Bezastainie abinieki
Anura kārtā ietilpst vardes un krupji. Pēc sugu skaita tās ir visveiksmīgākās dzīvās abinieku dzimtas zivis. Ir aptuveni 7400 dažādu abinieku sugu, un aptuveni 6500 no tām ir Anura.
Starp vardēm un krupji nav būtiskas atšķirības. Varžām ir īss ķermenis, tīklveida pirksti, izvirzītas acis, dakšaina mēle un nav astes. Tās ir izcilas lēkātājas: daudzas to īpašības, jo īpaši garās, spēcīgās kājas, ir pielāgojumi, kas uzlabo lēkšanas spēju. Tie bieži dzīvo pusūdens vai mitros apgabalos.
Bieži vien vardes un krupji tiek nošķirti pēc to izskata. Rupju kārpiņu kārpainā āda ir pielāgota toksisko gļotu izgatavošanai. Bez šiem dziedzeriem to āda ir sausa, un tā ir pielāgošanās sausākām dzīvotnēm. Šīs iezīmes ir attīstījušās vairākas reizes neatkarīgi viena no otras - konverģējošā evolūcija. Šai atšķirībai nav taksonomiska pamata: Anura nav iedalītas vardēs un krupjiņās. Vienīgā dzimta, kurai dots tikai kopējais nosaukums "krupji", ir Bufonidae ("īstās krupjiņas"), bet daudzas citu dzimtu sugas arī tiek sauktas par "krupjiņām".
Varžu āda ir gluda (mīksta), bet krupju āda ir raupja (cieta). Varžu ādai ir jābūt mitrai, lai tās varētu uzņemt skābekli. p6 Varžām un krupjiņām ir plašas galvas un kupli ķermeņi. p6 Tām ir īsas priekšējās ekstremitātes un garas tīklotas pakaļējās kājas. Tas palīdz tām pārvietoties un peldēt ūdenī. Tās var arī izmantot kājas, lai rāpot, lēkt un lēkt. Varži ir labi lecēji, un daži var aizlēkt gaisā līdz pat sešu metru augstumam. Koku vardes var uzrāpties uz jebkuras virsmas, tam tās izmanto savas lipīgās rokas. Timpanuma membrāna ir redzama tikai vardēm. Timpanuma membrāna atrodas starp varžu ausīm un acīm. Varžu mutē ir mazi zobiņi. Tie atrodas apakšžokļa apakšējā daļā. 6. lpp Āfrikas varde ir vienīgā suga, kuras tēviņi ir garāki par mātītēm. 6. lpp Tēviņi var sasniegt līdz 9½-10 cm garumu, bet mātītes izaug tikai līdz 4½ cm. Neobatrachia apakškārtai piederošās vardes, piemēram, indīgās šautrainās vardes un Mantellinae vardes, var nogalināt cilvēku. Tāpat kā lielākā daļa indīgo dzīvnieku, toksīnu tās iegūst no barības. 8. lpp.
Šai Teksasas krupītei ir raupja (cieta) sausa āda.
Šādām vardēm, piemēram, šai Ēdamai vardei, ir gluda (mīksta) mitra āda.
Biotopi
Lielākā daļa varžu un krupju dzīvo pie lēni tekošiem ūdeņiem, piemēram, upēs, purvos, ezeros un dīķos. p22 Citas, piemēram, koku vardes un indīgās vardes, dzīvo mežos. Varži un krupji sastopami gandrīz visur, izņemot Antarktīdu. 4. lpp Varži un krupji čīkst vai izdod saucienus, kad tiem pieskaras vai tie jūtas apdraudēti. 24. lpp Tās izdod šīs skaņas arī, lai sazinātos ar citiem savā dzīves vidē. Tās izdod šīs skaņas, paplašinot rīkles ar gaisu un izlaižot gaisu ārā. Buļļu varžu tēviņi rēko pārošanās laikā ar mātīti. Lielākā daļa varžu un krupju ir teritoriālas. Tas nozīmē, ka tās metīsies cīņā, ja to dzīvesvietai pietuvosies kāds viņu sugas dzīvnieks. Tās lēkās, cīnīsies un pat aizdzīs jebkuru dzīvnieku. Tās to dara, lai piesaistītu savai teritorijai arī mātītes. Mātītes izvēlas teritoriju, kur ir pietiekami daudz barības un ūdens, lai varētu peldēties un dēt olas. 223. lpp.
Rupjiņas lielāko daļu laika pavada uz sauszemes, bet vardes - ūdenī. p6. lpp. Sarkanās vardes cietās ādas dēļ izskatās līdzīgi kā vardes. Taimveidīgo vardžu "aste" patiesībā ir orgāns, ko tās izmanto, lai izlaistu spermu strauji kustīgos ūdeņos. Tās ir vienīgās vardes, kurām ir šis orgāns. p199 Eleutherodactylus ģints ir sauszemes vardes. Tas nozīmē, ka tās dēj olas uz sauszemes. Lāsteku laikā lāstekas izdveš raudāšanas skaņas.
Sugas
Ir vairāk nekā 400 "īsto" krupju (Bufonidae) sugu. Jūras krupji ir vienīgie krupji, kas dzīvo Austrālijā, kur tos introducēja cilvēki. Īstajām krupjiņām ir indīgi parotoīdie dziedzeri, kas var paralizēt vai pat nogalināt suņus. Tomēr daži citi dzīvnieki ēd īstās krupjiņas bez kaitīgas ietekmes. Rupju indes izdala kārpas. Pieskaršanās tām cilvēkiem nav kaitīga. p202. lpp.
Ir vairāk nekā 400 koku varžu sugu, un daudzas no tām var mainīt ādas krāsu. p220 Koku varžām ir lipīgas pēdas, kas palīdz tām kāpt un karāties uz lielajām lapām. "Īstās vardes", Ranidae dzimtas vardes, sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Šajā dzimtā ir vairāk nekā 700 sugu. 224. lpp. degunradžu varžu pēdas palīdz tām rakt.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Anura kārta?
A: Anura kārtā ietilpst vardes un krupji, kas pēc sugu skaita ir visveiksmīgākie dzīvojošie abinieki.
J: Kāda ir atšķirība starp vardēm un krupēm?
A: Būtiskas atšķirības starp vardēm un krupji nav, taču tās var atšķirt pēc izskata. Varžu āda ir gluda, bet krupju āda ir kārpaina, kas izdala toksiskas gļotas. Šīs pazīmes ir attīstījušās neatkarīgi konverģentas evolūcijas rezultātā.
Kādas īpašības piemīt vardēm?
A: Varžām parasti ir īss ķermenis, tīklveida pirksti, izvirzītas acis, sazarota mēle un nav astes. Tām ir arī garas, spēcīgas kājas, kas palīdz tām lēkt lielus attālumus.
J: Kā varmītes pārvietojas?
A: Koku vardes izmanto savas lipīgās rokas, lai uzkāptu uz jebkuras virsmas, tādējādi tās var viegli pārvietoties.
J: Vai visām varžu sugām ir bungādiņas membrāna?
A: Jā, visām varžu sugām ir bungu membrāna, kas atrodas starp ausīm un acīm.
J: Vai Āfrikas vēršu tēviņi ir lielāki par Āfrikas vēršu mātītēm? A: Jā, afrikāņu varžu tēviņi var sasniegt līdz 91⁄2-10 cm garumu, bet mātītes izaug tikai līdz 41⁄2 cm garas.
J: Vai dažas varžu sugas var nogalināt cilvēkus?
A: Jā, dažas Neobatrachia apakškārtai piederošas varžu sugas, piemēram, indīgās vardeles un Mantellinae vardeles, var būt pietiekami indīgas, lai nogalinātu cilvēkus, jo toksīni, ko tās iegūst no barības avotiem, var būt pietiekami indīgi.
