Sparta ir pilsēta Grieķijā. Tā ir Lakonijas prefektūras galvaspilsēta un atrodas Peloponēsas pussalas dienvidos. Senatnē Sparta bija viens no varenas grieķu pilsētvalstīm, pazīstama ar stingru militāru iekārtu un disciplinētu sabiedrību. Mūsdienu Sparta ir salīdzinoši neliela pilsēta ar dzīves ritmu, kas apvieno lauku reģiona ikdienu un vēsturisku mantojumu. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem tajā dzīvoja 16 726 cilvēki. Vārdu "spartietis" lieto, lai apzīmētu kādu, kurš dzīvo vienkāršu dzīvi, vai kādu, kurš daudz cietis, nesūkstoties un neizrādot, ka ir cietis. Tas var nozīmēt arī vienkāršu dzīvi, kurā nav nekā izsmalcināta vai dārga.
Vēsture
Senā Sparta bija viena no ietekmīgākajām polisēm antīkajā pasaulē. Tās sabiedrība bija pazīstama ar stingru sociālo sistēmu, militāro apmācību un konservatīviem dzīves principiem. Spartieši nozīmīgi ietekmēja Grieķijas politiku, īpaši Peloponēsas alianšu un karu laikā. Spartas varonība tiek saistīta ar tādām leģendārām epizodēm kā Termopilu kauja (480. g. p. m. ē.), kur neliels spartiešu karavīru skaits ilgstoši aizturēja pretinieku straumi.
Pēc hellēnistiskā un romiešu perioda Sparta zaudēja savu politisko svaru. Viduslaikos reģionā vairāk nozīmīgu centru kļuva Mystras — bizantiešu un postbizantiešu pilsēta uz kalna netālu no mūsdienu Sparti, kas ilgstoši bija reģiona kultūras un politiskais centrs. Mūsdienu Sparta tika izveidota 19. gadsimtā; tās atjaunošana saistīta ar Neatkarības laikmetu un mūsdienu Grieķijas valsts veidošanos.
Ģeogrāfija un dabas apstākļi
Sparta atrodas Lakonijas kalnainajā reģionā, Peloponēsas dienvidaustrumos. Senā Sparta tika uzcelta pie Evrotas upes krastiem. Upe plūst cauri ielejai, kuras abās pusēs paceļas kalni, kas nodrošināja dabisku aizsardzību agrīnajām kopienām. Rietumos ir Taiģeta kalnu grēda (augstākais punkts 2407 m), bet austrumos — Parnona kalnu grēda (augstākais punkts 1935 m). Šie kalni ietekmē vietējo klimatu — reģionā dominē tipisks vidusjūras klimats ar karstām, sausām vasarām un maigām, lietainām ziemām, taču kalnu zonas var saņemt ievērojamu sniegu un vēsāku laiku.
Mūsdienu pilsēta
Mūsdienu Sparta ir administratīvs, saimniecisks un kultūras centrs Lakonijā. Pilsētā ir vietējā pašvaldība, valsts iestādes, skolas un veselības aprūpes institūcijas, kā arī dažādi pakalpojumu uzņēmumi. Ekonomiku veido lauksaimniecība (olīvas, vīnogas un citi lauksaimniecības produkti), vietējā tirdzniecība, pakalpojumi un pieaugoša tūrisma nozare.
Netālu atrodas Mystras — labi saglabājusies viduslaiku pilsēta un arheoloģiskais komplekss, kas piesaista daudz apmeklētāju. Arheoloģiskais muzejs Sparta (Archaeological Museum of Sparta) rāda atradumus no apkārtnes un sniedz ieskatu reģiona vēsturē.
Kultūra, tūrisms un mantojums
Sparta un tās apkārtne ir nozīmīga tūrisma galamērķa kombinācija — senās drupas, muzeji, byzantīnu Mystras komplekss un dabas takas kalnos. Apmeklētāji var interesēties par antīkās spartiešu dzīvesveidu, aplūkot atradumus un doties pārgājienos Taiģeta grēdā. Reģionā notiek vietējie kultūras pasākumi un svinības, kas saistītas ar gan lauksaimniecības cikliem, gan tradicionālajām grieķu svinībām.
Transporta saiknes un praktiska informācija
Sparta ir savienota ar citiem Peloponēsas centriem ar ceļiem, un no turienes ir salīdzinoši viegli nokļūt gan uz Kalamatu, gan uz lielākām pilsētām reģionā. Tūristiem parasti ērti piekļūt reģionālajai lidostai Kalamata, kā arī ar autobusu satiksmi no citām Grieķijas pilsētām. Ceļojot pa reģionu, jāņem vērā, ka reljefs ir kalnains un daži maršruti var būt līkumaini.
Noslēgums
Sparta ir unikāla vieta, kur senā vēsture mijas ar mūsdienu dzīvi. No antīkās varenības perioda palikušais mantojums, apkārtējā daba un tuvumā esošais Mystras komplekss padara to par interesantu galamērķi vēstures mīļotājiem un dabas cienītājiem. Vārds "spartietis" turpina simbolizēt pieticību, izturību un paškontroli — īpašības, kas cieši saistās ar pilsētas vēsturisko tēlu.
