Apollo 14 bija astotais pilotētais Apollo programmas lidojums un trešā veiksmīgā misija, kas nosēdās uz Mēness. Misija izlidoja no Zemes 1971. gada 31. janvārī un ilga aptuveni 9 dienas (nosēšanās uz Mēness 5. februārī; atgriešanās uz Zemes 1971. gada 9. februārī). Mēness modulis nolaidās Fra Mauro reģionā — vietā, kuru sākotnēji bija iecerējusi apmeklēt neveiksmīgā Apollo 13 misija. Galvenie mērķi bija Fra Mauro ģeoloģiskā izpēte, paraugu vākšana un virsmas zinātnisko eksperimentu uzstādīšana.

Komanda un lomas

Misijas komandieris bija Alans Šepards (Alan Shepard), kurš kļuva par piekto cilvēku, kurš staigāja pa Mēness virsmu, un tajā laikā arī par vecāko Mēness gājēju. Komandmoduļa pilots bija Stjuarts Roosa, bet Mēness moduļa pilots — Dr. Edgars Mičels.

Galvenie darbības rezultāti

  • Divos pastaigos uz Mēness virsmas (EVA) komanda kopumā pavadīja virs zemes vairākas stundas, veicot mērījumus un paraugu vākšanu.
  • Tika savākti 93,2 lb (42 kg) Mēness iežu un regolīta paraugi, kas sniedza būtisku informāciju par Fra Mauro reģiona ģeoloģiju un Mēness vēsturi.
  • Uzstādīti ALSEP (Apollo Lunar Surface Experiments Package) eksperimenti, tostarp seismiskie pētījumi un citi ģeofizikas mērījumi, lai izpētītu Mēness iekšējo struktūru un triecienu doto reakciju.
  • Eksperimenti uz komandmoduļa ietvēra arī bioloģiskas un materiālu testēšanas programmas, kuras palīdzēja novērtēt aparatūras un bioloģisko materiālu uzvedību kosmosā.

Zinātniskā nozīme

Mēģinājumi un paraugi no Fra Mauro palīdzēja precizēt hronoloģiju un veidošanās procesus Mēness augstienēs. Seismiskie dati deva ieskatu Mēness triecienu un iekšējās struktūras reakcijās, kas vēlāk kļuva par svarīgu faktoru Mēness ģeoloģisko modeļu izstrādē. Materiālu analīze uz Zemes sniedza informāciju par minerālkompozīciju, kosmiskā starojuma ietekmi un triecienu pārstrādi reģionā.

Atmiņas un neformālie notikumi

  • Komandieris Alans Šepards (Alan Shepard) kļuva pazīstams ar to, ka uz Mēness virsmas improvizētu nūju izmantoja, lai ietriektu divas golfa bumbiņas — epizode, kas plaši tika apspriesta un kļuvusi par vienu no ikoniskākajiem momentiem misijas kultūras mantojumā.
  • Stjuarts Roosa misijā paņēma ar sevi vairākus simtus koku sēklu, un pēc atgriešanās daudzas no tām tika iestādītas Zemes apstākļos, radot tā sauktos «Mēness kokus». Šis populārais projekts sasaistīja plašāku sabiedrību ar kosmosa izpēti.
  • Tika izmantots arī ruļļu tipa paraugu nesējs (Modular Equipment Transporter — MET), kas palīdzēja pārvadāt instrumentus un savāktos paraugus bez motorizēta transportlīdzekļa.

Secinājumi un mantojums

Apollo 14 ne tikai piegādāja vērtīgus zinātniskos datus un paraugus, bet arī atjaunoja sabiedrības uzticību Mēness nosēšanos programmai pēc Apollo 13 neveiksmes. Misija apliecināja, ka sarežģītie resurssu un aprīkojuma risinājumi (piemēram, ALSEP un MET) darbojas praktiskos apstākļos, un tās iegūtie dati turpināja ietekmēt Mēness pētījumus vēl ilgu laiku pēc paša lidojuma.