Kaktusi (Cactaceae): apraksts, bioloģija, izplatība un izmantošana
Kaktusi (Cactaceae): detalizēts apraksts par bioloģiju, izplatību un izmantošanu — sugu daudzveidība, adaptācijas, ziedēšana, ēdami augļi un audzēšanas padomi.
Kaktuss ir karstam un sausam klimatam pielāgots augs. Augus, kas dzīvo šādu dzīvesveidu, sauc par kserofītiem. Lielākā daļa ir sukulenti, kas uzkrāj ūdeni — to biezās stumbra vai lapu audu šūnas darbojas kā rezervuāri ilgstošai sausuma izturēšanai. Kaktusiem raksturīga arī bieza vaska veida āda un spēcīgi attīstīta kutikula, kas samazina ūdens iztvaikošanu.
Taksonomija un izplatība
Kaktusi pieder Cactaceae dzimtai, kas ietilpst Caryophyllales kārtā. Pastāv aptuveni 127 ģintis ar vairāk nekā 1750 zināmām sugām. Gandrīz visas no tām ir sastopamas Amerikā, sākot no Patagonijas dienvidos un beidzot ar Kanādas rietumu daļu ziemeļos. Rhipsalis baccifera suga aug arī Āfrikā un Šrilankā, tādējādi izņēmumi apstiprina lielāko daļu ģeogrāfiskā sadalījuma.
Vārda izcelsme un kultūras loma
Teofrasts bija pirmais, kurš lietoja vārdu kaktuss: tas cēlies no sengrieķu κάκτος, kaktos. Teofrasts to lietoja, apzīmējot mugurkaulainu augu, kura identitāte nav precīzi zināma. Kaktusi ir daļa no svarīgas barības ķēdes sausā un karstā klimatā — to augļus un ziedus izmanto daudzi putni, zīdītāji un kukaiņi. Mūsdienās kaktusi ir izplatīti arī daudzās citās pasaules daļās, un daudzi cilvēki tos labprāt audzē podos vai dārzos gan dekoratīvos, gan praktiskos nolūkos.
Morfolģija un pielāgošanās
Daudzi kaktusi dzīvo sausās vietās, piemēram, tuksnešos. Lielākajai daļai kaktusu ir asi ērkšķi (dzelkšņi) un bieza āda. Ērkšķi ir modificētas lapas vai to atlikumi, kas sniedz aizsardzību pret graužējiem un reizēm arī nodrošina ēnu, samazinot temperatūras svārstības uz stumbra. Kaktusiem ir arī īpašas struktūras, ko sauc par areolēm — mazām pākstveida vietām uz stumbra, no kurām aug ērkšķi, ziedi un jaunie sānu dzinumi. Šī ir atšķirīga pazīme, pēc kuras atpazīst Cactaceae dzimtu.
Kaktusu stumbri nereti ir sazaroti, riboti vai bumbiņveida — šīs formas ļauj stumbram saritināties un paplašināties atkarībā no uzkrātā ūdens daudzuma. Daudziem kaktusiem fotosintēze notiek stumbrā, nevis lapās: tie izmanto īpašu metabolisma ceļu — Crassulacean Acid Metabolism (CAM) —, kas ļauj atvērt stomātus naktī, samazinot ūdens zudumus dienas laikā.
Ziedi, apputeksnēšana un sēklu izplatīšana
Daudzu kaktusu ziedi ir lieli un krāšņi, bieži ar spilgtām krāsām. Ziedu uzbūve parasti ietver daudzas tepālas un milzīgu putekšņu daudzumu, kas piesaista apputeksnētājus. Daži zied naktī, un tos apputeksnē tauriņi un sikspārņi, bet daudzi dienas laikā ziedošie kaktusi piesaista bites, tauriņus un putnus (piem., nektāru ņemošos kolibri). Pēc apputeksnēšanas veidojas augļi — parasti sulīgi, bieži koši un iedarbīgi uz dzīvniekiem, kas ēd augļus un izkliedē sēklas tālāk dabā.
Sugu un formu daudzveidība
Kaktusi var būt ļoti dažādi: no maziem bumbuļveida (piem., Echinocactus, Mammillaria) līdz stāviem kolonnveida džekiem (piem., saguāro Carnegiea gigantea). Ir epifītiskas sugas (piem., Rhipsalis), kas aug uz koku zarniem mitrākās tropu daļās, kā arī klēpjiem līdzīgi opuntioidi ar plakanām „spalvām” (piem., Opuntia), ko cilvēki izmanto arī pārtikā.
Izmantošana un kultivēšana
- Pārtika: Dažas sugas, piemēram, Opuntia ficus-indica (tiek saukta arī par pundurķirbi/«prickly pear»), dod ēdamus augļus un lapu plāksnes (nopales), kuras izmanto pārtikā Meksikā un citur.
- Zālēs un medicīnā: Kaktusu sulas vai ekstrakti vietām tiek lietoti tautas medicīnā, un dažas sugas nodrošina barību ganāmpulkiem sausuma periodos.
- Dekoratīvie mērķi: Daudzi kaktusi ir populāri istabas un dārzu augi (piem., Schlumbergera — Ziemassvētku kaktuss), jo tie ir dekoratīvi un nereti viegli kopjami.
- Praktiskie pielietojumi: Kaktusiem izmanto kā dzīvžogus vai aizsargierobežas, jo ērkšķi neļauj viegli pārvietoties dzīvniekiem un cilvēkiem.
Kopšanas pamati mājās
- Gaisma: lielākā daļa kaktusu prasa daudz saules — tumšākās vietās ziedēšana var būt vāja.
- Substrāts: lietot labi drenējošu augsni (smilts, grants un speciāls sukulentu substrāts), lai nepieļautu sakņu puvi.
- Laistīšana: vasarā mēreni laista, ļaujot augsnei izžūt starp reizēm; ziemā augi parasti atpūšas un laistīšanu ierobežo.
- Temperatūra: vairums sugu iztur karstumu, bet daļai nepieciešama vēsāka un sausa ziemas atpūta, lai ziedētu nākamajā sezonā.
- Pavairošana: viegli pavairo vēzienu (stumbra gabaliņi), spraudeņiem ļauj sacietēt pirms stādīšanas, kā arī no sēklām.
- Slimības un kaitēkļi: biežāk sastopami pūkainie blaktis (mealybugs), skudras un sakņu puves, ko izraisa pārlieku mitrs substrāts.
Ekoloģija un aizsardzība
Kaktusi bieži ir būtiska sauszemes ekosistēmu daļa, nodrošinot barību un patvērumu faunai. Tomēr daudzas sugas ir apdraudētas, jo to biotopi tiek iznīcināti — lauksaimniecības paplašināšanās, urbanizācija un invazīvās sugas rada draudus. Arī pārmērīga kolekcionēšana un nelikumīga izvešana uz tirgu apdraud retas sugas. Dažas sugas ir iekļautas starptautiskās aizsardzības sarakstos (piem., CITES), un to aizsardzība prasa biotopu saglabāšanu, audzēšanu audzētavās un likumdošanas kontroli.
Interesanti fakti
- Areoles — speciālas struktūras uz kaktusu stumbriem — ir viens no galvenajiem kaktusu atpazīšanas pazīmēm.
- Daži kaktusi, piemēram, saguāro, var dzīvot vairākus simtus gadu un sasniegt ievērojamu augstumu (līdz 12–20 m).
- Kaut arī lielākā daļa kaktusu nāk no Amerikām, to daudzveidība ietver gan tuksnešus, gan tropu mežus (epifītiskās sugas).
Kopumā kaktusi ir fascinējoša augu grupa, kas demonstrē plašu adaptāciju spektru sausuma apstākļos un piedāvā cilvēkiem gan praktisku pielietojumu, gan estētisku vērtību dārzos un mājās.

Mēness kaktusa zieds

Daudzām kaktusu sugām ir gari, asi dzelkšņi.

Tāpat kā daudziem citiem kaktusu augļiem, arī pūķa auglim ir daudz sīku sēklu. Catus sugas, kas tos ražo, sākotnēji auga Meksikā.

Stobru kaktusus bieži audzē dārzos.
Pielāgojumi
Pielāgošanās ir jebkas, kas palīdz dzīvai būtnei izdzīvot un radīt vairāk savai sugai līdzīgu. Kaktusiem ir daudz pielāgojumu dzīvei vietās, kas dažkārt ilgstoši ir sausas. Citreiz šajās vietās var būt daudz lietus.
Kaktusiem augsnes virskārtā var būt daudz mazu, plānu sakņu. Šīs saknes pēc lietus ātri uzņem ūdeni. Tam pašam kaktusam var būt viena gara, bieza sakne, ko sauc par konusveida sakni. Kaktusa sakne aug dziļi augsnē. Tā var sasniegt ūdeni, kad augsnes virspuse ir sausa.
Kaktusi uzkrāj ūdeni resnajos stublājos. Stublājus klāj stingra āda, un tā ir pārklāta ar vasku. Biezā vaskotā āda palēnina ūdens zudumu. Kaktusu lapām ir asi dzelkšņi (ērkšķi, uzlīmes). Daudzi dzīvnieki vēlas iegūt ūdeni kaktusa iekšpusē, bet asie dzelkšņi un biezā āda aizsargā kaktusu.
Kaktusu izmantošana
Kaktusus parasti audzē kā istabas augus. Tie ir skaisti un viegli audzējami. Dažus kaktusus audzē dārzos, īpaši sausās vietās. Kaktusus var izmantot kā dzīvu žogu. Nobeigušos kaktusu koksni dažkārt izmanto māju būvniecībai.
Cilvēki ēd dažu kaktusu veidu augļus, piemēram, pūķa augļus un opuncijas. Dactylopius coccus ir zvīņains kukaiņš, no kura iegūst košenila krāsu. Šis kukaiņš dzīvo uz Opuntia ģints kaktusiem, barojoties ar mitrumu un barības vielām, kas ir kaktusu sulās. Kukaiņš ražo karmīnskābi, kas attur citus kukaiņus no plēsējiem. Karmīnskābi var iegūt no kukaiņa ķermeņa un olām, lai iegūtu sarkano krāsu.
Kaktuss vēsturē
Ziemeļamerikas senajiem acteķiem kaktusi bija ļoti svarīgi. Kaktusi ir sastopami daudzās viņu skulptūrās un zīmējumos. Meksikas valsts ģerbonī attēlots ērglis, čūska un kaktuss.
Kristofors Kolumbs atveda pirmos kaktusus uz Eiropu. Zinātnieki un dārzkopji izrādīja lielu interesi par kaktusiem.
19. gadsimtā indiešu bumbieri tika aizvesti uz Austrāliju, lai tos izmantotu kā dabisko žogu un košenila industrijā. Kaktuss nekontrolēti izplatījās, bet to ierobežoja Dienvidamerikas kodes kāpuri.
Kopš 20. gadsimta sākuma interese par kaktusiem ir pieaugusi. Katru gadu zinātnieki atklāj jaunas kaktusu sugas. Slikts rezultāts ir tas, ka daudzi kaktusi ir izrakti savvaļā, un dažas to sugas ir kļuvušas apdraudētas.
Kaktusu stublāji
Kaktusiem nav lapu, jo tie dzīvo sausās vietās. Lapas caurvij ūdeni, un tas var radīt ūdens zudumus. Tāpēc kaktuss ietaupa ūdeni, jo tam nav lapu. Kaktusa zaļās daļas patiesībā ir tā stublāji. Tā kā stublāji ir zaļi, tie veic kaktusa fotosintēzi. Uz tiem aug arī dzeloņainas adatas, lai pasargātu kaktusu no dzīvniekiem, kas vēlas to apēst.
Genera
Ģimenes sastāvā ir vairāk nekā 100 ģinšu. Dažas no tām ir:
- Gymnocalycium
- Myrtillocactus
- Schlumbergera
Tīmekļa vietnes
- Amerikas Kaktusu un sukulentu biedrība
- Cactophilia
- Kaktusu un sukulentu attēlu galerija
- Kaktusu attēlu galerija
- Sanktpēterburgas kaktusu kluba kaktusu bilžu galerija
- CactiGuide - daudz fotogrāfiju un diskusiju forums
- Ceļvedis pa brīnumaino kaktusu pasauli
- Intermountain Cactus: Ziemcietīgi kaktusi
- Starptautiska vietne par sukulentiem ar fotogrāfijām, padomiem un augu datubāzi (4 valodās)
- SucculentCity - Augu profili, fotogrāfijas un audzēšanas dati
- Pasaules Dabas fonda prioritāro sugu profils kaktusiem
- Sukulentu tīkls - Augu profili, fotogrāfijas, audzēšanas ceļveži un audzēšanas dati
- Palīdzība augos - Sukulentu un kaktusu veidi kopā ar audzēšanas ceļvežiem
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kaktuss?
A: Kaktuss ir karstam un sausam klimatam pielāgots augs, kas pieder Cactaceae dzimtas un Caryophyllales kārtas augiem.
Q: No kurienes nāk lielākā daļa kaktusu?
A: Lielākā daļa kaktusu ir no Amerikas, sākot no Patagonijas dienvidos un beidzot ar Kanādas rietumu daļu ziemeļos. Rhipsalis baccifera suga aug arī Āfrikā un Šrilankā.
J: No kā cēlies vārds "kaktuss"?
A: Vārds "kaktuss" cēlies no sengrieķu κάκτος, kaktos. Pirmo reizi to lietoja Teofrasts, apzīmējot dzeloņainu augu, kura identitāte nav precīzi zināma.
J: Kā kaktusi iekļaujas barības ķēdēs?
A: Sausā un karstā klimatā kaktusi ir daļa no svarīgas barības ķēdes, jo daudzi dzīvnieki ēd to augļus.
J: Vai visi kaktusi ir sastopami tuksnešos?
A: Nē, ne visi kaktusi dzīvo tuksnešos; daži no tiem ir izplatījušies daudzās citās pasaules daļās, un cilvēki tos labprāt audzē podos vai dārzos.
J: Kādas īpašības piemīt lielākajai daļai kaktusu?
A: Lielākajai daļai kaktusu ir asi ērkšķi (dzelkšņi) un bieza āda. Kaktusi ir dažādu formu un izmēru - daži ir īsi un apaļi, citi augsti un tievi. Daudziem ir arī lieli, skaisti ziedi, kas var ziedēt naktī un kurus apputeksnē var apputeksnēt varmākas vai sikspārņi.
Meklēt