Komēdija

Vēsture

Satira

Senajiem grieķiem bija komēdijas, kuras tika izrādītas Dionīsiju svētku konkursos.

Viens no pazīstamākajiem tā laika komēdiju autoriem bija Aristofāns (ap 446.-386. g. p. m. ē.). Viens no viņa darbiem "Mākoņi" tika iestudēts 425. gadā p. m. ē. Darbs pilnībā nav saglabājies, taču ir saglabājusies vēlāka versija. Tā ir satīra pret Sokratu, kurā izcilais filozofs attēlots kā uzpūtīgs krāpnieks. Dažas no apsūdzībām tika atkārtoti izmantotas Sokrata tiesā divdesmit gadus vēlāk.

Satirai raksturīgi, ka autors kritizē sabiedrību un dzīvus cilvēkus.

Satyr spēlē

Vēl viens sengrieķu teātra veids bija sātīra spēle. Tā bija izsmiekla izspēlēšana, bezkaunīga seksualitāte (tostarp faliski rekvizīti), jokdošana, skatienu gags un vispārēja jautrība. Mūsdienu ekvivalents tam būtu komēdija ar izsaucienu.

Humors

Humors jeb "jaunā komēdija" nav saistīta ar cilvēku vai ideju kritizēšanu, bet gan ar varoņu parādīšanu smieklīgās situācijās. Nozīmīgākais šāda veida grieķu dramaturgs, iespējams, bija Menandrs. Pazīstamākais romiešu komēdiju autors bija Plauts. Viņš savās lugās bieži izmantoja grieķu komēdijas.

Daudzas komēdijas 1500. gados sarakstīja britu rakstnieks Viljams Šekspīrs. Šekspīra komēdiju lugas ir: "Viss labi beidzas labi", "Kļūdu komēdija", "Sapnis vasaras naktī" un "Divpadsmitā nakts". Šekspīra laikā komēdija nenozīmēja lugu, kas liktu cilvēkiem smieties vai kurā būtu daudz joku. Tā vietā tā bija luga, kurā visas problēmas beigās atrisinās labi. Tas atšķīrās no traģēdijas, kurā problēmas nesakārtojas, un parasti tās beidzas ar kāda cilvēka nāvi. Divas maskas, no kurām viena smaidīja, bet otra raudāja, bieži vien tiek asociētas ar teātri, simbolizē komēdiju un traģēdiju.

Veidi

Slapstick

Ir dažādi komēdijas veidi. Vienu no komēdijas veidiem sauc par "slap stick komēdiju". "Šļipstu komēdijā" cilvēki dara muļķīgas lietas, piemēram, paklūp, apgāžas vai apmulsina sevi, lai tikai izsmietos. Slap stick komēdiju var izmantot komēdiju filmās vai komēdiju televīzijas raidījumos.

20. gadsimta 20. gadu mēmajās (bez skaņas) filmās tika bieži izmantota "Slap stick" komēdija. Klusajās filmās bieži izmantoja šlepu komēdiju, piemēram, Čārlijs Čaplins. Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados komiķis Džerijs Lūiss (Jerry Lewis) savās komēdiju filmās arī izmantoja muļķīgu "slap stick" komēdiju.

Komēdijas filmas

Komēdija ir ļoti populārs filmu veids. Dažās komēdijās ir "smieklīga komēdija", kurā cilvēki vienkārši dara muļķīgas lietas, piemēram, paklūp, apgāžas vai apmulsina sevi, lai tikai izsmietos. Citās komēdiju filmās tiek rādīti smieklīgi stāsti vai situācijas, kurās cilvēki rīkojas muļķīgi. Dažas komēdijas liek skatītājiem smieties, rādot dīvainus vai neparastus tēlus vai situācijas, kurām nav jēgas.

Parodija/Spoof

Parodijā vai parodijā tiek atdarināta vai pārspīlēta cita persona vai filma, lai tā šķistu muļķīga, stulba vai vienkārši nevietā.

Dažāda veida komēdiju filmas

Dažu veidu komēdiju filmas miksē komēdiju ar cita veida filmām.

• Pastāv tāds filmu veids kā drāmas filma, kas ir drāmas un komēdijas filmas sajaukums.
• Pastāv arī tāda veida filmas, ko sauc par romantiskajām komēdijām (dažkārt tās dēvē par "rom-com"). Romantiskajās komēdijās ir mīlas stāsts par iemīlējušos pāri, kā arī muļķīgas vai smieklīgas komēdijas daļas.

Komēdijas televīzijas raidījumi

Televīzijā ir ļoti populāri komēdiju šovi. Televīzijā komēdijas šovus bieži dēvē par "sitkomiem". Vārds "sitkoms" ir saīsināts apzīmējums "situatīvā komēdija". Televīzijas situāciju komēdijās parasti tiek rādīti varoņi, kuri dara muļķīgas vai smieklīgas lietas, kas liek skatītājiem smieties.

Saistītās lapas

• Opera buffa