Dzīvnieki: definīcija, īpašības un zooloģijas pārskats
Iepazīstiet dzīvnieku pasauli: definīcija, šūnu īpašības, barošanās un mobilitāte — skaidrs zooloģijas pārskats ar piemēriem un salīdzinājumiem.
Dzīvnieki ir eikariotiski daudzšūnu organismi, kuros šūnas specializējas audu, orgānu un sistēmu veidošanā. Lielākā daļa dzīvnieku barojas heterotrofi — tie neizmanto gaismu, lai iegūtu enerģiju, kā to dara augi. Tā vietā dzīvnieki iegūst enerģiju, patērējot citus organismus vai to atkritumus: daļa ir plēsēji vai herbivori, daļa — saprotrofi, bet daži dzīvo kā parazīti vai veido attiecības ar citiem organismiem, piemēram, kā simbionti. Ir arī reti gadījumi, kad dzīvnieki mijiedarbojas ar prosti vai citiem mikroorganismiem, kas spēj veikt fotosintēzi un nodrošina papildu resursus.
Uzturs, vielmaiņa un elpošana
Dzīvnieki izmanto dažādus uztura veidus — gaļēdāji, zālēdāji, visēdāji, filtrētāji un parazīti. Uztura ieguvei tiem ir dažādas barošanās struktūras (piemēram, zobi, rīkles, ķermeņa daļas filtrēšanai). Dzīvnieki uzņem skābekli un izdala oglekļa dioksīdu, un šo procesu dēvē par šūnu elpošanu, kas ir daļa no metabolisma. Šie aspekti — heterotrofo vielmaiņu un elpošana — būtiski atšķir dzīvniekus no augiem, kuri fotosintēzes dēļ ražo organiskās vielas, izmantojot gaismu.
Šūnu un audu īpašības
Dzīvnieku šūnām nav cietas šūnas sienas kā augiem; tās ir iedalītas ar membrānām, kas atšķiras no citām eikariotisko organismu membrānām, piemēram, no eikarionītēm vai sēnēm. Dzīvniekiem raksturīga audu un orgānu specializācija — nervu, muskuļu, gremošanas, asinsrites un citu sistēmu veidošanās, kas nodrošina koordinētu uzvedību, barības uzņemšanu, iekšējo vielu transportu un reakcijas uz vides izmaiņām.
Pārvietošanās, uzvedība un attīstība
Lielākā daļa dzīvnieku ir mobili, tas nozīmē, ka tie spēj aktivizēt muskuļus vai specializētas kustību struktūras, lai pārvietotos. Citas sugas var būt dzīves cikla posmos nemobīlas (piemēram, daudzas lauskas vai kāpuru stadijas). Reproduktīvā ziņā dominē seksuālā reprodukcija ar zigotas veidošanos; daudzos gadījumos ir arī bezdzimuma reprodukcijas veidi. Vēl viena būtiska iezīme dzīvnieku attīstībā ir embrionālais stadiju noritējums, piemēram, blastulas veidošanās un turpmākā audu diferencācija.
Ķermeņa plāns un taksonomija
Dzīvniekiem ir dažādi ķermeņa plāni: simetrija (radiālā vai bilaterālā), ķermeņa dobumi (acoelomate, pseudocoelomate, coelomate), segmentācija un appendišu veidojums. Zooloģiskā klasifikācija tradicionāli iedala dzīvniekus lielās grupās (phylum), no kurām pazīstamākās ir:
- Porifera (spuves)
- Cnidaria (medūzas, hidras)
- Mollusca (gliemenes, gliemeži, gliemenes)
- Annelida (posmkāji)
- Arthropoda (kukaiņi, zirnekļi, tārpi un vēžveidīgie)
- Echinodermata (jūras zvaigznes, jūras eži)
- Chordata (zivis, abinieki, putni, zīdītāji — tai skaitā cilvēks)
Šo grupu iekšējā un savstarpējā saistība tiek pētīta, izmantojot morfoloģiskus datus un molekulāro filogenētiku, kas sniedz ieskatu dzīvnieku evolucionārā izcelsmē.
Ekoloģiskā un cilvēka nozīme
Dzīvnieki veido galveno daļu ekosistēmu, pildot dažādas funkcijas: primāri patērētāji, plēsēji, sadalītāji, augsnes uzlabošanas veidotāji, apputeksnētāji un ligzdošanas partneri. Tie ietekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, biogeohīmiskos ciklus un cilvēku labklājību — pārtika, darbs, kultūra un zinātne. Daudzi dzīvnieki ir arī slimību pārnēsātāji vai parazīti, kas var ietekmēt cilvēku un mājlopu veselību.
Zooloģija — dzīvnieku izpēte
Dzīvnieku izpēti sauc par zooloģiju. Zooloģijas disciplīna aptver anatomiju, fizioloģiju, uzvedības zinātni, ekoloģiju, taksonomiju un evolūcijas pētījumus. Mūsdienu zooloģija izmanto gan lauka novērojumus, gan laboratorijas eksperimentus, genomikas, bioinformatikas un citus mūsdienīgus paņēmienus, lai izprastu dzīvnieku bioloģiju un to mijiedarbību ar vidi.
Kopsavilkumā, dzīvnieki ir daudzveidīga un fundamentāla dzīves forma uz Zemes, kas atšķiras no augiem un sēnēm gan vielmaiņas, gan struktūras, gan uzvedības ziņā, un kuru izpēte palīdz saprast bioloģiskos procesus un saglabāt dabas resursus.
Dzīvnieku grupēšana
Ir daudz dažādu dzīvnieku veidu. Lielākajai daļai cilvēku pazīstamie dzīvnieki veido tikai aptuveni 3 % no dzīvnieku pasaules. Kad biologi aplūko dzīvniekus, viņi atrod lietas, kas dažiem dzīvniekiem ir kopīgas. To viņi izmanto, lai sagrupētu dzīvniekus bioloģiskajā klasifikācijā. Viņi uzskata, ka pastāv vairāki miljoni sugu, bet ir identificējuši tikai aptuveni vienu miljonu sugu.
Dzīvniekus galvenokārt var iedalīt divās galvenajās grupās: bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki. Mugurkaulniekiem ir mugurkauls jeb mugurkauls, bet bezmugurkaulniekiem mugurkaula nav.
Par mugurkaulniekiem uzskata:
Daži bezmugurkaulnieki ir:
Zinātniskajā lietojumā cilvēki tiek uzskatīti par dzīvniekiem, bet ikdienā, kas nav zinātniskais lietojums, cilvēki bieži netiek uzskatīti par dzīvniekiem.
Dzīvesveids
Dzīvnieku barošanās veidu sauc par heterotrofu, jo dzīvnieki barību iegūst no citiem dzīviem organismiem. Daži dzīvnieki ēd tikai augus; tos sauc par zālēdājiem. Citi dzīvnieki ēd tikai gaļu, un tos sauc par gaļēdājiem. Dzīvniekus, kas ēd gan augus, gan gaļu, sauc par visēdājiem.
Dzīvnieku dzīves vide ir ļoti atšķirīga. Evolūcijas procesā dzīvnieki pielāgojas dzīvotnēm, kurās tie dzīvo. Zivis ir pielāgojušās dzīvei ūdenī, bet zirneklis ir pielāgojies dzīvei, ķerot un ēdot kukaiņus. Austrumāfrikas savannās dzīvojošs zīdītājs dzīvo pavisam citādu dzīvi nekā delfīns vai jūras cūkdelfīns, kas zvejo zivis jūrā.
Dzīvnieku fosiliju liecības sniedzas aptuveni 600 miljonu gadu senā pagātnē, sākot no ediakāra perioda vai nedaudz agrāk. Visu šo garo laiku dzīvnieki ir nepārtraukti attīstījušies, tāpēc šodien uz Zemes dzīvojošie dzīvnieki ļoti atšķiras no tiem, kas atradās jūras dibena malās ediakāra periodā. Senās dzīvības izpēti sauc par paleontoloģiju.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzīvnieki?
A: Dzīvnieki ir dzīvas būtnes ar daudzām šūnām, kas iegūst enerģiju no citām dzīvām būtnēm un ir eikarioti.
J: Ar ko dzīvnieki pārtiek?
A: Dzīvnieki parasti ēd citas dzīvas radības vai ir parazīti.
J: Kas ir simbionti?
A: Simbionti ir organismi, kas dzīvo ciešās attiecībās ar citu organismu.
J: Kas ir zooloģija?
A: Zooloģija ir zinātne par dzīvniekiem.
J: Kas ir paleontoloģija?
A: Paleontoloģija ir pētniecība par seno dzīvību.
J: Ar ko dzīvnieki atšķiras no augiem?
A: Dzīvnieki ir kustīgi, uzņem skābekli un izdala oglekļa dioksīdu, un to šūnu membrānas atšķiras no citu eikariontu, piemēram, augu un sēņu, šūnu membrānām.
J: Kā augi iegūst barības vielas?
A: Augi iegūst barības vielas, izmantojot gaismu, ūdeni un pamatelementus, lai veidotu savus audus.
Meklēt