Sparta (Lakonija, Grieķija) — vēsture, ģeogrāfija un mūsdienu pilsēta
Sparta (Lakonija, Grieķija) — uzzini senās spartiešu vēsturi, Lakonijas kalnu ģeogrāfiju, Evrotas ieleju un mūsdienu pilsētas dzīvi, kultūru un tūrisma iespējas.
Sparta ir pilsēta Grieķijā. Tā ir Lakonijas prefektūras galvaspilsēta un atrodas Peloponēsas pussalas dienvidos. Senatnē Sparta bija viens no varenas grieķu pilsētvalstīm, pazīstama ar stingru militāru iekārtu un disciplinētu sabiedrību. Mūsdienu Sparta ir salīdzinoši neliela pilsēta ar dzīves ritmu, kas apvieno lauku reģiona ikdienu un vēsturisku mantojumu. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem tajā dzīvoja 16 726 cilvēki. Vārdu "spartietis" lieto, lai apzīmētu kādu, kurš dzīvo vienkāršu dzīvi, vai kādu, kurš daudz cietis, nesūkstoties un neizrādot, ka ir cietis. Tas var nozīmēt arī vienkāršu dzīvi, kurā nav nekā izsmalcināta vai dārga.
Vēsture
Senā Sparta bija viena no ietekmīgākajām polisēm antīkajā pasaulē. Tās sabiedrība bija pazīstama ar stingru sociālo sistēmu, militāro apmācību un konservatīviem dzīves principiem. Spartieši nozīmīgi ietekmēja Grieķijas politiku, īpaši Peloponēsas alianšu un karu laikā. Spartas varonība tiek saistīta ar tādām leģendārām epizodēm kā Termopilu kauja (480. g. p. m. ē.), kur neliels spartiešu karavīru skaits ilgstoši aizturēja pretinieku straumi.
Pēc hellēnistiskā un romiešu perioda Sparta zaudēja savu politisko svaru. Viduslaikos reģionā vairāk nozīmīgu centru kļuva Mystras — bizantiešu un postbizantiešu pilsēta uz kalna netālu no mūsdienu Sparti, kas ilgstoši bija reģiona kultūras un politiskais centrs. Mūsdienu Sparta tika izveidota 19. gadsimtā; tās atjaunošana saistīta ar Neatkarības laikmetu un mūsdienu Grieķijas valsts veidošanos.
Ģeogrāfija un dabas apstākļi
Sparta atrodas Lakonijas kalnainajā reģionā, Peloponēsas dienvidaustrumos. Senā Sparta tika uzcelta pie Evrotas upes krastiem. Upe plūst cauri ielejai, kuras abās pusēs paceļas kalni, kas nodrošināja dabisku aizsardzību agrīnajām kopienām. Rietumos ir Taiģeta kalnu grēda (augstākais punkts 2407 m), bet austrumos — Parnona kalnu grēda (augstākais punkts 1935 m). Šie kalni ietekmē vietējo klimatu — reģionā dominē tipisks vidusjūras klimats ar karstām, sausām vasarām un maigām, lietainām ziemām, taču kalnu zonas var saņemt ievērojamu sniegu un vēsāku laiku.
Mūsdienu pilsēta
Mūsdienu Sparta ir administratīvs, saimniecisks un kultūras centrs Lakonijā. Pilsētā ir vietējā pašvaldība, valsts iestādes, skolas un veselības aprūpes institūcijas, kā arī dažādi pakalpojumu uzņēmumi. Ekonomiku veido lauksaimniecība (olīvas, vīnogas un citi lauksaimniecības produkti), vietējā tirdzniecība, pakalpojumi un pieaugoša tūrisma nozare.
Netālu atrodas Mystras — labi saglabājusies viduslaiku pilsēta un arheoloģiskais komplekss, kas piesaista daudz apmeklētāju. Arheoloģiskais muzejs Sparta (Archaeological Museum of Sparta) rāda atradumus no apkārtnes un sniedz ieskatu reģiona vēsturē.
Kultūra, tūrisms un mantojums
Sparta un tās apkārtne ir nozīmīga tūrisma galamērķa kombinācija — senās drupas, muzeji, byzantīnu Mystras komplekss un dabas takas kalnos. Apmeklētāji var interesēties par antīkās spartiešu dzīvesveidu, aplūkot atradumus un doties pārgājienos Taiģeta grēdā. Reģionā notiek vietējie kultūras pasākumi un svinības, kas saistītas ar gan lauksaimniecības cikliem, gan tradicionālajām grieķu svinībām.
Transporta saiknes un praktiska informācija
Sparta ir savienota ar citiem Peloponēsas centriem ar ceļiem, un no turienes ir salīdzinoši viegli nokļūt gan uz Kalamatu, gan uz lielākām pilsētām reģionā. Tūristiem parasti ērti piekļūt reģionālajai lidostai Kalamata, kā arī ar autobusu satiksmi no citām Grieķijas pilsētām. Ceļojot pa reģionu, jāņem vērā, ka reljefs ir kalnains un daži maršruti var būt līkumaini.
Noslēgums
Sparta ir unikāla vieta, kur senā vēsture mijas ar mūsdienu dzīvi. No antīkās varenības perioda palikušais mantojums, apkārtējā daba un tuvumā esošais Mystras komplekss padara to par interesantu galamērķi vēstures mīļotājiem un dabas cienītājiem. Vārds "spartietis" turpina simbolizēt pieticību, izturību un paškontroli — īpašības, kas cieši saistās ar pilsētas vēsturisko tēlu.
Senās Spartas karte
Senā Sparta
Senajā Grieķijā Sparta bija pilsēta-valsts ar ļoti spēcīgu armiju un labi vadītu valdību. Sparta bija pazīstama kā viena no spēcīgākajām pilsētām-valstīm Grieķijā. Spartā izdzīvoja tikai spēcīgākie - vīrieši vai sievietes. Spartieši nogalināja vājos bērnus. Ja viņi uzskatīja, ka bērns ir pārāk vājš, viņi atstāja to nomirt no saskares blakus nogāzei uz Tajeta kalna. Šo vietu sauca par Apothetae, kas nozīmēja "atkrišanas vieta".
Spartā pastāvēja valdība, kurā bija kontroles un līdzsvara mehānismi. Izpildvaru vadīja divi ķēniņi. Likumdošanas varu vadīja pilsoņi, bet tiesu varu kontrolēja vecākie. Pastāvēja arī piecu vīriešu komiteja, kas bija atbildīga par izglītības procesu, kuru iziet jaunie zēni un meitenes. Zēnus un meitenes no vecākiem atņēma 7 gadu vecumā. zēni dzīvoja kazarmās kopā ar citiem sava vecuma zēniem. Meitenes devās uz skolu, lai apgūtu vingrošanu, cīņu un citas nodarbības.
Lakonofilija
Lakonofīlija ir Spartas un spartiešu kultūras mīlestība vai patika. Sparta bieži tika apbrīnota, kad tā valdīja. Jau sen "daudzi no dižākajiem un labākajiem atēniešiem vienmēr uzskatīja (domāja) spartiešu valsti gandrīz vai par ideālu teoriju, kas īstenota praksē". Daudzi grieķu filozofi, īpaši platonisti, bieži raksturoja Sparti kā labu valsti, stipru, drosmīgu un brīvu.
Arī revolucionārā un Napoleona laika Francija uzskatīja Spartu par sociālās tīrības paraugu.
Ādolfs Hitlers uzskatīja, ka Sparta bija ļoti laba. 1928. gadā viņš teica, ka Vācijai vajadzētu būt tādai kā viņiem, samazinot "skaitu, kam atļauts dzīvot". Spartieši bija izveidojuši "pirmo rasistisko valsti".
Edgars Degā (Edgar Degas, 1834-1917) - Jaunie spartieši vingro
Muita
Spartiešu jaunos zēnus septiņu gadu vecumā aizveda no mājām, lai sāktu militāro dzīvi. Spartieši kļuva par karavīriem 20 gadu vecumā, pilsoņiem 30 gadu vecumā un pensionāriem 60 gadu vecumā. Vīrieši cītīgi trenējās, lai kļūtu par Spartas armijas karavīriem. Sievietes tika mudinātas uzturēt veselību, lai viņas varētu dzemdēt veselus un spēcīgus bērnus, kas izaugtu spēcīgi. Spartieši dzemdībās saskatīja mazu morālu vērtību; ja bērns nebija piemērots, lai kļūtu par spartieti, viņš nomirtu.
Spartas vīrieši apprecējās 30 gadu vecumā. Plutarhs raksta par spartiešu dīvaino kāzu nakts paražu:
Tika pieņemts sagūstīt sievieti laulībām....Par sagūstīto meiteni rūpējās... "līgavas draudzene". Vispirms viņa viņai noskūtīja galvu... pēc tam ietērpa viņu vīriešu mēteļos un sandalēs un nolika viņu vienu uz matrača tumsā. Līgavainis... vispirms ieturēja vakariņas... tad ieslīdēja... pacēla viņu un aiznesa uz gultu.
Kādu laiku pēc laulībām vīrs turpināja slepus apciemot sievu. Šādas paražas ievēroja tikai spartieši. Daži cilvēki uzskata, ka sievas matu nogriešana bija ceremonija, kas liecināja, ka viņa dodas jaunā dzīvē.
Vēsture
Sparta Mesēniju un Lakoniju (apkārtējās teritorijas) iekaroja ap 680-560. gadu pirms mūsu ēras. Šos cilvēkus sāka dēvēt par helotiem. Viņi nebija vergi - viņi bija kalpi. Viņiem bija zemāks stāvoklis sabiedrībā, līdzīgi kā viduslaiku Eiropā.
Heloti pavadīja savu dzīvi, apstrādājot Spartas kungu kleros (Spartas pilsoņiem piešķirto zemi). Spartiešu dzejnieks Tirtajs stāsta, ka helotiem bija atļauts precēties un paturēt pusi no sava darba augļiem. Lielākoties helotu skaits bija lielāks par spartiešu kungu skaitu 10 pret 1. Viņi bieži sacēlās, bet nekad nespēja gāzt savus apspiedējus.
Kad spartietis sasniedza 20 gadu vecumu, viņš kļuva par homoiosu. Homoios bija valdošās šķiras loceklis (pilsonis). Gan vīrieši, gan sievietes bija pilsoņi. Sparta bija neparasta sabiedrība sieviešu tiesību ziņā, jo sievietes tika uzskatītas par vienlīdzīgām.
Spartas armija izmantoja falangas formāciju. Tas veicināja Spartas uzvaras daudzās kaujās. Slavenākais Spartas zaudējums ir Termopilu kauja, kurā 300 spartieši nedēļu turējās pretī lielai persiešu armijai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Sparta?
A: Sparta ir grieķu pilsēta-valsts, kas antīkajā laikmetā bija ārkārtīgi spēcīga.
J: Kur atrodas Sparta?
A: Sparta atrodas Peloponēsas pussalas dienvidos, un tā ir Lakonijas prefektūras galvaspilsēta.
J: Cik daudz cilvēku dzīvoja Spartā saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem?
A: Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Spartā dzīvoja 16 726 cilvēki.
J: Kāda ir vārda spartietis nozīme?
A: Vārdu "spartietis" lieto, lai apzīmētu kādu, kurš dzīvo vienkāršu dzīvi, vai kādu, kurš daudz cietis, nesūkstoties un neizrādot, ka ir cietis. Tas var nozīmēt arī vienkāršu dzīvi, kurā nav nekā izsmalcināta vai dārga.
J: Kur ir uzcelta senā Sparta?
A: Senā Sparta tika uzcelta Evrotas upes krastā.
J: Kādi ir Spartas dabiskie aizsardzības līdzekļi?
A: Senajiem spartiešiem bija tik laba dabiskā aizsardzība, jo viņi atradās kalnainā Lakonijas reģionā. Šis reģions ir iespiests starp Taigeta kalnu grēdu rietumos un Parnona kalnu grēdu austrumos. Tāpēc viņiem nebija vajadzīgas pilsētas sienas.
J: Par ko sauc Spartu?
A: Sparta ir pazīstama arī kā Lakedemonija.
Meklēt