Capsicum ir nakteņu dzimtas (Solanaceae) augu ģints. Dažus no šiem augiem izmanto kā garšvielas, dārzeņus vai zāles. Capsicum augu augļiem ir dažādi nosaukumi. Nosaukumi atšķiras atkarībā no vietas un veida. Lielbritānijā un ASV tos parasti sauc par čili pipariem, sarkanajiem vai zaļajiem pipariem vai vienkārši par pipariem; lielo, maigo formu ASV sauc par bell pepper, jaunzēlandiešu angļu valodā, austrāliešu angļu valodā un britu angļu valodā - par capsicum, bet dažās citās valstīs - par papriku (lai gan paprika var apzīmēt arī pulverveida garšvielu, ko gatavo no dažādiem Capsicum augļiem).

Capsicum ir cēlušies Amerikā, bet tagad tos audzē visā pasaulē.

Bioloģija un taksonomija

Ģints Capsicum ietver gan viengadīgus, gan daudzgadīgus augus ar dažādu auguma formu — no zemi segošiem krūmiem līdz mazām koku līdzīgām formām. Augļi pēc botānikas ir ogas, un tie var būt ļoti dažādu izmēru, formas un krāsu: zaļi, sarkani, dzelteni, oranži, violeti vai pat melni. Galvenais ķīmiskais savienojums, kas nosaka piparu asi — capsaicīns — atrodas sēklu kameras membrānās (placentā). Capsaicīna daudzums nosaka piparu dedzināšanas spēku.

Galvenās sugas

  • Capsicum annuum — visplašāk audzētā suga, kurai pieder daudzas pazīstamas šķirnes, tostarp saldie pipari (bell peppers), jalapeño un daudzi citi.
  • Capsicum frutescens — ietver, piemēram, tabasko piparus; parasti asāki un bieži izmanto mērču ražošanā.
  • Capsicum chinense — pie šīs sugas pieder ļoti asas šķirnes, piemēram, habanero un naga moriča.
  • Capsicum baccatum — populāri Dienvidamerikā, raksturīga aromātiska garša un dažādas krāsas.
  • Capsicum pubescens — mazāk izplatīta, pazīstama ar tumšām sēklām un pūkainiem lapu apveidiem; tiek audzēta galvenokārt Andu reģionā.

Vēsture un izplatība

Pipari radušies Dienvidu un Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kur cilvēki tos domesticēja tūkstošiem gadu pirms Eiropas ieceļotāju ierašanās. Pēc Kolumba braucieniem pipari izplatījās pa visu pasauli — uz Āziju, Āfriku un Eiropu — un ātri kļuva par svarīgu pārtikas un garšaugu sastāvdaļu daudzās kultūrās. Mūsdienās tie tiek audzēti gan siltumnīcās, gan laukā, visos kontinentos izņemot Antarktīdu.

Garšas un kulinārijas izmantošana

Piparus izmanto gan kā dārzeņu produktus (saldie pipari), gan kā garšvielu (puru vai kaltētu čili pulveri, paprika). Tos ēd svaigus, ceptus, grilētus, marinētus, žāvētus un kā mērču sastāvdaļu. Saldie pipari parasti nav ass, un tos izmanto salātos, sautējumos un pildīšanai; asi čili piešķir ēdieniem dedzinošu siltumu.

Uzturvērtība un veselības ieguvumi

Pipari ir bagāti ar C vitamīnu, A vitamīnu (karotinoīdi), šķiedrvielām un antioksidantiem. Capsaicīns izrādījies noderīgs sāpju mazināšanai lokāli (piemēram, krēmos), kā arī tam ir ietekme uz vielmaiņu un asinsriti. Tomēr ļoti asiem pipariem var būt kairinoša iedarbība uz ādu un gļotādām, tāpēc ar tiem jāapstrādā uzmanīgi.

Sāls stipruma mērīšana

Piparu asumu mēra Skovila skalā (Scoville Heat Units, SHU). Mērogs sākas no 0 SHU (pilnīgi nesass pipari) un sasniedz vairākus miljonus SHU ļoti asiem šķirnēm. Piemēram, saldie pipari ir 0 SHU, jalapeño parasti ap 2 500–8 000 SHU, bet habanero var sasniegt 100 000–350 000 SHU vai vairāk.

Audzēšana un uzglabāšana

Pipari parasti prasa siltu augsni, saulainu stāvēšanos un labu drenažu. Dīgst no sēklām, un pirmie augļi parasti parādās daudzas nedēļas pēc sēšanas atkarībā no šķirnes. Uzglabāšanas laikā svaigi pipari jāglabā ledusskapī, bet žāvētus un pulverveida produktus — sausā, tumšā vietā, lai saglabātu garšu un krāsu.

Bīstamība un piesardzība

Apstrādājot asus čili, ieteicams valkāt cimdus un nedrūkt acis, jo capsaicīns var izraisīt spēcīgu dedzināšanu. Ja tomēr notiek kontakts ar acīm vai gļotādām, jāskalo ar lielu ūdens daudzumu un, ja nepieciešams, jāmeklē medicīniska palīdzība.

Kopsavilkums

Capsicum ir daudzveidīga un globāli nozīmīga augu ģints, kas sniedz ne tikai dažādas kulinārās iespējas — no saldiem dārzeņiem līdz asas garšviela —, bet arī uzturvielas un medicīniskas īpašības. Nosaukumi atšķiras pēc valodas un reģiona, taču bioloģiskā daudzveidība un cilvēku izmantošanas veidi padara šo ģinti par vienu no svarīgākajām pārtikas un garšaugu grupām pasaulē.