Masveida slepkavība: definīcija, cēloņi un slavenākie gadījumi

Masveida slepkavība: definīcija, cēloņi, psiholoģija un slavenākie gadījumi — no Kolumbainas līdz Parīzei. Izpēti analīzi, piemērus un novēršanas pasākumus.

Termins "masveida slepkavība" attiecas uz gadījumiem, kad viena un tā pati persona vai grupa vienlaicīgi nogalina četrus vai vairāk cilvēkus. Parasti slepkavības notiek vienlaicīgi vai salīdzinoši īsā laika posmā. FIB definē, ka masveida slepkavība ir daudzu cilvēku nogalināšana bez atvēsināšanās perioda. Salīdzinājumam - sērijveida slepkavam ir atvēlēts laiks starp slepkavībām. Slepkavības var izdarīt cilvēks, banda, teroristu grupējums, valdība vai policija. Masveida slepkavas savus noziegumus izdara daudzu iemeslu dēļ. Kā iemeslus, kāpēc viņi to dara, var minēt, piemēram, politisko/reliģisko/etnisko piederību, sadismu, iebiedēšanu, psihiskus traucējumus un neaudzinātību. Daudzos gadījumos slepkava izdara pašnāvību vai viņu nogalina policija.

Kas tiek uzskatīts par masveida slepkavību

Starptautiskā prakse nav pilnībā vienota: daudzviet par kritēriju tiek uzskatīti četri vai vairāk nogalinātie (izslēdzot pašu izpildītāju), bet dažās definīcijās tiek lietoti atšķirīgi skaitļi vai ieskaita arī smagi savainotos. Svarīgs elements ir īss laika posms starp nāvēm — pretstatā sērijveida slepkavībām, kur starp uzbrukumiem var būt ilgāks laiks.

Pazīmes un kategorijas

• Publiskās masu slepkavības: uzbrukumi skolās, iepirkšanās centros, kinoteātros, reliģiskās vietās u. tml.
• Teroristu uzbrukumi: plānoti vardarbības akti ar politisku vai ideoloģisku motīvu (piem., 11. septembra uzbrukumi).
• Valsts vai grupu īstenota vardarbība: masveida cilvēku nogalināšana politisku, etnisku vai represīvu mērķu vārdā.
• Spree (sprediķa) slepkavas: vairāki nogalinājumi, kas notiek dažādās vietās bet īsā laika posmā; dažreiz tiek uzskatīti par masveida slepkavības apakškategoriju.

Iespējamie cēloņi

Masveida slepkavību iemesli bieži ir daudzfaktoriāli. Starp galvenajiem faktoriem izceļami:

• Personīgās atriebības vai atriebības meklējumi: konflikts ar darba kolēģiem, biedēšana vai sociāla noraidījuma sajūta.
• Ideoloģiskais vai reliģiskais fanātisms: mērķis radīt teroru vai politisku ietekmi (piem., teroristu grupējumi).
• Psihiskie faktori: smagas psihiskas saslimšanas, paranoja vai halucinācijas var būt sastopamas, tomēr pētījumi rāda, ka lielākā daļa cilvēku ar garīgām slimībām nav vardarbīgi.
• Personības un uzvedības faktori: agrīna vardarbība, sadisms, empātijas trūkums, sociālā izolācija un hroniska saskare ar agresiju.
• Pieejamība ieročiem: viegla pieeja spējīgiem letālajiem līdzekļiem būtiski palielina masu upuru skaitu.
• Radikalizācija un grupu dinamika: iedvesma no citiem uzbrukumiem (copycat efekts), tiešsaistes ekstrēmistu ietekme.
• Sociālekonomiskie faktori: bezdarbs, sociālā nevienlīdzība, kultūras normas, kas glorificē vardarbību.

Profilakse un sabiedrības atbilde

Novērst masveida slepkavības pilnībā nav iespējams, taču risku var samazināt, kombinējot vairākus pasākumus:

• Preventīvie pasākumi: agrīna brīdinājumu atpazīšana, psihosociālās atbalsta programmas, skolu un kopienu iejaukšanās pret vardarbības pazīmēm.
• Jurisdikcijas politikas: fona pārbaudes ieroču iegādei, drošas glabāšanas noteikumi, “sarkanā karte” (red flag laws), kas ļauj īslaicīgi ierobežot piekļuvi ieročiem personām, kas rada draudus.
• Drošības pasākumi publiskās vietās: drošības pārbaudes, videonovērošana, apmācības darbiniekiem un skolēniem rīcībai ārkārtas situācijā.
• Īpašas komandas un risku novērtējums: multidisciplināras draudu novēršanas komandas, slepkavību profilakses programmas un krīzes intervences.
• Atbildīga mediju prakse: neglorificēt uzbrucēju, neizplatīt detaļas, kas var veicināt imitāciju.

Tiesiskā un politiskā reakcija

Pēc masveida slepkavībām bieži seko plašas izmeklēšanas, tiesas procesi un likumdošanas izmaiņas. Atkarībā no motīva, uzbrukums var tikt klasificēts kā terorisms, masu slepkavība vai cits kriminālnoziegums. Daudzos gadījumos izpildītājs pats izdara pašnāvību vai tiek nogalināts, taču, ja tiek arestēts, soda mēri var būt ļoti bargi — mūža ieslodzījums bez atbrīvošanas vai nāvessods atkarībā no valsts likumiem.

Slavenākie gadījumi (piemēri)

Vairāki plaši zināmi masu slepkavību gadījumi ir ietekmējuši sabiedrības uztveri un politiku:

• Teksasas Universitātes slaktiņš 1966. gada augustā — šajā uzbrukumā, ko izdarīja Čārlzs Vītmens (Charles Whitman), tika nogalināti vairākas personas universitātes tornī, un tas bija viens no agrīnajiem plaši atspoguļotajiem universitāšu šaušanas gadījumiem ASV.
• 1999. gada slaktiņš Kolumbainas vidusskolā — divu skolēnu sarīkota apšaude Kolumbainas vidusskolā (Columbine), kas skāra skolu drošības politiku un diskusijas par vardarbību medijos.
• 11. septembra uzbrukumi — koordinēti terora akti pret ASV 2001. gadā, kuru autori bija Al Qaeda teroristi; reģionālie un starptautiskie politiskie seku pavēra biezākas drošības un pretterorisma politikas.
• Slaktiņš Virdžīnijas Tehnoloģiju universitātē — 2007. gadā notikuša apšaude Blacksburgā, VA, kas radīja plašu diskusiju par universitāšu drošību un garīgās veselības atbalstu studentiem.
• 2012. gada apšaude Aurorā — masu apšaude kinoteātrī Aurorā, Kolorādo; šis incidents aktualizēja diskusijas par ieroču pieejamību un filmu seansu drošību.
• 2012. gada apšaude Sandija Huka pamatskolā — šis traģiskais incidents jaunākajā bērnu skolā izraisīja plašas debates par ieroču kontroli ASV un psihiskās veselības sistēmas uzlabošanu.
• Dānijas laukuma ugunsgrēks Londonā 1980. gadā — uzliesmojums, kas tika uztverts kā vardarbīgs akts pret izklaides vietu apmeklētājiem.
• Hungerfordas slaktiņš Hungerfordā, Berkšīras grāfistē, 1987. gadā — uzbrukumu izdarīja viens uzbrucējs, kas izraisīja nolemtību pār ieroču politiku Apvienotajā Karalistē.
• Pan Am lidmašīnas reisa 103 Lockerbie lidojums Skotijā 1988. gadā — bumbas sprādziens, kas nogalināja visus pasažierus un apkalpi; vēlāk starptautiskās attiecības un terorisma apkarošanas centieni saasinājās.
• Austrālijas masu slepkavības — Port Artūras slaktiņš 1996. gadā izraisīja būtiskas ieroču likumdošanas izmaiņas Austrālijā.
• Francijā — 2015. gada novembra uzbrukumi Parīzē bija koordinēti terora akti, kuros iesaistījās daudzas vietas un tie radīja plašu starptautisku nosodījumu.
• Turcijā — 2015. gada sprādzieni Ankarā bija daļa no terora aktu sērijas, kas radīja daudz upuru un politisku spriedzi reģionā.

Pēdējie secinājumi

Masveida slepkavības ir komplekss fenomens, ko ietekmē gan individuāli, gan sistēmiski faktori. Efektīva rīcība prasa koordinētu pieeju: drošības pasākumus, ieroču pieejamības regulāciju, psihiskās veselības atbalstu un sabiedrības izglītošanu par agrīnām brīdinājuma pazīmēm. Vienlaikus svarīgi saglabāt līdzsvaru starp drošību un pilsoniskajām brīvībām, kā arī izvairīties no stigmatizēšanas cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir masu slepkavība?

J: Kā FIB definē masu slepkavību?

J: Kas var izdarīt masveida slepkavību?

J: Kādi ir iespējamie masu slepkavības motīvi?

J: Kādi ir daži masveida slepkavību piemēri ASV?

J: Kādi ir daži masveida slepkavību piemēri Apvienotajā Karalistē?

J: Kādi ir daži masveida slepkavību piemēri Austrālijā un Francijā?

Meklēt pēc burta