Kolumbainas vidusskolas slaktiņš 1999 Littletonā Kolorādo — notikums un upuri
Slaktiņš Kolumbainas vidusskolā bija šaušanas un spridzināšanas mēģinājums Kolumbainas vidusskolā Litletonā, Kolorādo štatā, netālu no Denveras, kas notika 1999. gada 20. aprīlī. Slaktiņu sarīkoja astoņpadsmit gadus vecais Ēriks Hariss un 17 gadus vecais Dilans Klebolds, kuri abi bija šīs skolas skolēni. Viņi nogalināja 12 skolēnus un vienu skolotāju, tādejādi kopējais bojāgājušo skaits bija 13. Pēc uzbrukuma abi izdarīja pašnāvību skolas bibliotēkā. Papildus bojāgājušajiem tika ievainoti aptuveni 24 cilvēki, daļa no tiem — no šaujamieroču ievainojumiem.
Notikuma gaita
Pirms apšaudes uzbrukuma plānā bija iekļautas arī sprādzienbīstamas ierīces. Viņi skolas ēdnīcā bija uzlikuši divas lielas propāna bumbas, kas, ja būtu eksplodējušas plānotajā brīdī, varētu nogalināt vai ievainot daudzus cilvēkus. Tomēr šīs ierīces neuzsprāga. Skolas autostāvvietā viņi uzlika arī divas automašīnas bumbas, kurām bija paredzēts nogalināt pirmās palīdzības sniedzējus un ziņu reportierus, tās arī neizdevās aktivizēt. Viņi nesa arī cauruļbumbas un molotova kokteiļus, kurus viņi dažus aizdedzināja un meta. Kopumā vairums sprādzienbīstamo ierīču neatstrādāja tā, kā bija plānots, kas būtiski samazināja vēl lielākus postījumus.
Uzbrucēji izmantoja vairākus šaujamieročus, tostarp pistoles un šautenes, lai īstenotu nogalināšanas plānu. Lielākā daļa no slepkavībām notika skolas bibliotēkā, kur pēc dažādu upuru nošaušanas abi vainīgie izdarīja pašnāvību. Ārkārtas dienesta reaģēšana un policijas taktika tika plaši kritizēta — sākotnējā mijiedarbībā ar notikuma vietu notika kavēšanās, kas vēlāk noveda pie izmaiņām mācībās un atbildes stratēģijās pret aktīvo ieroču uzbrukumiem.
Motīvi, izmeklēšana un pēctecība
Motīvi joprojām ir rūpīgi pētīti un diskutēti. Izmeklēšanas gaitā tika atrasti dienasgrāmatu ieraksti, videoieraksti un citi materiāli, kas liecināja par ilgstošu vardarbīgu fantazēšanu, dusmām pret sabiedrību, personīgu izolāciju un vēlmi pēc atpazīstamības. Šie materiāli palīdzēja saprast daļu no viņu mentalitātes, tomēr pilnīga motivācijas skaidrība nav vienkārša un ietver gan psiholoģiskus, gan sociālus faktorus.
- Sabiedrības ietekme: Slaktiņš izraisīja plašas diskusijas par šošanas kultūru, ieroču pieejamību, skolas drošību, mobingu un garīgās veselības jautājumiem.
- Izmaiņas praksē: Pēc notikuma tika pārskatīti policijas reaģēšanas protokoli aktīvo šāvēju situācijās — tika ieviesta ātrākas iejaukšanās doktrīna, kā arī skolu drošības pasākumi un krīzes reaģēšana tika pastiprināta.
- Kultūras un mediju ietekme: Notikums ietekmēja arī diskusijas par mediju atspoguļojumu, video spēļu un vardarbīgu saturu ietekmi uz jauniešiem.
Slaktiņš Kolumbainas vidusskolā bija viens no pirmajiem ļoti plaši aprakstītajiem masu šaušanas gadījumiem skolā Amerikas Savienotajās Valstīs, un līdz Virdžīnijas Tehnoloģiju koledžas slaktiņam 2007. gadā tas bija slaktiņš ar vislielāko bojāgājušo skaitu. Notikuma atmiņa tiek uzturēta ar piemiņas pasākumiem, memoriāliem un izglītojošām kampaņām par vardarbības profilaksi un garīgās veselības atbalstu.
Pēc šaušanas
Pēc apšaudes daudzi cilvēki vēlējās noskaidrot, kāpēc tā notika. Daudzi cilvēki domāja, ka Klebolds un Hariss to bija izdarījuši, jo viņus iebiedēja, un ASV skolās sāka runāt par to, kā pārtraukt iebiedēšanu. Tomēr tagad tiek uzskatīts, ka Klebolds un Hariss paši bija iebiedētāji. Citi cilvēki vainoja daļu plašsaziņas līdzekļu, apgalvojot, ka to varētu būt izraisījuši tādu grupu un dziedātāju kā Merilins Mensons (Marilyn Manson) dziesmu teksti un vardarbīgās videospēles, ko šāvēji spēlēja.
2002. gadā režisors Maikls Mūrs (Michael Moore) izdeva dokumentālo filmu "Bowling for Columbine", kas bija veltīta šaušanas iemesliem un ieroču lomai Amerikas kultūrā. Filmā Mūrs intervēja Merilinu Mensonu.
Piemiņas vietas
Pēc šaušanas tika izveidoti daudzi improvizēti piemiņas memoriāli. Starp piemiņas vietām bija arī upuru Ričelas Skotas (Rachel Scott) automašīna un Džona Tomlina (John Tomlin) kravas automašīna.
2000. gadā jauniešu aizstāvja Melisa Helmbreht organizēja atceres pasākumu Denverā. Tajā piedalījās divi izdzīvojušie skolēni. Tā nosaukums bija "A Call to Hope" ("A Call to Hope"). Bibliotēka (kur notika lielākā daļa nošaušanas gadījumu) tika nojaukta un tās vietā izveidots ātrijs. 2001. gadā blakus rietumu ieejai uzcēla jaunu bibliotēku - HOPE memoriālo bibliotēku.
2004. gada 26. februārī Džefko gadatirgū Goldenā tika izstādīti tūkstošiem pierādījumu, kas iegūti šaušanas laikā.