Dārzeņi — definīcija, piemēri, botāniska klasifikācija un uzturvērtība

Dārzeņi ir ēdamas augu daļas, ko cilvēki lieto uzturā kā ēdienu sastāvdaļu — gan kā maltītes sastāvdaļu, gan kā atsevišķu ēdienu. Termins ir kulinārs, nevis botānisks: to piemēro dažādām augu daļām — ziediem, augļiem, stublājiem, lapām, saknēm un sēklām —, ja tās tiek patērētas kā sāļie vai ne tik saldie ēdieni. Dažkārt šī definīcija var izslēgt dažus augus, kurus botāniski uzskata par augļiem, riekstiem vai graudaugiem, bet kulināri tie tiek lietoti kā dārzeņi (piemēram, tomātus, kartupeļus vai kabačus — skatīt zemāk). Alternatīvā klasifikācija dažkārt iekļauj dažus augļus, piemēram, tomātus un kabačus, un pākšaugu sēklas, piemēram, pākšaugus.

Botāniska un kulināra klasifikācija

Botāniski dārzeņi nav viena augu grupa — tā vietā tie ir dažādu augu daļu kopums, ko cilvēki ēd. Galvenās kulinārās kategorijas ir:

• Lapaugi un zaļumi — salātu lapas, spināti, selerijas lapas u. c.
• Saknes — piemēram, burkāni, bietes; tās attīstās no sakņu sistēmas un uzkrāj barības vielas.
• Gārņi un bumbuļi — kartupeļi ir bumbuļi, kas kalpo kā enerģijas avots (ciete).
• Sīpoli un sīpoli līdzīgi augi — sīpoli, ķiploki, pori.
• Stublāji — selerija, sparģeļi.
• Ziedi — ziedkāposti, brokoļi.
• Botāniski augļi, kas kulināri tiek lietoti kā dārzeņi — tomāti, gurķi, kabači (kabači minēti arī kā piemērs), pipari. Lai gan tiem ir sēklas un botāniski tie ir augļi, kulināri tie parasti tiek uzskatīti par dārzeņiem.
• Sēklas un pākšaugi — zirņi, pupas un citi pākšaugi, kas satur olbaltumvielas un ogļhidrātus.

Būtiski: kulināri noteikumi par to, kas ir dārzenis, var atšķirties no botāniskās definīcijas — piemēram, juridiskās vai tirgus klasifikācijas dažās valstīs var atšķirt “augļus” un “dārzeņus” citādi (slavenais piemērs ir tomāts).

Piemēri

• Burkāni — saknes, bagātas ar beta‑karotīnu (provitamīns A).
• Kartupeļi — bumbuļi, galvenais cietes avots daudzās diētās.
• Tomāti — botāniski augļi, bet kulināri un uzturā lietoti kā dārzenis.
• Gurķi, kabači, pipari, ziedkāposti, spināti, sīpoli, ķiploki, zirņi un pupas (pākšaugi).

Uzturvērtība

Dārzeņi ir svarīga cilvēku ikdienas uztura sastāvdaļa un sniedz daudzveidīgas barības vielas:

• Vitamīni: daudzi dārzeņi satur A provitamīnu (beta‑karotīnu), C vitamīnu, B grupas vitamīnus (piem., folātu, B6) un K vitamīnu. Plant‑avoti ar D vitamīnu ir retāki; lielākoties D vitamīns rodas ķermenī, iedarbībā pret sauli vai tiek uzņemts no dzīvnieku izcelsmes produktiem un stiprinātiem pārtikas produktiem.
• Minerālvielas: kālijs, magnijs, dzelzs (īpaši tumšajiem lapaugiem), kalcijs (piem., brokoļiem) un citas.
• Ogļhidrāti un ciete: saknes un bumbuļi (piem., kartupeļi, burkāni) satur vairāk cietes/skatīt ogļhidrātus; zaļumi satur mazāk kaloriju un ogļhidrātu.
• Šķiedrvielas: svarīgas gremošanai, palīdz ilgāk saglabāt sāta sajūtu un regulēt cukura līmeni asinīs.

Ilgtspējīgs uztura ieteikums — iekļaut dažādu krāsu un tipu dārzeņus, jo krāsu atšķirības bieži norāda uz dažādu fitoķīmisku vielu spektru (antioksidanti, karotenoīdi u. c.). Pasaules Veselības organizācija un citas veselības iestādes iesaka ikdienā patērēt vismaz 400 g augļu un dārzeņu kopā, lai samazinātu hronisku slimību risku.

Gatavošana, uzglabāšana un uzturvielu saglabāšana

• Uzturvielu saglabāšana: vissvarīgāk ir īsi un mazkarsētājos termiskos procesos (tvaicēšana, ātra apcepšana, cepšana) un lietot maz ūdens, lai nezaudētu ūdenī šķīstošos vitamīnus (piem., C vitamīnu). Daļa mikroelementu var būt jutīgi pret siltumu vai gaismu.
• Uzglabāšana: daudzi dārzeņi jāuzglabā ledusskapī (zaļumi, ziedkāposti, burkāni), bet kartupeļus glabā vēsā, sausā un tumšā vietā. Rūpīgi nomazgāt pirms lietošanas; ne visi dārzeņi jāmazgā pirms uzglabāšanas, jo mitrums var veicināt bojāšanos.
• Drošība: labi termiski apstrādāt pākšaugus un dažas citas sēklas pirms lietošanas (svaigus pākšaugus parasti vārī vai tvaicē).

Kulinārie un kultūras aspekti

Dārzeņu loma virtuvē ir daudzveidīga — tie var būt galvenā sastāvdaļa zupās, sautējumos, salātos, piedevās vai pat desertos (piem., burkānu kūka). Dažādās kultūrās tie ieņem centrālo vietu sezonālos ēdienos un tradicionālajos ēdienos. Dārzeņu audzēšana mājas dārzā un tirgus patēriņš arī veicina svaiguma un sezonālas kvalitātes izmantošanu.

Kopsavilkums

Dārzeņi nav viena botāniska grupa, bet kulināra kategorija, ietverot vairākas augu daļas, kuras cilvēki lieto uzturā. Tie ir svarīgs vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu bioaktīvo vielu avots. Lai saglabātu maksimālu uzturvērtību, ieteicams izvēlēties daudzveidību, gatavot saudzīgi un ievērot pareizu uzglabāšanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dārzeņi?

Q: Vai burkāni un kartupeļi tiek uzskatīti par dārzeņiem?

J: Vai tomāts ir dārzenis vai auglis?

J: Kas ir produkts?

J: Kādi vitamīni un minerālvielas ir dārzeņos?

Jautājums: Cik porcijas augļu un dārzeņu ikdienā vajadzētu apēst saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) izstrādātajām Amerikas iedzīvotājiem paredzētajām uztura vadlīnijām?

Meklēt pēc burta