Rasisms

Rase un etniskā piederība

Cilvēki sevi bieži iedala pēc rases vai etniskās piederības. Viņi to dara, pamatojoties uz izcelsmi, kā arī redzamām pazīmēm, piemēram, ādas krāsu un sejas iezīmēm. Vienas etniskās grupas cilvēkus bieži saista senči, viņi runā vienā valodā, viņiem ir viena kultūra un viņi dzīvo vienās un tajās pašās vietās.

Tomēr zinātnieki apgalvo, ka cilvēki bioloģiski īsti neatbilst šīm kategorijām. Dažādu rasu cilvēku DNS ir ļoti līdzīga. Ģenētikā un arheoloģijā iegūtie pierādījumi liecina, ka visi cilvēki ir cēlušies no vienas un tās pašas agrīno cilvēku grupas Austrumāfrikā. Tas nozīmē, ka dažādas rases nav parādījušās dažādos laikos. Visi cilvēki ir cēlušies no vienas rases un vēlāk sadalījušies dažādās rasēs. Tā kā vēsturiski baltajiem cilvēkiem bija lielāka vara, daži cilvēki rasismu pret baltajiem dēvē par reverso rasismu.

Rasisma vēsturiskie piemēri

• Džima Krau likumi Amerikas Savienotajās Valstīs, aptuveni no 1890. līdz 1960. gadam
• Nirnbergas likumi un holokausts nacistiskajā Vācijā 1935-1945. gadā
• Dienvidāfrikas aparteīda likumi pēc 1948. gada
• Baltās Austrālijas politika Austrālijā
• Ku Klux Klan, balto supreracistu guru

Rasisma ideoloģijas

Šajā sadaļā nav avotu. Jūs varat palīdzēt Vikipēdijai, atrodot labus avotus un pievienojot tos. (2012. gada decembris)

Eiropas rasisms

18. gadsimta beigās eiropieši sāka lietot jēdzienu "ariji", lai apzīmētu sākotnējos aizvēsturiskos protoindoeiropiešus un viņu pēctečus līdz pat mūsdienām (t. i., indoeiropiešu tautas - tos kaukāziešus, kuri runā indoeiropiešu valodās). Tolaik arī tika pieņemts, ka ariāņi bija kulturāli augstāka tauta. Līdz 19. gadsimta beigām daži eiropieši sāka lietot nosaukumu "āriji" tikai attiecībā uz Eiropas ziemeļu tautām (vienu no indoeiropiešu tautu atzariem) kā "tīru", "cēlu" un rasiāli "pārāku" rasi, kas, pēc viņu domām, cēlusies no sākotnējām āru ciltīm. Teorija, ka ariji pirmie ieradās no Eiropas, kļuva īpaši populāra Vācijā un mazākā mērā Austrijā un Ungārijā.

Pamatojoties uz šādu pasaules uztveri, pastāvēja daudz aizspriedumu, jo eiropieši un austrumnieki uzskatīja sevi par pārākiem par citu ādas krāsu pārstāvjiem, kas noveda pie Āfrikas verdzības, aparteīda, Džima Krova likumu, nacisma un Japānas imperiālisma.

Rasisms ir koloniālisms

Kad eiropieši ieradās Amerikā, viņi nogalināja tūkstošiem Amerikas pamatiedzīvotāju, un, kad Eiropas kolonisti nonāca Austrālijā, viņi sāka nogalināt lielu skaitu aborigēnu.

Līdz ar savu impēriju dzimšanu cieta arī daudzas citas vietējās ciltis Kanādā, Jaunzēlandē, Ķīnā, Pakistānā, Bangladešā un Indijā.

Līdzīgi uzskatus par ķīniešiem un korejiešiem savās kolonijās pauda arī Japāna.

Anglo-franču rasisms

Rasisms Lielbritānijā, Īrijā un Francijā parasti bija saistīts ar ebreju, romu un tādu minoritāšu kā franču baski tiesību ierobežošanu.

Kad pēc 50. gadiem šīs valstis kļuva neatkarīgas, daudzi no viņiem pārcēlās uz Lielbritāniju un Franciju, taču pret viņiem tika vērsti dekrēti. Dažas britu kafejnīcas un viesnīcas neuzņēma Karību jūras reģiona viesus, un franči lika arābiem justies nevēlamiem arī dažās Francijas pilsētās. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem Indijas, Pakistānas un Bangladešas iedzīvotāji ir pārcēlušies uz Lielbritāniju, un viņi ir cietuši no viktimizācijas un "paki-bashed". 2001. gada 11. septembra notikumi pastiprināja franču un britu bailes no islāma un arābiem kopumā. Arī poļu un brazīliešu viesstrādnieki dažviet tiek diskriminēti. Tādas rasistiskas partijas kā Lielbritānijas Britu nacionālā partija un Nacionālā fronte tirgojas ar šīm bailēm, lai iegūtu balsis.

Nacisma rasisms

Zinātniskos atklājumus par rasu atšķirībām nacistiskā Vācija izmantoja, lai attaisnotu rasistisko politiku ar "Lielās Vācijas" (Großdeutschland) koncepciju un nordiskās rases ideju. Nacistu attieksme pret ebrejiem bija antisemītiska, un viņi nepatiesi vainoja ebrejus Vācijas sakāvē Pirmajā pasaules karā un Lielajā depresijā. Otrā pasaules kara laikā nacisti un daži viņu antisemītiskie sabiedrotie, piemēram, Ungārija, īstenoja genocīdu pret ebrejiem holokausta laikā.

Gan nacisti, gan Rumānijas Dzelzsardze vajāja arī romus, kurus uzskatīja par it kā zemākas "indiešu" rases pārstāvjiem. Otrā pasaules kara laikā nacisti uzsāka sistemātisku romu genocīda mēģinājumu, kas pazīstams kā Porajmos. Nacisti apzināti nogalināja arī tūkstošiem slāvu, lesbiešu, komunistu, liberāļu un geju.

Rasisms Itālijā

Fašists Benito Musolīni, kas 1919 nolādot Padomju Krieviju, apgalvoja, ka ebreju baņķieri Londonā un Ņujorkā ir saistīti ar Maskavu un ka 80 procenti padomju vadītāju ir ebreji.

Daudzi itāļu fašisti bija noskaņoti pret slāvistiem, īpaši pret kaimiņos esošajām Dienvidslāvijas tautām, kuras viņi uzskatīja par konkurējošām ar Itāliju, kas pretendēja uz Dienvidslāvijai piederošo Dalmācijas reģionu.

Musolīni apgalvoja, ka Itālija vēlas panākt savu un ir gatava izmantot spēku, lai atrisinātu strīdus. Viens no pirmajiem piemēriem bija Itālijas veiktā Grieķijas salas Korfu bombardēšana, kas notika 2005. gadā. 1923. Drīz pēc tam viņam izdevās izveidot marionešu režīmu Albānijā un apspiest sacelšanos Lībijā, kas bija Itālijas kolonija kopš 1917. gada. 1912.

Itālija, tāpat kā Vācija, Austrija un Ungārija, uzskatīja visus slāvus un romus par muļķiem, kas sociāldarvinisma ietekmē ir rasiāli mazvērtīgi un nav pelnījuši savas pamattiesības. Pret arābiem vērsta diskriminācija tika izmantota arī dažās Lībijas daļās.

Rasisms Rumānijā

Dzelzs gvarde bija antisemītiska fašistiska kustība un politiskā partija Rumānijā no 1927. līdz 1941. gadam. Viņi nicināja un nosodīja gan ebrejus, gan romus.

Rasisms Amerikā

Amerikāņu rasisms ir bijis nozīmīga problēma valstī jau kopš tās dibināšanas. Vēsturiski dominējot balto kolonistu sabiedrībai, rase kā jēdziens ASV kļuva nozīmīgs saistībā ar citām grupām. Kopumā rasistiskā attieksme valstī vissmagāk tika attiecināta uz Amerikas pamatiedzīvotājiem, afroamerikāņiem un dažām "svešzemnieciskām" darbībām pret meksikāņu imigrantiem, kā arī citiem. Ķīniešiem, japāņiem un īriem 19. gadsimtā Amerikā bija problēmas, bet melnādainajiem bija jācieš no Džima Krova likumiem, kas savulaik rasistiski nošķīra dažas Amerikas daļas starp melnādainajiem un baltajiem. Šie likumi pirmo reizi parādījās 19. gadsimta beigās un pastāvēja līdz pat 60. gadu vidum un 1965. gada Aktam par balsstiesībām.

Miljoniem afrikāņu tika nogalināti, kamēr eiropieši un arābi viņus turēja gūstā vai verdzībā. Afroamerikāņi un daži citi to dēvē par "melno holokaustu".

Amerikas Savienoto Valstu tiesību sistēma ir apsūdzēta rasismā. 40 % cietumos ieslodzīto ir melnādainie. 12 % no kopējā iedzīvotāju skaita ir melnādainie. Ņujorkas policijas departamenta apturēšanas un apskates programma ir apsūdzēta rasu profilēšanā.

Grāmata "Nogalināt izsmiekloto putnu" ir labi pazīstams amerikāņu romāns, kurā galvenā uzmanība pievērsta rasei iepriekš aprakstītajā Džima Krau laikmetā.

21. gadsimtā atsevišķas nebalto cilvēku grupas uzskata, ka visiem baltajiem cilvēkiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar viņiem, pamatojoties uz viņu ādas krāsu, neņemot vērā ģimenes izcelsmi, personīgo vēsturi vai pašreizējo situāciju.

Rasisms Apvienotajā Karalistē

Apvienotajā Karalistē divas populārākās nacionālistu politiskās partijas ir Lielbritānijas Nacionālā partija (BNP) un Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP). Pastāv arī grupa ar nosaukumu Angļu aizsardzības līga (EDL). Daudzi cilvēki uzskata, ka viņi ir rasistiski noskaņoti. Viņi ir pret neierobežotu imigrāciju un islāma sekotāju kolonizāciju. Lai gan musulmaņi var būt jebkuras rases pārstāvji, parasti tie ir dienvidaustrumāzijas iedzīvotāji. Musulmaņi tradicionāli praktizē un iedibina šariata likumu (saskaņā ar kuru noziedznieki tradicionāli tiek sodīti ar publisku amputāciju un nomētāšanu ar akmeņiem). Aptaujā, kas tika veikta 2013. gadā, 27 % no 1000 Lielbritānijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādīja, ka neuzticas musulmaņiem. Apvienotajā Karalistē lielākā daļa iedzīvotāju ir baltie. 7 % ir aziāti un 3 % - melnādainie. 4,83 % Lielbritānijas iedzīvotāju ir musulmaņi.

Apartheid

Dienvidāfrikas aparteīda likumi bija sistēma, kas tika izmantota, lai liegtu daudzas nebalto cilvēku tiesības. Tie sākās 1948. gadā. Šie likumi ļāva balto minoritātei neļaut melnādainajam vairākumam iekļūt noteiktās teritorijās. Melnādainajiem bija jānēsā līdzi īpaši dokumenti (caurlaides) vai jāsaņem atļauja dzīvot un strādāt noteiktās teritorijās. Baltie iebilda pret laulībām ar nebaltajiem, un arī krāsainie cilvēki tika diskriminēti, taču ne tik ļoti kā nebaltie. Ar 1949. gada Likumu par jaukto laulību aizliegumu tika aizliegtas laulības starp dažādu rasu personām, un 1950. gada Likumā par netiklību seksuālās attiecības ar citas rases personu tika uzskatītas par kriminālnoziegumu. Melnādainie ļoti cieta, un vienu brīdi viņiem pat tika aizliegts balsot. Nelsons Mandela 1994. gadā kļuva par Dienvidāfrikas pirmo melnādaino prezidentu. Mandela izbeidza aparteīdu. Pašlaik Dienvidāfrikā ar likumiem par rasu kvotām diskriminē baltos. Dienvidāfrikas melnādainais prezidents Zuma publiski dzied "Kill The Boer", kas nozīmē "Nogalini balto [zemnieku]". Genocidewatch.org ziņo, ka baltajiem dienvidāfrikāņiem draud genocīds.

Japānas Imperatora noteikumu palīdzības asociācija

Imperatora valdīšanas atbalsta asociācija (Taisei Yokusankai) bija Japānas fašistisko un nacionālistisko politisko kustību, piemēram, Imperatora ceļa frakcijas (Kōdōha) un Austrumu biedrības (Tōhōkai), koalīcija. To izveidoja Japānas premjerministra Fumimaro Konoe vadībā Pirms IRAA izveides Konoe jau bija efektīvi nacionalizējis stratēģiskās rūpniecības nozares, ziņu medijus un arodbiedrības, gatavojoties totālajam karam ar Ķīnu. Japānai vajadzēja vairāk zemes, derīgo izrakteņu un koloniju, tāpēc tā anektēja Koreju, Mandžūriju un daļu Ķīnas. Japāņi uzskatīja ķīniešus, korejiešus un eiropiešus par mazvērtīgu rasi, kas būtu jāsagrauj un jāizmanto.

Kad Konoe pēctecis Hideki Tōjō pārņēma IRAA, viņš centās kļūt par Japānas absolūto līderi jeb šogunu Japānas imperatora pakļautībā.

Daži japāņi joprojām uzskata, ka viņi nav pastrādājuši tik daudz slaktiņu, kā to apgalvo Rietumu pasaule un Ķīna.

Melnādains vergs, kurš tika ļoti smagi piekauts. Persona, kas viņu piekāva, strādāja viņa īpašniekam.


Tagad austrālieši cenšas palīdzēt aborigēniem, kurus viņi savulaik jau sen diskriminēja.


Romu deportācija Vācijā, 1940. gada 22. maijs.


Dzelzs gvardes simbols .


Segregāciju atbalstošs (segregējošs) uzraksts uz restorāna Lankasterā, Ohaio štatā, 1938. gadā. Acīmredzot šeit varēja ēst tikai baltie, bet melnādainie un austrumnieki nebija vēlami.


Zīme no Dienvidāfrikas aparteīda laikos.


Imperatora noteikumu palīdzības asociācijas logotips.

Mainīga pasaule

Līdz ar holokausta atklāšanu, kā arī pasaules mēroga antirasistiskajiem centieniem mainījās vecie priekšstati par rasi un lēnāk izzuda daži aizspriedumi par rasi. Pilsonisko tiesību kustība centās atbrīvot afrikāņu izcelsmes cilvēkus no rasistiskās balto virskundzības Dienvidāfrikā un ASV dienvidos. Pēc 50 gadus ilga aizlieguma Dienvidāfrikā melnādainie varēja balsot.

Dažos gadījumos pozitīvā diskriminācija un politkorektums ir novedis situāciju līdz pretējai galējībai, kas Apvienotajā Karalistē, ASV un Austrālijā noved pie apsūdzībām pretējā rasismā, proti, rasismā par labu, nevis pret etniskajām minoritātēm. "Politkorektums" ir termins, ko lieto attiecībā uz valodu, idejām, politiku vai uzvedību, ko uzskata par tādu, kas cenšas mazināt dzimumu, rasu, kultūras, invalīdu, vecāka gadagājuma cilvēku vai citu identitātes grupu aizskaršanu. Turpretī terminu "politkorekts" lieto, lai apzīmētu valodu vai idejas, kas var izraisīt aizvainojumu vai kas nav ierobežotas ortodoksijas vai labu manieru (piemēram, rasisti un islamofobi).

Pēdējā ceturtdaļgadsimtā ASV iedzīvotāju skaits ir palielinājies, pateicoties imigrācijai no Meksikas un citām valstīm, kā arī augstiem dzimstības rādītājiem. Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem kopš ASV dibināšanas 1776. gadā Amerikas pamatiedzīvotāju/amerikāņu izcelsmes indiāņu skaits ir vislielākais - 4,5 miljoni.

Saistītās lapas

• Rase (socioloģija)
• Apartheid
• Nacisti
• Diskriminācija
• KKK
• Rasu segregācija
• Konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu