Sperma (izrunā SEE-men vai SEE-mən) ir šķidrums, kas izdalās no vīrieša dzimumlocekļa gala, kad viņš piedzīvo orgasmu (seksuālā uzbudinājuma virsotni) un ejakulē. Parasti tā ir balta vai dzeltenīga, lipīga viela, kas sastāv no spermatozoīdiem (vīrieša dzimumdzemdību šūnām), kuri peld šķidrumā, ko sauc par sēklas plazmu, kurā ir ūdens un dažādas ķīmiskas vielas. Parasti ejakulācijas laikā rodas no 1,5 līdz 5 mililitriem (līdz vienai tējkarotei) spermas.

Daži zinātnieki uzskata, ka spermas uzņemšana sievietes organismā liek viņai nejusties nomākta vai skumja. No otras puses, ja sperma pieskaras citas personas ķermenim, tā var nodot seksuāli transmisīvās infekcijas (STI). Dažos gadījumos tā var arī vājināt otras personas imūnsistēmu vai izraisīt alerģisku reakciju. Šo veselības problēmu rašanās risku var samazināt, ja dzimumakta laikā vīrietis valkā prezervatīvu.

Daudzās pasaules kultūrās savulaik uzskatīja vai joprojām uzskata, ka spermai piemīt īpašas vai pat maģiskas īpašības. Spermas parādīšana populārās kultūras veidos, piemēram, mākslā un filmās, ilgu laiku ir bijusi tabu, proti, sabiedrībā nav bijusi vispārpieņemta. Tomēr kopš 20. gadsimta beigām mākslinieki un filmu veidotāji to dara arvien biežāk.



Sastāvs un funkcijas

Sperma nav tikai spermatozoīdi — tā ir sarežģīta šķidruma maisījums, kurā atrodas gan dzīvotspējīgas reprodukcijas šūnas, gan atbalstošās vielas, kas palīdz spermatozoīdiem izdzīvot un pārvietoties cauri sievietes dzimumceļiem. Galvenās sastāvdaļas:

  • Spermatozoīdi: vīrieša reproduktīvās šūnas, kas var apaugļot olšūnu.
  • Sēklas plazma: šķidrums, ko ražo galvenokārt sēklas pūslīši un prostata; satur ūdeni, fruktozi (enerģijas avots spermatozoīdiem), prostaglandīnus, aminoskābes, minerālvielas (piem., cinks), fermentus un olbaltumvielas.
  • Gļotkas un izdalījumi: no dziedzeriem, piemēram, bulbouretrālajiem dziedzeriem (Cowper dziedzeri), kas palīdz ieeļļot uretru un samazināt urīnskābi.

Ejakulācijas apjoms un variācijas

Ierasts ejakulāta apjoms ir 1,5–5 ml, bet šīs vērtības ļoti atšķiras starp indivīdiem un atkarībā no daudziem faktoriem:

  • seksuālās aktivitātes biežums (garāks pauze starp ejakulācijām parasti palielina apjomu);
  • vecums (vecākiem vīriešiem var būt mazāks apjoms);
  • dehidratācija, medikamenti, dzīvesveids un veselības stāvokļi;
  • stimulācijas intensitāte un ejakulācijas posms (agrīnāk izdalās maisījuma daļas ar dažādu sastāvu).

Veselība un drošība

STI un kontracepcija: Sperma var pārnest infekcijas, piemēram, HIV, hlamīdijas, gonoreju un citus patogēnus. Prezervatīvu lietošana būtiski samazina šo risku un ir efektīvs veids arī, lai novērstu nevēlamu grūtniecību.

Kad vērsties pie ārsta: ja novērojat asinis spermas sastāvā (hematospermija), ilgstošas izmaiņas krāsā vai smaržā, sāpīgumu ejakulācijas laikā, infekcijas simptomus vai ja pastāv grūtības ieņemt bērnu — nepieciešama medicīniska izmeklēšana. Dažos gadījumos tiek veikta spermas analīze (spermas izmeklējums), lai novērtētu spermatozoīdu skaitu, kustīgumu un morfoloģiju.

Alerģija un imūnsistēma

Reāla alerģiska reakcija uz spermu (cilvēka sēklas plazmas hipersensitivitāte) ir reta, taču to apraksta kā vietējas (nieze, apsārtums) vai reti — sistēmiskas reakcijas, kas var izpausties kā elpas trūkums vai anafilakse. Vairāk sastopamas ir imūnoloģiskas reakcijas, kas saistītas ar proteīniem spermas plazmā. Risinājumi var ietvert prezervatīvu lietošanu, lokālu vai sistēmisku ārstēšanu un, retos gadījumos, desensibilizācijas terapiju speciālista uzraudzībā.

Spermas analīze un auglība

Spermas (seminal fluid) izmeklējums parasti novērtē:

  • apjomu (ml);
  • spermatozoīdu koncentrāciju (ml/vienībā);
  • kopējo spermatozoīdu skaitu;
  • spermatozoīdu kustīgumu (motilitāti) un progresīvo kustību;
  • morfoloģiju (normālu formu īpatsvars);
  • pH un citu ķīmisko parametrus (piem., fruktoze).

World Health Organization (WHO) sniedz vadlīnijas par normālām vērtībām; ja analīzes rezultāti ir zem normas, ārsts vai reproduktīvās medicīnas speciālists var ieteikt papildu izmeklējumus un iespējamos ārstēšanas variantus (hormonu izmeklējumi, dzīvesveida izmaiņas, medikamenti vai asistētās reprodukcijas metodes).

Kultūras, mākslas un sabiedrības attieksme

Spermai ir liela simboliska nozīme dažādās sabiedrībās — gan reliģiskos, gan mitoloģiskos vai rituālos kontekstos tā var tikt piešķirtas dzīvības vai rituālas īpašības. Rietumu mākslā un kino tā agrāk bija tabu tēma, taču mūsdienās tēmas skaršana kļuvusi atklātāka gan mākslā, gan akadēmiskajās diskusijās. Tomēr attieksme joprojām ļoti atšķiras pēc kultūras, vecuma un individuālām pārliecībām.

Praktiski padomi

  • Izmantojiet prezervatīvu, ja nav garantijas par partnera veselības stāvokli vai ja vēlaties novērst grūtniecību;
  • ja plānojat grūtniecību, regulāra veselības aprūpe abiem partneriem un dzīvesveida optimizācija (smēķēšanas pārtraukšana, alkohola samazināšana, veselīgs uzturs) var uzlabot izredzes;
  • vērojiet izmaiņas ejakulātā — neparastas smakas, krāsas vai sāpes ir signāls apmeklēt ārstu;
  • ja jums ir bažas par alerģiju uz spermu, konsultējieties ar alergologu vai uroloģi.

Ja nepieciešama detalizētāka informācija par spermas analīzi, auglības iespējamību vai drošiem seksa paņēmieniem, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, urologa vai reproduktīvās veselības speciālista.