Sengrieķu bokss

Sengrieķu bokss ir ļoti vecs sporta veids. Tas ir praktizēts vismaz kopš astotā gadsimta pirms mūsu ēras. Homērs par to rakstīja savā poēmā "Iliāda". Tajā laikā Grieķija sastāvēja no daudzām pilsētām-valstīm, kas bija neatkarīgas. Šķiet, ka katrai pilsētvalstij bija sava šī sporta veida versija.

Mūsdienās lielākā daļa avotu, kas vēsta par grieķu boksu, ir vai nu leģendas, vai arī tie ir fragmentāri. Ja avots ir fragmentārs, tas nozīmē, ka daļa teksta ir pazaudēta vai tās nav. Tas apgrūtina iespēju atrast noteikumus vai to, kur un kā šī darbība tika veikta. Trūkst vairāku detaļu, taču šķiet, ka bokss ar cimdiem bija svarīga tā laika grieķu sporta kultūras sastāvdaļa.

Neliela boksera statuja, no 3. vai 2. gs. p.m.ē.

No kurienes tas nāk

Šo darbību sengrieķu valodā sauca par pyx vai pygme. Arheologi ir atraduši pierādījumus, ka ar šo darbību, iespējams, nodarbojās minojiešu un mikēniešu kultūras. Daudzas leģendas vēsta par boksa pirmsākumiem Grieķijā. Viena no leģendām vēsta, ka varonīgais valdnieks Tezejs izgudroja boksa veidu, kurā divi vīrieši sēdēja aci pret aci un sita viens otru ar dūrēm, līdz viens no viņiem tika nogalināts. Vēlāk bokseri sāka cīnīties stāvus. Viņi arī sāka valkāt cimdus (ar dzelkšņiem) un apmetņus uz rokām zem elkoņiem. Senajā Grieķijā vairums sporta veidu tika nodarbināti kaili, arī bokss.

Saskaņā ar "Iliadas" vārdiem Mikēnu karotāji savās sacensībās iesaistīja arī boksu. Viņi to darīja, lai godinātu mirušos. Iespējams, ka Homērs par to, ko darīja grieķi, pastāstīja vēlāk. Bokss bija viena no sacensībām, ko rīkoja, pieminot Ahila draugu Patroklu, kurš tika nogalināts Trojas kara beigās. Lai pieminētu Patroklu, grieķi vēlāk 688. gadā p. m. ē. olimpiskajās spēlēs ieviesa boksu (pygme / pygmachia). Dalībnieki trenējās uz boksa maisiem (ko sauca par korykos). Lai pasargātu sevi no traumām, cīnītāji valkāja ādas siksnas (himantes) uz rokām, plaukstām un dažkārt arī krūtīm. Siksnas ļāva brīvi pārvietoties arī uz pirkstiem.

Filostrats bija zinātnieks un vēsturnieks. Viņš uzskata, ka bokss sākotnēji tika attīstīts Spartā, lai rūdītu karotāju sejas cīņai. Agrīnie spartieši uzskatīja, ka ķiveres nav nepieciešamas, un bokss viņus sagatavoja gadījumiem, kad kaujā viņi saņemtu triecienu pa galvu. Tomēr spartieši nekad nepiedalījās boksa sacensību versijā. Viņi uzskatīja, ka šādi tikt sakautam ir apkaunojoši.

Minojiešu jaunieši boksējas (1500. g. p. m. ē.), Knossas freska. Agrākie pierādījumi par cimdu lietošanu.

Aprīkojums

Līdz aptuveni 500. gadam p.m.ē. himantes izmantoja kā aizsardzību kaula kaula kaulameņiem un plaukstai. Tās bija 3 līdz 3,7 metrus garas vērša ādas siksnas. Himantes ap rokas un kājas locītavas aptinās vairākas reizes.

Ap 400. gadu pirms mūsu ēras tika ieviesti spairai. Sphairai bija ļoti līdzīgi himantēm. Lielākā atšķirība bija tā, ka to iekšpuse bija polsterēta, kad tie bija apvīti ap rokām. Arī siksnu ārpuse bija stingrāka.

Drīz pēc safiru ieviešanas tos aizstāja ar boksā izmantotajiem vēršiem. Oxys bija izgatavoti no vairākām biezām ādas lentēm, kas bija aptītas ap roku, plaukstu un apakšdelmu. Uz apakšdelma tika uzlikta vilnas lenta, lai noslaucītu sviedrus. Ādas lencītes stiepās augšup pa apakšdelmu, lai sniegtu lielāku atbalstu sitiena laikā. Ar ādu bija nostiprināti arī kaula kauliņi.

Korykos bija mūsdienu boksa maisu ekvivalents. Tos izmantoja treniņiem Palaestrā un pildīja ar smiltīm, miltiem vai prosu.

Labais bokseris ar augstu paceltu pirkstu signalizē, ka padodas (ap 500. g. p.m.ē.).

Ādas siksnu detaļas [{ [3843-3073]}] Pašlaik izmantotie sporta veida noteikumi ir balstīti uz vecajiem noteikumiem. Kā norādīts iepriekš, ir tikai nepilnīgi noteikumu avoti. Noteikumi bija jāizdala no vecajiem tekstiem un attēliem: Nav turēšanas vai cīņas Jebkāda veida sitieni ar roku bija atļauti, bet ne ar pirkstiem. Netika izmantots neviens gredzens Nebija kārtu vai laika ierobežojumu Uzvarētājs tika noskaidrots, kad viens cīnītājs padevās vai nespēja pārvietoties Nav svara kategoriju , pretinieki tika izvēlēti nejauši Tiesneši piemēroja noteikumus, sitot pārkāpējus ar slēdzeni. Ja cīņa ilgst pārāk ilgi, cīnītāji varēja izvēlēties apmainīties sitieniem bez aizsardzības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sengrieķu bokss?

A: Sengrieķu bokss ir ļoti sens sporta veids, kas tika praktizēts kopš astotā gadsimta pirms mūsu ēras.

J: Kas rakstīja par sengrieķu boksu?

A: Homērs savā poēmā "Iliāda" rakstīja par sengrieķu boksu.

J: No cik pilsētām-valstīm sastāvēja Grieķija sengrieķu boksa laikā?

A: Grieķija sastāvēja no daudzām pilsētām-valstīm, kas sengrieķu boksa laikā bija neatkarīgas.

J: Vai katrai pilsētvalstij bija sava sporta veida versija?

A: Jā, šķiet, ka katrai pilsētvalstij bija sava sporta veida versija.

J: Kādi avoti lielākoties vēsta par grieķu boksu?

A.: Lielākā daļa avotu, kas vēsta par grieķu boksu, ir vai nu leģendas, vai fragmentāri avoti.

J: Ko nozīmē, ja avots ir fragmentārs?

A: Ja avots ir fragmentārs, tas nozīmē, ka daļa teksta ir zudusi vai tās nav.

J: Vai bokss ar cimdiem bija svarīga tā laika grieķu sporta kultūras sastāvdaļa?

A: Jā, trūkst vairāku detaļu, bet šķiet, ka bokss ar cimdiem bija svarīga tā laika grieķu sporta kultūras sastāvdaļa.