Amfībijas (abinieki) — definīcija, sugas, dzīvveids un aizsardzība

• Anura: vardes (ieskaitot krupjiņas)
• Caudata: Salamandri (ieskaitot tritonus)
• Gymnophiona: bezkāju abinieki, līdzīgi sliekām vai čūskām.

Pielāgojumi

Elpošana

Abiniekiem siltā laikā patīk dzīvot saldūdens tuvumā. Ir arī sugas, kas dzīvo mežos, tuksnešos un arktiskos apstākļos. Pieaugušas abinieces izmanto plaušas, un skābekli tās saņem arī caur ādu, ja vien tā ir mitra.

Aizsardzība

Abinieki var būt maskēti brūnā un zaļā krāsā, un šādā gadījumā tie ir putnu un rāpuļu upuris. To krāsa nodrošina maskēšanos, kas ir galvenā aizsardzība.

Daudzām citām abiniekiem ir toksiska āda, kas ir kaitīga plēsējiem. Tie ir indīgi ēšanai. Tā ir svarīga aizsardzība pret plēsējiem. Ar to ir saistīta arī brīdinošā krāsojuma izmantošana. Tās var būt spilgtās sarkanā, melnā un dzeltenā krāsā. Pētījumi par raupjspuru tritonu un garastes čūsku liecina, ka tas ir tipisks koevolūcijas gadījums. Ja tie dzīvo vienā teritorijā, tritoni kļūst indīgāki, bet čūskas pret šo indi kļūst izturīgākas.

Skats

Abiniekiem ir krāsu redze un fokusa dziļums, kas nodrošina skaidru redzi. Tiem ir arī plakstiņi, dziedzeri un kanāli, kas nodrošina acu mitrumu. Tie ir pielāgojumi dzīvei uz sauszemes: abinieki bija pirmie mugurkaulnieki, kuriem bija šīs īpašības.

Attīstība

Daži abinieki, piemēram, parastie koki, olas dēj ārpus ūdens (šajā gadījumā uz palmu lapām). Olas attīstās tieši par pieaugušām vardēm, apejot pīļu stadiju. Citiem, piemēram, dubultpupēm un olmām, ir citāda attīstība. Procesā, ko sauc par neotēniju, tās dzimumorgānu veidā attīstās kā punduri un turpina dzīvot ūdenī ar žaunām.

Anura kārtā ietilpst vardes un krupji. Būtiskas atšķirības starp vardēm un krupji nav. Varžām ir īss ķermenis, tīklveida cipari (pirksti), izvirzītas acis, dakšota mēle un nav astes. Tās ir izcilas lēkātājas: daudzas to īpašības, jo īpaši garās, spēcīgās kājas, ir pielāgojumi, kas uzlabo lēkšanas spējas. Tie bieži dzīvo pusūdens vai mitros apgabalos.

Bieži vien vardes un krupji tiek nošķirti pēc to izskata. Rupju kārpveidīgā āda ir pielāgota toksisko gļotu izgatavošanai. Bez šiem dziedzeriem to āda ir sausa, un tā ir pielāgošanās sausākām dzīvotnēm. Šīs iezīmes ir attīstījušās vairākas reizes neatkarīgi viena no otras - konverģējošā evolūcija. Šai atšķirībai nav taksonomiska pamata. Vienīgā dzimta, kurai dots tikai un vienīgi sugas nosaukums "krupji", ir Bufonidae ("īstās krupjiņas"), taču daudzas citu dzimtu sugas parasti sauc par "krupjiņām".

Caudata kārta ir salamandras.

Tintes ir salamandras, kas savu dzīvi pavada ūdenī, lai gan ir pieaugušas. Tās ir klasificētas Salamandridae dzimtas Pleurodelinae apakšdzimtā.

Salamandru sugu elpošana atšķiras. Sugas, kurām nav plaušu, elpo ar žaunām. Vairumā gadījumu tās ir ārējās žaunas, kas redzamas kā plūksnas abās galvas pusēs. Dažām sauszemes salamandrām ir plaušas, ko izmanto elpošanai, tomēr tās ir vienkāršas un maisveida, atšķirībā no sarežģītākiem orgāniem, kas sastopami zīdītājiem. Daudzām sugām, piemēram, olmām, pieaugušā vecumā ir gan plaušas, gan žaunas.

Dažām sauszemes sugām nav ne plaušu, ne žaunu, un tās veic gāzu apmaiņu caur ādu. Pat dažas sugas ar plaušām šādā veidā elpo caur ādu.

Salamandru āda izdala gļotas. Tā palīdz saglabāt mitrumu, dzīvniekam atrodoties uz sauszemes, uztur sāls līdzsvaru, atrodoties ūdenī, un eļļo dzīvniekus peldēšanas laikā. Salamandras no ādas dziedzeriem izdala arī indi, un dažām salamandrām ir arī ādas dziedzeri, kas izdala saderināšanās feromonus.

Aksolotļi no Ambystoma (jeb molu salamandru) ģints ir neotīnas abinieki. Tas nozīmē, ka tie sasniedz dzimumgatavību un vairojas vēl kāpura formā.

Aizsardzības mehānismi

Lielākajai daļai salamandru un tritonu ir kāda aizsardzība pret plēsējiem, parasti tā ir inde, kas padara tos neēdamus. To spilgtās krāsas ir brīdinošs krāsojums. Ja tās ir maskētas, tas nozīmē, ka tās, iespējams, neaizsargā toksīns.

Otrā aizsardzības līnija ir astes noņemšana, kas var atkal augt. Aste nedaudz vicinās, piesaista plēsēju, kamēr salamandras lietišķā daļa dodas prom.

Citas īpašības

Ir vairāk nekā 350 salamandru bez plaušām. Lielākā daļa no tiem ir sauszemes dzīvnieki un ir aktīvi dienas laikā. Bezplaušu salamandras var sazināties ar degunu. ^{168. lpp.} tievās salamandras sastopamas Klusā okeāna piekrastē. Tos dažkārt dēvē par "tārpu salamandrām". Tas tāpēc, ka to ķermenis ir tievāks (tievāks) nekā lielākajai daļai salamandru. ^{182. lpp.} Ja tiem pieskaras, tievās salamandras atsitīsies pret zemi un tad aizbēgs.

Gymnophiona kārtā ietilpst kaecīlijas. Tie ir gari, cilindriskas formas dzīvnieki bez ekstremitātēm, kas izskatās kā čūskas vai tārpi. To ādai ir apļveida krokas, kas palielina to līdzību ar sliekām. Daži no tiem ir ūdensdzīvnieki, bet lielākā daļa dzīvo pazemē izraktās alās. Daudzas caecilias dzemdē dzīvus mazuļus, bet tiem dzīvniekiem, kas to nedara, olas var tikt pakļautas metamorfozei, pirms tās izšķiļas. Caecilians ir sastopami tropu Āfrikā, Āzijā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Pastāv 171 suga.

Tās ir nārstošas abinieces. Tas nozīmē, ka tie kā tārpi rakņājas mitrā augsnē. Viņu galvas ir spēcīgas, un tām ir kauli, kas palīdz rakt. ^{7. lpp.} Tā kā caecilians ir daudz skriemeļu, tie var viegli saliekties.

Abinieki ir vienīgie mugurkaulnieki, kas piedzīvo metamorfozi. Tas nozīmē, ka to mazuļi izskatās citādi nekā pieaugušie. ^{8. lpp.} Abinieki parasti vairojas no agra pavasara līdz vasaras beigām, lai gan daži vairojas arī ziemā un rudenī. ^{156. lpp.} Lielākā daļa varžu un krupju, piemēram, parastāvarde (Rana temporalis), vairošanās nolūkos pulcējas lielās grupās dīķos, upēs, purvos un ezeros. ^{10. lpp.} Varžu un krupju tēviņi var krakšķināt, lai pievilinātu mātītes. Kad vardes mātīte ir izvēlējusies partneri, tēviņš uzrāpjas viņai virsū. Viņi peld kopā, kamēr viņa ūdenī dēj olas. ^p7 Dažreiz tēviņi cīnās, lai pārotos ar mātīti. ^p7 Varde var dēt līdz 100 līdz 60 000 olu vienā klēpī. To sauc par "vardes perējumu".

Tā ir abinieku pamatīpašība, ka to vairošanās tā vai citādi ir saistīta ar ūdeni. Tas ir tāpēc, ka to olas, lai gan tās ir pārklātas ar želejām, sausumā nevar ilgi izdzīvot.

Olas

Lielākā daļa abinieku mātīšu dēj olas ūdenī. Tēviņi izdala spermu, lai tās apaugļotu. Olas tiek dētas pa vienai vai partijās. Olu partijas var izskatīties kā gara ķēde vai putu bumba. Tās var ietīt olas ap ūdenī esošiem augiem. Tās to dara, lai olas nenopeldētu. ^{8. lpp.}

Koku vardes parasti dēj olas uz lapām lietus ūdens baseinā. Buļļu vardes, piemēram, Amerikas buļļu vardes tēviņš un Āfrikas buļļu vardes tēviņš, uzturas kopā ar saviem pīlēniem un aizsargā tos no plēsējiem. Tās arī pārvieto savus pundurus, izmantojot degunu, lai izraktu kanālu uz citu vietu, kur ir vairāk ūdens. ^p9 Tās to dara, lai punduri neizžūtu. Lielākā daļa abinieku atstāj savas olas, lai paši par sevi parūpētos. Lielāko daļu olu apēd zivis un citi dzīvnieki. Rupju krupju tēviņi nēsā savas olas uz muguras. Kad tās ir gatavas izšķilties, krupis dodas atpakaļ ūdenī un izlaiž tās. ^{10. lpp.}

Kājbikses

Kad izšķiļas, pīlēniem nav plaušu, bet ir žaunas. Tā kā žaunām ir liela virsmas platība, tad ar tām pundurpūcēni var iegūt vairāk skābekļa. Jauniem punduriem žaunas ir atsegtas. Kad tie kļūst vecāki, žaunas pārklāj āda. ^{6. lpp.} Izšķīlušies pīlēni nepārtraukti ēd. Tadpoļi ēd to, kas palicis no olām, parasti tā ir viņu pirmā barība. ^{8. lpp.}

Varžu, krupju un tritonu pundurpulcēni barojas ar augiem, piemēram, aļģēm un dīķzālēm, vai filtrējošo barību. Kad tie kļūst vecāki, tie var sākt baroties ar sīkiem dzīvnieciņiem ūdenī. Salamandras un surinamas ragainās krupja nūjiņas nūjiņas ir plēsīgi visā nūjiņas stadijā. ^p9 Surinamas ragainās krupja nūjiņas nūjiņas ir ļoti agresīvas. Viņi apēd citus pundurus, ja ēdiens nav atrodams. Pērkonknābja krupja olas izšķiļas trīs dienu laikā. Pērtiķu punduriem metamorfoze beidzas sešās līdz astoņās dienās. Tas ir tāpēc, ka lāpstiņknābja krupji olas dēj vietās, kur ūdens drīz izžūs. ^{13. lpp.}

Varžu un krupju mazuļiem vispirms sāk augt pakaļkājas. Pēc dažām nedēļām tām izaug priekšējās kājas. Kad kumeļiem izaug ekstremitātes, tos sauc par "vardītēm". Tas tāpēc, ka tie izskatās kā mazāka pieaugušu vardžu un krupju versija. Pēc priekšējo ekstremitāšu izaugšanas kumeļiem sāk augt arī mugurkauls. Pēc tam viņiem palielinās mute un vairāk izliekas acis. Pēc tam, kad pundurpērtiķim ir izaugušas rokas, astes turpina saīsināties, līdz no tām nekas nepaliek. ^{11. lpp.}

Salamandras un tritonus var atrast strautos. Salamandras var atrast sapuvušos baļķos, caurumos vai mitrās pazemes vietās, piemēram, zem lapām. Tīkstes salamandras dzīvo biotopos, kur ir daudz akmeņu. Tiem patīk slēpties zem akmeņiem un akmeņiem. Asteņu vardēm patīk dzīvot aukstā ūdenī. Savos biotopos abiniekiem patīk dzīvot tur, kur ir daudz vietu, kur paslēpties. Tās ir tuvumā esošie mazie koki, baļķi un augi. Savukārt zem ūdens tām patīk slēpties pie ūdensaugiem un akmeņiem. Koku un dumpju vardēm patīk dzīvot mežos uz kokiem, augiem un uz zemes zem lapām.

Dažas abinieku sugas var dzīvot tuksnesī vai Arktikā.Tuksneša vardīte dzīvo tuksnesī. Tās ir aktīvas tikai naktī, kad temperatūra ir daudz zemāka. Tuksnesī reti līst lietus, tāpēc tuksneša vardes ierokas, lai saglabātu vēsumu. Tās izmanto savas gļotas, lai saglabātu mitrumu. Tās izklāj tās pa visu ķermeni. Gļotas sacietē, lai neļautu izdalīt ūdeni. Kad tuksneša varde to būs izdarījusi, tā paliks savā kokonā un nekustēsies. Šādā stāvoklī tās uzturēsies vairākus mēnešus vai gadus līdz lietusgāzēm. Tuksneša vardes un krupji ātrāk zaudē ūdeni. Rupucis spļauj uz zemes. Kad tās to ir izdarījušas, tās uz tās guļ. To ķermeņi uzņem ūdeni. To ķermenis ir plāns, un tajā ir daudz asinsvadu, tas palīdz tām uzņemt ūdeni caur ādu. Kalifornijas tritons var izdzīvot ugunsgrēkā, izkliedējot gļotas pa savu ķermeni.

Arktiskajām vardēm, piemēram, meža vardēm, purva vardēm un parastajām vardēm, ilgstoši jādzīvo aukstumā. Tās ierokas vietās, kur var ierakties kokonā. Kā visiem dzīvajiem organismiem, arī abiniekiem, lai izdzīvotu, ir nepieciešams ūdens. Tomēr abiniekiem nepieciešams saldūdens. Dažas varmākas, piemēram, nārstošās varmākas, var uzturēt ūdeni urīnpūslī. Tas ļauj tām uzturēties zem zemes, neizžūstot. Krabjēdes vardes dzīvo pie ūdens, kas ir nedaudz sāļš. Tās ēd sālsūdens krabjus. Torrentes salamandras dzīvo aukstos ūdeņos. Tāpēc tiem ir īsākas plaušas. Īsās plaušas palīdz tiem viegli peldēt.

Izplatīšana

Amfībijas ir sastopamas visā pasaulē, lai gan to izplatību ierobežo vajadzība pēc mitras vai ūdeņainas dzīvotnes, lai vairotos.

Āda

Daudzu abinieku ādā ir izdalījumi, kas tos padara toksiskus. Tās pašas toksīnus neražo. Toksīnus tās iegūst no tā, ko tās ēd. Tās ēd kukaiņus savā dzīvesvietā. Šie kukaiņi indi saņem no auga. Toksīns ir atklāts vabolēm. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tieši tās ir iemesls abinieku indēm. Nebrīvē abinieki batrahotoksīnu neražo, un tas nozīmē, ka pieskaršanās tiem nav kaitīga. Amerikas indiāņu cilts komečingoni medībās izmantoja šautraino varžu toksīnus.

Taricha ģints tritoniem ir neirotoksīns - tetrodotoksīns. Zinātnieki uzskata, ka toksīnu tritoniem izraisa Pseudoalteromonas, Pseudomonas un Vibrio ģints baktērijas. Tāpēc tritoniem nav daudz plēsēju. Tomēr dažām čūsku sugām ir izveidojusies rezistence. Tas nozīmē, ka tās var ēst tritonus, un toksīns tām nekaitē. Tas ir koevolūcijas gadījums.

Maņas un skeleta sistēma

Abinieku acīm ir plakstiņi, dziedzeri un kanāli. Tām ir laba krāsu redze Caecilian acis ir mazas un tumšas. Lielākā daļa no tām ir aklas. Lielākajai daļai abinieku ir laba oža, pat zem ūdens.

Abinieku skeleta sistēma ir līdzīga citu četrkājaino dzīvnieku skeleta sistēmai. Tiem ir mugurkauls, krūšu kurvis, garie kauli, piemēram, pleca un augšstilba kauls. Viņiem ir arī īsie kauli, piemēram, falangas, metakarpi un metatarsi. Lielākajai daļai abinieku ir četras ekstremitātes, izņemot caecilians. Abinieku kauli ir dobi un nesver daudz.

Abinieki ir plēsīgi dzīvnieki. Tās galvenokārt ēd dzīvus bezmugurkaulniekus un dzīvniekus, kas nekustas pārāk ātri. Pie tiem pieder kāpuri, sliekas, vēži, ūdens vaboles, gliemeži un pūču mušu kāpuri. ^{667. lpp} Daudzas abinieku sugas izmanto savus lipīgos mēles, lai noķertu upuri. Tās norij dzīvnieku veselu, bet var to tikai nedaudz sakošļakstīt, lai tas varētu ieiet rīklē. Ranidae dzimtas un Ceratophrys ģints abinieki apēd gandrīz visu, ko var ielikt mutē. ^{668. lpp.} tie ir grauzēji, putni, pīles, mazas zivis un mazi zīdītāji. Lielākā daļa varžu ir kanibālistiski noskaņotas, un, ja nav iespējams atrast barību, tās apēd cita citu. Dažas abinieces pat apēd savus pundurus un olas, ja tām nav barības.

Barošana nebrīvē

Nebrīvē lolojumdzīvnieku vardēm tiek doti cvingri, tārpi, mazas zivis, grauzēji un augļu mušas. Pieaugušas abinieces var palīdzēt samazināt moskītu populāciju, apēdot lielāko daļu to kāpuru.

Caecilians ēd sliekas, termītus un vaboļu kāpurus, kā arī nelielas ķirzakas. ^p31 Caecilians izmanto savu smaržu, lai atrastu barību. Tiem patīk ēst sliekas, un tie tās atrod, uztverot to ķīmiskos signālus. Salamandras un tritoni barojas ar daudz dažādu veidu tārpiem. To vidū ir asinssliekas un sliekas. Tās var ēst arī nelielas zivtiņas, piemēram, zelta zivtiņas, taukzivis un gupijas. Salamandras ēd arī cīrulīšus un sārtgalvītes, kas ir žurku mazuļi. ^{771. lpp.}

Abinieku populācijas samazinās visās pasaules vietās. Zinātnieki apgalvo, ka abinieku skaita samazināšanās ir viens no būtiskākajiem draudiem pasaules bioloģiskajai daudzveidībai. Tiek uzskatīts, ka tam ir vairāki cēloņi. Tie ir dzīvotņu iznīcināšana, pārmērīga izmantošana, piesārņojums, introducētās sugas, klimata pārmaiņas, ozona slāņa iznīcināšana un tādas slimības kā hitridiomikoze. Ultravioletais starojums bojā abinieku ādu, acis un olas. Tomēr abinieku populāciju samazināšanās joprojām nav izprasta.

Amfībiju saglabāšanas rīcības plāns (ACAP) ir publicējis globālu stratēģiju, lai palīdzētu abinieku populācijai. To izstrādājuši vairāk nekā 80 vadošie eksperti. Pasaules Dabas aizsardzības savienības (IUCN) abinieku speciālistu grupa strādā pie citas globālas stratēģijas, lai palīdzētu abinieku populācijām. The Amphibian Ark (AA) ir organizācija, kas tika izveidota, lai palīdzētu sabiedrībai apzināties abinieku populāciju samazināšanos. Viņi sadarbojas ar zooloģiskajiem dārziem un akvārijiem visā pasaulē. Viņi cenšas mudināt tos izveidot dabisku dzīvotni apdraudētajiem abiniekiem. Vēl viens projekts ir Panamas abinieku glābšanas un saglabāšanas projekts (Panama Amphibian Rescue and Conservation Project, PARCP), kas cenšas izplatīt informāciju par hirdiomikozi. Šī slimība izplatās Panamas austrumos un apdraud visus tur dzīvojošos abiniekus.

2008. gada 21. janvārī Evolūcijas ziņā atšķirīgi un globāli apdraudēti (EDGE) publicēja paziņojumu sabiedrībai. To izveidoja Helēna Meredita, kura identificēja dabas apdraudētākās sugas. Meredita skaidro, ka 85 % no 100 apdraudētāko abinieku sarakstā iekļautajām abiniekiem tiek pievērsta ļoti maza vai vispār netiek pievērsta uzmanība to aizsardzībai.

Kā pārtika

Varžu kājiņas ir barības avots ASV dienvidos un ASV vidienē un vidējos rietumos. Cilvēki naktīs upju tuvumā medī biļļu vardes. Varžu kājas gatavo, bet muguras cep. ^p9 Ķīnā varžu kājas pārdod dzīvas, lai tās ēstu. Tomēr vēlāk tās pagatavo beigtas kopā ar dārzeņiem. Kalifornijas štatā cilvēkiem ir jābūt licencei, lai ķertu buļļu vardes pārtikai. ^{256. lpp.} Skolās bioloģijas stundās buļļu vardes tiek šķirotas. Parasti tas tiek darīts ģimnāzijā. ^{85. lpp.} izšķirošana ir metode, ar kuras palīdzību skolēniem māca bulbrokas anatomiju. ^{85. lpp.} Ķīnā ķeizara tritonus medī pārtikai. Tur tos izmanto arī medicīnā. Murkšķu vardes spēj noturēt ūdeni urīnpūslī, tāpēc Austrālijas pamatiedzīvotāji tās izmanto ūdens dzeršanai. ^{13. lpp.}

Kā mājdzīvnieki

Abinieki tiek turēti arī kā mājdzīvnieki. ^p4 Tos tur akvārijos vai terārijos. Terārijs ir tvertne, kas vienā pusē ir dekorēta ar augiem un augsni. Otrā pusē ir ūdens. Lielākajai daļai abinieku būtu nepieciešama viena vieta sauszemei un otra - ūdenim. ^{8. lpp.} Katram abinieku veidam būtu jāparūpējas par to īpašajām vajadzībām. Pusūdens abiniekiem nepieciešams gan sauszemes, gan ūdens dalījums tvertnē. Tropu vardēm terārijos būtu nepieciešama migla un augsts mitruma līmenis. ^p7 Ūdens abiniekiem ir jādehlorē. Ķlors krāna ūdenī var nogalināt abinieku dzimtas dzīvniekus. Dažas abinieces ir populāri eksotiski mājdzīvnieki, un tās var atrast zooveikalos, kuros pārdod rāpuļus. ^{22. lpp.}

• Abinieku saraksts
• Varži kā mājdzīvnieki