Sengrieķu bokss — antīkās Grieķijas cīņu vēsture un noslēpumi

Sengrieķu bokss: atklāj antīkās Grieķijas boksu, senos noteikumus, leģendas un noslēpumus — ceļojums cauri Iliādai un pilsētvalstu cīņu tradīcijām.

Sengrieķu bokss ir ļoti vecs sporta veids. Tas ir praktizēts vismaz kopš astotā gadsimta pirms mūsu ēras. Homērs par to rakstīja savā poēmā "Iliāda". Tajā laikā Grieķija sastāvēja no daudzām pilsētām-valstīm, kas bija neatkarīgas. Šķiet, ka katrai pilsētvalstij bija sava šī sporta veida versija.

Mūsdienās lielākā daļa avotu, kas vēsta par grieķu boksu, ir vai nu leģendas, vai arī tie ir fragmentāri. Ja avots ir fragmentārs, tas nozīmē, ka daļa teksta ir pazaudēta vai tās nav. Tas apgrūtina iespēju atrast noteikumus vai to, kur un kā šī darbība tika veikta. Trūkst vairāku detaļu, taču šķiet, ka bokss ar cimdiem bija svarīga tā laika grieķu sporta kultūras sastāvdaļa.

Vēsturisks konteksts un avoti

Sengrieķu bokss — bieži saukts arī par pygmachia (grieķu valodā) — parādās gan literāros avotos, gan mākslas darbos: Homēra epizos, vēsturiski hronikās, uz keramikas traukiem un bronzas skulptūrās. Bokss bija viena no disciplīnām seno grieķu sacensībās; to ieviesa Olimpiskajās spēlēs un citos panhellēniskos sacensību ciklos (kā daļa no lielajām spēlēm). Liela daļa informācijas nāk no arheoloģijas — vāzes gleznojumiem un skulptūrām, kas attēlo bokserus cīņā vai atpūtā.

Noteikumi un cīņas gaita

Precīzi noteikumi nav pilnīgi saglabājušies, tomēr no avotiem var secināt:

• Bija maz vai nebija svara kategoriju — cīnījās smaguma ziņā nesadalīti sportisti.
• Cīņas parasti ilga līdz vienas puses kapitulācijai vai līdz sportists nevarēja turpināt. Bija gadījumi, kad bokseri gāja bojā vai tika nopietni savainoti.
• Tika uzsvērta izturība, drosme un tehnika; daudzi uzsver, ka bokss bija ne tikai fiziska cīņa, bet arī rakstura pārbaude.
• No literārajiem un mākslas avotiem redzams, ka pastāvēja noteikti aizliegumi — piemēram, acu izvākšana un citi īpaši zvērīgi paņēmieni tika kritizēti un dažkārt aizliegti.

Aprīkojums — cimdi un treniņu līdzekļi

Grieķu bokseri savas rokas bieži saistīja ar ādas siksnām, ko sauca par himantes. Himantes aizsargāja plaukstu un knožus, bet tie arī palielināja sitiena spēku. Vēlāk, Romas periodā, parādījās metāla ieliktņi cirstos cimdos (cestus), taču sengrieķu versijas parasti bija vienkāršākas. Treniņā lietoja cīņas maisus (korykos) un vingrinājumu komplektus, kas attīstīja izturību, ātrumu un precizitāti.

Treniņš, izglītība un sabiedriskā loma

Bokss bija daļa no fiziskās izaugsmes un militārās sagatavotības. Jaunieši, īpaši no augstāka statusa ģimenēm, trenējās stadionos un gymnasium (fitnesa centros), kur apgūta arī citu cīņu veidu prasmes. Veiksmīgi bokseri varēja iegūt godu, slavu un balvas — vainagu, trofejas vai materiālu atlīdzību. Tajā pašā laikā cīņas, kas notika funerālos vai vietējos svētkos, varēja būt arī rituālas nozīmes izpausme.

Māksla, arheoloģija un slavenie attēlojumi

Mākslas darbos sengrieķu bokseri bieži attēloti ar sasietām rokām, kā arī noliekušies vai sēdoši, pēc cīņas noguruši sportisti redzami uz bronzas un marmora skulptūrām. Pazīstama Hellenistiskā skulptūra "Sēdošais bokseris" (Boxer at Rest) demonstrē reālistisku savainojumu atainojumu un emocionālo nogurumu, kas liecina par to, cik liela nozīme tika piešķirta cīņas reālismam un cienīšanai pret pretinieku.

Atšķirības no mūsdienu boksa un mantojums

Atšķirībā no mūsdienu boksa, sengrieķu cīņās nebija noteikta raundu skaita, svara kategoriju un bieži trūka stingru tiesnešu lomu. Tomēr tas, kas abas tradīcijas saista, ir uzsvars uz tehniku, izturību un taktiku. Sengrieķu bokss ir svarīgs, lai saprastu senās civilizācijas izpratni par ķermeni, godu un sacensību garu, un tas atstājis spēcīgu kultūras pēdu arheoloģijā un literatūrā.

Pat ja daudzas detaļas ir zudušas laika gaitā, sengrieķu bokss joprojām dod vērtīgu ieskatu senās Grieķijas sabiedrībā — no tūlītējas vardarbības līdz formalizētai cīņai, kas tika integrēta reliģiskos un sabiedriskos rituālos.

No kurienes tas nāk

Šo darbību sengrieķu valodā sauca par pyx vai pygme. Arheologi ir atraduši pierādījumus, ka ar šo darbību, iespējams, nodarbojās minojiešu un mikēniešu kultūras. Daudzas leģendas vēsta par boksa pirmsākumiem Grieķijā. Viena no leģendām vēsta, ka varonīgais valdnieks Tezejs izgudroja boksa veidu, kurā divi vīrieši sēdēja aci pret aci un sita viens otru ar dūrēm, līdz viens no viņiem tika nogalināts. Vēlāk bokseri sāka cīnīties stāvus. Viņi arī sāka valkāt cimdus (ar dzelkšņiem) un apmetņus uz rokām zem elkoņiem. Senajā Grieķijā vairums sporta veidu tika nodarbināti kaili, arī bokss.

Saskaņā ar "Iliadas" vārdiem Mikēnu karotāji savās sacensībās iesaistīja arī boksu. Viņi to darīja, lai godinātu mirušos. Iespējams, ka Homērs par to, ko darīja grieķi, pastāstīja vēlāk. Bokss bija viena no sacensībām, ko rīkoja, pieminot Ahila draugu Patroklu, kurš tika nogalināts Trojas kara beigās. Lai pieminētu Patroklu, grieķi vēlāk 688. gadā p. m. ē. olimpiskajās spēlēs ieviesa boksu (pygme / pygmachia). Dalībnieki trenējās uz boksa maisiem (ko sauca par korykos). Lai pasargātu sevi no traumām, cīnītāji valkāja ādas siksnas (himantes) uz rokām, plaukstām un dažkārt arī krūtīm. Siksnas ļāva brīvi pārvietoties arī uz pirkstiem.

Filostrats bija zinātnieks un vēsturnieks. Viņš uzskata, ka bokss sākotnēji tika attīstīts Spartā, lai rūdītu karotāju sejas cīņai. Agrīnie spartieši uzskatīja, ka ķiveres nav nepieciešamas, un bokss viņus sagatavoja gadījumiem, kad kaujā viņi saņemtu triecienu pa galvu. Tomēr spartieši nekad nepiedalījās boksa sacensību versijā. Viņi uzskatīja, ka šādi tikt sakautam ir apkaunojoši.

Minojiešu jaunieši boksējas (1500. g. p. m. ē.), Knossas freska. Agrākie pierādījumi par cimdu lietošanu.

Aprīkojums

Līdz aptuveni 500. gadam p.m.ē. himantes izmantoja kā aizsardzību kaula kaula kaulameņiem un plaukstai. Tās bija 3 līdz 3,7 metrus garas vērša ādas siksnas. Himantes ap rokas un kājas locītavas aptinās vairākas reizes.

Ap 400. gadu pirms mūsu ēras tika ieviesti spairai. Sphairai bija ļoti līdzīgi himantēm. Lielākā atšķirība bija tā, ka to iekšpuse bija polsterēta, kad tie bija apvīti ap rokām. Arī siksnu ārpuse bija stingrāka.

Drīz pēc safiru ieviešanas tos aizstāja ar boksā izmantotajiem vēršiem. Oxys bija izgatavoti no vairākām biezām ādas lentēm, kas bija aptītas ap roku, plaukstu un apakšdelmu. Uz apakšdelma tika uzlikta vilnas lenta, lai noslaucītu sviedrus. Ādas lencītes stiepās augšup pa apakšdelmu, lai sniegtu lielāku atbalstu sitiena laikā. Ar ādu bija nostiprināti arī kaula kauliņi.

Korykos bija mūsdienu boksa maisu ekvivalents. Tos izmantoja treniņiem Palaestrā un pildīja ar smiltīm, miltiem vai prosu.

Labais bokseris ar augstu paceltu pirkstu signalizē, ka padodas (ap 500. g. p.m.ē.).


Ādas siksnu detaļas [{ [3843-3073]}] Pašlaik izmantotie sporta veida noteikumi ir balstīti uz vecajiem noteikumiem. Kā norādīts iepriekš, ir tikai nepilnīgi noteikumu avoti. Noteikumi bija jāizdala no vecajiem tekstiem un attēliem: Nav turēšanas vai cīņas Jebkāda veida sitieni ar roku bija atļauti, bet ne ar pirkstiem. Netika izmantots neviens gredzens Nebija kārtu vai laika ierobežojumu Uzvarētājs tika noskaidrots, kad viens cīnītājs padevās vai nespēja pārvietoties Nav svara kategoriju , pretinieki tika izvēlēti nejauši Tiesneši piemēroja noteikumus, sitot pārkāpējus ar slēdzeni. Ja cīņa ilgst pārāk ilgi, cīnītāji varēja izvēlēties apmainīties sitieniem bez aizsardzības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sengrieķu bokss?

J: Kas rakstīja par sengrieķu boksu?

J: No cik pilsētām-valstīm sastāvēja Grieķija sengrieķu boksa laikā?

J: Vai katrai pilsētvalstij bija sava sporta veida versija?

J: Kādi avoti lielākoties vēsta par grieķu boksu?

J: Ko nozīmē, ja avots ir fragmentārs?

J: Vai bokss ar cimdiem bija svarīga tā laika grieķu sporta kultūras sastāvdaļa?

Meklēt pēc burta