Komēdija

Komēdija (no grieķu: Kωμωδία) mūsdienās ir izklaide, kuras saturs parasti ir smieklīgs. Tā spēj likt cilvēkiem smieties. Šī definīcija tika lietota teātra izrādēm, un pirmo reizi to lietoja Senajā Grieķijā. Aristotelis to definēja šādi: "Komēdija ir kā zemāka tipa tēlu atdarināšana - tomēr ne vārda sliktais pilnā nozīmē, smieklīgais ir tikai neglītā iedalījums. Tā sastāv no kāda trūkuma vai neglītuma, kas nav sāpīgs vai postošs. Piemēram, komiskā maska ir neglīta un izkropļota, bet tā nenozīmē sāpes." Viņaprāt, lamuvārdi kļuva par komēdijas rakstniekiem, bet patiesi mākslinieciskie - par traģēdijas rakstniekiem.

Komēdija ir arī plašsaziņas līdzekļu žanrs, kas attiecas uz televīzijas raidījumiem vai filmām, kuras ir smieklīgas vai muļķīgas. Cilvēkus, kuri ir pazīstami kā aktieri komēdijās, dēvē par komiķiem vai komēdiju aktieriem.

Tālija, komēdijas mūza, ar komiķa masku rokās - detaļa no "Mūzu sarkofāga", deviņas mūzas un to atribūti; marmors, 2. gs. m. ē. sākums, Via Ostiense - Luvra.Zoom
Tālija, komēdijas mūza, ar komiķa masku rokās - detaļa no "Mūzu sarkofāga", deviņas mūzas un to atribūti; marmors, 2. gs. m. ē. sākums, Via Ostiense - Luvra.

SatyrZoom
Satyr

Čārlijs Čaplins, pazīstams komiķisZoom
Čārlijs Čaplins, pazīstams komiķis

Plakāts ar komēdijas un traģēdijas maskāmZoom
Plakāts ar komēdijas un traģēdijas maskām

Vēsture

Satira

Senajiem grieķiem bija komēdijas, kuras tika izrādītas Dionīsiju svētku konkursos.

Viens no pazīstamākajiem tā laika komēdiju autoriem bija Aristofāns (ap 446.-386. g. p. m. ē.). Viens no viņa darbiem "Mākoņi" tika iestudēts 425. gadā p. m. ē. Darbs pilnībā nav saglabājies, taču ir saglabājusies vēlāka versija. Tā ir satīra pret Sokratu, kurā izcilais filozofs attēlots kā uzpūtīgs krāpnieks. Dažas no apsūdzībām tika atkārtoti izmantotas Sokrata tiesā divdesmit gadus vēlāk.

Satirai raksturīgi, ka autors kritizē sabiedrību un dzīvus cilvēkus.

Satyr spēlē

Vēl viens sengrieķu teātra veids bija sātīra spēle. Tā bija izsmiekla izspēlēšana, bezkaunīga seksualitāte (tostarp faliski rekvizīti), jokdošana, skatienu gags un vispārēja jautrība. Mūsdienu ekvivalents tam būtu komēdija ar izsaucienu.

Humors

Humors jeb "jaunā komēdija" nav saistīta ar cilvēku vai ideju kritizēšanu, bet gan ar varoņu parādīšanu smieklīgās situācijās. Nozīmīgākais šāda veida grieķu dramaturgs, iespējams, bija Menandrs. Pazīstamākais romiešu komēdiju autors bija Plauts. Viņš savās lugās bieži izmantoja grieķu komēdijas.

Daudzas komēdijas 1500. gados sarakstīja britu rakstnieks Viljams Šekspīrs. Šekspīra komēdiju lugas ir: "Viss labi beidzas labi", "Kļūdu komēdija", "Sapnis vasaras naktī" un "Divpadsmitā nakts". Šekspīra laikā komēdija nenozīmēja lugu, kas liktu cilvēkiem smieties vai kurā būtu daudz joku. Tā vietā tā bija luga, kurā visas problēmas beigās atrisinās labi. Tas atšķīrās no traģēdijas, kurā problēmas nesakārtojas, un parasti tās beidzas ar kāda cilvēka nāvi. Divas maskas, no kurām viena smaidīja, bet otra raudāja, bieži vien tiek asociētas ar teātri, simbolizē komēdiju un traģēdiju.

Veidi

Slapstick

Ir dažādi komēdijas veidi. Vienu no komēdijas veidiem sauc par "slap stick komēdiju". "Šļipstu komēdijā" cilvēki dara muļķīgas lietas, piemēram, paklūp, apgāžas vai apmulsina sevi, lai tikai izsmietos. Slap stick komēdiju var izmantot komēdiju filmās vai komēdiju televīzijas raidījumos.

20. gadsimta 20. gadu mēmajās (bez skaņas) filmās tika bieži izmantota "Slap stick" komēdija. Klusajās filmās bieži izmantoja šlepu komēdiju, piemēram, Čārlijs Čaplins. Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados komiķis Džerijs Lūiss (Jerry Lewis) savās komēdiju filmās arī izmantoja muļķīgu "slap stick" komēdiju.

Komēdijas filmas

Komēdija ir ļoti populārs filmu veids. Dažās komēdijās ir "smieklīga komēdija", kurā cilvēki vienkārši dara muļķīgas lietas, piemēram, paklūp, apgāžas vai apmulsina sevi, lai tikai izsmietos. Citās komēdiju filmās tiek rādīti smieklīgi stāsti vai situācijas, kurās cilvēki rīkojas muļķīgi. Dažas komēdijas liek skatītājiem smieties, rādot dīvainus vai neparastus tēlus vai situācijas, kurām nav jēgas.

 

Parodija/Spoof

Parodijā vai parodijā tiek atdarināta vai pārspīlēta cita persona vai filma, lai tā šķistu muļķīga, stulba vai vienkārši nevietā.

 

Dažāda veida komēdiju filmas

Dažu veidu komēdiju filmas miksē komēdiju ar cita veida filmām.

  • Pastāv tāds filmu veids kā drāmas filma, kas ir drāmas un komēdijas filmas sajaukums.
  • Pastāv arī tāda veida filmas, ko sauc par romantiskajām komēdijām (dažkārt tās dēvē par "rom-com"). Romantiskajās komēdijās ir mīlas stāsts par iemīlējušos pāri, kā arī muļķīgas vai smieklīgas komēdijas daļas.

Komēdijas televīzijas raidījumi

Televīzijā ir ļoti populāri komēdiju šovi. Televīzijā komēdijas šovus bieži dēvē par "sitkomiem". Vārds "sitkoms" ir saīsināts apzīmējums "situatīvā komēdija". Televīzijas situāciju komēdijās parasti tiek rādīti varoņi, kuri dara muļķīgas vai smieklīgas lietas, kas liek skatītājiem smieties.

Saistītās lapas

·         v

·         t

·         e

Senā Grieķija: Māksla un kultūra

Skulptūra

Dzeuss Artemision - Delfu ratnieks - Rodas koloss - Elgina marmors - hellēnisma māksla - Hermess un Dionīsa zīdainis - Fidias - Praksiteles - Riacas karavīri - Dzeusa statuja Olimpijā - Venera de Milo - Spārnotā uzvara Samotrakē -

Glezniecība un keramika

Galdnieks gleznotājs - Epiktetos - Kleofrāda gleznotājs - Kottabos (Kleofrāda gleznotājs) - Dziedošais Atriebējs (Epiktetos) -

Sports un spēles

Bokss - Ģimnāzija - Heraja - Kleomeds no Astipālijas - Kottabos - Milo no Krotonas - Olimpiskās spēles - Palaestra - Pankration - Teogēns - Cīņa - Cīņa -

Arhitektūra

Atēnu Akropole - Korintiešu ordenis - Doriešu ordenis - Palaestra Olimpijā - Partenons - Artemīdas templis - Hēras templis Olimpijā - Dzeusa templis Olimpijā -

Teātris

Eskils - Aristofāns - Komēdija - Eiripīds - Grieķu koris - Sātīra spēle - Sofokls - Senās Grieķijas teātris - Traģēdija -

Literatūra

Ezops - Apolonijs Rodas - Argonautika - Episka poēma - Hesiods - Homērs - Iliāda - Oda - Odiseja - Pindars - Sapfo - Teogonija

Vietas

Atēnas - Korinta - Delfi - Maķedonija - Parnasa kalns - Olimpija - Sparta - Tēbas

Cilvēki

Alkibiads - Aristotelis - Galēns - Herodots - Hipokrāts - Pausānijs (ģeogrāfs) - Perikls - Platons - Plutarhs - Sokrats - Ksenofons

Dažādi

Pilsēta-valsts - Demokrātija - Grieķu homoseksualitāte - Grieķu mitoloģija - Herakla darbi - Delfu orākuls - Sātīrs -


AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3