Dzīvnieki
Dzīvnieki ir eikariotiski organismi ar daudzām šūnām. Tie neizmanto gaismu, lai iegūtu enerģiju, kā to dara augi. Dzīvnieki izmanto dažādus veidus, lai iegūtu enerģiju no citām dzīvām būtnēm. Tie var ēst citas dzīvas radības, lai gan daži ir parazīti vai fotosintezējoši prosti kā simbionti.
Lielākā daļa dzīvnieku ir mobili, t. i., tie var pārvietoties. Dzīvnieki uzņem skābekli un izdala oglekļa dioksīdu. Šī šūnu elpošana ir daļa no metabolisma (ķīmiskās darbības). Ar abiem šiem aspektiem dzīvnieki atšķiras no augiem. Arī dzīvnieku šūnām ir atšķirīgas šūnu membrānas nekā citām eikarionītēm, piemēram, augiem un sēnēm. Dzīvnieku izpēti sauc par zooloģiju.
Arī augi ir daudzšūnu eikariotiski organismi, taču tie dzīvo, izmantojot gaismu, ūdeni un pamatelementus, lai veidotu savus audus.
Dzīvnieku grupēšana
Ir daudz dažādu dzīvnieku veidu. Lielākajai daļai cilvēku pazīstamie dzīvnieki veido tikai aptuveni 3 % no dzīvnieku pasaules. Kad biologi aplūko dzīvniekus, viņi atrod lietas, kas dažiem dzīvniekiem ir kopīgas. To viņi izmanto, lai sagrupētu dzīvniekus bioloģiskajā klasifikācijā. Viņi uzskata, ka pastāv vairāki miljoni sugu, bet ir identificējuši tikai aptuveni vienu miljonu sugu.
Dzīvniekus galvenokārt var iedalīt divās galvenajās grupās: bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki. Mugurkaulniekiem ir mugurkauls jeb mugurkauls, bet bezmugurkaulniekiem mugurkaula nav.
Par mugurkaulniekiem uzskata:
Daži bezmugurkaulnieki ir:
Zinātniskajā lietojumā cilvēki tiek uzskatīti par dzīvniekiem, bet ikdienā, kas nav zinātniskais lietojums, cilvēki bieži netiek uzskatīti par dzīvniekiem.
Dzīvesveids
Dzīvnieku barošanās veidu sauc par heterotrofu, jo dzīvnieki barību iegūst no citiem dzīviem organismiem. Daži dzīvnieki ēd tikai augus; tos sauc par zālēdājiem. Citi dzīvnieki ēd tikai gaļu, un tos sauc par gaļēdājiem. Dzīvniekus, kas ēd gan augus, gan gaļu, sauc par visēdājiem.
Dzīvnieku dzīves vide ir ļoti atšķirīga. Evolūcijas procesā dzīvnieki pielāgojas dzīvotnēm, kurās tie dzīvo. Zivis ir pielāgojušās dzīvei ūdenī, bet zirneklis ir pielāgojies dzīvei, ķerot un ēdot kukaiņus. Austrumāfrikas savannās dzīvojošs zīdītājs dzīvo pavisam citādu dzīvi nekā delfīns vai jūras cūkdelfīns, kas zvejo zivis jūrā.
Dzīvnieku fosiliju liecības sniedzas aptuveni 600 miljonu gadu senā pagātnē, sākot no ediakāra perioda vai nedaudz agrāk. Visu šo garo laiku dzīvnieki ir nepārtraukti attīstījušies, tāpēc šodien uz Zemes dzīvojošie dzīvnieki ļoti atšķiras no tiem, kas atradās jūras dibena malās ediakāra periodā. Senās dzīvības izpēti sauc par paleontoloģiju.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzīvnieki?
A: Dzīvnieki ir dzīvas būtnes ar daudzām šūnām, kas iegūst enerģiju no citām dzīvām būtnēm un ir eikarioti.
J: Ar ko dzīvnieki pārtiek?
A: Dzīvnieki parasti ēd citas dzīvas radības vai ir parazīti.
J: Kas ir simbionti?
A: Simbionti ir organismi, kas dzīvo ciešās attiecībās ar citu organismu.
J: Kas ir zooloģija?
A: Zooloģija ir zinātne par dzīvniekiem.
J: Kas ir paleontoloģija?
A: Paleontoloģija ir pētniecība par seno dzīvību.
J: Ar ko dzīvnieki atšķiras no augiem?
A: Dzīvnieki ir kustīgi, uzņem skābekli un izdala oglekļa dioksīdu, un to šūnu membrānas atšķiras no citu eikariontu, piemēram, augu un sēņu, šūnu membrānām.
J: Kā augi iegūst barības vielas?
A: Augi iegūst barības vielas, izmantojot gaismu, ūdeni un pamatelementus, lai veidotu savus audus.
