Mēness nolaišanās sazvērestības teorijas (pazīstamas arī kā "moon landing hoax" vai "Apollo hoax") ir pārliecība, ka Apollo programmas laikā 1969.–1972. gadā cilvēki nav nolaidušies uz Mēness un ka NASA šo informāciju viltojusi. Daži sazvērestības teoriju piekritēji uzskata, ka arī kosmosa stacija Skylab ir viltojums. (p. 162)
Zinātnieki un vēsturnieki šo ticību uzskata par iracionālu. Taču internetā debates var notikt, jo ikvienam ir viegli publicēt savas idejas. ASV un citās pasaules kultūrās ir subkultūras, kas uzskata, ka nolaišanās Mēness virs zemes bija viltojums. Tiek apgalvots, ka šāds viedoklis tiek mācīts Kubas skolās un visur, kur tiek sūtīti kubiešu skolotāji (Nikaragvā, Angolā). To atbalsta arī talibi un Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība (ISKCON).
Vēsturiska fons
Oficiālā vēsture: Apollo programma (1961–1972) bija ASV centieni nosūtīt cilvēku uz Mēness. Pirmais veiksmīgais nosēšanās mēness virsmā bija Apollo 11 misijā 1969. gada 20. jūlijā, pilotējis Nīls Ārmstrongs un Buzs Oldrins; Kopilots Maikls Kolinss palika orbītā. Vēlākās misijās (līdz 1972. gadam) notika papildu nosēšanās, izņemot Apollo 13, kura nolaišanās tika atcelta tehnisku problēmu dēļ.
Kur radās sazvērestības teorijas?
Sazvērestību pamatā bieži ir uzskati, kuri parādījās 1970. gados un vēlāk; viens no pazīstamākajiem agrīnajiem autoru kritiķiem bija Bils Keisings (Bill Kaysing), kurš apgalvoja, ka NASA nevarētu zinātniski īstenot tādas misijas. Uzskatus pastiprināja dokumentālās filmas, interneta forumi un dezinformācijas izplatīšana, kā arī politiska nedrošība aukstā kara laikā.
Galvenie apgalvojumi un zinātniskie skaidrojumi
- Nav zvaigžņu fotogrāfijās: kameru ekspozīcija bija pielāgota spožajam Mēness virsmas apgaismojumam; vāji spožās zvaigznes neparādās attēlos.
- Karogs it kā "plīvo": karogs tika nostiprināts ar stieni un šķietami kustējās, kad to izstiepa — tas nav gaisa plīvurs, bet mehāniska kustība un karoga materiāla locījumi vakuumā.
- Ēnas un apgaismojums: šķietami "neparastas" ēnas rodas no reljefa, viena saules gaisma un kameras perspektīvas; papildus efektus var radīt atspīdumi no uzpūstās virsmas un astronautu ekipējuma.
- Radiācija un Van Allena jostas: trase, ko izvēlējās Apollo lidojumi, samazināja ilgstošu starojuma ekspozīciju; ātri šķērsot joslas un ierobežota misiju laika ilgums ļāva izvairīties no letālas starojuma devas.
- Fotogrammetrijas un fotomontāžas apgalvojumi: lielākā daļa argumentu par "nepareizām" fotogrāfijām ir tehnikas, iekārtu un attēlu ģenerēšanas seku rezultāts, un daudzi no tiem ir atkārtoti pārbaudīti un atspēkoti eksperimentos.
Pierādījumi, kas atbalsta reālas Mēness nolaišanās
- Mēness paraugi: Apollo misijās atvesti aptuveni 382 kilogrami mēness iežu, kuriem ir unikāla minerālu un ķīmiskā sastāva rakstura līnija, kas atšķiras no Zemes un meteoritiskajiem paraugiem.
- Retroreflektori: astronauti atstāja lāzerreflektorus Mēness virsmā — no Zemes var nosūtīt lāzera impulsu un precīzi izmērīt laiku, kad tas atgriežas, pierādot ierīces klātbūtni.
- Neatkarīga uzraudzība: gan PSRS, gan citu valstu raķešu novērošanas sistēmas un radioamatieri neatkarīgi izsekoja Apollo lidojumus un telemetriju aukstā kara laikā; ja lidojumi būtu viltojums, tas būtu bijis viegli atklājams.
- Fotogrāfijas un videomateriāli: lielapjoma arhīvi, oriģinālie negatīvi un misiju telemetrija ir pieejama pētniecībai; mūsdienu attēlu analīze un LRO (Lunar Reconnaissance Orbiter) fotogrāfijas parāda nosēšanās pakalnu, aprīkojumu un pēdas, ko atstājuši astronauti.
- Tehniskā dokumentācija: tūkstošiem inženiertehnisku ziņojumu, konstruktīvu rasējumu un misiju atskaišu liecina par reālu plānošanu un izpildi.
Kāpēc daudzi cilvēki tic sazvērestībām
- Distrusts pret valdību un institūcijām; vēsturiski notikumi, kuros informācija tika slēpta vai maldināta, motivē aizdomas.
- Vienkāršota paskaidrojuma pievilcība — sarežģītus notikumus vieglāk saprast, pieņemot, ka viss ir viltots.
- Mediju un interneta mehānisma ātra dezinformācijas izplatīšana; echo-chambers un sociālie tīkli pastiprina ekstrēmākas idejas.
- Pseidozinātnes metožu popularizācija un nepareiza zinātnes izpratne ļauj kļūdainiem apgalvojumiem izskatīties ticamiem.
Kā kritiski izvērtēt apgalvojumus
- Pārliecinieties par avota uzticamību un to, vai apgalvojums ir pārbaudīts neatkarīgā recenzēšanā vai eksperimentos.
- Meklējiet primāros datus — telemetriju, oriģinālos foto/negatīvus, zinātniskos pētījumus un pētniecības atskaites.
- Salīdziniet apgalvojumus ar to, ko zina neatkarīgi novērotāji un starptautiskās kopienas (astronomu, inženieru, radiotīklu kopiena).
- Būt kritiskam pret apgalvojumiem, kas balstās uz izgrieztiem fragmentiem no konteksta, nevis uz pārbaudāmiem faktiem.
Secinājums: pastāv plašs un daudzveidīgs pierādījumu kopums, kas atbalsta to, ka cilvēki patiešām nolaidās uz Mēness laikā no 1969. līdz 1972. gadam. Lielākā daļa apgalvojumu par viltojumu ir atkārtoti pārbaudīti un atspēkoti ar zinātniskām metodēm. Tomēr sazvērestības teorijas joprojām saglabājas sociālu, psiholoģisku un informatīvu iemeslu dēļ.












