Mēness nolaišanās sazvērestības teorijas

Vēsture

1961. gada 12. aprīlī PSRS nosūtīja pirmo cilvēku kosmosā ar kuģi Vostok 1 - Juriju Gagarinu. Sešas nedēļas vēlāk ASV prezidents Džons Kenedijs apsolīja, ka līdz 1969. gadam uz Mēness nolaidīsies cilvēks, lai uzvarētu sistēmu cīņā un pārsteigtu pasauli ar savu tehnisko pārākumu:

Visbeidzot, ja mēs vēlamies uzvarēt cīņā, kas pašlaik notiek visā pasaulē starp brīvību un tirāniju, pēdējās nedēļās notikušajiem dramatiskajiem sasniegumiem kosmosā, tāpat kā 1957. gada Sputnikam, būtu mums visiem skaidri jāparāda šī piedzīvojuma ietekme uz to cilvēku prātiem visā pasaulē, kuri cenšas izšķirties, kuru ceļu izvēlēties.

Pilns teksts

Mēness sazvērestības teoriju piekritēji apgalvo, ka NASA bija pārāk daudz tehnisku problēmu, lai iekļautos astoņu gadu termiņā, kas bija paredzēts lidojumam uz Mēnesi. Taču ASV nevarēja atļauties, ka sacīkstē uz Mēnesi zaudēs Padomju Savienībai, tāpēc nolaišanās uz Mēness tika viltota. Prezidents Džordžs Bušs 2004. gadā piešķīra nevis astoņus, bet gan sešpadsmit gadus cilvēka apkalpes lidojumam uz Mēnesi, lai gan tam nepieciešamās tehnoloģijas bija jāizstrādā jau četrdesmit gadus agrāk. Prezidents Baraks Obama 2010. gadā šo plānu atcēla, kas Mēness sazvērestības teoriju piekritējiem šķita kā atzīšanās, ka ASV joprojām nav tehnoloģiju, lai dotos uz Mēnesi.

Šaubas par Apollo nosēšanās uz Mēness autentiskumu pirmo reizi parādījās 1968. gada decembrī, kad tika palaists Apollo 8. Apollo 11 gandrīz perfekti izpildītā odiseja pārsteidza daudzus visā pasaulē, un daži cilvēki apšaubīja tās īstumu.

Pirmo grāmatu par šo tēmu ("Vai cilvēks nolaidās uz Mēness?") 1970. gadā Teksasā izdeva matemātiķis Džeimss J. Krannijs.

1977. gada jūnijā NASA komentēja dažas sazvērestības teorijas. Bet 1997. gada augustā tās mediju pakalpojumu direktors (1998-2000) Braiens Velčs (Brian Welch, 1958-2000) intervijā Sky TV News^{(p. 68)(48:13–48:46)} sacīja:

"

Tas ir trīsdesmit gadus vecs materiāls... Es nesaprotu, kāpēc mums būtu jātērē laiks, lai... pierādītu cilvēkiem, ka mēs devāmies uz Mēnesi; patiesībā mēs devāmies uz Mēnesi.

"

Kad Fox TV pārraidīja Brūsa Neša (Bruce Nash) filmu "Konspirācijas teorija: Vai mēs nosēdāmies uz Mēness?", NASA publicēja melu teoriju atspēkojošus materiālus savās tīmekļa un FTP vietnēs. Viņi arī uzrakstīja ieteikumus dabaszinātņu skolotājiem par to, kā atspēkot melu apgalvojumus, izmantojot Mēness paraugu disku komplektus.

2002. gadā NASA nolīgusi Džeimsu Edvardu Obergu, lai uzrakstītu grāmatu, kuras mērķis ir apstrīdēt tos, kas apgalvo, ka Apollo nosēšanās Mēness virsū bija izdomājums. Obergs bija bijušais raķešu zinātnieks, MSNBC News kosmosa konsultants, analītiķis un žurnālists, un, kā vēlāk atklājās, arī Mēness nolaišanās konspirācijas teoriju piekritējs. Taču NASA drīz vien atcēla šo projektu, atsakoties norādīt tā iemeslus. NASA preses pārstāvis Bobs Džeikobss (Bob Jacobs) sacīja, ka kritika par to, ka NASA, pasūtot grāmatu, ir izrādījusi sliktu vērtējumu un neuzticību, lika aģentūrai to pārtraukt. Piemēram, toreizējais NASA administrators Šons O'Kīfs teica:

"

Jautājums par mēģinājumiem mērķtiecīgi reaģēt uz šo jautājumu ir tikai uzticamības piešķiršana kaut kam, kas pats par sevi ir bezjēdzīgs.

"

2006. gadā daži Apollo ēras ieraksti tika pasludināti par pazudušiem. Jautājumu par to, kas noticis ar šiem ierakstiem, sazvērestības teoriju piekritēji uztvēra kā savas pārliecības apstiprinājumu, un 2009. gadā NASA atklāja, ka lentes ir izdzēstas.

Prasības

Argumenti par Mēness sazvērestības teorijām ir detalizēti un sarežģīti. Daži no galvenajiem argumentiem un pretargumentiem ir uzskaitīti turpmāk.

Sarežģītība

Mēness sazvērestības teoriju piekritēji uzskata, ka NASA ir viltojusi Apollo misiju, izmantojot slepenu programmu. Džeimss Longuski uzskata, ka sazvērestības teoriju scenāriju sarežģītība padara tos neiespējamus. Apollo projektā gandrīz desmit gadus strādāja vairāk nekā 400 000 cilvēku, un 12 cilvēki, kas staigāja pa Mēnesi, atgriezās uz Zemes, lai pastāstītu par savu pieredzi. Simtiem tūkstošu cilvēku būtu bijis jāsaglabā noslēpums. Longuski apgalvo, ka būtu bijis daudz vieglāk reāli nolaisties uz Mēness, nekā radīt tik lielu sazvērestību, lai to viltu.

Fotogrāfijas un videoklipi

1. Dažos fotoattēlos šķita, ka krustiņu daļēji aizsedz objekti. Daži sazvērestības teoriju piekritēji uzskata, ka NASA fotogrāfijas veidojusi, "izgriežot un ielīmējot" objektus uz fona attēliem.

·         Spilgta saules gaisma var izskalot plānas līnijas virs baltiem objektiem.

2. Dažos fotoattēlos krustiņi ir pagriezti.

·         Populārie attēli tiek pagriezti, lai Mēness horizonts būtu taisns.

3. Uz dažiem akmeņiem ir burts "C". Iespējams, tas ir studijas rekvizītu apzīmējums.

·         "C" formas objekti ir drukas kļūda, un tie nav redzami kameras oriģinālajā filmā. Ir izteikti pieņēmumi, ka "C" ir mati vai citas šķiedras.

4. Grāmatā Moon Shot ir viltota fotogrāfija, kurā Alans Šepards kopā ar citu astronautu uz Mēness sit golfa bumbiņu.

·         Tā tika izmantota oriģinālo fotogrāfiju vietā, jo redaktori uzskatīja, ka oriģinālās fotogrāfijas grāmatai būtu pārāk graudainas. Grāmatas izdevēji nestrādāja NASA.

Vide

1. Apollo 16 apkalpe nevarēja pārdzīvot saules uzliesmojumus, kad viņi bija ceļā uz Mēnesi.

·         Apollo 16 lidojuma laikā nenotika liels Saules uzliesmojums. 1972. gada augustā, pēc Apollo 16 atgriešanās uz Zemes un pirms Apollo 17 lidojuma, notika lieli Saules uzliesmojumi.

2. Apollo 15 misijas laikā Deivids Skots veica eksperimentu, vienlaicīgi nolaižot āmuru un kraukļa spalvu. Abi trāpīja zemē vienlaicīgi.

·         Saskaņā ar relativitātes principu bez gaisa pretestības divi dažāda svara objekti var vienlaicīgi atsisties pret zemi.

Trūkstošie dati

Trūkst Apollo projektā izmantoto mašīnu rasējumu un rasējumu. Trūkst arī dažu Apollo 11 kasešu ar telemetriju un augstas kvalitātes videoierakstu, kuros redzama pirmā došanās uz Mēness. Mēness nolaišanās konspirācijas teoriju piekritēji uzskata, ka tas ir tāpēc, ka tās nekad nav pastāvējušas, jo misija tika viltota.

Dr. Deivids Viljamss (NASA arhīvists Goddarda Kosmosa lidojumu centrā) un Apollo 11 lidojuma direktors Eižens F. Krancs atzina, ka dažas Apollo 11 lentes ir pazudušas. Kad ieraksti tika nosūtīti atpakaļ uz Zemi, lai tos rādītu televīzijā, tie tika pārveidoti citā formātā, kas bija zemākas kvalitātes. Tagad ir pieejamas zemākas kvalitātes lentes, bet Austrālijā saņemtie oriģinālie augstas kvalitātes videoieraksti ir pazuduši. Daži attēli no oriģinālā augstas kvalitātes attēla joprojām ir pieejami, un ir publicēti arī videoieraksti no citām misijām, piemēram, Apollo Mēness virsmas eksperimentu pakete.

Daži cilvēki NASA meklē šīs lentes, lai palīdzētu plānot nākamās misijas. Viņi uzskata, ka Apollo 11 lentes 1970. gadā tika nosūtītas glabāšanai ASV Nacionālajā arhīvā, bet līdz 1984. gadam visas Apollo 11 lentes tika atdotas Goddarda Kosmosa lidojumu centram. Iespējams, ka lentes tika glabātas, nevis izmantotas atkārtoti, un pašlaik tiek mēģināts noskaidrot, kur tās tika glabātas. Goddards 1967. gadā, vēl pirms nolaišanās uz Mēness, glabāja 35 000 jaunu kasešu gadā.

2006. gada 1. novembrī žurnāls Cosmos Magazine ziņoja, ka Austrālijā, Pertas Tehnoloģiju universitātes (Curtin University of Technology) pagrabā, Pertā, Austrālijā, ir atrastas 100 datu lentes, kas ierakstītas Apollo 11 misijas laikā. Viena no vecajām lentēm tika nosūtīta NASA analīzei.

2009. gada 16. jūlijā NASA paziņoja, ka pirms vairākiem gadiem ir izdzēsusi oriģinālos Apollo 11 Mēness filmējumus, lai varētu atkārtoti izmantot lenti. NASA 2009. gada 22. decembrī publicēja galīgo ziņojumu par lentēm. Vecākais inženieris Diks Nafzgers secināja, ka aptuveni 45 Apollo 11 videoieraksta lentes tika izdzēstas un izmantotas atkārtoti. Apollo nolaišanās Mēness 40. gadadienā Lowry Digital no Burbankas, Kalifornijā, atjaunoja zemas kvalitātes videokasetes. Daži atjaunoto kadru fragmenti ir pieejami NASA tīmekļa vietnē.

Apollo darbinieku nāves gadījumi

Daži sazvērestības teoriju piekritēji apgalvo, ka daži astronauti tika nogalināti, lai to noslēptos. Televīzijas raidījumā par šo sazvērestības teoriju Fox Entertainment Group uzskaitīja 10 astronautus un vēl 2 citus, kuri, pēc sazvērestības teoriju piekritēju domām, tika nogalināti.

• Teodors Frīmens (aviokatastrofa, 1964)
• Elliots Sī un Čārlzs Basets (T-38 avārija, 1966)
• Gus Grissom (Apollo 1 ugunsgrēks, 1967. gada janvāris).
• Edvards Higinss Vaits (Apollo 1 ugunsgrēks, 1967. gada janvāris)
• Rodžers B. Čafī (Apollo 1 ugunsgrēks, 1967. gada janvāris)
• Edvards Givenss (autoavārija, 1967)
• Kliftons Viljamss (lidmašīnas avārija, 1967. gada oktobris)
• Maikls Džeimss Adamss (vienīgais X-15 pilots, kas gāja bojā X-15 izmēģinājuma laikā 1967. gada novembrī. Viņš nebija NASA astronauts).
• Roberts Henrijs Lorenss juniors plānoja kļūt par Gaisa spēku pilotu, taču 1967. gada decembrī viņš gāja bojā aviokatastrofā.
• Tomass Ronalds Barons (kopā ar ģimeni gāja bojā autoavārijā ar vilcienu 1967. gadā pēc tam, kad tika atlaists no darba par runāšanu ar Kongresu par Apollo 1 ugunsgrēka cēloni). Nospriests, ka tā ir pašnāvība. Barons uzrakstīja ziņojumu, kurā kritizēja Apollo programmu, un pēc Apollo 1 ugunsgrēka bija kritizētājs.
• Braiens Velčs (Brian Welch) nomira dažus mēnešus pēc tam, kad bija atmaskojis Fox televīzijas raidījumu par "mēness muklu".

Visi nāves gadījumi, izņemot Irvina, bija saistīti ar viņu darbu NASA vai Gaisa spēkos. Maiks Adamss un Roberts Lorenss nebija saistīti ar civilo kosmosa programmu. Džeimsam Irvīnam jau pirms nāves bija bijuši vairāki sirdslēkmes lēkmes. Visi nāves gadījumi, izņemot divus, notika vismaz vienu vai divus gadus pirms Apollo 11. Arī Braiens Velčs bija uzstājies pret mēness viltu, tāpēc viņš nebūtu bijis labs mērķis, lai viņu nogalinātu.

2018. gada novembrī četri no divpadsmit Apollo astronautiem, kas nolaidās uz Mēness no 1969. līdz 1972. gadam, joprojām bija dzīvi, tostarp Buzz Aldrin. Arī deviņi no divpadsmit Apollo astronautiem, kuri no 1968. līdz 1972. gadam lidoja uz Mēnesi bez nosēšanās, joprojām ir dzīvi, piemēram, Maikls Kolinss.

No 1961. līdz 1972. gadam gāja bojā vismaz astoņi Krievijas kosmonauti:

• Valentīns Bondarenko (negadījums uz zemes, 1961. gada marts)
• Grigorijs Ņeļubovs (pašnāvība, 1966. gada februāris)
• Vladimirs Komarovs (Sojuz 1 avārija, 1967. gada aprīlis)
• Jurijs Gagarins (MiG-15 avārija, 1968. gada marts)
• Pāvels Beļajevs (komplikācijas pēc operācijas, 1970. gada janvāris)
• Georgijs Dobrovoļskis, Vladislavs Volkovs un Viktors Patsajevs (Sojuz 11 avārija, 1971. gada jūnijs).

Turklāt 1966. gada janvārī nomira viņu kosmosa lidojumu programmas vadītājs Sergejs Koroļovs.

"Daļēji nosegta" krustiņa piemērs.


Atskaņot multivides Deivids Skots nogāž āmuru un spalvu uz Mēness.


Oriģināls augstas kvalitātes attēls no trūkstošajām lentēm.


Apollo 16 Mēness modulis

Trešās puses informācija par izkāpšanu uz Mēness

Izkraušanās vietas

Konspirācijas teoriju piekritēji apgalvo, ka teleskopiem, piemēram, "Hubble", vajadzētu būt spējīgiem uzņemt Mēness attēlus no Apollo nosēšanās vietas, un, ja cilvēki patiešām nosēdās uz Mēness, tad attēlos būtu redzamas rētas uz Mēness virsmas un iekārtas, ko tie atstāja aiz sevis. Viņi uzskata, ka mūsu lielākās observatorijas nenofotografēs nolaišanās vietas, jo tas atklātu slēpšanu.

NASA ir paziņojusi, ka ir uzņemti šo nolaišanās vietu attēli, taču "Hubble" uzņemtie attēli ir pārāk zemas kvalitātes, lai tajos varētu saskatīt daudz detaļu. 2009. gadā NASA publiskoja attēlus, kas uzņemti no Lunar Reconnaissance Orbiter un kuros Apollo nosēšanās vietas redzamas detalizētāk. Šīs fotogrāfijas nav pārliecinājušas sazvērestības teoriju piekritējus, jo tās ir uzņemtas NASA, un viņi uzskata, ka NASA stāv aiz slēpšanas.

Tehnoloģija

Bārts Sibrels (konspirācijas teoriju piekritējs) apgalvo, ka Padomju Savienībai pirms Apollo programmas kosmosā bija daudz vairāk laika nekā ASV. Padomju Savienība 1957. gada oktobrī orbītā palaida pirmo satelītu ar nosaukumu Sputnik 1. Tā arī palaida kosmosā pirmo dzīvnieku Sputnik 2 un bija pirmā valsts, kas Sputnik 5 droši nogādāja atpakaļ no kosmosa dzīvnieku. Jurijs Gagrins bija pirmais cilvēks, kas riņķoja ap Zemi kosmosa kuģī Vostok 1. Arī viņš bija no Padomju Savienības. Sibrels uzskata, ka, tā kā Padomju Savienība bija tik tālu priekšā Amerikas Savienotajām Valstīm sacensībās par Mēnesi, Amerikas Savienotajām Valstīm nācās viltot nolaišanos, lai uzvarētu.

1967. gada 27. janvārī Apollo 1 aizdegās un bojā gāja trīs astronauti. Divus gadus vēlāk NASA paziņoja, ka problēmas, kas izraisīja ugunsgrēku, ir novērstas. Bārts Sibrels uzskata, ka problēmas nevarēja novērst, tāpēc NASA nolēma viltot nolaišanos, lai uzvarētu Mēness sacensībās.

NASA apgalvo, ka Padomju Savienības sasniegumi nebija tik iespaidīgi kā ASV. Saskaņā ar Encyclopaedia Astronautica datiem ASV kosmosā pavadīja 1864 stundas, bet padomju pārstāvji, pabeidzot "Sojuz 5", - 697 stundas. 1968. gada oktobrī, 21 mēnesi pēc Apollo 1 ugunsgrēka, startēja Apollo 7 ar astronautu uz kuģa. Līdz Apollo 11 ASV pārsvars bija vēl lielāks.

Mēness sacensību laikā gan ASV, gan Padomju Savienībai bija daudz problēmu. Padomju Savienībā 1967. gadā, tikai 3 mēnešus pēc Apollo 1 ugunsgrēka, lidojuma laikā gāja bojā pirmais cilvēks. Saskaņā ar NASA datiem lielāko daļu sasniegumu, ko pirmie veica padomju spēki, gada laikā paveica arī ASV. Līdz 1965. gadam ASV sāka apsteigt Padomju Savienību dažos svarīgos soļos. Padomju Savienība nekad nebija izstrādājusi raķeti, ar kuru varētu nolaisties uz Mēness, un tā nekad nebija izmēģinājusi nolaišanos uz Mēness ar astronautu uz kuģa.

Mēness ieži

Daži sazvērestības teoriju piekritēji apgalvo, ka Apollo programmas laikā savāktie Mēness ieži patiesībā ir meteorīti no Antarktīdas. Maršala Kosmosa lidojumu centra direktors Verners fon Brauns (Wernher von Braun) un vēl trīs citi cilvēki 1967. gadā (trīs gadus pirms Apollo palaišanas) devās uz Antarktiku, lai veiktu izpēti turpmāko kosmosa misiju vajadzībām. Daži sazvērestības teoriju piekritēji uzskata, ka Brauns šī ceļojuma laikā vācis meteorītus, lai tos izmantotu kā viltotus Mēness iežus.

Apollo programmas Apollo 11 laikā tika savākti 380 kilogrami (840 mārciņas) Mēness iežu, 12, 14, 15, 16, , un 17 misijas. Pēc pasaules zinātnieku domām, šie ieži ļoti atšķiras no meteorītiem un citiem uz Zemes sastopamajiem iežiem. Šie ieži ir arī 200 000 000 (200 miljonu) gadu vecāki par jebkuru uz Zemes atrasto iežu vecumu, un tie ir līdzīgi Mēness iežiem, kurus vēlāk atveda PSRS.

Dažus Mēness iežus varēja savākt, nenokāpjot uz Mēness, taču pirmais Mēness iezis uz Zemes tika atrasts 1979. gadā, un tikai 1982. gadā tika atklāts, ka tas nācis no Mēness. Turklāt Mēness ieži uz Zemes ir ļoti reti sastopami, un līdz šim ir atrasti tikai 30 kilogrami (66 mārciņas), kamēr Apollo misijas atveda 380 kilogramus.

Pētniecība

2004. gadā Martins Hendrijs un Kens Skeldons no Glāzgovas Universitātes pētīja "Mēness melu". Viņi 2004. gada novembrī uzstājās Glāzgovas Zinātnes centrā un izskatīja desmit galvenos pierādījumus, kas liecina, ka ir notikusi krāpšana.

Vēlāks LRO fotoattēls no Apollo 14 nolaišanās vietas


Apollo 17 nosēšanās vieta


Apollo 15 atvestais Genesis iezis - vecāks par visiem iežiem uz Zemes

Saistītās lapas

• Apollo izkāpšanas Mēnesī ieraksti tiek uzskatīti par pazudušiem - Wikinews
• Apollo programma
• Mēness
• NASA