas vēlas to apēst.
Genera
Ģimenes sastāvā ir vairāk nekā 100 ģinšu. Dažas no tām ir:
- Gymnocalycium
- Myrtillocactus
- Schlumbergera
Tīmekļa vietnes
- Amerikas Kaktusu un sukulentu biedrība
- Cactophilia
- Kaktusu un sukulentu attēlu galerija
- Kaktusu attēlu galerija
- Sanktpēterburgas kaktusu kluba kaktusu bilžu galerija
- CactiGuide - daudz fotogrāfiju un diskusiju forums
- Ceļvedis pa brīnumaino kaktusu pasauli
- Intermountain Cactus: Ziemcietīgi kaktusi
- Starptautiska vietne par sukulentiem ar fotogrāfijām, padomiem un augu datubāzi (4 valodās)
- SucculentCity - Augu profili, fotogrāfijas un audzēšanas dati
- Pasaules Dabas fonda prioritāro sugu profils kaktusiem
- Sukulentu tīkls - Augu profili, fotogrāfijas, audzēšanas ceļveži un audzēšanas dati
- Palīdzība augos - Sukulentu un kaktusu veidi kopā ar audzēšanas ceļvežiem
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kaktuss?
A: Kaktuss ir karstam un sausam klimatam pielāgots augs, kas pieder Cactaceae dzimtas un Caryophyllales kārtas augiem.
Q: No kurienes nāk lielākā daļa kaktusu?
A: Lielākā daļa kaktusu ir no Amerikas, sākot no Patagonijas dienvidos un beidzot ar Kanādas rietumu daļu ziemeļos. Rhipsalis baccifera suga aug arī Āfrikā un Šrilankā.
J: No kā cēlies vārds "kaktuss"?
A: Vārds "kaktuss" cēlies no sengrieķu κάκτος, kaktos. Pirmo reizi to lietoja Teofrasts, apzīmējot dzeloņainu augu, kura identitāte nav precīzi zināma.
J: Kā kaktusi iekļaujas barības ķēdēs?
A: Sausā un karstā klimatā kaktusi ir daļa no svarīgas barības ķēdes, jo daudzi dzīvnieki ēd to augļus.
J: Vai visi kaktusi ir sastopami tuksnešos?
A: Nē, ne visi kaktusi dzīvo tuksnešos; daži no tiem ir izplatījušies daudzās citās pasaules daļās, un cilvēki tos labprāt audzē podos vai dārzos.
J: Kādas īpašības piemīt lielākajai daļai kaktusu?
A: Lielākajai daļai kaktusu ir asi ērkšķi (dzelkšņi) un bieza āda. Kaktusi ir dažādu formu un izmēru - daži ir īsi un apaļi, citi augsti un tievi. Daudziem ir arī lieli, skaisti ziedi, kas var ziedēt naktī un kurus apputeksnē var apputeksnēt varmākas vai sikspārņi.
