Spermatozoīds
Sperma ir vīriešu reproduktīvās šūnas. Lielākā daļa dzīvnieku un augu vairošanās procesā izmanto spermu. Tiem ir dažādi spermas izgatavošanas un izdalīšanās veidi. Visos gadījumos spermatozoīds sastopas ar mātītes olšūnu un izaug par jaunu organismu.
Nosaukums sperma ir atvasināts no grieķu vārda sperma, kas nozīmē sēkla.
Dzīvnieku spermatozoīds spēj kustēties, jo tam ir jānokļūst dzemdē, lai satiktos ar olšūnu. Dzīvnieku spermatiskajām šūnām (arī cilvēka) ir maza "galviņa" un gara astīte, ko sauc par bārkstiņu. Karodziņš darbojas kā dzinējs, kas spermatozoīdu virza cauri sievietes reproduktīvajai sistēmai.
Spermatozoīds mēģina iekļūt un saplūst ar olšūnu.
Atskaņot multivides Peldēšanas sperma
Cilvēkiem
Cilvēka sperma veidojas vīrieša sēkliniekos. Cilvēka sperma satur 23 hromosomas. Cilvēkam nepieciešamas 46 hromosomas, tāpēc spermatozoīdu sauc par haploīdu, jo tajā ir tikai puse no tām. Otra puse ir sievietes olšūnā jeb olšūnā. Seksa laikā sperma ejakulācijas laikā tiek izšauta no vīrieša dzimumlocekļa. Sperma nogādā spermatozoīdus sievietes makstī un nokļūst līdz olšūnai dzemdē. Ejakulācijas laikā izdalās miljoniem spermatozoīdu, bet tikai aptuveni simts no tiem sasniedz olšūnu. Olšūna var saplūst ar vienu spermatozoīdu, kas to sasniedz. Tā kā tagad tai ir 46 hromosomas, to sauc par diploīdu, tāpat kā parastās ķermeņa šūnas. Šo diploīdu sauc par zigotu, un tā var izaugt par augli un galu galā par bērnu.
Augos
Dažiem augiem, piemēram, papardēm un sūnām, ir kustīgi spermatozoīdi. Ziedošu augu spermatozoīdi paši par sevi nevar pārvietoties. Ziedošo augu spermatozoīdi atrodas ziedputekšņu graudiņos. Tāpēc, lai nogādātu spermatozoīdus uz citiem augiem, tie ir atkarīgi no transporta. Piemēram, bite nolaižas uz auga, lai savāktu nektāru. Daži ziedputekšņi pieķeras pie bites. Bite pārceļas uz citu augu, un ziedputekšņi nokrīt uz šī auga. Spermatozoīds pārvietojas pa ziedputekšņu caurulīti, līdz sasniedz olšūnu zieda apakšdaļā.
Zemākajiem augiem un aļģēm ir dažāda veida sperma.
